Rietumi

Šis raksts ir par debespusi. Par citām jēdziena rietumi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kompass de W
Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W.

Rietumi jeb vakari[1] ir viena no četrām debespusēm. Rietumi ir pretēji austrumiem. Ģeogrāfiskajās kartēs rietumi parasti atrodas kreisajā pusē. Latviešu valodā rietumus apzīmē ar burtu "R", bet starptautiski — ar burtu "W" (angļu: west). Lai noteiktu, uz kuru pusi ir rietumi, tiek izmantots kompass. Vārds rietumi ir cēlies no tā, ka rietumu pusē noriet Saule.

Kultūrpolitiski termins Rietumi tiek lietots lai apzīmētu Rietumu pasauli.

Skatīt arī

Atsauces

  1. «Vakari» (latviski). Tēzaurs. Skatīts: 2015. gada 8. septembrī.
Adriāns

Adriāns jeb Adrians, pilnā vārdā Publijs Elijs Trajāns Adriāns (Publius Aelius Traianus Hadrianus; dzimis 76. gada 24. janvārī, miris 138. gada 10. jūlijā) bija Romas imperators (117-138), trešais no t. s. "pieciem labajiem imperatoriem".

Dzimis Itālikā (Italica), mūsdienu Seviļas pievārtē.

Militārā ziņā Adriāna valdīšanas laiks bija relatīvi mierīgs, tika pamesti vairāki Trajāna laika iekarojumi Mezopotāmijā. Taču daudz pūļu prasīja Bar Kohbas sacelšanās apspiešana, pēc kuras tika nopostīta Jeruzāleme. Tajā pašā laikā Adrians ļoti daudz laika pavadīja kopā ar karavīriem un ikdienā valkāja militāru tērpu.

Galveno vērību imperators veltīja valsts ekonomikai, tika uzbūvētas daudzas celtnes — teātri, termas un bibliotēkas. Adriāns nocietināja impērijas ziemeļu robežas izbūvējot nocietinājumu sistēmas — limes. Īpaši ievērojama ir viņa laikā uzbūvētā nocietinājumu sistēma Britānijā — Adriāna valnis. Apceļoja praktiski visas impērijas provinces. Būdams liels Grieķijas un tās kultūras mīļotājs vēlējās padarīt Atēnas par visas impērijas kultūras centru tāpēc izvērsa plašu celtniecību arī tur.

Antonijs Pijs

Antonijs Pijs (latīņu: Titus Aelius Hadrianus Antoninus Augustus Pius; dzimis 86. gada 19. septembrī, miris 161. gada 7. martā) bija 15. Romas impērijas imperators no 138. gada 11. jūlija līdz pat savai nāvei 161. gada 7. martā. 120. gadā bija konsula amatā, vēlāk A. Pijs bija Āzijas prokonsuls.

Izvērsa aktīvu celtniecību, būvēja tempļus un teātrus, kā arī aktīvi atbalstīja mākslu, tostarp pieškirot naudas balvas izcilākajiem retorikas un filozofijas skolotājiem. Viņa valdīšanas laiks tiek uzskatīts par vienu no mierīgākajiem visā impērijas vēsturē. Lai arī bija vairākas sacelšanās Mauritānijā un Jūdejā, kā arī vairāki veiksmīgi karagājieni Britānijā, vēstures avotos nav ziņu par kādiem citiem lieliem konfliktiem šajā laikā. Miris no drudža.

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (grieķu: Βασιλεία Ῥωμαίων, burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (grieķu: Βυζάντιον, pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453. gadam. Tās galvaspilsēta bija Konstantinopole. Galvenā valoda bija grieķu valoda, lai gan bija izplatītas arī latīņu, koptu, armēņu un citas šī reģiona valodas. Viduslaikos šī lielvalsts pārvaldīja Vidusjūras reģiona austrumu daļu un bija pareizticības rašanās centrs. Tā turpināja sengrieķu-romiešu tradīcijas un ievēroja tos pašus likumus.

Austrumromas impērija aptvēra mūsdienu Turcijas rietumu daļu, Balkānu pussalu, Sīriju, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Kipru, Ēģipti un Lībijas austrumu daļu. Imperatori (grieķu basileus) valdīja bez kādas formālas konstitūcijas. Impērija pakāpeniski veidojās par savdabīgu vēlīnās Senās Romas institūciju, ortodoksālās kristietības (pareizticības) un grieķu valodas un kultūras sintēzi.

Pēc impērijas sabrukuma 16. gadsimtā Krievijas cariste sevi uzskatīja par Austrumromas impērijas ideoloģisko mantinieci ("Trešo Romu").

Diokletiāns

Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis 244. gada 22. decembrī, miris 311. gada 3. decembrī) bija Romas impērijas imperators no 284. gada 20. novembra līdz 305. gada 1. maijam. Viņam izdevās izbeigt tā saukto Trešā gadsimta krīzi Romas impērijā. Diokletiāna efektīvās pārvaldes reformas Rietumromas impērijai ļāva saglabāties vēl divsimt gadu, bet Austrumromas impērijai vēl tūkstoš gadu.

Domiciāns

Tits Flāvijs Domiciāns (Titus Flavius Domitianus, dzimis 51. gada 24. oktobrī, miris 96. gada 18. septembrī) bija Romas imperators, kurš valdīja no 81. gada 14. septembra līdz pat savai nāvei. Domiciāns bija pēdējais imperators no Flāviju dinastijas, kura valdīja Romā no 69. gada. Pirms Domiciāna valdīja viņa vecākais brālis Tits (79—81) un viņa tēvs Vespasiāns (69—79).

Savā valdīšanas laikā stiprināja valsts ekonomiku, nocietināja impērijas ārējās robežas un uzsāka plašu celtniecības programmu galvaspilsētā Romā.

Uzsāka militāru kampaņu Britānijā kur, neveiksmīgi, centās pakļaut skotus. Tāpat arī ar neveiksmi beidzās viņa centieni iekarot Dākiju.

Viņa valdīšanai bija raksturīgs izteikts personības kults. Lai gan Domiciāns bija populārs armijas un vienkāršo iedzīvotāju vidū Senāta locekļi viņu uzskatīja par tirānu. Nogalināts savu galminieku sazvērestības rezultātā.

Kaligula

Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu: Gaius Julius Caesar Augustus Germanicus), vēsturiskajā tradīcijā palicis ar iesauku Kaligula (Zābaciņš) (latīņu: Caligula). Dzimis 12. gada 31. augustā, miris 41. gada 24. janvārī. Bija Romas impērijas trešais imperators, kurš valdīja no 37. gada 16. marta līdz 41. gada 24. janvārim, kad viņu noslepkavoja dažu Romas senatoru un pretoriāņu gvardes centuriona Kasija Hereja (Cassius Chaerea) sarīkotā atentātā.

Klaudijs

Tibērijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu: Tiberius Claudius Caesar Augustus Germanicus) vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tibērijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris 54. gada 13. oktobrī), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tibērijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41. gada 24. janvāra līdz savai nāvei 54. gadā.

Konstantīns I

Cēzars Flāvijs Valērijs Konstantīns Augusts, pazīstams arī vienkārši kā Konstantīns I, Konstantīns Lielais vai Svētais Konstantīns (dzimis 272. gada 27. februārī, miris 337. gada 22. maijā), bija Romas imperators no 306. gada līdz nāvei 337. gadā. Pirmos gadus Konstantīns valdīja kopā ar Galēriju, Licīniju un Maksimīnu, bet no 324. gada viņš valdīja vienatnē. Konstantīns I vislabāk ir zināms, kā pirmais kristiešu Romas imperators. Konstantīns I atcēla sava priekšgājēja Diokletiāna izsludināto kristiešu vajāšanu un 313. gadā izdeva Milānas ediktu, kurā visā impērijas teritorijā tika pasludināta reliģiskā iecietība.

Pēc kariem ar saviem līdzvaldniekiem 330. gadā Konstantīns pārcēla impērijas galvaspilsētu no Romas uz jaunuzcelto, savā vārdā nosaukto pilsētu — Konstantinopoli.

Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle

Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle ir hokeja spēle, kura norisinās katru Kontinentālās hokeja līgas sezonu un kurā tiekas līgas spēcīgākie un pazīstamākie hokejisti. Pirmās maiņas spēlētājus nosaka interneta balsojums, otrās maiņas - žurnālistu balsojums, bet trešo spēlētāju maiņu nosaka līgas vadība.

Laika josla

Laika josla jeb laika zona ir Zemes apgabals, kurā tiek lietots vienots standartizēts laiks. Sākumā cilvēce lietoja lokālo Saules laiku, kas katrai pilsētai bija atšķirīgs. Attīstoties telesakariem un dzelzceļam, tas kļuva neērti. Problēma tika atrisināta ar laika joslām, noteiktiem reģioniem lietojot vienotu Saules laiku. Laika joslas galvenokārt tiek balstītas uz meridiāniem, kuru garums ir reizinājums ar 15° (±7,5° no šīs meridiānas), tādējādi veidojot vienas stundas starpību starp blakus laika joslām. Tomēr, vienas stundas atdalījums nav universāls, un parasti laika joslu robežas ir novilktas pa valstu, pavalstu un citu administratīvo vienību robežām. Pavisam ir 24 laika joslas, bet kopējais laika nobīžu skaits ir 51, no kurām mūsdienās izmanto tikai 42. Pārējās 9 laika nobīdes mūsdienās vairs netiek izmantotas.

1878. gadā sers Sendfords Flemings (Sandford Fleming) attīstīja laika joslu sistēmu visai pasaulei, kas tiek izmantota vēl arī mūsdienās. Fleminga izveidoto sistēmu Amerikas Savienoto Valstu dzelzceļa kompānijas sāka izmantot tikai 1883. gada 18. novembrī.

Marks Aurēlijs

Marks Aurēlijs (latīņu: Marcus Aurelius; 121—180) bija Romas imperators no 161. līdz 180. gadam. Pēdējais no t.s. Pieciem labajiem imperatoriem. Pazīstams arī kā stoicisma filozofs, vēlās Romas stoiķu skolas pārstāvis. Sarakstījis vairākus filozofiskus traktātus, no kuriem saglabājušās "Meditācijas" (grieķu: Τὰ εἰς ἑαυτόν — ‘domas sev pašam’).

Nerons

Nerons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu: Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus, dzimis 37. gada 15. decembrī, miris 68. gada 8. jūnijā) bija piektais Romas imperators, iepriekšējā imperatora Klaudija padēls. Viņš valdīja no 54. līdz 68. gadam.

Oktaviāns

Oktaviāns (dzimis 63. gada p.m.ē. 23. septembrī, miris 14. gada 19. augustā) bija pirmais Senās Romas imperators, līdz ar viņa valdīšanas sākumu 27. gadā p.m.ē. sākās Romas impērijas vēsturiskais periods.

Romas Senāts 27. gadā p.m.ē. Oktaviānam piešķīra titulu Augusts, kas nozīmēja „dižais, iesvētītais” un kas vēlāk politiskajā apritē tika lietots kā sinonīms ķeizaram.

Augusta valdīšanas laikā Romas impērijā pēc gandrīz gadsimtu ilgušām iekšpolitiskām nesaskaņām, jukām un kariem pārsvarā valdīja miers un pārticība. Tādēļ šo Senās Romas periodu pieņemts saukt par Augusta laikmetu.

Rietumromas impērija

Rietumromas impērija bija Romas impērijas rietumu daļa pēc Diokletiāna 285. gadā veiktās dalīšanas, impērijas otra daļa bija Austrumromas impērija, kas mūsdienās labāk pazīstama kā Bizantijas impērija.

Rietumropas impērija pastāvēja periodiski dažādos starp 3. un 5. gadsimtu. Teodosijs I bija pēdējais apvienotās Romas impērijas imperators. Pēc viņa nāves 395. gadā tā tika sadalīta starp viņa dēliem: Arkādiju un Honoriju, kuri kļuva attiecīgi par Austrumromas un Rietumromas imperatoriem. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem.

Rietumromas impērija oficiāli beidza pastāvēt 476. gada 4. septembrī pēc Romula Augustula (pēdējais de facto imperators) atteikšanās no varas, neoficiāli — pēc Jūlija Nepa (pēdējais de jure imperators) nāves 480. gadā.

Senās Romas imperatori

Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.

Teodosijs I

Flāvijs Teodosijs (latīņu: Theodosius, dzimis 347. gada 11. janvārī, miris 395. gada 17. janvārī) bija Romas imperators. Pēdējais imperators kurš valdīja pār visu impēriju. Pēc viņa nāves impērija tika sadalīta starp viņa dēliem, rietumu un austrumu daļā.

Tiberijs

Tiberijs, pilnā vārdā Tiberijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tiberijs Klaudijs Nērons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) bija otrais Romas imperators (14-37).

Tits

Tits (latīņu: Titus Flavius Caesar Vespasianus Augustus; dzimis 39. gada 30. decembrī, miris 81. gada 13. septembrī) bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 79. gada līdz savai nāvei 81. gadā. Viņš bija Flāviju dinastijas pārstāvis, kuras pamatlicējs bija viņa tēvs Vespasiāns. Pie varas nāca pēc sava tēva, imperatora Vespasiāna nāves, tā kļūstot par pirmo Romas impērijas imperatoru, kas nācis pie varas pēc sava tēva. Pirms kļūšanas par imperatoru Tits bija pazīstams kā militārais komandieris, piedalījies romiešu-jūdu karā. Viņš mira 81. gada 13. septembrī no drudža. Pēc viņa par imperatoru kļuva viņa brālis Domiciāns.

Savas valdīšanas laikā kļuva par ļoti populārs gan sabiedrības, gan arī armijas aprindās. Lai arī politiski un militāri viņa valdīšanas laiks bija mierīgs, nācās saskarties ar vairākām sociālām problēmām. Kā lielākā ir minama 79.g. notikušais Vezuva izvirdums, kas pilnība apraka Pompeju un Herkulānas pilsētas. Tits ziedoja lielas summas no impērijas kases izvirdumā cietušo pilsoņu palīdzībai, kā arī personīgi divreiz apmeklēja izvirduma nopostītos Pompejus.

Vienīgā ievērojamā militārā aktivitāte viņa laikā norisinājas Britānijā kur ģenerālim Gnejam Jūlijam Agrikolam izdevās veiksmīga kampaņa Kaledonijā, kas ļāva tur izveidot vairākus jaunus fortus.

Trajāns

Marks Ulpijs Nerva Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus, dzimis 53. gada 18. septembrī, miris 117. gada 9. augustā) bija Romas impērijas imperators no 98. līdz 117. gadam, otrais no tā sauktajiem "pieciem labajiem imperatoriem". Trajāna valdīšanas laikā Romas impērijas teritorija sasniedza vēsturiski maksimālos izmērus.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.