Ziemeļāfrika

Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.

LocationNorthernAfrica
  Ziemeļāfrikas valstis
  valstis, kuras ģeogrāfiski pieder pie Ziemeļāfrikas

Ziemeļāfrikas valstis

Ziemeļāfrikā pavisam atrodas septiņas valstis:

Arābu pasaule

Arābu pasaule ir termins, kuru attiecina uz valstīm un teritorijām Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kur dzīvo arābu valodā runājoši cilvēki. Pastāv vairākas termina "arābu pasaule" definīcijas. Viena no definīcijām apgalvo, ka arābu pasaule ir 22 valstis, kas veido Arābu valstu līgu, bet tajā pašā laikā šajās valstīs dzīvojošie cilvēki, kas nav arābi, piemēram, berberi un kurdi, paši neuzskata, ka dzīvo arābu pasaulē.

Atlass (kalni)

Atlass (berberu: idurar n Waṭlas, arābu: جبال الأطلس, Jibāl al Aţlas) ir kalnu sistēma, kas atrodas Āfrikas ziemeļrietumos un stiepjas aptuveni 2100 km garumā gar Vidusjūras piekrasti caur Marokas, Alžīrijas un Tunisijas teritorijām. Dienvidos no Atlasa atrodas Sahāras tuksnesis. Augstākā virsotne ir Tūbkals (4165 m), kas atrodas Augstā Atlasa kalnu grēdā Marokas dienvidrietumos. Atlasa kalnos galvenokārt dzīvo berberu tautas.

Lielākās kalnu grēdas, kas veido Atlasa kalnu sistēmu ir Rīfs, Augstais Atlass, Vidusatlass, Antiatlass, Sahāras Atlass, Tella Atlass un Auress.

Atlasa kalnos valda subtropu klimats, bet virs 1500 m augstuma sniegs ir 4—5 mēnešus gadā. Ziemeļu un rietumu nogazēs līdz 800 m cietlapju meži un mūžzaļie krūmāji, līdz 1200 m — mūžzaļie meži, līdz 1700 m — jaukti mūžzaļu un vasarzaļu koku (kļava, ozols) un skujkoku meži, līdz 2200 m — Atlasa ciedru audzes. Kalnu virsotnēs pļavas un paegļi. Iekšējos, sausajos rajonos un dienvidu nogāzēs — pustuksnesis un tuksnesis. Vairāki nacionālie parki.

Kamieļu cilts

Kamieļu cilts (Camelini) ir viena no divām kamieļu apakšdzimtas (Camelinae) ciltīm. Otra ir lamu cilts (Lamini). Kamieļu ciltī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, un abas pieder kamieļu ģintij (Camelus). Šīs cilts tuvākie radinieki ir lamas.

Kamieļu cilts mūsdienu dzīvnieku dabīgais izplatības areāls ir Āzija un Ziemeļāfrika. Senākie kamieļu cilts dzīvnieki dzīvoja pliocēnā pirms 5000 gadiem. Sākotnēji tie bija sastopami tikai Ziemeļamerikā. Bet apmēram pirms 2 - 3 miljoniem gadu no Ziemeļamerikas tie ieceļoja Āzijā.

Kamieļu dzimta

Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas. Šajā dzimtā ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 3 ģintīs. Kamieļu dzimtas dzīvnieki ir pārnadži tāpat kā liellopi, aitas, kazas, cūkas, antilopes, brieži un stirnas.

Kamieļu dzimtas dzīvnieku dabīgais izplatības areāls ir Āzija, Ziemeļāfrika un Dienvidamerika. Austrālijas savvaļas kamieļi ir cilvēku introducēti 19. gadsimta vidū. Lielākā daļa kamieļu mūsdienās ir mājdzīvnieki, kurus audzē Āzijā un Āfrikā. Arī Dienvidamerikads lamas ir pieradinātas un tiek izmantotas kā mājdzīvnieki.

Lauka pupa

Lauka pupa (Vicia faba) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi un Dienvidāzija, bet mūsdienās šo kultūraugu kultivē teju vai visā pasaulē. Visizplatītākās varietātes ir cūku, dārza jeb rupjsēklu pupas (Vicia faba var. major), lopbarības jeb sīksēklu pupas (Vicia faba var. minor) un zirgu jeb vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina).

Magribs

Magribs (arābu: المغرب - al Maghrib), kas arābu valodā nozīmē "saulrieta vieta" vai "rietumi", ir reģions Ziemeļāfrikā. Tradicionālā (senākā) arābu izpratnē tas apzīmē teritoriju starp Atlasa kalniem un Vidusjūru. Mūsdienās parasti ar šo terminu apzīmē Maroku, Alžīriju un Tunisiju, bet plašākā nozīmē arī pārējās Ziemeļāfrikas arābu valstis, izņemot Ēģipti, - Lībiju, Rietumsahāru un Mauritāniju. Dažādos vēsturiskos periodos Magribā iekļauta arī Ibērijas pussala, Sicīlija un Malta.

Daļēji izolēts no pārējās Āfrikas ar Atlasa kalnu grēdu un Sahāras tuksnesi, Magribs klimata, ekonomikas, vēstures un etniskajā aspektā ilgstoši bijis ciešā saskarsmē ar pārējo Vidusjūras reģionu. Sakarā ar jūras transporta vēsturiski ilgstošo dominanti tautas ciešāk tika saistītas ar jūru nekā ar sauszemi.

Reģions bijis politiski vienots tikai arābu valdīšanas pirmsākumos (8. gs. sākumā) un atkārtoti Almohada valdīšanas (1159-1229) laikā. Kooperācijas un ekonomiskās sadarbības veicināšanai Ziemeļāfrikas arābu valstis 1989.g. nodibināja Arābu Magriba savienību. Tās dalībvalstis ir Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija un Mauritānija. Kaut arī pirmsākumos Muammars Kadāfi redzēja šo savienību kā vienotu arābu supervalsti, tagad šai savienībai lielākoties ir Ziemeļāfrikas Tirdzniecības savienības funkcijas. Ekonomiskie un politiskie nemieri (sevišķi Alžīrijā) pēdējā laikā ir mazinājuši progresu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Melnais plūškoks

Melnais plūškoks (Sambucus nigra) ir viena no plūškoku sugām. Melnais plūškoks ir līdz 6 m augsts koks vai krūms. Tiem ir krēmbalti ziedi vairogveidīgās ziedkopās un melnvioleti kauleņi ar trim kauliņiem. Ziedi zied jūnijā un jūlijā. Lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3, 5 vai 7 lapiņām. Dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi.

Melnais plūškoks Latvijā nav bijis vienmēr sastopams. Tos kā ārstniecības un krāšņumaugus Latvijā sāka audzēt 17. gadsimtā. Tie palīdzēja cīnīties pret grauzējiem. Melno plūškoku audzēja pie klētīm un noliktavām, lai tos atbaidītu.

Minarets

Minarets (arābu: منارة manāra(t) — 'uguns vieta, bāka') ir tornis pie mošejas, no kura muedzins aicina musulmaņus uz lūgšanu.

Minarets ir viena no svarīgākajām mošejas sastāvdaļām. Tas atrodas blakus mošejai un iekļaujas tās kopējā kompozīcijā. Sākotnēji minaretu apkļāva vītņu kāpnes vai panduss, bet vēlāk kāpnes tika būvētas minareta iekšpusē. Parasti minarets uz augšu sašaurinās. Minareti ir krāšņi rotāti ar mozaīkām, uzrakstiem, ķieģeļu dekoratīvo izkārtojumu, glazētu keramiku, balkoniem un citiem rotājumiem un to elementiem.

Pēc formas izšķir divus galvenos minaretu veidus: četrstūrainos (Ziemeļāfrika) un apaļos (Tuvie un Vidējie austrumi). Atsevišķos gadījumos tie ir daudzšķautnaini. Mazākām mošejā parasti ir viens minarets, bet tā var nebūt vispār, ja mošeja ir pavisam maza. Daudz biežāk tie ir divi minareti. Pie lielākām mošejām to skaits var sasniegt no četriem līdz pat sešiem minaretiem.

Mājas apogs

Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns. Dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika. Vēsturiski ligzdojis arī Latvijā, bet mūsdienās sastopama ļoti reti. Mājas apogi uzturas lauku apvidos ar lieliem, veciem kokiem. Uzturā lieto peles un citus sīkus grauzējus, nelielus putnus, kukaiņus, gliemežus un sliekas.

Senajā Grieķijā mājas apogs bija gudrības un dievietes Atēnas simbols. Mājas apoga zinātniskais nosaukums Athene noctua ir tulkojams kā "nakts Atēna".

Narcises

Narcises (Narcissus) ir amariļļu dzimtas ģints. Sugu skaits ģintī ir nenoteikts; ģintī pēc dažādu speciālistu domām ir no 26 līdz pat 60 sugām. Savvaļā liela narcišu sugu daudzveidība ir sastopama Pireneju pussalā, lai gan to dabiskais izplatības areāls ir arī citas Dienvideiropas valstis (arī Francija), Ziemeļāfrika un Dienvidrietumāzija. Latvijā narcises savvaļā nav sastopamas, toties tās plaši audzē dārzos.

Visas Narcissus ģints sugas ir indīgas, jo satur alkoloīdu likorīnu. Tas atrodams visā augā, īpaši sīpolos. Saindēšanās parasti notiek, ja narcišu sīpoli noturēti par dārza sīpoliem Allium cepa un pagatavoti ēdienā. Rūgtā garša parasti pasargā no letālu dozu uzņemšanas.

Opel Astra

Opel Astra ir mazkalibra ģimenes auto kuru ražo Opel. Mašīnu kā Opel Astra ražo kontinentālajā Eiropā, Īrijā, Ziemeļāfrika un Dienvidāfrika, kā Vauxhall Apvienotā Karalistē, kā Holden Austrālāzijā un kā Chevrolet Latīņamerika. Krievijā tā ir pārdotā kā Opel un Chevrolet. Sākot ar 2008. gadu mašīnas eksportēs uz ASV un Kanādu kā Saturn Astra.

Astru šobrīd ražo Vācijā, Beļģijā, Apvienotā Karalistē, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Polijā, Ukrainā un Krievijā.

Rietumsahāra

Rietumsahāra (arābu: الصحراء الغربية, Aṣ-Ṣaḥrā’ al-Gharbīyah, berberu: Taneẓṛuft Tutrimt, spāņu: Sahara Occidental) ir apstrīdēta teritorija Ziemeļāfrikā, kas robežojas ar Maroku ziemeļos, Alžīriju ziemeļaustrumos, Mauritāniju austrumos un dienvidos un Atlantijas okeānu rietumos. Tās sauszemes platība ir apmēram 266 000 km2. Tā ir viena no mazapdzīvotākajām teritorijām pasaulē, kas pārsvarā sastāv no tuksnešainiem līdzenumiem. Teritorijā dzīvo nedaudz vairāk par 500 000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Ajūnā, Rietumsahāras lielākajā pilsētā. Apmēram 80% Rietumsahāras teritorijas kontrolē Maroka, bet 20%- Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (SADR).

Kā Spānijas kolonija kopš 18. gadsimta beigām, Rietumsahāra 1963. gadā tika iekļauta Apvienoto Nāciju neautonomo teritoriju sarakstā. 1965. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma savu pirmo rezolūciju par Rietumsahāru, lūdzot Spāniju dekolonizēt teritoriju. Gadu vēlāk tika pieņemta jauna rezolūcija, pieprasot Spāniju organizēt referendumu par pašnoteikšanos. 1975. gadā Spānija atteicās no teritorijas administratīvās kontroles par labu Marokas, kas jau kopš 1957. gada formāli pretendēja uz teritoriju, un Mauritānijas kopīgai pārvaldībai. Izcēlās karš starp minētajām valstīm un Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario fronti, kas nodibināja Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku (ar trimdas valdību Tindūfā, Alžīrijā). Pēc Mauritānijas atteikšanās no teritorijas 1979. gadā, Maroka beidzot ieguva pilnīgu kontroli pār lielāko daļu teritorijas, tai skaitā kontroli pār visām lielākajām pilsētām un dabas resursiem.

Kopš ANO atbalstītās vienošanās par pamieru 1991. gadā, lielāko daļu teritorijas (ieskaitot visu Atlantijas okeāna piekrasti) kontrolē Maroka, kuru atbalsta Francija, bet atlikušo daļu ar Alžīrijas atbalstu kontrolē SADR. Lielvalstis kā ASV un Krievija ir ieņēmušas neskaidru vai neitrālu pozīciju attiecībā uz abu pušu prasībām, un ir spiedušas abas puses vienoties par miermīlīgu izlīgumu. Gan Maroka, gan SADR ir centušās pastiprināt savas prasības, iegūstot oficiālu atzīšanu, — gan pārsvarā no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm. Polisario fronte ir panākusi SADR oficiālu atzīšanu no 84 valstīm, taču 39 no tām ir atcēlušas vai iesaldējušas atzīšanu. SADR ir ieguvusi Āfrikas Savienības dalībvalsts statusu, kamēr Maroka ir panākusi atzīšanu vai atbalstu savai pozīcijai no dažām Āfrikas valdībām un no vairuma Arābu Līgas valstīm. Pēdējo divdesmit gadu laikā gan viena, gan otra pozīcija ir gan ieguvusi jaunas atzīšanas, gan arī pazaudējusi esošās, atkarībā no mainīgajām starptautiskajām tendencēm.

Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika

Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (SADR, arābu: الجمهورية العربية الصحراوية الديمقراطية, spāņu: República Árabe Saharaui Democrática) ir daļēji atzīta valsts, kura pretendē uz Spānijas bijušās kolonijas Rietumsahāras teritorijas kontroli. Rietumsahāra ziemeļaustrumos robežojas ar Maroku, austrumos — ar Alžīriju, dienvidos — ar Mauritāniju, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Šobrīd SADR kontrolē tikai 20% no Rietumsahāras teritorijas, bet 80% kontrolē Maroka un uzskata šo teritoriju par savām "Dienvidu provincēm".

Saldais ķirsis

Saldais ķirsis (Prunus avium) ir kauleņkoku ģints suga. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropas dienvidu daļa, Ziemeļāfrika, Kaukāzs un Anatolija. Saldais ķirsis ir izplatīts kultūraugs, kas tiek audzēts daudzviet pasaulē (arī Latvijā), kur pāriet arī savvaļā. Tie ir koki, kas izaug līdz 15 m augstumam, dažreiz vēl augstāk.

Latvijā savvaļā sastopams reti, pārsvarā Kurzemē.

Subsahāras Āfrika

Subsahāras Āfrika jeb Melnā Āfrika ir Āfrikas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Subsahāras Āfrikas pretstats ir Ziemeļāfrika, kas savukārt ir daļa no Arābu pasaules. Somālija, Džibutija un Komoras atrodas Subsahāras Āfrikā, bet tomēr ir arī daļa no Arābu pasaules, tāpēc Subsahāras jēdziens ir kritizēts kā Afrikas kontinentu sadalošs nesakarīgos reģionos. Subsahāras jēdziens negatīvi saistīts ar AIDS epidēmiju un nabadzību, un tāpēc ir izskanējuši publiski aicinājumi to nelietot. Pārejas zonu no Ziemeļāfrikas uz Subsahāras Āfriku sauc par Sāhilu.

Suņu roze

Suņu roze (Rosa canina), arī mežrozīte, ir rožu ģints suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Āzijas rietumi. Tas ir vidēji augsts krūms (augstums no 1–5 m). Suņu rozes lapas ir nepāra plūksnaini saliktas no 5 vai 7 iegareni ovālām vai lancetiskām lapiņām. Ziedi parasti ir sārtā krāsā. Tā auglis ir riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi. Kad auglis nogatavojas, tas iegūst spilgti sarkanu krāsu. Suņu roze stilizētā veidolā plaši sastopama Eiropas heraldikā.

Nav plaši izplatīta Latvijas teritorijā, sastopama galvenokārt valsts rietumdaļā.

Vērmele

Vērmele, arī pelene (latīņu: Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 km² (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). 2009. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par miljardu iedzīvotāju (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo Vidusjūra, ziemeļaustrumos Āfriku no Āzijas atdala Suecas kanāls un Sarkanā jūra. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo Indijas okeāns, bet rietumos — Atlantijas okeāns. Āfrikā ir 54 valstis, kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidāfrika. 32 Āfrikas valstis ir 50 nabadzīgāko valstu sarakstā.

Āfrika, īpaši centrālā Austrumāfrika, tiek uzskatīta par hominīdu, tai skaitā arī cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — Nīla. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir Nigēra un Kongo. Sahāras tuksnesis, kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais tuksnesis. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir Viktorijas ezers.

Āfriku šķērso ekvators, kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu tropu loku, tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts tropu klimats.

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa. Āzija aizņem 29,4% no Zemes sauszemes platības. Āzijā dzīvo vairāk, kā 60% pasaules iedzīvotāju.

Āzija plešas no Arktikas līdz ekvatoram. Liela daļa Āzijas - tuksneši un Tibetas kalniene ziemeļos no Himalaju kalniem - ir neauglīga. Vienlaikus Āzijā atrodas daudzi no auglīgākajiem līdzenumiem pasaulē Mekongas, Indas, Eifratas un citu upju ielejās. Vairākās no šīm upju ielejām veidojušās pirmās civilizācijas pasaulē.

Pasaules reģioni

LocationAfrica

Āfrika

Magribs · Ziemeļāfrika · Rietumāfrika · Centrālā Āfrika · Austrumāfrika (Āfrikas Rags)  · Dienvidu Āfrika

LocationAmericas

Amerika

Ziemeļamerika (Centrālamerika · Karību reģions · Vidusamerika)  · Dienvidamerika  · Latīņamerika

LocationAsia

Āzija

Centrālāzija · Austrumāzija (Tālie Austrumi · Austronēzija · Āzijas-Klusā okeāna) · Ziemeļāzija · Dienvidāzija (Indijas subkontinents) · Dienvidaustrumāzija

LocationEurope

Eiropa

Rietumeiropa · Centrāleiropa · Austrumeiropa · Ziemeļeiropa (Baltija · Skandināvija) · Dienvideiropa (Balkānu pussala)

GreaterMiddleEast

Tuvie Austrumi Arābijas pussala (Persijas līcis) · Kaukāzs · Levante · Vidējie Austrumi

LocationOceania

Okeānija

Austrālāzija · Melanēzija · Mikronēzija · Polinēzija

LocationPolarRegions

Polārie reģioni

Arktika · Antarktika

LocationOceans

Okeāni Pasaules okeāns · Ziemeļu Ledus okeāns · Atlantijas okeāns · Indijas okeāns · Klusais okeāns · Dienvidu okeāns

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.