Tuksnesis

Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, kuru raksturo mazs nokrišņu daudzums. Tuksnesis ir augāja tips un bioma, kas veidojas karsta vai auksta arīda klimata apstākļos. Pēc tuksneša virsu veidojoša materiāla izšķir smilts, māla, akmens (šķembu, oļu), sāls un ledus tuksnešus. Tuksnesi parasti definē kā apvidu, kurā gada laikā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 mm. Apmēram 1/5 Zemes sauszemes platības ir tuksneši.[1]

Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīda, savukārt vislielākais smilšu tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Āfrikā. Ekoloģiskās grupas: kserofīti, sukulenti, efemēri, efemeroīdi. Raksturīgi freatofīti. Edafiskie tipi — smilšu, māla, akmens, solončaku.

Tuksnešu dzīvnieku īpatnības: sugu daudzveidība zema, daudz augsnes sugu, daudz skrējēju, adaptēti iztikt bez ūdens, izmanto metabolisko ūdeni, plēsēju maz, vasaras guļa ir 8-9 mēneši, jūtīgas ekosistēmas. Tuksnesī ar neapbruņotu aci gaismu no tālumā esošas lielas pilsētas iespējams saskatīt jau pat no teju 200 km attāluma.[nepieciešama atsauce]

Trockenklimate
Zemes sausie apvidi:
  Smilšu tuksneši
  Savanna
  Tundra
  Arktiskie tuksneši

Tuksnešu veidi

Judea 2 by David Shankbone
Jūdejas tuksneša kalni
  • Tropu tuksneši ir veidojušies sauso tropu gaisa masu ietekmē. Tropu tuksneši ir, piemēram, Lielais Smilšu tuksnesis (Austrālijā), Sahāras tuksnesis (Āfrikā), Rubelhālī tuksnesis (Arābijas pussalā), Sonoras tuksnesis (Ziemeļamerikā).
  • Iekškontinentālie tuksneši ir veidojušies kontinentāla klimata apstākļos tur, kur no okeāniem un jūrām nenokļūst pietiekams mitruma daudzums. Iekškontinentālie tuksneši ir, piemēram, Gobi tuksnesis, Karakums, Kizilkums (Āzijā).
  • Orogrāfiskie jeb reljefa tuksneši veidojas kalnu aizvēja nogāzēs, kur atdzisušais un sausais gaiss, slīdot pa nogāzi uz leju, rada sausu klimatu. Orogrāfiskie tuksneši ir, piemēram, Taklamakana tuksnesis (Āzijā), Lielais Baseins (Ziemeļamerikā).
  • Piekrastes tuksneši veidojās vietās, kur aukstā okeāna virsstraume plūst gar kontinenta krastu un aukstās jūras gaisa masas sajaucas ar siltajām kontinentālajām gaisa masām. Piekrastes tuksneši ir, piemēram, Atakamas tuksnesis (Dienvidamerikā), Namiba tuksnesis (Āfrikā).
  • Ledus (arktiskie un antarktiskie) tuksneši veidojas polārajos apgabalos, kur aukstais gaiss satur maz ūdens tvaiku. Nelielais mitruma daudzums uzkrājas kā sniegs un ledus, veidojot ledus tuksnešus.
  • Augstkalnu tuksneši veidojas kalnos, līdz ar augstumu pazeminoties temperatūrai un samazinoties nokrišņu daudzumam.

Lielākie tuksneši

AntarcticaDomeCSnow
Antarktīdas sniega tuksnesis
Desmit lielākie tuksneši pēc platības
Vieta Tuksnesis Pasaules reģions Platība (km²)
1. Antarktiskais tuksnesis Antarktīda 13 829 430
2. Arktiskais tuksnesis Arktika 13 726 937
3. Sahāra Āfrika 9 100 000+
4. Arābijas tuksnesis Vidējie Austrumi 2 330 000
5. Gobi Āzija 1 300 000
6. Kalahari Āfrika 900 000
7. Patagonijas tuksnesis Dienvidamerika 670 000
8. Lielais Viktorijas tuksnesis Austrālija 647 000
9. Sīrijas tuksnesis Vidējie Austrumi 520 000
10. Lielais Baseins Ziemeļamerika 492 000

Atsauces

  1. «The desert biome» (angliski). University of California Museum of Paleontology. Skatīts: 2011-01-23.
Alžīrija

Alžīrija (arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, franču: Algérie), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā. Ziemeļos to apskalo Vidusjūra, tā robežojas ar Maroku ziemeļrietumos, Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741 km² un to ietekmē subtropu joslas un tropu joslas klimats. Alžīrija ir lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma. Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja Osmaņu impērija un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva Francijas pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti.

Alžīrija ir prezidentāla republika, kas sastāv no 48 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Alžīra. Alžīrija ir Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas, OPEC un ANO dalībvalsts, tā ir arī viena no Arābu Magriba savienības dibinātājvalstīm.

Alžīrijas ekonomika lielākoties balstās uz dabasgāzes eksportu uz Eiropu. Pēc OPEC datiem Alžīrijai pieder septiņpadsmitās lielākās naftas rezerves pasaulē un otrās lielākās Āfrikā, kā arī devītās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē. Alžīrijai ir otrā lielākā armija Ziemeļāfrikā ar lielāko militāro budžetu Āfrikā.

Atakamas tuksnesis

Atakamas tuksnesis (spāņu: Desierto de Atacama) ir tuksnesis Dienvidamerikā Čīles ziemeļos. Tas atrodas aptuveni 1000 km garā, šaurā joslā starp Kluso okeānu un Andu kalniem. Atakamas tuksnesis ir sausākais tuksnesis pasaulē; tajā nokrišņu daudzums ir vidēji 0,01 cm gadā. Dažās tuksneša vietās nokrišņi nav novēroti vairāk nekā 400 gadus. Salīdzinot ar citiem tuksnešiem, izņemot polāros, Atakamas tuksnesis ir vēss. Tajā vidējā gaisa temperatūra svārstās no 0 °C līdz 25 °C.

Gobi

Gobi (mongoļu: Говь, Govĭ — ‘pustuksnesis’; ķīniešu: 戈壁; piņjiņs: Gēbì) ir liels tuksnešains reģions Āzijā. Tas atrodas Ķīnas ziemeļos un ziemeļrietumos, kā arī Mongolijas dienvidos. Tuksnesi no ziemeļiem ieskauj Altaja kalni un Mongolijas stepes un pļavas, no dienvidaustrumiem Heši koridors un Tibetas plato un no dienvidaustrumiem ieskauj Ziemeļķīnas līdzenums. Gobi tuksnesis aizņem 1 295 000 km² lielu teritoriju, kas padara to par piekto lielāko tuksnesi pasaulē. Gobi tuksnesī atradās vairākas zīda ceļa pilsētas. Gobi sastāv no vairākiem atšķirīgiem ekoloģiskiem un ģeogrāfiskiem reģioniem. Tas stiepjas 1610 km garumā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem un 800 km garumā no dienvidiem uz ziemeļiem. Šis ir aukstais tuksnesis, kāpās reizēm veidojas sniega un salnas kārta. Tuksnesī ir krasas temperatūras atšķirības.

Kalahari

Kalahari ir liela beznoteces ieplaka Dienvidu Āfrikā, kuras aptuvenā platība ir 900 tūkstoši km². Tā klāj lielāko daļu no Botsvānas teritorijas, kā arī daļu no Namībijas un Dienvidāfrikas teritorijas. Ieplakas lielāko daļu aizņem tuksnesis. Raksturīgas smilšainas tuksnešu, pustuksnešu un savannas ainavas. Vidējais nokrišņu daudzums svārstas no 76 līdz 190 mm gadā. Visvairāk nokrišnu krīt laika periodā no novembra līdz aprīlim. Liela daļa no Kalahari ir aizsargāta teritorija — pastāv vairāki nacionālie parki un rezervāti, piemēram, Kalahari-Gemsbokas nacionālais parks un Etošapana rezervāts.

Karakalpakstāna

Karakalpakstānas Republika (Qaraqalpaqstan Respublikası, Қарақалпақстан Республикасы) ir autonoma republika Uzbekistānas teritorijā. Tās galvaspilsēta ir Nukusa.

Karakalpakstāna atrodas Turānas zemienē. Dienvidos no tās ir Karakuma tuksnesis, bet lielu autonomās republikas daļu tās ziemeļaustrumos aizņem Kizilkuma tuksnesis. Ziemeļrietumos Ustjurta plato. Karakalpakstānas teritorijā ietilpst kādreizējā Arāla jūras dienvidu daļas gultne, kas mūsdienās ir tuksnesis (Aralkums) izsīkušā ezera vietā. Lielākā upe — Amudarja.

2013. gadā Karakalpakstānā dzīvoja 1,7 miljoni iedzīvotāju. No tiem gandrīz trešdaļa ir karakalpaki, otra trešdaļa — uzbeki, bet trešā trešdaļa — kazahi. Lielākās pilsētas ir republikas galvaspilsēta Nukusa, kā arī Hedžaili, Tahiatoša, Čimboja, Kenghirota un Meinoka. Meinoka kādreiz bija nozīmīga ostas pilsēta pie Arāla jūras, bet mūsdienās, kad jūra ir izsīkusi, tā atrodas tuksnešainā apvidū. Karakalpakstāna ir nabadzīgākais Uzbekistānas reģions.

Karakums

Karakums (turkmēņu: Garagum, tjurku valodās: kara — "melns" + kum — "smiltis") ir tuksnesis Centrālajā Āzijā. Tas aizņem apmēram 70 procentus jeb 350 000 km² no Turkmenistānas teritorijas. Tuksnesis ir reti apdzīvots — vidējais blīvums ir viens cilvēks uz 6,5 km². Neliels gada vidējais nokrišņu daudzums, robežās no 70 līdz 150 mm gadā.

Kizilkums

Kizilkums (uzbeku: Qizilqum, Қизилқум, kazahu: Қызылқұм, Qızılqum) ir tuksnesis Centrālāzijā, starp Amudarjas un Sirdarjas upēm. Tas atrodas Uzbekistānā un Kazahstānā, kā arī mazliet Turkmenistānā. Ziemeļrietumos to norobežo izsīkušās Arāla jūras ieplaka, ziemeļaustrumos — Sirdarja, austrumos — Tjanšana un Pamira priekškalnes, bet dienvidos un dienvidrietumos — Amudarja. Tuksneša kopējā platība ir aptuveni 298 000 km2. Kizilkuma nosaukums ir radies no tjurku valodām un nozīmē "Sarkanās smiltis".

Tuksnesis aptver līdzenumu aptuveni 300 m augstumā virs jūras līmeņa ar atsevišķām augstienēm un ieplakām. Lielākā teritorijas daļa ir smilšu tuksnesis ar barhāniem, ziemeļrietumos daudz māla tuksnešu takiru, atsevišķas oāzes. Oāzēs un gar upēm lauksaimniecība, vietām tuksnesī ekstensīva lopkopība (kazas, kamieļi). Vasaras mēnešos no maija līdz septembrim kizilkumā raksturīga ekstrēmi augsta gaisa temperatūra (līdz 52 °C), maz nokrišņu.

Levante

Levante ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu areālu Tuvajos Austrumos. Tās aptuvenās robežas ir Taurs ziemeļos, Arābijas tuksnesis dienvidos, Vidusjūra rietumos un Mezopotāmija austrumos. Pēc dažām definīcijām Levantē iekļauj arī visu Mezopotāmiju. Areāls aptuveni sakrīt ar arābisko terminu "Mešriks", kas apzīmē arābu zemes uz austrumiem no Ēģiptes un ziemeļos no Arābijas pussalas.

Levante veido Auglīgā Pusmēness vidējo posmu starp Nīlas ieleju dienvidrietumos un Mezopotāmiju austrumos.

Mohaves tuksnesis

Mohaves tuksnesis (Mojave Desert) ir tuksnesis Kordiljeru kalnos, ASV. Aizņem daļu Kalifornijas, Nevadas, Jūtas un Arizonas štata. Robežojas ar Lielā Baseina tuksnesi ziemeļos, Sonoras un Kolorādo tuksnesi dienvidos un Kolorādo plato austrumos. Mohaves tuksnesis ir 124 tūkstošus km2 liels. Tajā savā starpā mijas kalnu grēdas ar ieplakām. Augstākā virsotne ir 3633 m augstā Čārlstona smaile, savukārt zemākais punkts ir 86 m z. j. l. esošais Bedvoteras baseins.

Lai gan lielākā daļa Mohaves tuksneša ir reti apdzīvota, te atrodas arī vairākas lielas pilsētas, Kalifornijā atrodas Lankastera, Palmdeila un Viktorvila, Nevadā — Hendersona un Lasvegasa. Tiek saukts par "Ziemeļamerikas sausuma polu", jo tajā pat vairākus gadus pēc kārtas var nebūt nokrišņu. Te atrodas trīs nacionālie parki.

Namiba tuksnesis

Namiba tuksnesis ir piekrastes tuksnesis Dienvidu Āfrikā. Namiba tuksnesis plešas aptuveni 2000 km garumā un 40 km platumā gar Atlantijas okeāna krastu Angolas, Namībijas un Dienvidāfrikas teritorijās. Dziļāk kontinentā atrodas Kalahari — liela beznoteces ieplaka. Tiek lēsts, ka Namiba tuksnesī sauss klimats valda 55–80 miljonus gadu, un līdz ar to tas varētu būt vecākais tuksnesis pasaulē.Tuksneša teritorijā atrodas Jonas, Skeletu krasta un Namiba-Noukleftu nacionālais parks.

Nevada

Nevada (angļu: Nevada, izrunā: [nəˈvædə]; no spāņu: Nevada — ‘apsnidzis’) ir ASV štats valsts rietumos. Nevadas administratīvais centrs ir Kārsonsitija. Kopš 2011. gada 3. janvāra štata gubernators ir Braiens Sendovals.

Ziemeļos Nevada robežojas ar Oregonu un Aidaho, austrumos ar Jūtu, dienvidaustrumos ar Arizonu, bet rietumos ar Kaliforniju. Lai arī nosaukums liecinātu par pretējo, Nevadas lielāko daļu aizņem tuksnesis (Nevadas štats ir vissausākais visā valstī). Par spīti tam, Nevada ir visstraujāk augošais štats ASV (kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits ir dubultojies). Nevadas štata ekonomika lielā mērā balstās uz azartspēļu industriju (skatīt: Lasvegasa), kā arī zemiem nodokļiem un nekustamā īpašuma cenām. Nevadas štats ir vienīgais ASV, kurā prostitūcija ir likumīga. Šajā štatā atrodas 21 oficiāls bordelis.[nepieciešama atsauce] Štata dienvidos uz robežas ar Arizonu atrodas Hūvera dambis, bet uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas — kodolieroču izmēģinājumu poligons.

Sahāra

Sahāra (arābu: صَحراء (ṣaḥrā) izrunā: [sˤɑħrɑːʔ] — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas. Tas Ziemeļāfrikā stiepjas vairāk nekā 5600 km garumā no Atlantijas okeāna līdz Sarkanajai jūrai un aizņem aptuveni 9 miljonus km², vairāk nekā ceturto daļu no visa Āfrikas kontinenta. Ziemeļu robežu veido Vidusjūra un Atlasa kalni, bet dienvidu robeža aptuveni sakrīt ar 17° paralēli uz ziemeļiem no ekvatora.Dažas Sahāras tuksneša daļas veido desmitiem un simtiem km garas ceļojošas smilšu kāpas — ergi, kas nereti pārsniedz 200 m augstumu. Pasaulē augstākās smilšu kāpas atrodamas Sahāras tuksneša Alžīrijas daļā un sasniedz 465 m augstumu.

Taklamakans

Taklamakans - tuksnesis Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, Ķīnas ziemeļrietumos. Lielākais tikai no smiltīm sastāvošais tuksnesis pasaulē. Vārds "Taklamakans" pēc dažiem avotiem nozīmē "ieiesi, neatgriezīsies" vai "vieta, no kuras neatgriežas"

, pēc citiem - "nāves tuksnesis". Makan tjurku valodās nozīmē "vieta".

Taklamakana tuksnesis aizņem 270 000 km² (pēc citiem datiem - 338 000 km²) Tarimas ieplakā. Tas plešas starp 78° un 88° A garumu ap 1 000 km garumā un no 37° līdz 40° Z platumam līdz 400 km platumā. Tuvākās pilsētas atrodas oāzēs: tuksneša dienvidrietumos ir Kašgara, Jarkenda, Hotana, ziemeļos - Kuča, Turfana, austrumos - Loulaņa un Dunhuang.

Upes, kas tek no Kuņluņa kalniem, iekļūst Taklamakanā 100-200 km tālu, pamazām izsīkstot smiltājā; vienīgi Hotana šķērso tuksnesi, reizēm ūdeņiem aizplūstot līdz Tarimai tuksneša ziemeļos.

Cauri tuksnesim ir izbūvēts asfaltēts ceļš - "Transtaklamakana šoseja", kas stiepjas 523 km D-Z virzienā. Taklamakana pazemē ir atklāti bagātīgi naftas un dabasgāzes krājumi.

Taškenta

Taškenta (uzbeku: Toshkent) ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, un tā ir Taškentas vilajeta centrs. Pilsēta atrodas uz ziemeļiem no lielā Zīda ceļa, pie Kazahstānas robežas. Pilsēta atrodas Sirdarjas

pietekas, Čirčikas upes auglīgajā ielejā. Uz ziemeļiem sākas stepes un Kizilkuma tuksnesis, kamēr uz dienvidiem atrodas Fergānas ieleja. Pilsētā valda subtropisks, kontinentālais klimats. Vasaras ilgst no aprīļa līdz oktobrim.

Tripole

Tripole (arābu: طرابلس, Ṭarābulus), tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "trīs pilsētas", introducēta caur itāļu valodu Rietumeiropas tautu valodās. Tā ir Lībijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. 2011. gadā tajā dzīvoja 2,22 miljoni iedzīvotāju. Pilsēta atrodas valsts ziemeļrietumos Vidusjūras krastā. Pilsētu 7. gadsimtā p.m.ē. dibināja feniķieši. Tripole ir Lībijas nozīmīgākā ostas pilsēta, kā arī tirdzniecības un rūpniecības centrs.

Netālu no Tripoles, gar Vidusjūras krastu virzienā uz austrumiem ir divas no piecām lielākajām Lībijas pilsētām - Homsa un Misurāta. No Tripoles uz dienvidiem paveras plašais Sahāras tuksnesis.

Tunisija

Tunisija (تونس Tūnis, amazigā: Tuns), oficiāli Tunisijas Republika (الجمهورية التونسية Jumhurīya al Tūnisīya), ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības, mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Turkmenistāna

Turkmenistāna (turkmēņu: Türkmenistan) ir valsts Centrālāzijā. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "turkmēņu zeme". Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības Turkmēnijas PSR. Tā robežojas ar Afganistānu dienvidaustrumos, Irānu dienvidrietumos, Uzbekistānu ziemeļaustrumos, Kazahstānu ziemeļrietumos un Kaspijas jūru rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% iedzīvotāju ticība ir islāms.

Atbilstoši CIA World Factbook 2006 datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis. Kopš 1993. gada iedzīvotāji ir saņēmuši valdības nodrošinātu elektrību, ūdeni un dabas gāzi bez maksas.

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 km² (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). 2009. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par miljardu iedzīvotāju (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo Vidusjūra, ziemeļaustrumos Āfriku no Āzijas atdala Suecas kanāls un Sarkanā jūra. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo Indijas okeāns, bet rietumos — Atlantijas okeāns. Āfrikā ir 54 valstis, kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidāfrika. 32 Āfrikas valstis ir 50 nabadzīgāko valstu sarakstā.

Āfrika, īpaši centrālā Austrumāfrika, tiek uzskatīta par hominīdu, tai skaitā arī cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — Nīla. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir Nigēra un Kongo. Sahāras tuksnesis, kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais tuksnesis. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir Viktorijas ezers.

Āfriku šķērso ekvators, kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu tropu loku, tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts tropu klimats.

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos — Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.

Ēģipte 19. gadsimtā bija Osmaņu impērijas sastāvā. 1882. gadā to okupēja Lielbritānija. No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā proklamēta Ēģiptes Arābu Republika.

Biomas (dabas zonas)

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.