Valsts

Šis raksts ir par administratīvi teritoriālu vienību. Par citām jēdziena Valsts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki, tiesas, policija un citi.

Mūsdienās gandrīz visa planētas sauszeme ir sadalīta valstīs. Vienīgi Antarktīda nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni 200 valstis.

Nosaukuma cilme

Latviešu vārds "valsts" ir tās pašas cilmes kā vārds "valdīt" un pēc lietojuma ir ar līdzīgu nozīmi kā mūsdienu lietuviešu valodas vārds valstybė un somu valodas valtio. Sākotnēji vārdu "valsts" lietoja viena kunga varai pakļauta novada vai pagasta apzīmēšanai, tāpat kā vēl tagad to lieto krievu valodā (волость — 'pagasts') un igauņu valodā (vald — 'pagasts'). "Latvju Dainās" atrodamas tautasdziesmas, kas liecina par šo seno nozīmi: "Triju kungu valstis jāja, Mani vienu lūkotiesi: Ūzenieki, mūrenieki, Vilcenieku darbenieki" (Nr. 10861)[1]

Vēl 18. un 19. gadsimtā ar vārdu "valsts", īpaši Vidzemes guberņas latviešu apgabalos, apzīmēja dažāda līmeņa pārvaldes, pievienojot tam attiecīgo apzīmētāju — ne tikai "ķeizara valsts" (impērija), "ķēniņa valsts" (karaliste), "lielkunga valsts" (hercogiste), bet arī "baznīcas valsts" (draudzes novads) un "muižas valsts" (muižas novads). [2]

Vēsturiskās valsts formas

Valsts Senajos laikos

Senajos laikos valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija grieķu polisas, tirānija un demokrātija. Arī Senā Roma pārdzīvoja karalistes, republikas un impērijas periodus. Senajā Ēģiptē valsts veidošanos centralizētas monarhijas veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt irigācijas sistēmas izveidošanu Nīlas ielejā.

Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī Kartāga. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas — sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu tiesnešu — šofītu (angļu: shofet) — pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par oligarhiju, tad impēriju.

Valsts Jaunajos laikos

Jaunajos laikos, 16.—17. gadsimtā, valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai 19. gadsimtā. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar nāciju vai tautu etniskā kontekstā, kā ar valdošo dinastiju vai konkrētu sabiedrības grupu ekonomiskajām interesēm vai varu kā tādu.

Valsts mūsdienās

Mūsdienās pastāv vairāk nekā 200 valstu, no tām 193 valstis ir ANO dalībvalstis, bet Vatikāns un Palestīnas Valsts ir ar ANO novērotājvalsts statusu.

Daļa ANO dalībvalstu atzīst arī šādas valstis:

Kalnu Karabahas Republikas, Piedņestras Moldāvu Republikas un Somālilendas Republikas suverenitāti neatzīst neviena ANO dalībvalsts. Pastāv arī citas starptautiski neatzītas valstis.

Atsauces

  1. Latvju dainas. 1.—6.sējumi. Sakārtojis Krišjānis Barons. Rīga, 1894—1915
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. sējuma 479.—480 lpp.

Skatīt arī

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).Valsts tika izveidota no 13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām Atlantijas okeāna krastā. 1776. gada 4. jūlijā kolonisti pieņēma Neatkarības deklarāciju, kurā tika pasludināta koloniju neatkarība no Lielbritānijas. Pēc tam kolonijas izveidoja savienību.

Mazāk nekā pirms 400 gadiem Savienoto Valstu teritoriju apdzīvoja tikai Amerikas pamatiedzīvotāji, bet šajā laikā tā ir kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos — Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko daļu no teritorijas aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī kultūra ir atpazīstamas visā pasaulē.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju.

Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, kā arī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Britu Impērija spēlēja noteicošu lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G8, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle.

Francija

Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija 1957. gada 25. martā bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G8 locekle. Jāpiemin, ka tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudz atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.

Francijas galvaspilsēta ir Parīze. Valstī ir arī daudz citas skaistas un ievērojamas pilsētas. Nozīmīgākās no tām ir Nica, Marseļa, Bordo, Lille, Liona, Tulūza, Strasbūra un Nante. Francija ir tūristu visiecienītākā valsts. Katru gadu to apmeklē vidēji 82 miljoni tūristu. Francijā ir daudzi pieminekļi, celtnes un citas ievērojamas apskates vietas, kā, piemēram, Luvra, Eifeļa tornis, Triumfa arka, Versaļas pils un Parīzes Dievmātes katedrāle. Administratīvi Francija sīkāk tiek iedalīta reģionos un departamentos.

Itālija

Itālija (itāļu: Italia, izrunā [iˈtaːlja]), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d'Italia.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.

Itālijas galvaspilsēta ir Roma. Vairums iedzīvotāji ir itāļi. Oficiālā valoda ir itāļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, konkrēti, Romas Katoļu baznīca. Itālijā izmantotā valūta ir eiro.

Krievija

Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē, kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tai ir jūras robeža arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi Beringa šaurums un Laperūza šaurums.

79,8% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 10 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.

Krievijas Federācija dibināta 1991. gada decembrī, kad izjuka Padomju Savienība. PSRS sastāvā Krievijas Federācijas nosaukums bija Krievijas PFSR. Pēc Padomju Savienības likvidēšanās ("Belovežas gāršas līgums") Krievijas Federācija ir sevi pasludinājusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju (ANO DP un citās starptautiskajās organizācijās).

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — jau no 15. gadsimta — ir atrodami Jāņa ģildes alus nesēju biedrības grāmatās. Tajā lielākoties bija latvieši, un no 1517. gada arī brālības vecākie bija latvieši. Pirmais teksts latviski iespiests 1507. gadā izdotajā baznīcas rokasgrāmatā „AGENDA”.

Latvija

Latvijas Republika (lībiešu: Leţmō Vabāmō) ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 1,93 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 13. Saeima, kas tika ievēlēta 2018. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kas tika ievēlēts 2019. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Aizvēsturē Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu un Baltijas somu ciltis. Kopš 9. gadsimta Kursā un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingu ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļa no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās Austrumu kristietība un izveidojās Jersikas un Kokneses valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta karu rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas Konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Poliju—Lietuvu, Dāniju (Kurzemes bīskapija) un Zviedriju. 18. gadsimtā Lielā Ziemeļu kara un Polijas-Lietuvas sadalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas Impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas līguma noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 18. novembrī tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņās tās neatkarība tika nosargāta, ko starptautiski atzina 1921. gada 26. janvārī. Otrā pasaules kara sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības, bet 2014. gada 1. janvārī arī par Eirozonas dalībvalsti. 2016. gada 2. jūnijā Latvija iestājās ESAO.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta 1919. gada 29. augustā. LNB ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Tās pirmais vadītājs bija ievērojamais bibliotekārs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš. Pašreizējais bibliotēkas direktors ir Andris Vilks.

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU; latīņu: Universitas Latviensis) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.

Tās galvenā ēka atrodas Rīgā, Raiņa bulvāris 19. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.

Studiju valoda LU ir latviešu valoda. Tā ir Latvijas lielākā universitāte, tā ir arī pēc studentu skaita lielākā universitāte Baltijas valstīs. Universitātē 2007./2008. mācību gadā bija 23 800 studentu, no tiem 900 bija doktoranti. 2018. gadā LU studēja 15 200 studentu, no kuriem 6359 studēja par valsts budžeta līdzekļiem. Augstskola piedāvā visu līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) 151 akreditētu studiju programmu, kas aptver 28 zinātņu nozares un 22 studiju virzienus.

2018. gadā LU saņēma 13 523 studētgribētāju pieteikumus, no tiem 3492 to norādīja kā pirmo prioritāti. 2019. gadā augstskola saņēma 16 150 pieteikumus, un pirmajā prioritātē LU bija izvēlējušies 4062 reflektantu. Pēc 2019. gadā studētgribētāju pieteikumu skaita uz budžeta vietām starp populārākajām programmām LU 1. vietā ir Datorzinātnes, 2. vietā – Tiesību zinātne, 3. vietā – Psiholoģija, 4. vietā – Komunikācijas zinātne, 5. vietā – Vadības zinības.

2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.— 800.vietu.2019. gadā Latvijas Universitāte (LU) pirmo reizi iekļauta Times Higher Education (THE) Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU ir līdere Latvijā efektīvā sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.

2018. gadā Latvijas Universitātes darbinieki kļuvuši par 2344 zinātnisko publikāciju autoriem vietējos un starptautiskos zinātniskos žurnālos un konferenču ziņojumu krājumos. 620 no tām iekļautas Scopus un Web of Science datubāzē. LU zinātniskajā biogrāfijā gada laikā publicēti četri ziņojumi zinātnes žurnālā Nature.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (saīsināti LĢIA) ir vadošā Latvijas Republikas iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā, kas atrodas aizsardzības ministra pārraudzībā.

Latvijas ģeogrāfija

Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Valsts platība ir 64 589 km², tai ir sauszemes robežas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, jūras robeža ar Zviedriju. Latvijas reljefs veidojies ledus laikmetā, augstākais reljefa punkts ir 311,94 metrus augstais Gaiziņkalns. Latvijas piekrastē jūra ir samērā sekla, lielākais dziļums ir 35 metri uz rietumiem no Kolkas, savukārt Rīgas jūras līča lielākais dziļums ir 66 metri. Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju, nozīmīgākās no tām ir Daugava, Lielupe, Gauja un Venta. Savukārt ezeru ir vairāk kā 2000, Latvijas lielākie ezeri ir Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers un Burtnieks. Latvija atrodas mērenajā joslā un tās klimatu ietekmē jūras tuvums un no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, tāpēc Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Latvijas robežas garums ir 1836 km, no tiem 1370 km ir sauszemes robeža. Latvijas robežas garums ar Igauniju ir 343 km, ar Krieviju — 246 km, ar Baltkrieviju — 161 km, ar Lietuvu — 588 km, bet jūras robežas garums ir 498 (494) km.

Lietuva

Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.

Valsts vēsture aizsākās 13 gadsimtā, kad Mindaugs apvienoja lietuviešu zemes un kļuva par Lietuvas karali. No 14. līdz 16. gadsimtam Lietuvas dižkunigaitija bija viena no varenākajām Austrumeiropas lielvalstīm, ietverot tagadējās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas un Krievijas teritoriju daļas. Pēc Ļubļinas ūnijas 16. gadsimta vidū dižkunigaitija apvienojās ar Polijas kroņa zemēm, un izveidoja Polijas—Lietuvas ūniju, kuras pakļautībā atradās arī mūsdienu Latvija (tolaik Pārdaugavas Livonijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes). Pēc trešās Polijas dalīšanas 1795. gadā Lietuvu anektēja Krievijas impērija. No 1918. gada līdz 1940. gadam Lietuva bija neatkarīga valsts. Otrā pasaules kara laikā Lietuva nonāca PSRS, kā arī Trešā reiha varā. 1944. gadā Sarkanā armija no jauna okupēja Lietuvu.

1990. gada 11. martā Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, tomēr PSRS valdība atzina Lietuvu par neatkarīgu valsti tikai 1991. gada 6. septembrī. 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā — par Eiropas Savienības dalībvalsti. 2015. gada 1. janvārī Lietuva pievienojās eirozonai. 2018. gada 5. jūnijā Lietuva iestājās ESAO.

Nīderlande

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību.

Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande ir ES, Eirozonas, PTO, G10, NATO, ESAO un Beniluksa ekonomiskās savienības dibinātājvalsts. ANO dalībvalsts. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un piecu internacionālo tiesu mītnes vieta. Tai ir divpadsmitais augstākais IKP pasaulē uz vienu cilvēku. 2013. gadā Nīderlande tika atzīta kā ceturtā laimīgākā valsts pasaulē, tas lielākoties saistīts ar augsto dzīves līmeni.

Nīderlande bieži tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Organismu klasifikācija

Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā. Katrai dzīvības formai tiek dots unikāls nosaukums, kas atbilst bioloģiskās nomenklatūras principiem. Visi organismi, vadoties no radniecības pakāpes, tiek apvienoti grupās, kuras savukārt top apvienotas augstāka ranga grupās, veidojot dažādas pakāpes radniecības līmeņus jeb taksonomiskās vienības. Organismu klasifikācija ir vienota gan mūsdienās dzīvojošajiem, gan arī izmirušajiem organismiem. Tā pamatā sastāv no šādām taksonomiskajām vienībām:

Impērija (imperium);

Valsts (regnum);

Tips, Nodalījums (phylum, divisio);

Klase (classis);

Kārta (ordo);

Dzimta (familia);

Ģints (genus);

Suga (species),Bet reizēm ir jāiestarpina papildu vienības. Īpaši tas ir raksturīgs kukaiņiem, jo kukaiņu klasē ir vairāk par 1 000 000 sugu t.i. vairāk nekā visi pārējie organismi kopā.

Klasifikācijas piemērs, kurā ir atainojas dažādas papildu taksonomiskās vienības (izceltas pamatvienības):

Impērija: Eukaryota

Valsts: Metazoa

Apakšvalsts: Eumetazoa

Virstips: Bilateria

Tips: Coelomata

Apakštips: Protostomia

Triba: Articulata

Virsklase: Arthropoda

Klase: Tracheata

Apakšklase: Opistogoneata

Infraklase: Hexapoda

Virskārta Pterygota

Sekcija: Holometabola

Kārta: Coleoptera

Apakškārta: Polyphaga

Sērija: Staphyliniformia

Virsdzimta: Hydrophiloidea

Dzimta: Hydrophilidae

Apakšdzimta Georissinae

Ģints: Georissus

Apakšģints: Neogeorissus

Suga: Georissus (Neogeorissus) japonicus Satô, 1979Dažādiem autoriem organismu klasifikācijas var būtiski atšķirties, tāpat laika gaitā, mainoties uzskatiem par organismu radniecību, mainās arī organismu klasifikācijas.

Visi dzīvie organismi iedalās divās vai trijās lielās grupās jeb impērijās. Tomēr tas ir diskutējams jautājums. Daudzi speciālisti apšauba vīrusu pieskaitīšanu pie dzīviem organismiem, jo tajos nenotiek vielmaiņas procesi. Tāpat nav vienprātības jautājumā par prokariotu sadalīšanu divās atsevišķās impērijās. Pagaidām apstāsimies pie visu dzīvo organismu sadalīšanas trīs atšķirīgās grupās:

Impērija Virus — Vīrusi;

Impērija Prokaryote — Prokarioti;

Impērija Eukaryote — Eikarioti;

Valsts Animalia — Dzīvnieki;

Valsts Fungi — Sēnes;

Valsts Plantae — Augi;

Valsts Protista (Protozoa) — Vienšūņi.Tomēr vīrusi būtiski atšķiras no pārējām impērijām, kuru savstarpējās atšķirības nav tik lielas.

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) (krievu: Союз Советских Социалистических Республик (CCCP)) bija totalitāra komunistiska lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922. līdz 1991. gadam. Izveidojās pēc Krievijas pilsoņu kara, sabrūkot Krievijas Republikai un visai varai koncentrējoties boļševiku partijas rokās. 1922. gada beigās federatīvā valstī apvienojās Krievijas PFSR, Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza PFSR, reālajai varai paliekot Maskavas centrālās valdības rokās. Padomju Savienība 1940. gada 17. jūnijā okupēja Latviju, nelikumīgi izveidojot Latvijas PSR, kuru anektēja 1940. gada 5. augustā. 1991. gada 6. septembrī PSRS atzina Latvijas neatkarību.

1936. gada PSRS konstitūcija valsts iekārtu definēja kā proletariāta diktatūru, 1961. tika pasludināta pārēja uz "visas tautas valsti", bet 1977, gada konstitūcija valsti definēja kā attīstītā sociālisma valsti, kuras mērķis ir komunisma ieviešana.

Polija

Polija (poļu: Polska), oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kas 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".

Mūsdienās Polijā ir parlamentāra demokrātija. Polija ir Eiropas Savienības, NATO, ANO, ESAO, PTO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts.

Valsts (bioloģija)

Valsts (latīņu: regnum) ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība. Tā ir otra augstākā taksonomiskā vienība uzreiz aiz impērijas. Agrāk valsts bija augstākā organismu klasifikācijas iedalījuma vienība. Valstu sīkāks iedalījums ir tipi (zooloģijā) un nodalījumi (botānikā).

Vācija

Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Zviedrija

Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.

Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts.

Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.

Ķīna

Ķīna (vienkāršotā ķīniešu: 中国, piņjiņs: Zhōngguó), oficiāli Ķīnas Tautas Republika (vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国, piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó), ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,357 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.