Rietumeiropa

Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Kanāla salasDžērsija un Gērnsija, Menas Sala.[1]

Politiski un vēsturiski šis termins dažādos laikmetos ir krasi mainījies. Savā ģeogrāfiskajā pamatnozīmē Rietumeiropā ietilpst arī Spānija un Portugāle, bet Britu salas pēc ANO definīcijas tiek pieskaitītas Ziemeļeiropai.

Location-Europe-UNsubregions, Kosovo as part of Serbia
Eiropas reģioni pēc ANO definīcijas.[1] (ANO Rietumeiropas definīcija iekrāsota debeszilā krāsā):
Ziemeļeiropa
Rietumeiropa
Austrumeiropa
Dienvideiropa
Grossgliederung Europas
Rietumeiropas valstis (Westeuropa) atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai.

Vēsture

Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma Rietumeiropā dominēja Romas Katoļu baznīcas ietekme, bet pēc kristīgās baznīcas reformācijas tā sašķēlās protestantiskajā ziemeļdaļā (Lielbritānija, Nīderlande) un katoliskajā dienviddaļā (Spānija, Francija). No 15. līdz 19. gadsimtam Rietumeiropas valstis kļuva par globālām koloniālajām lielvarām. 20. gadsimta sākumā saasinājās Rietumeiropas valstu pretrunas ar Centrālajām lielvalstīm, vēlāk ar Padomju Savienību.

Atsauces

  1. Western Europe no Multilingual Thesaurus of the European Union (angliski)
Alemaņi

Alemaņi (alemaņu: Alemanne, vācu: Alamannen, Alemannen; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.

Alemaņu valoda ir mūsdienu alemaņu dialektu pamatā.

Pirmoreiz alemaņus romieši pieminējuši 213. gadā. 260. gadā viņi iekaroja Romas provinci Agri Decumates. Vēlāk izpletās mūsdienu Elzasā un Šveices ziemeļos.

496. gadā alemaņus sakāva franku vadonis Hlodvigs I (Clovis) un iekļāva savos valdījumos.

Daļā romāņu, tjurku un irāņu valodu alemaņu vārda sakne ir pamatā Vācijas un vāciešu apzīmējumam.

Austrumeiropa

Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.Reizēm Austrumeiropu saista ar bijušo Austrumu militāro bloku, kas beidza pastāvēt 1989. gadā, iekļaujot arī Baltijas valstis, kas gan ir pretrunā ar ANO un ES klasifikāciju, kurās Baltijas valstis ir Ziemeļeiropas valstis.

Centrāleiropa

Centrāleiropa jeb Viduseiropa ir ekonomiskajā, politiskajā un ģeogrāfiskajā izpratnē plaši lietots jēdziens, lai gan pietiekami precīzas tā definīcijas nav. Vairumā gadījumu tajā iekļauj Austriju, Beniluksa valstis (Beļģija, Luksemburga un Nīderlande), Čehiju, Lihtenšteinu, Poliju, Vāciju, Slovākiju, Slovēniju, Šveici un Ungāriju.

Dienvideiropa

Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.Šim terminam nav skaidras definīcijas un tas var variēt atkarībā no tā vai ģeogrāfiski, kulturāli, lingvistiski vai vēsturiski faktori tiek ņemti vērā. Francijas dienvidi bieži tiek ieskaitīti Dienvideiropā, taču visa Francija reti (no lingvistiski-kulturāla viedokļa) tiek iekļauta šajā reģionā.

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni. Eiropā tiek iekļautas vairākas salas, arhipelāgi un pussalas. Lielākā no salām ir Lielbritānija. Krasta līnijas kopējais garums ir 38 000 km. Tā ir tik gara, jo to veido vairāki līči, fjordi un iekšējās jūrās. Eiropas platība ir gandrīz 10,2 miljoni km², savukārt iedzīvotāju skaits pārsniedz 731 miljonu.

Lielāko daļu no Eiropas veido zemienes. Aptuveni trīs piektdaļas no kopējās platības ir zemāk par 200 m virs jūras līmeņa, bet tikai aptuveni 1/15 daļa no Eiropas ir augstāk par 1 km. Augstākās kalnu sistēmas šķērso Eiropu tās dienvidu daļā. Tie ir Pireneji, Alpi, Apenīni, Karpati un Balkānu kalni. Ziemeļos vienīgā ievērības cienīgā kalnu grēda ir Skandināvijas kalni. Lai gan Eiropā ir ļoti daudz upju, tajā ir maz lielo ezeru. Garākā Eiropas upe ir Volga, bet lielākais ezers — Lādogas ezers. Plašas teritorijas, īpaši ziemeļos, ir klātas ar ledājiem. Aptuveni viena trešdaļa no Eiropas teritorijas ir aramzeme, kur audzē galvenokārt labību, īpaši kviešus un miežus. Vēl viena trešdaļa ir klāta ar mežiem. Eiropa ir vadošais pasaules reģions pēc tās mūsdienīgās tautsaimniecības, kas balstās uz komerciālo lauksaimniecību un rūpniecību. Tā ir arī viens no pasaules lielākajiem rūpnieciskajiem reģioniem, kur gada vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir starp augstākajiem pasaulē. Eiropas iedzīvotāji veido aptuveni vienu desmito daļu no visiem pasaules iedzīvotājiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem runā romāņu, ģermāņu un slāvu valodās. Eiropas iedzīvotāji galvenokārt ir kristieši.

Eiropai ir ļoti gara kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture, kas ilgst nepārtraukti jau vairākus gadu tūkstošus. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumu uzskata Seno Grieķiju un tai sekojošo Seno Romu. Pēc Romas impērijas sabrukuma sekoja pagrimuma periods, ko renesanses laikā dēvēja par "drūmajiem viduslaikiem", bet apgaismības laikmeta un mūsdienu vēsturnieki — vienkārši par viduslaikiem. 12.-13. gadsimtā no Itālijas Eiropā sākās renesanses periods, kas veicināja jaunu Eiropas atdzimšanu. 15. gadsimtā Portugāle aizsāka Lielo ģeogrāfisko atklājumu periodu, drīz tai sekoja Spānija un pēc tam — Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste. Rezultātā Eiropas civilizācija ap 15.-18. gadsimtu kļuva par pirmo globālo civilizāciju, kas lielākā vai mazākā mērā pakļāva vai vismaz ietekmēja pārējās pasaules kultūras.

Gibraltārs

Gibraltārs (angļu: Gibraltar, izrunā: [dʒᵻˈbrɒltər], spāņu: Gibraltar, izrunā: [xiβɾalˈtaɾ]) ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klintis un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.

Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze.

Tā kā Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes teritorija, tas ir arī Eiropas Savienības (ES) loceklis kopš 1973. gada (šajā gadā Apvienotā Karaliste pievienojās ES, bet bez Normandijas salām un Menas Salas). Uz to neattiecas kopējā ES lauksaimniecības politika, Šengenas vienošanās, kā arī tas neietilpst kopējā ES muitas zonā. Kopš 2004. gada Gibraltāra iedzīvotāji drīkst piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Gibraltāra iedzīvotāji ir Apvienotās Karalistes un ES pilsoņi.

Pastāv viedoklis, ka nosaukums "Gibraltārs" cēlies no arābu pulkveža Tarika ibn Ziada vārda. Viņam par godu Gibraltāra klints tika nodēvēta par "Varoni Tariku" (Djebel al-Tarik).

Gibraltārs ir vienīgā vieta Eiropā, kur dzīvo savvaļas pērtiķi — magoti. Vietējais ticējums vēsta, ka Gibraltārs piederēs britiem tik ilgi, kamēr dzīvs būs kaut viens no šiem pērtiķiem.

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā (krievu: Екатерина II Великая), (dzimusi 1729. gada 2. maijā, mirusi 1796. gada 17. novembrī) bija Krievijas imperatore. Viņas valdīšanas laiks ilga 34 gadus (no 1762. gada 28. jūnija - līdz pat nāves dienai).

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11. līdz 13. gadsimtam, kuras sankcionēja Romas pāvests. Tie sākās ar pāvesta Urbāna II aicinājumu Klermonas koncilā 1095. gadā atkarot no musulmaņiem Jeruzālemi. Plašākā mērogā par krusta kariem var dēvēt jebkādas militārās kampaņas kristietības vārdā - Rekonkistu Spānijā un Ziemeļu krusta karus Ziemeļeiropā.

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais (latīņu: Carolus Magnus, franču: Charlemagne, vācu: Karl der Große; dzimis 742. gada 2. aprīlī, miris 814. gada 28. janvārī) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis. 800. gadā Romā pāvests viņu kronēja par pirmo Svētās Romas imperatoru. No Kārļa Lielā vārda (Carolus) cēlies vārds "karalis" ar tā locījumiem dažādās baltu (Karalis, Karalius) un slāvu valodās (Král, Król, Kralj, Krůl, Крал, Краљ, Король), kā arī ungāru (Király) un turku valodā (Kral). Kārļa Lielā valdīšana iezīmējas ar Rietumeiropas varas koncentrāciju, t.s. Karolingu renesansi kultūrā un Rietumeiropas kopējās identitātes izveidi.

Melnā nāve

Melnā nāve (reizēm arī melnais mēris) bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū. Tiek lēsts, ka tajā mira vismaz 75 miljoni cilvēku. Par tās visticamāko izraisītāju tiek uzskatīts buboņu mēris. Līdz pat 18. gadsimtam Eiropā turpinājās dažāda apmēra mēra uzliesmojumi, kurus, visticamākais, izraisīja tā pati slimība, tomēr šis jautājums ir strīdīgs. Reizēm apzīmējums "melnā nāve" tiek attiecināts arī uz vēlākajiem mēra uzliesmojumiem vai mēri kā tādu.

Lielākā mēra epidēmija Latvijā notika 18. gadsimta sākumā.

Pireneju pussala

Pireneju pussala, tiek saukta arī par Ibērijas pussalu (spāņu: península ibérica), atrodas Dienvideiropā. Mūsdienās šajā pussalā atrodas Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, kā arī ļoti maza teritorija no Francijas.

Portugāle

Portugāle (portugāļu: Portugal), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Rietumeiropas laiks

Rietumeiropas laiks (WET, UTC±00:00) ir laika josla, ko izmanto Eiropas rietumu un ziemeļrietumu daļā. Šīs valstis un reģioni ziemas mēnešos izmanto Rietumeiropas laiku.

Kanāriju Salas, kopš 1946. gada (pārējā Spānija lieto CET, UTC+1)

Fēru Salas, kopš 1908. gada

Grenlandes ziemeļaustrumu daļa (Danmarkshavna un apkārtējais reģions)

Islande, kopš 1968. gada

Portugāle, kopš 1912. gada ar pārtraukumiem (izņemot Azoras, UTC−1)

Madeira, kopš 1912. gada ar pārtraukumiem

Īrija, kopš 1916. gada (oficiāli kā Griničas laiks) ar pārtraukumu starp 1968. un 1971. gadu

Apvienotā Karaliste un Kroņa īpašumi, kopš 1847. gada Anglija, Skotija, Velsa, Normandijas salas un Menas Sala, kopš 1916. gada Ziemeļīrija (oficiāli kā Griničas laiks), ar pārtraukumiem

Maroka, kopš 2008. gadaVisas šīs valstis, izņemot Islandi, kā vasaras laiku izmanto Rietumeiropas vasaras laiku (WEST, UTC+1), kurš ir vienu stundu priekšā WET. Apvienotajā Karalistē WEST tiek saukts par Lielbritānijas vasaras laiku, bet Īrijā par Īrijas standarta laiku.

Rietumeiropas vasaras laiks

Rietumeiropas vasaras laiks (WEST) ir vasaras laiks, kas ir vienu stundu priekšā Universālajam koordinētajam laikam. To izmanto:

Kanāriju Salas

Portugāle (ieskaitot Madeiru, bet ne Azoras)

Īrija

Apvienotā Karaliste

Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi

Fēru Salas

MarokaVairākās valstīs tas zināms ar citu nosaukumu:

Lielbritānijas vasaras laiks (BST) Apvienotajā Karalistē.

Īrijas standarta laiks (IST) (Am Caighdeánach na hÉireann (ACÉ)) Īrijā. Dažkārt kļūdaini saukts arī par "Īrijas vasaras laiku" (Am Samhraidh na hÉireann).

Rietumeiropas vēsture

Rietumeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Rietumeiropas teritorijā.

Viduslaiki

Viduslaiki ir Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5. līdz 15. gadsimtam.Rietumeiropā to ievadīja vēlīnais antīkais laikmets — Rietumromas impērijas sabrukums un barbaru karalistu izveidošanās 5. gadsimtā, bet noslēdza renesanse 15. gadsimtā. Ziemeļeiropā un Austrumeiropā viduslaiku perioda sākums saistāms ar vikingu laikiem un kristietības ieviešanu.

Viduslaiki aptver samērā ilgstošu Eiropas vēstures posmu — vairāk nekā tūkstoš gadu. Šajā laika posmā Eiropa sasniegusi dažādas, kvalitatīvi atšķirīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības pakāpes. Tādēļ viduslaikus pieņemts dalīt vairākos, parasti trijos periodos — agrīnie viduslaiki (500–1000), vidējie jeb klasiskie viduslaiki (1000–1250), vēlīnie viduslaiki (1250–1500). Konkrētās šo periodu laika robežas ir nosacītas, un dažādos darbos tās var būt arī atšķirīgas.

Latvijas vēsturē pāreja no senajiem laikiem uz viduslaikiem sākās ar vikingu apmetņu veidošanos Kursā un gar Daugavas ūdensceļu 9. gadsimtā un noslēdzās ar Livonijas krusta kariem 13. gadsimtā. Par viduslaiku perioda beigām Latvijā pieņemts uzskatīt Livonijas konfederācijas sabrukumu 16. gadsimtā.

Vikingi

Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām. Sevišķi daudz vācu valodas runātāju ir centrālajā Eiropā. Tā pieder pie ģermāņu grupas valodām, kas cēlusies no senās augšvācu valodas (Hochdeutsch). Tā ir dzimtā valoda vāciešiem, austriešiem, lihtenšteiniešiem, daļai šveiciešu, luksemburdziešu un beļģu. Visizplatītākā dzimtā valoda ES pilsoņiem. Populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā.

Ziemeļeiropa

Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.ANO teritoriāli un kultūrvēsturiski Ziemeļeiropai pieskaita arī Britu salas (Apvienotā Karaliste, Īrija, Normandijas salas un Menas Sala).Reizēm Ziemeļeiropai tiek pieskaitīta arī Krievijas ziemeļdaļa, Vācijas ziemeļdaļa, Polijas ziemeļdaļa un Nīderlande. Ar Dāniju saistītā Grenlande tiek pieskaitīta Ziemeļamerikai.

Pasaules reģioni

LocationAfrica

Āfrika

Magribs · Ziemeļāfrika · Rietumāfrika · Centrālā Āfrika · Austrumāfrika (Āfrikas Rags)  · Dienvidu Āfrika

LocationAmericas

Amerika

Ziemeļamerika (Centrālamerika · Karību reģions · Vidusamerika)  · Dienvidamerika  · Latīņamerika

LocationAsia

Āzija

Centrālāzija · Austrumāzija (Tālie Austrumi · Austronēzija · Āzijas-Klusā okeāna) · Ziemeļāzija · Dienvidāzija (Indijas subkontinents) · Dienvidaustrumāzija

LocationEurope

Eiropa

Rietumeiropa · Centrāleiropa · Austrumeiropa · Ziemeļeiropa (Baltija · Skandināvija) · Dienvideiropa (Balkānu pussala)

GreaterMiddleEast

Tuvie Austrumi Arābijas pussala (Persijas līcis) · Kaukāzs · Levante · Vidējie Austrumi

LocationOceania

Okeānija

Austrālāzija · Melanēzija · Mikronēzija · Polinēzija

LocationPolarRegions

Polārie reģioni

Arktika · Antarktika

LocationOceans

Okeāni Pasaules okeāns · Ziemeļu Ledus okeāns · Atlantijas okeāns · Indijas okeāns · Klusais okeāns · Dienvidu okeāns

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.