Tirdzniecība

Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa. Izšķir vienkāršu preču vai pakalpojumu apmaiņu (barters) un tirdzniecību ar naudas palīdzību. Tāpat tirdzniecības darījumi var notikt starp divām pusēm (divpusēja vai bilaterāla) vai starp vairākām pusēm (daudzpusēja vai multilaterāla) tirdzniecība.

Tirdzniecība parasti notiek īpašās tirdzniecības vietās — tirgū, veikalā, fondu biržā (vērtspapīru tirgus) utt. Tas neizslēdz iespēju, ka tirdzniecības darījumi var notikt arī ārpus šīm vietām. Mūsdienās arvien plašāku izplatību gūst tirdzniecība ar interneta palīdzību (e-komercija).

Tirdzniecības pirmsākumi

Accarias de Sérionne - Intérêts des nations de l'Europe, dévélopés relativement au commerce, 1766 - 5790093
Intérêts des nations de l'Europe, dévélopés relativement au commerce, 1766

Vēl ledus laikmeta beigu posma mednieki un augu savācēji tirgojās ar akmens darbarīkiem un to sagatavēm. Taču sākoties Neolīta revolūcijai, mainījās zemju un novadu kopienu sociālā struktūra un būtiski transformējās arī saimnieciskā vide. Strauji pieauga tirdzniecības nozīme. Līdz ar to zemkopju sabiedrības arvien vairāk kļuva atkarīgas no tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Pastāvīgām apmetnēm un stabilai saimniecībai bija nepieciešams daudz plašāks dažādu mājturības piederumu un darbarīku klāsts. Maiņas tirdzniecība notika arī ar pārtiku — zemkopības produktiem, medījumiem u.c. Jau agrīnās zemkopju sabiedrībās izveidojās daudzveidīgi tirdzniecības sakari starp ciematiem, apmetnēm un pat atsevišķām mājsaimniecībām. Atsevišķi priekšmeti daudzkārtējas maiņas ceļā pārvietojās no mājas uz māju, no ciemata uz ciematu, no novada uz novadu. Tā, piemēram, dzintars, kuru ieguva galvenokārt pie Baltijas jūras, nereti šķērsoja visu Eiropu, nonākot Tuvajos Austrumos un tālāk.

Jau senos laikos attīstījās pastāvīgi tirdzniecības ceļi. Viens no garākajiem uz sauszemes, ap 6000 km, bija Zīda ceļš, kas savienoja Romas impēriju ar Ķīnu. Viduslaikos, attīstoties kuģubūvei un navigācijai, izveidojās tirdzniecības trīsstūris pāri Atlantijas okeānam, kas savienoja Eiropu, Ameriku un Āfriku.

Saimniecībai attīstoties, pieauga arī tirgojamo preču apjoms un dažādība. Tā, pa Atlantijas tirdzniecības trīsstūri no Eiropas uz Āfriku un Ameriku tika pārvadāti tekstilizstrādājumi, ieroči, vīns utt. Āfrikā uz kuģa tika uzņemti piespiedu vai apmāna ceļā par vergiem padarītie melnādainie afrikāņi, kuri tika pārvesti uz Ameriku. Savukārt no Amerikas uz Eiropu tika vests cukurs, tabaka, kokvilna, garšvielas.

Starptautiskā tirdzniecība

Triangle trade
Tirdzniecības trīsstūris Atlantijas okeānā

Starptautiskā tirdzniecība ir preču apmaiņa starp divām vai vairākām valstīm, vai, precīzāk, starp dažādu valstu uzņēmumiem. Galvenais iemesls, kādēļ pastāv starptautiskā tirdzniecība, ir suverēnu valstu pastāvēšana it visur pasaulē. Latvija kā suverēna valsts stājas saimnieciskajās attiecībās ar citām pasaules valstīm, gan tuvākajiem kaimiņiem Baltijā, gan tālākiem šo attiecību partneriem — Vāciju, Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm, Krieviju, Kazahstānu utt.

Starptautisko tirdzniecību ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp valstīm. Šo faktoru apraksta tā sauktais Gravitācijas modelis. Šis modelis nozīmē, ka tirdzniecības apjoms starp divām valstīm ir aptuveni proporcionāls šo valstu iekšzemes kopprodukta lielumam, pie citiem vienādiem nosacījumiem. Tirdzniecības apjoms samazinās, pieaugot attālumam starp šīm valstīm.

Latvijas tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši liels ar Igauniju un Lietuvu, jo tās ir Latvijas kaimiņvalstis un preču pārvadājumu attālums ir neliels. Taču, piemēram, ar Portugāli, Grieķiju vai Urugvaju Latvijas tirdzniecības apjoms ir mazāks, jo ievērojamais attālums no Latvijas līdz tām ir būtisks tirdzniecību ierobežojošs faktors.

Empīriski pētījumi rāda, ka palielinoties attālumam starp valstīm par 1%, tirdzniecības apjoms starp tām samazinās par 0,7—1%.

Šo attiecību nereti var būtiski mainīt citi faktori — saimnieciskās sadarbības līgumu esamība starp apskatāmajām valstīm, politisko iekārtu līdzība vai atšķirības, valodas tuvība vai barjeras utt. Tā, piemēram, Latvijas ārējā tirdzniecība ir aktīvāka ar Igauniju un Lietuvu, nekā ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai gan ģeogrāfiski visas tās ir Latvijas kaimiņvalstis. Tas izskaidrojams ar minēto faktoru atšķirīgo lomu katrā konkrētajā gadījumā.

Ciems (biezi apdzīvota vieta)

Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā. Šajā kategorijā tika iekļautas apdzīvotas vietas ar blīvu apbūvi, kas bija vai veidojās par reģionālajiem centriem lauku apvidū. Šīm apdzīvotajām vietām bija ierobežota pašpārvalde, tika izstrādāti būvnoteikumi, kā arī piemērotas atšķirības dažās likumu jomās (tirdzniecība, amatniecība).

Pirmais «Saraksts par vasarnīcām un bieži apdzīvotām vietām, kuras neietilpst pilsētu un miestu administratīvās robežās» tika publicēts 1925. gadā. Sarakstā tika iekļauti tie miesti, kam līdz 1925. gadam nebija piešķirtas pilsētu tiesības, amatnieku un tirgotāju ciemi un slabadas, lielākie muižu centri, vasarnīcu ciemi un kolonijas. Piešķiršanas kritēriji nebija īsti skaidri. Lielākoties tās bija lauku apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 100 un vairāk vai mazāk koncentrētu apbūvi. No 1936. gada biezi apdzīvotās vietas tiek dēvētas par ciemiem. Daļai šo ciemu padomju laikā piešķīra pilsētciemata statusu.

Hazāri

Hazāri bija tjurku izcelsmes cilts, kas no apmēram 200. līdz 950. gadam dzīvoja sākotnēji Kaukāza kalnos un Piekaspijā, bet vēlāk izplatījās pa visu dienvidaustrumu Eiropu. Lielāko varenību hazāri sasniedza 9. gadsimtā, kad viņi ieguva kontroli pār plašu reģionu no Karpatiem līdz pat Volgas upes vidustecei. Hazāri bija izvērsuši plašu tirdzniecības ceļu tīklu, kura centrs bija viņu galvaspilsēta Itila (mūsdienu Astrahaņa).

Indijas okeāns

Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no pasaules ūdens virsmas. Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem kalpo kā nozīmīgs tranzīta ceļš starp pasaules civilizācijām. Indonēzijas kartēs tiek atzīmēts kā Indonēzijas okeāns.

Kesko

Kesko Oyj ir Somijas tirdzniecības uzņēmumu grupa. Tā galvenā darbības nozare ir pārtikas, būvniecības un tehnikas, brīvā laika pavadīšanas preču un automašīnu tirdzniecība. Tam ir meitas uzņēmumi citās valstīs, tai skaitā Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Helsinki. Kesko lielākie kapitāldaļu turētāji 2017. gada septembrī bija: K-retailers´ Association (4,11 %), Vähittäiskaupan Takaus Oy (3,49 %), Kruunuvuoren Satama Oy (3,44 %), Ilmarinen Mutual Pension Insurance (1,95 %).

Krustpils pagasts

Krustpils pagasts ir viena no Krustpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Daugavas krastā. Robežojas ar sava novada Variešu pagastu, Pļaviņu novada Pļaviņu pilsētu un Aiviekstes pagastu, Jēkabpils pilsētu, kā arī pa Daugavu ar Salas novada Salas un Sēlpils pagastiem.

Kurzemes kolonijas

Kurzemes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690). Koloniju tirdzniecība deva hercogam lielus ienākumus un bija izdevīgs tirgus plaukstošās Kurzemes un Zemgales valsts ražojumu eksportam.

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (vācu: Herzogtum Kurland und Semgallen, latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pastāvēja lielā daļā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Pirmais hercogs Gothards Ketlers sākotnēji cerēja uz lielāko daļu Livonijas teritorijas, un līdz 1566. gadam bija Livonijas vietvaldis Lietuvas pakļautībā. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

Magdeburgas tiesības

Magdeburgas tiesības (vācu: Magdeburger Recht) ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām. Izveidojusies 13. gadsimtā vācu pilsētā Magdeburgā kā feodālās pilsētu tiesības, saskaņā ar kurām tika regulēta pilsētnieku pašpārvalde, ekonomiskā darbība (amatniecība, tirdzniecība un cunftes), īpašumtiesības un šķiriskās attiecības.

Magdeburgas tiesību pamatā ir tā sauktais Saksijas spogulis (Sachsenspiegel; vācu feodālo tiesību krājums) un Magdeburgas pilsētas statūti.

Magdeburgas tiesības ieguvušo pilsētu pilsoņi tika atbrīvoti no feodālajām klaušām un vietvalžu varas un tiesas. Uz šo tiesību pamata pilsētās tika veidots vēlēts pašpārvaldes orgāns maģistrāts.

Latvijā Magdeburgas tiesības bijušas piešķirtas Daugavpilij (1582) un Jēkabpilij (1670). Krievijas impērijas teritorijā sakarā ar vietējās pārvaldes reformu Magdeburgas tiesības tika atceltas 1831. gadā.

Melnais tirgus

Melnais tirgus ir preču un pakalpojumu tirgus, kas atrodas ārpus formāli noteiktā un valsts atbalstītā tirgus. Tas veidojas galvenokārt divu apsvērumu dēļ:

lai izvairītos no nodokļiem un preces un pakalpojumus varētu pārdot un pirkt lētāk (pelēkais tirgus),

lai pārdotu un pirktu preces un pakalpojumus, kas ir kādā valstī aizliegti vai ar ierobežotu pieejamību/izplatāmību.Ik gadu pasaulē melnais tirgus nodrošina 1,8 miljardus darbavietu.

Nasdaq Riga

AS Nasdaq Riga (iepriekšējie nosaukumi — NASDAQ OMX Riga, Rīgas Fondu birža) ir vienīgā fondu birža Latvijā, kas piedāvā investīcijas Baltijas reģiona uzņēmumu akcijās un obligācijās. Biržā uzņēmumi piesaista izaugsmes kapitālu, paplašina savu atpazīstamību un caurspīdīgumu.

Nasdaq Riga, centrālais vērtspapīru depozitārijs Nasdaq CSD un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (licencē un uzrauga biržas darbību), nodrošina Latvijas vērtspapīru tirgus infrastruktūru.

Nasdaq Baltic ir vienots nosaukums Nasdaq Baltijas tirgum, kas aptver biržu Nasdaq Tallinn, Nasdaq Riga un Nasdaq Vilnius, kā arī Nasdaq CSD centrālo vērtspapīru depozitāriju Baltijā kopīgo piedāvājumu. Baltijas biržās vērtspapīru tirdzniecība notiek vienā tirdzniecības sistēmā; noteikumi un tirgus prakse ir savstarpēji saskaņoti.

Nasdaq Riga īpašnieki ir Nasdaq grupā ietilpstošais Nasdaq Nordic, kuram pieder 92,98 % akciju un AS Rietumu banka ar 7,02 %.

Pasaules Tirdzniecības organizācija

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO, angļu: World Trade Organization, WTO, franču: Organisation mondiale du commerce, OMC, spāņu: Organización Mundial del Comercio) ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995. gadā, lai liberalizētu starptautisko tirdzniecību, regulētu tirdzniecības—politiskās attiecības starp dalībvalstīm. PTO ir Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) pēctece. GATT tika izveidots 1947. gadā un faktiski gandrīz 50 gadus kalpoja kā starptautiska organizācija.

Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir uzdots izstrādāt un īstenot jaunos tirdzniecības līgumus, kā arī uzraudzīt dalībvalstu atbilstību visiem līgumiem, kurus noslēdz vairākums valstu un ratificē valstu parlamenti. PTO veic savu darbību pamatojoties uz lēmumiem, kuri pieņemti laikā no 1986. līdz 1994. gadam ar Urugvajas sarunu kārtu, un agrākajiem GATT līgumiem. Problēmu diskusijas un lēmumu pieņemšana par pasaules mēroga problēmām, kā arī perspektīvas turpmākai starptautiskās tirdzniecības liberalizācijai norisinās daudzpusējās sarunās jeb sarunu kārtās.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas galvenā mītne atrodas Ženēvā, Šveicē. PTO vadītājs jeb ģenerāldirektors kopš 2013. gada ir Robertu Azevedu (Roberto Azevêdo). 2019. gada janvārī PTO bija 164 dalībvalstis. Oficiālās organizācijas valodas ir angļu, franču un spāņu valoda.

Latvija ir pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle kopš 1999. gada. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Latviju Pasaules Tirdzniecības organizācijā pārstāv Eiropas Komisija.

Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā 240 km attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), 54 km (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, 70 km (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas. Pāvilostas novada centrs. Pāvilostas osta ir viena no Latvijas mazajām ostām.

Surinama

Surinama oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā bija gan Anglijas, gan Nīderlandes kolonija no 17. līdz 20. gadsimtam.

Sēņu kulinārija

Sēņu kulinārija (latīņu: culinarius — "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa. Ēdiena pagatavošanas paņēmienus apraksta receptēs, un bieži šīs receptes tālāk tiek apkopotas pavārgrāmatās. Sēņu ēdienus gatavo speciāli pavāri vai jebkurš cits cilvēks. Kulinārija kā māksla ietver arī estētisku galda klāšanu un ēdienu kārtošanu.

Sēņu kulinārijai pieskaita tikai makroskopisko sēņu augļķermeņu lietošanu. Rauga sēnes un citas sēnes bez makroskopiskiem augļķermeņiem pašas par sevi nepieder pie sēņu kulinārijas.

Daudzās valstīs vairums patērēto sēņu ir mākslīgi audzētas, kamēr Latvijā aktuālāka ir sezonālā savvaļas sēņu savākšana un to lietošana. Tā kā vairums svaigi vākto savvaļas sēņu, atšķirībā no tirdzniecības tīklos pirktajām, nav piemērotas tūlītējai ēdiena gatavošanai, tad liela nozīme sēņu kulinārijā ir to iepriekšējai šķirošanai (Latvijā konstatētas gandrīz 500 ēdamu sēņu sugas) un apstrādei.

Tirgus

Tirgus ekonomikā ir ekonomisko, juridisko un citu nosacījumu kopums, ar kura palīdzību pārdevēji un pircēji, kas tirgū ir galvenās darbojošās puses, brīvprātīgi vienojas par preču vai pakalpojumu apmaiņu, t.i., veic tirdzniecību. Šaurākā nozīmē ar jēdzienu ‘tirgus’ tiek apzīmēta vieta vai teritorija, kur fiziski notiek preču vai pakalpojumu apmaiņa. Tie ir tirgus laukumi, plači, ielas utt. galvenokārt pilsētās vai ciematos, kā, piemēram, Rīgas Centrāltirgus.

Pateicoties mediju, telekomunikāciju un citu mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, tirdzniecība var notikt ar laikrakstu, žurnālu, telefona zvanu, interneta utt., palīdzību. Prece pircējam var tikt piegādāta mājās, darbavietā utt., tam pašam nedodoties uz fizisko preču atrašanās vietu (tirgu, veikalu) lai iepirktos.

Touršhavna

Touršhavna (Tórshavn) ir Fēru Salu galvaspilsēta un lielākā tās pilsēta. Pilsēta atrodas Stermojas salas dienvidu daļā. Pilsētas ziemeļrietumos daļā atrodas 347 metrus augstais Hisareuns (Húsareyn) un dienvidrietumos: 350 metrus augstais Kirjubūreuns (Kirkjubøreyn). Touršhavnā dzīvo apmēram 19 000 iedzivotāji (2008. gada dati). Touršhavna kļuva par monopola tirdzniecības vietu, tādējādi tā kļuva par vienīgo legālo vietu, kur salas iedzivotāji varēja iepirkties. 1856. gadā tirdzniecības monopols tika atcelts un salās uzsākās brīva tirdzniecība. Pilsēta kopš 20. gadsimta vidus ir strauji attīstījusies, tā kļūstot par Fēru Salu administratīvo, saimniecisko un kultūras centru. Pilsētā ir bāzēti vairāki Fēru Salu Premjerlīgas klubi futbolā, kā arī vairāki rokasbumbas un viens volejbola klubs. Kopš 1983. gada pilsētā notiek džeza festivāls.

Vanuatu

Vanuatu Republika ir salu valsts Klusajā okeānā. Ziemeļos tā robežojas ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem, rietumos — ar Austrālijas, dienvidrietumos — ar Jaunkaledonijas un austrumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Vanuatu Republika ir izvietota uz 83 Jaunhebridu salām, kuru kopējais krastu līniju garums ir 2528 km. Sauszemes kopējā platība ir 12 189 km². 2016. gadā Vanuatu dzīvoja 272 459 iedzīvotāji. Vanuatu galvaspilsēta ir Vila ( Portvila )

Viduslaiki

Viduslaiki ir Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5. līdz 15. gadsimtam.Rietumeiropā to ievadīja vēlīnais antīkais laikmets — Rietumromas impērijas sabrukums un barbaru karalistu izveidošanās 5. gadsimtā, bet noslēdza renesanse 15. gadsimtā. Ziemeļeiropā un Austrumeiropā viduslaiku perioda sākums saistāms ar vikingu laikiem un kristietības ieviešanu.

Viduslaiki aptver samērā ilgstošu Eiropas vēstures posmu — vairāk nekā tūkstoš gadu. Šajā laika posmā Eiropa sasniegusi dažādas, kvalitatīvi atšķirīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības pakāpes. Tādēļ viduslaikus pieņemts dalīt vairākos, parasti trijos periodos — agrīnie viduslaiki (500–1000), vidējie jeb klasiskie viduslaiki (1000–1250), vēlīnie viduslaiki (1250–1500). Konkrētās šo periodu laika robežas ir nosacītas, un dažādos darbos tās var būt arī atšķirīgas.

Latvijas vēsturē pāreja no senajiem laikiem uz viduslaikiem sākās ar vikingu apmetņu veidošanos Kursā un gar Daugavas ūdensceļu 9. gadsimtā un noslēdzās ar Livonijas krusta kariem 13. gadsimtā. Par viduslaiku perioda beigām Latvijā pieņemts uzskatīt Livonijas konfederācijas sabrukumu 16. gadsimtā.

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 km² (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). 2009. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par miljardu iedzīvotāju (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo Vidusjūra, ziemeļaustrumos Āfriku no Āzijas atdala Suecas kanāls un Sarkanā jūra. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo Indijas okeāns, bet rietumos — Atlantijas okeāns. Āfrikā ir 54 valstis, kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidāfrika. 32 Āfrikas valstis ir 50 nabadzīgāko valstu sarakstā.

Āfrika, īpaši centrālā Austrumāfrika, tiek uzskatīta par hominīdu, tai skaitā arī cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — Nīla. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir Nigēra un Kongo. Sahāras tuksnesis, kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais tuksnesis. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir Viktorijas ezers.

Āfriku šķērso ekvators, kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu tropu loku, tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts tropu klimats.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.