Zemes nogruvums

Zemes nogruvums ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana.[1] Šie nogruvumi var notikt ūdenstilpņu krastos, kā arī jebkur, kur ir augsts reljefa pacēlums. Lai gan gravitācija ir galvenais zemes nogruvumu izraisītājs, nogruvuma rašanos ietekmē vairāki citi faktori, kas ietekmē iežu un augsnes stabilitāti.[1] Zemes nogruvumi var būt vairāku veidu[2] — tajos var nogrūt dažādas nobiras, dubļi, akmeņi un citi. Šādi nogruvumi var izraisīt mega cunami,[3] kā arī būt ļoti postoši.[4][5][1]

Landslide animation San Matteo County
1997. gada zemes nogruvums Sanmateo datorgrafisks attēlojums

Iemesli

Zemes nogruvumam ir vairāki iesmesli. Zemes nogruvumu var izraisīt gan dabas parādības, gan ar cilvēka iejaukšanos.[1] Šie ir daži no nogruvuma iemesliem:

Atsauces

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «What is a landslide? Geoscience Australia, ga.gov.au». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. decembrī. Skatīts: 2015. gada 16. decembrī.
  2. Informācija par zemes nogruvumiem Indijas pilsētā Kerālā
  3. Mega cunami apraksts un rašanās
  4. Focus.lv ziņas saistītas ar zemes nogruvumiem
  5. ASV postošāko zemes nogruvumu fakti
2018. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2018. gada notikumi Latvijā.

2018. gads Latvijā pasludināts par Goda ģimenes gadu, kurā plānots godināt daudzbērnu ģimenes, veicināt sabiedrības izpratni par ģimenes lomu sabiedrības attīstībā, kā arī vairot sabiedrības izpratni pret ģimenēm.Populārākie vārdi 2018. gadā dzimušajiem bija Roberts un Sofija.

Atitlans (ezers)

Atitlans (spāņu: Lago de Atitlán) ir ezers Gvatemalā, 144 km no Gvatemalas pilsētas. Dziļākais ezers Centrālamerikā.

Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā. Tilpuma ziņā (ap 500 m3) lielākā ala Baltijā un visvairāk apmeklētais dabas piemineklis Latvijā, kas ceļotāju vidū bijis iecienīts jau vismaz kopš 17. gadsimta sākuma. No Gūtmaņa alas iztek neliels strautiņš, kas netālu no alas ietek Gaujā.

Karolīna Kostnere

Karolīna Kostnere (itāļu: Carolina Kostner; dzimusi 1987. gada 8. februārī Bolcāno, Itālijā) ir itāļu daiļslidotāja. Viņa ir 2014. gada olimpisko spēļu bronzas medaļniece, 2012. gada Pasaules čempione, pieckārtēja Eiropas čempione (2007.–2008., 2010., 2012.–2013.) un 2011. gada Grand Prix fināla uzvarētāja. Karolīna ir izcīnījusi dažāda kaluma medaļas piecos citos Pasaules čempionātos (2005., 2008., 2011., 2013.–2014.), sešos citos Eiropas čempionātos (2006., 2009., 2011., 2014., 2017., 2018.) un trīs Grand Prix finālos (2007., 2008., 2010.). Viņa ir 2003. gada Pasaules junioru čempionāta bronzas medaļniece un deviņkārtēja Itālijas nacionālā čempione. Karolīna ir izcīnījusi 11 medaļas Eiropas čempionātos, tai skaitā 2018. gada čempionātā.

Lielās Piektdienas zemestrīce

Lielās Piektdienas zemestrīce (arī saukta par Lielo Aļaskas zemestrīci) notika 1964. gada 27. martā un bija spēcīgākā zemestrīce ASV vēsturē. Zemestrīces, kuras laikā gāja bojā 131 cilvēks, epicentrs atradās Prinča Viljama šaurumā, un tās spēks bija 9,2 balles.

Safīrs

Safīrs (no ebreju ספּיר – "Sapir" – no Bībeles tekstiem, kaut gan Bībelē drīzāk bijusi atsauce uz citu akmeni – lazurītu) ir minerāla – korunda – paveids. Par safīru sauc jebkuru juvelierkvalitātes korunda kristālu, kas nav sarkanā krāsā (sarkanus korundus sauc par rubīniem). Visbiežāk safīrs ir zilā krāsā. Safīru veidojošais korunds tīrā veidā ir bezkrāsains. Īpašo krāsu dod dažādi piejaukumi, piemēram dzelzs, hroms.

Dažādās zilās nokrāsas safīram piešķir dzelzs un titāna piejaukumi. Ja kristālam ir nepietiekams šāda piejaukuma daudzums, tam ir gaiša, pelēcīga krāsa un zemāka vērtība.

Dzeltenu un zaļu krāsu arī dod dzelzs piejaukums. Sārtiem safīriem ir hroma piejaukums. Ja hroma ir vairāk, akmens ir tuvāk sarkanai krāsai un uzskatāms par rubīnu.

Violetas, purpura krāsas korundam ir vanādija piejaukums. Šādi dārgakmeņi tradicionāli ir mazāk vērtīgi.

Baltie safīri (leikosafīri) visbiežāk sākotnēji ir viegli brūngani vai dzeltenīgi. Tīro krāsu iegūst, tos karsējot. Tīri bezkrāsas korundi ir ļoti reti.

Ir sastopami arī safīri, kas dažādā apgaismojumā maina krāsu – zili dienasgaismā un purpura krāsā mākslīgā apgaismojumā.

Iegūst arī sintētiskus safīrus. Praktiski visiem pārdošanā esošajiem safīriem krāsa ir padarīta košāka, tos karsējot. To, vai safīrs ir karsēts, var noteikt, apskatot to mikroskopā. Praktiski jebkurā safīrā ir cita minerāla – rutila – ieslēgumi. Rutils veido smalkus, matveida kristālus. Ja safīrs ir karsēts, smalkie rutila matiņi ir saraustīti.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.