Soģu grāmata

Soģu grāmata (ivritā: ספר שופטים, Sefer Shoftim) ir septītā ebreju Tanahas un kristiešu Vecās Derības grāmata. Soģu grāmatu veido divdesmit viena nodaļa. Vecajā Derībā tā ir vēsturiskā grāmata starp Jozuas grāmatu un Rutes grāmatu. Saskaņā ar tradīciju, Soģu grāmatu uzrakstīja pravietis Samuēls.

Grāmatā ir aprakstīta ebreju vēsture no Jozuas pēdējiem dzīves gadiem līdz Samuēla dzīves laikam. Tas ir aptuveni laiks no 1400. līdz 1050. gadam p.m.ē.

Giovanni Antonio Pellegrini 001
Džovanni Antonio Pelegrīni glezna, kurā attēlots Jefta. Par viņu ir rakstīts Soģu grāmatas 11. un 12. nodaļā
Bībele

Bībele (senebreju: תנ״ך, tanakh, grieķu: ἡ Βίβλος, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu un kristiešu svēto tekstu apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu Bībele ir vairāku atsevišķu senu reliģisko tekstu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu.

Jūdu Bībele tiek saukta par Tanakh (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: Torah — "Mācība", nevi'im — "Pravieši", Ketūvīm — "raksti"), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj Veco Derību (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms Kristus dzimšanas) un Jauno Derību (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī apustuļu vēstules un Jāņa atklāsmes grāmatu). Vecā Derība ir daudz citēta Jaunajā Derībā.

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz Eiropas sabiedrību kopš vēlīnās Romas laikmeta līdz Apgaismības laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un Amerikā radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, arheoloģiskie) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi.[nepieciešama atsauce]

Divpadsmit ciltis

Divpadsmit ciltis, Bībelē aprakstītās seno izraēļu ciltis, kas bija patriarha Jēkaba (ko sauca arī par Izraēlu) dēlu pēcnācēji. Pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības, Mozus un pēc tam Jozua katrai ciltij piešķira zemi iekarotajā Apsolītajā zemē. Seno izraēļu dalīšana ciltīs faktiski izzūd līdz ar desmit ziemeļu cilšu veidotās Izraēlas karalistes un divu dienvidu cilšu veidotās Jūdejas karalistes iznīcināšanu un lielas iedzīvotāju daļas izsūtīšanu trimdā.

Soģi

Soģi (ivritā: shoftim שופטים), seno izraēļu reliģiskie, politiskie un militārie vadoņi aptuveni 200 gadus ilgā posmā starp Kanaānas iekarošanu un Izraēlas karalistes izveidošanu, kuru darbība apraktīta Bībeles Soģu grāmatā. Lai arī izraēļiem bija priesteru kārta un arī divpadsmit cilšu vadoņi, tomēr vienotu visu cilšu vadību tie uzņēmties nespēja, tāpēc krīzes brīžos vadību uzņēmās soģi, kas par savas autoritātes pamatu uzskatīta Dieva iedvesmu.

Vecā Derība

Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.

Gan jūdaisti gan kristieši attiecas pret Veco Derību kā pret Dieva vārdu.

Vecās Derības grāmatas
Mozus grāmatas
Vēsturiskās grāmatas
Pārējās grāmatas

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.