Kotahitanga o Ūropi

Ko te Kotahitanga Ūropi he kotahitanga ki Ūropi.


Ko ngā whenua i te Kotahitanga o Ūropi:

Locator European Union
Te Kotahitanga o Ūropi.
Flag of Europe
Te pīwari o te Kaunihera o Ūropi me te Kotahitanga o Ūropi.
Ingoa takiwā me tōna pīwari Rahi
(km²)
Taupori
(utunga 01/07/2002)
Pururua tangata
(ia km²)
Tāone matua Moni
Airangi Airangi 70,280 4,234,925 60.3 Dublin euro
Austria Ateria 83,858 8,169,929 97.4 Whiena euro
Etonia Etonia 45,226 1,415,681 31.3 Tallinn euro
Haipara Haipara 9,251 793,963 117 Nicosia euro
Hanekeria Hanekeria 93,030 10,075,034 108.3 Budapest forint
Hinerangi Hinerangi 336,593 5,157,537 15.3 Helsinki euro
Horowākia Horowākia 48,845 5,422,366 111.0 Bratislava euro
Horowinia Horowinia 20,273 1,932,917 95.3 Ljubljana euro
Hōrana Hōrana 41,526 16,318,199 393.0 Amsterdam euro
Huitene Huitene 449,964 9,090,113 19.7 Stockholm karaone Huitene
Itāria Itāria 301,230 58,751,711 191.6 Rōma euro
Kirihi Kirihi 131,940 10,645,343 80.7 Ātene euro
United Kingdom Kīngitanga Kotahi 244,820 61,100,835 244.2 Rānana pāuna
Koroātia Koroātia 56,542 4,437,460 77.7 Zagreb kuna
Mārata Mārata 316 397,499 1,257.9 Valletta euro
Pāniora Pāniora 504,851 45,061,274 89.3 Madrid euro
Pehiamu Pehiamu 30,510 10,274,595 336.8 Paruhi euro
Potukara Potukara 91,568 10,084,245 110.1 Rihipone euro
Pōrana Pōrana 312,696[1][2] 38,625,478 123.5 Pakangakite zloty
Purukāria Purukāria 110,910 7,621,337 68.7 Sofia lev
Rakapuō Rakapuō 2,586 448,569 173.5 Rakapuō euro
Rāwhia Rāwhia 64,589 2,366,515 36.6 Riga euro
Rituānia Rituānia 65,200 3,601,138 55.2 Vilnius litas
Romeinia Romeinia 238,391 21,698,181 91.0 Bucharest reu
Tenemāka Tenemāka 43,094 5,368,854 124.6 Copenhagen karaone Tenemāka
Tiamana Tiamana 357,021 83,251,851 233.2 Pearīni euro
Tīekia Tīekia 78,866 10,256,760 130.1 Prague karaone Tīeke
Wīwī Wīwī 547,030 59,765,983 109.3 Parī euro
Kotahitanga Ūropi Kotahitanga Ūropi 4,892,685 499,673,325 116.4 Paruhi euro + 10
  1. Główny Urząd Statystyczny, dane za rok 2018, stan na 01.01.2018. [1]
  2. Bankier.pl, Powierzchnia Polski wzrosła o 1643 ha [2]
Airangi

.

Ko Airangi (Poblacht na hÉireann, Republic of Ireland) he whenua ki Ūropi.

He mema a Airangi o te Kotahitanga o Ūropi (1 Kohi-tātea 1973).

Ateria

Ko Ateria (Republik Österreich) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Tīekia, ko Horowākia, ko Hanekeria, ko Horowinia, ko Itāria, ko Rīkeneteina, ko Huiterangi, ko Tiamana.

He mema a Tenemāka o te Kotahitanga o Ūropi (1 Kohi-tātea 1995).

Etonia

Ko Etonia (Eesti Vabariik, Te Whenua o Estonia) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Rāwhia, ko Rūhia

He mema a Etonia o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Hanekeria

Ko Hanekeria (Magyarország) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Horowākia, ko Ūkareinga, ko Romeinia, ko Serbia, ko Koroātia, ko Horowinia, ko Ateria.

He mema a Hanekeria o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Hinerangi

.

Ko Hinerangi (Suomen tasavalta, Republiken Finland) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Huitene, ko Nōwei, ko Rūhia. Reo a te motu: reo Hinerangi & reo Huitene.

He mema a Hinerangi o te Kotahitanga o Ūropi (1995), o te Kaunihera o Ūropi (22 Tahi o Pipiri 2011), me te UN (14 Hakihea 1955).

Horowinia

Ko Horowinia (Republika Slovenija) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Ateria, ko Hanekeria, ko Koroātia, ko Itāria.

He mema a Horowinia o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Horowākia

Ko Horowākia (Slovenská republika) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Pōrana, ko Ūkareinga, ko Hanekeria, ko Ateria, ko Tīekia.

He mema a Horowākia o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Huitene

.

Ko Huitene (Konungariket Sverige) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Nōwei, ko Hinerangi. Reo a te motu: reo Huitene

He mema a Huitene o te Kotahitanga o Ūropi (13 Whiringa-ā-rangi 1994), o te Kaunihera o Ūropi (6 Hiringa-ā-nuku 2006), me te UN (19 Whiringa-ā-rangi 1946).

Hōrana

.

Ko Hōrana (Nederland) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Tiamana, ko Pehiamu.

He mema a Hōrana o te Kotahitanga o Ūropi (25 Poutū-te-rangi 1957).

Kirihi

Ko Kirihi (Ελληνική Δημοκρατία Ellīnikī́ Dīmokratía) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Arapeinia, ko Makerōnia, ko Purukāria, ko Whenua Korukoru.

He mema a Kirihi o te Kotahitanga o Ūropi (1 Kohi-tātea 1981).

Mārata

Ko Mārata (Repubblika ta' Malta/Republic of Malta) he whenua ki Ūropi.

He mema a Mārata o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Pehiamu

Ko Pehiamu (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Hōrana, ko Tiamana, ko Rakapuō, ko Wīwī.

He mema a Pehiamu o te Kotahitanga o Ūropi (25 Poutū-te-rangi 1957).

Pāniora

Ko Pāniora, arā te Kīngitanga o Pāniora (reo Pāniora: Reino de España), tētahi whenua e whakakapi ana i te nuinga o te kuiti o Iberia ki te tonga rāwhiti o Ūropi.

E whirinaki ana a Pāniora (mai te raki, me te matawā) ki te Whanga Biscaya, Wīwī, Andorra, te Moana Rōwhenua, te whenua Ingarihi o Kāmaka, Potukara me te Moana Ranatiki. Nōna hoki ngā Moutere Baleares ki te Moana Rōwhenua, ngā Moutere Canarias ki te Moana Ranatiki, me ngā tāone tūwaho e rua ki te raki o Awherika a Ceuta me Melilla e whirinaki ana ki Moroko. Whaihoki ēnei takiwā katoa e 504,645 km² tōna rahinga whenua (t4 ki Ūropi i mua i a Rūhia, Ūkareinga me Wīwī), ā, nō tōna teitei wawaenga e 650m o runga i te pae moana koia te whenua maunga tuarua ki Ūropu (whai muri i Huiterangi).

He tahatahi rawa te toha o ōna kainoho e 46 miriona nō te mea, atu i te ūpokonga a Madrid i te pokapū o te kuiti, noho ai te nuinga o ngā tāngata ki ngā takutai maha. Ko te reo Pāniora te reo whaimana o te whenua katoa, ā, he maha ngā reo ā-rohe kua tapaina hei reo taurite e ngā kaiwhakahaere kāinga, whaihoki te reo Catalonia, te reo Pākihi, te reo o Galicia me te Aranese. Koia te whenua pōwhiri manene tuatahi o Ūropi me ōna kainoho whakawhānau tāwāhi e 4.5 miriona.

Kua oti tōna tauwhiro mai te mana whakatuanui ki te manapori i tōna tuhiture o te tau 1987; ināianei he arikitanga manapori pāremata tūtahi. He mema o te Kotahitanga o Ūropi, ā, he mea whakahirahira hoki ki a ia tōna whanaungatanga ki te hapori o Amerika-ki-te-tonga, arā, ngā whenua kōrero reo Pāniora, i raro i te maru Pāniora rānei i ngā wā o mua. He whenua whanake; nōna te ōhanga tuawaru o te ao.

Rakapuō

Ko Rakapuō (Großherzogtum Luxemburg, Grand-Duché de Luxembourg, Groussherzogtum Lëtzebuerg) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Pehiamu, ko Tiamana, ko Wīwī.

He mema a Rakapuō o te Kotahitanga o Ūropi (25 Poutū-te-rangi 1957).

Rituānia

Ko Rituānia (Lietuvos Respublika) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Rāwhia, ko Pōrana, ko Rūhia (Kaliningrad), ko Pērara. Reo a te motu: reo Rituānia

He mema a Rituānia o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004), o te Kaunihera o Ūropi, o NATO

(29 Poutū-te-rangi 2004), me te UN (17 Mahuru 1991).

Romeinia

.

Ko Romeinia (România) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Ūkareinga, ko Morotawa, ko Purukāria, ko Serbia, ko Hanekeria.

He mema a Romeinia o te Kotahitanga o Ūropi (1 Kohi-tātea 2007).

Rāwhia

Ko Rāwhia (Latvijas Republika) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Rituānia, ko Etonia, ko Rūhia

He mema a Rāwhia o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Tenemāka

Ko Tenemāka (Kongeriget Danmark, Te Kīngitanga o Tenemāka) he whenua ki Ūropi. Ko te whenua e tūtata ana ko Tiamana.

He mema a Tenemāka o te Kotahitanga o Ūropi (1 Kohi-tātea 1973).

Tīekia

.

Ko Tīekia (Česko) / ko te Whenua Tīeke (Česká republika) he whenua ki Ūropi. Ko ngā whenua e tūtata ana ko Tiamana, ko Pōrana, ko Horowākia, ko Ateria.

He mema a te Whenua Tīeke o te Kotahitanga o Ūropi (1 Haratua 2004).

Reo kē

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.