Rīga

Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīga
Galvaspilsēta
Rīga
Karogs: Rīga
Karogs
Ģerbonis: Rīga
Ģerbonis
Rīga (Latvija)
Rīga
Rīga
Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°EKoordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 12. gadsimtā
Dibināta 1201. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1225. gada[1]
Administrācija
 • Tips Rīgas dome
 • Domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai)
Platība
 • Galvaspilsēta 307,17 km2
 • sauszeme 258,67 km2
 • ūdens 48,5 km2
Augstums 6 m
Iedzīvotāji (2019)
 • Galvaspilsēta 632 614
 • blīvums 2 059,5/km²
 • aglomerācija 1 070 201
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-10(01-84)
Mājaslapa www.riga.lv
Riga iedvesmas pilseta
Rīgas pilsētas logotips

Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā[2] tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk kā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju.[3] Rīgas plānošanas reģionā 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē.[4] Rīga bija viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.[5]

Vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:

Aktuālā pilsētas attīstība

21. gadsimta pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, kuru veicināja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme 2000. gados. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kurš bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār Daugavu. Rīgas Satiksme pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. 2006. gada maijā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā, bet tā paša gada novembrī 19. NATO samits.

Sakarā ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības 2000. gados pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība apturēta netika. Nozīmīgākie no tiem bija Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka (tā dēvētā "Gaismas pils").

Ģeogrāfija

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

Klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), bet decembrī 25,2 MJ/m2 (0,6 kcal/cm2).

Temperatūra

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

  • −34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
  • −33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

  • +34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs)[6]
  • +34,1 °C (2002. gada 31. jūlijs)
  • +33,6 °C (1959. gada 13. jūlijs un 2002. gada 1. augusts)

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. Vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[7][8]

Fauna

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Balodis Tuvplana
Mājas balodis, izplatīts putns Rīgā

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesks un meža cauna.

Columba livia domestica
Baloži

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, mājas balodim, mājas zvirbulim, arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle.

Administratīvais iedalījums

Riga SPOT 1024
Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta

Rīgas pilsēta ir iedalīta sešās administratīvās vienībās:

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons, bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir visstraujāk samazinājies.[9]

Rīgas pilsētas administratīvās robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km2 ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Teritorijas iedalījums

  • Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km2 (21,8%)
  • Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km2 (17,0%)
  • Ielas un ceļi aizņem 24,64 km2 (8,0%)
  • Parki aizņem 57,54 km2 (19,0%)
  • Ūdens platības aizņem 48,50 km2 (15,8%)[10]

Rīgas apkaimes

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[11][12]

Rīgas apkaimju uzskaitījums

Skatīt arī: Rīgas apkaimju uzskaitījums

Rigas apkaimes Nr

Demogrāfija

489351.jpg
Vecrīgas skats — priekšplānā "Trīs brāļi", fonā Doma baznīca

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs N. Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.[13][14]

Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku - Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).,[15] turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 Latvijas nepilsoņi (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).[16]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  ±%  
1767 19 500—    
1800 29 500+51.3%
1840 60 600+105.4%
1867 102 600+69.3%
1881 169 300+65.0%
1897 282 200+66.7%
1913 517 500+83.4%
1920 185 100−64.2%
1930 377 900+104.2%
1940 353 800−6.4%
1941 335 200−5.3%
1945 228 200−31.9%
1950 482 300+111.3%
Gads Iedz.  ±%  
1955 566 900+17.5%
1959 580 400+2.4%
1965 665 200+14.6%
1970 731 800+10.0%
1975 795 600+8.7%
1979 835 500+5.0%
1987 900 300+7.8%
1990 909 135+1.0%
1991 900 455−1.0%
1992 889 741−1.2%
1993 863 657−2.9%
1994 843 552−2.3%
1995 824 988−2.2%
Gads Iedz.  ±%  
1996 810 172−1.8%
1997 797 947−1.5%
1998 786 612−1.4%
1999 776 008−1.3%
2000 764 329−1.5%
2001 756 627−1.0%
2002 747 157−1.3%
2003 739 232−1.1%
2004 735 241−0.5%
2005 731 762−0.5%
2006 727 578−0.6%
2007 722 485−0.7%
2008 717 371−0.7%
Gads Iedz.  ±%  
2009 715 978−0.2%
2010 709 145−1.0%
2011 703 581−0.8%
2012 699 203−0.6%
2013 696 618−0.4%
2014 701 185+0.7%
2015 698 086−0.4%
2016 698 529+0.1%
2017 704 476+0.9%
2018 701 064−0.5%

Etniskais sastāvs

No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kas deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2019. gada 1. janvārī tas bija šāds:

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2011):[18][19]

1867 1881 1897 1913 1917 1919 1920 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
Latvieši
(īpatsvars)
24 199*
(23,6%)
49 974*
(29,5%)
127 046*
(45,0%)
218 097*
(42,2%)
114 379
(54,3%)
109 660
(51,5%)
99 580
(54,9%)
227 842
(60,3%)
242 731
(63,0%)
258 528
(44,5%)
299 072
(40,9%)
317 546
(38,3%)
331 934
(36,5%)
313 368
(41,0%)
298 412
(42,4%)

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati.

Augstceltnes un augstākās būves

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. Z-Towers dienvidu tornis ir 123 metrus augsts.[20]

Augstākās Rīgas ēkas
Nosaukums Augst. Stāvi Gads
1. Z-Towers 123 30 2015
2. Saules akmens 123 27 2004
3. Panorama Plaza II 114 32 2007
4. Zinātņu akadēmijas augstceltne 108 21 1955
5. Panorama Plaza I 99 27 2006
6. Radisson Blu Hotel Latvija 95 27 1976
7. Zemkopības ministrijas augstceltne 92 26 1976
8. Latvijas Televīzijas augstceltne 89 22 1987
9. Astra Lux 81 24 2007
10. Solaris (2 ēku komplekss) 78 25 2005
11. Preses nams 77 22 1977
12. Skanstes virsotnes (4 ēku komplekss) 76 24 2008
13. Rietumu Bankas galvenā ēka 70 20 2008
14. Centra nams 69 9 2005
15. "Gaismas pils" 68 13 2012
16. Gloria 63 18 2005
17. Liberta 63 18 2006
18. Fortuna 63 18 2008
19. Verita 63 18 2008
20. Victoria 63 18 2009
Augstākie Rīgas torņi un baznīcas
Nosaukums Augst. Gads
1. Rīgas radio un televīzijas tornis 368 1987
2. Rīgas Svētā Pētera baznīca 123 1746
3. Āgenskalna televīzijas tornis 110 1955
4. Vanšu tilta pilons 109 1981
5. Rīgas Doms 90 1776
6. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle 86 1225
7. Uzvaras piemineklis 79 1985
8. Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca 69 1906
9. Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca 63 1869

Transports

MB Citaro O530
Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā
JPG 1761
Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

Citi transporta veidi

Sports

2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā spēlē HK Kurbads, HK MOGO, HK Prizma, HK "Lido" un HS Rīga.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē FK RFS, Riga FC un FS METTA/Latvijas Universitāte.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi — Barons kvartāls, BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, BK Turība —, kā arī sieviešu basketbola klubi TTT Rīga, Latvijas Universitāte, RTU Merks u.c.

Radiostacijas

Frekvence Nosaukums
88,6 MHz Jumor FM
89,2 MHz Radio SWH Rock
90,0 MHz Radio SWH Gold
90,7 MHz Latvijas Radio 1
91,5 MHz Latvijas Radio 2
91,9 MHz TOPradio- Dimzukalns (Iecava)
93,1 MHz Latvijas Radio 5 — Pieci.lv
93,9 MHz Radio Baltkom
Frekvence Nosaukums
94,5 MHz Retro FM
94,9 MHz Capital FM
95,8 MHz Latvijas Radio 6 — Radio NABA
96,2 MHz EHR Russkie Hiti
96,8 MHz EHR SuperHits
97,3 MHz Radio Marija
98,3 MHz TOPradio
99,0 MHz Radio Jurmala- Jūrmala
Frekvence Nosaukums
99,5 MHz MIX FM Dance
100,0 MHz Radio PIK
100,5 MHz BBC World Service
101,0 MHz XO FM
101,8 MHz Latvijas Kristīgais Radio
102,3 MHz Radio Skonto+
102,7 MHz Radio MIX FM
103,2 MHz Russkoe Retro
Frekvence Nosaukums
103,7 MHz Latvijas Radio 3 — Klasika
104,3 MHz European Hit Radio
105,2 MHz Radio SWH
105,7 MHz Radio SWH +
106,2 MHz Star FM
106,8 MHz Radio TEV
107,2 MHz Radio Skonto
107,7 MHz Latvijas Radio 4 — Doma Laukums
1485 kHz Radio

Merkūrs

Sadraudzības pilsētas

Rīgai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[21]

Attēlu galerija

Vecrīgas panorāma ar promenādi pirms 1900. gada
Vecrīgas panorāma ar promenādi pirms 1900. gada 
Rīgas panorāma no Pārdaugavas puses pirms Pirmā pasaules kara
Rīgas panorāma no Pārdaugavas puses pirms Pirmā pasaules kara 
Rīgas pils, raugoties no Daugavas
Rīgas pils, raugoties no Daugavas 
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas 
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma 
Vecrīga, raugoties no Daugavas
Vecrīga, raugoties no Daugavas 
Rīgas centrālā daļa
Rīgas centrālā daļa 
Rīgas ostas iekraušanas celtņi
Rīgas ostas iekraušanas celtņi 
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts 
Vanšu tilts no Eksporta ielas
Vanšu tilts no Eksporta ielas 

Rīgas panorāma

Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes
Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes
Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa
Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa

Cilvēki

Rīgā dzimuši:

Skatīt arī

Atsauces

  1. «Vissenākie laiki». Rīgas pašvaldības portāls. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  2. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas 01.01.2017.
  3. Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. LU 76. Starptautiskās zinātniskās konference. Rīgas aglomerācija– vai tikai iedzīvotāju mobilitāte?
  4. «World Heritage List — Riga (Latvia); No. 852» (pdf). unesco.org. p. 3 (67). lpp.
  5. «Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases» (html). europa.eu.
  6. Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus
  7. «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2007. gada 6. oktobrī.
  8. Mājalapa pogoda.ru.net
  9. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats (PDF fails)
  10. Rīgas pašvaldības portāls
  11. «RDPAD aicina veidot apkaimes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 27. decembrī.
  12. Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli[novecojusi saite]
  13. Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku Diena.lv 2014. gada 9. janvārī
  14. Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku Delfi (LETA), 09.01.2014
  15. Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības 01.01.2007.
  16. Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības 01.01.2017.
  17. [1] Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2019. gada 1. janvārī.
  18. Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 20 441. sleja.
  19. Central Statistical Bureau of Latvia, 2009[novecojusi saite]
  20. Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija[novecojusi saite]
  21. Rīgas sadraudzības pilsētas
  22. «Mayor Announces Sister City — Meeting (7/30/2003)». Providence, RI, Office of the Mayor. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-02. Skatīts: 17.01.2007..

Ārējās saites

Brīvības iela (Rīga)

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, tās garums ir vairāk nekā 12 km. Brīvības iela iet cauri Centra rajonam un Vidzemes priekšpilsētai. Tā šķērso šādas Rīgas apkaimes: Centrs, Brasa, Grīziņkalns, Teika, Jugla, Berģi un Bukulti.

Brīvības iela tiek iedalīta trijos posmos. Pirmo posmu, kas atrodas vistuvāk Vecrīgai, sauc par Brīvības bulvāri un tas iet no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai (572 m). Otrais ielas posms, kurš ir no Elizabetes ielai līdz Gaisa tiltam (3049 m), tiek dēvēts par Brīvības ielu. Trešais posms no Gaisa tilta līdz pat Rīgas pilsētas robežai (8450 m) tiek dēvēts par Brīvības gatvi.

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina) jeb Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru apdzied dziesmās, dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”. Ar cīņu 20. gadsimta beigās pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas loku dabas parks starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru. Pastāvēja no 1963. līdz 1997. gadam. Tās vadība atradās Maskavas ielā 68, Rīgā, Latvijā.

Sākotnējais izdevniecības nosaukums bija Latvijas Valsts izdevniecības Enciklopēdiju redakcija, 1968. gadā tā ieguva Galvenās enciklopēdiju redakcijas nosaukumu, 1990. gadā kļuva par Latvijas Enciklopēdiju redakciju, 1992. gadā — izdevniecību "Latvijas enciklopēdija". No 1966. līdz 1975. gadam bija Latvijas Zinātņu akadēmijas sistēmā, no 1976. līdz 1979. gadam — izdevniecības "Zvaigzne" sistēmā, pārējā laikā bijusi patstāvīga izdevniecība.1980. gadu otrajā pusē izdevniecības darbinieku skaits sasniedza 160, darbojās 11 zinātniskās redakcijas, tāpat bija apmēram 750 autori un 270 zinātniskie konsultanti. No 1969. līdz 1977. gadam izdevniecības galvenais redaktors bija Alfrēds Raškevics, savukārt no 1981. līdz 1989. gadam — Pēteris Jērāns.1990. gados tika uzsākta vairāku enciklopēdiju sagatavošana (1994. gadā — "Latvijas daba", 1995. gadā — "Māksla un arhitektūra biogrāfijās"), tomēr tās nepaspēja izdot pirms izdevniecības likvidēšanas. Aizsākto enciklopēdiju izdošanu pēc tam pārņēma "Preses nams".

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no deviņām Latvijas republikas nozīmes pilsētām, viena no 119 administratīvajām teritorijām Latvijas dienvidaustrumos, Zemgales plānošanas reģionā.

Jēkabpils kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).

Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Krustpils stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem.

Pilsētas kopējā platība ir 2553 ha (Centrālā statistikas pārvalde, turpmāk CSP) un pilsētā dzīvo 23 656 (uz 1.06.2017 pēc CSP datiem) iedzīvotāji. Pēc platības Jēkabpils ir astotā lielākā Latvijas pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita – mazākā no republikas nozīmes pilsētām. Jēkabpilī dzīvo aptuveni 9% no Zemgales plānošanas reģiona iedzīvotāju skaita. Jēkabpili šķērsojošās dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils un Krustpils-Rēzekne-Zilupe ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils (A6), kas ved līdz Baltkrievijas robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe (A12), kas ved līdz Krievijas robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā..

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Deviņu kilometru attālumā no pilsētas atrodams Laukezera dabas parks, kurā atrodas par Latvijas tīrāko ezeru uzskatītais Laukezers.

Latgales priekšpilsēta

Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.

Latgales priekšpilsētas platība ir 50 km², bet iedzīvotāju skaits (2018. gada 1. jūlijs) bija 183 287 (lielākais Rīgā pēc iedzīvotāju skaita).

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz visiem latviešiem dzimtā valoda ir pie indoeiropiešu valodu baltu valodu grupas piederošā latviešu valoda. Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās viduslaiku Livonijas vidus un dienvidu daļā, latgaļiem saplūstot ar citiem baltu etnosiem (zemgaļiem, sēļiem un kuršiem), kā arī Baltijas somiem (lībiešiem un vendiem). Plašākā nozīmē pie latviešu politiskās nācijas pieder arī citas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņi. Tiek lēsts, ka gandrīz 300 tūkstoši jeb aptuveni piektā daļa etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt ASV, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Austrālijā, Krievijā un Kanādā.

Latvija

Latvijas Republika (lībiešu: Leţmō Vabāmō) ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 1,93 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 13. Saeima, kas tika ievēlēta 2018. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kas tika ievēlēts 2019. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Aizvēsturē Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu un Baltijas somu ciltis. Kopš 9. gadsimta Kurzemē un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingu ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļa no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās Austrumu kristietība un izveidojās Jersikas un Kokneses valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta karu rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas Konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Poliju—Lietuvu, Dāniju (Kurzemes bīskapija) un Zviedriju. 18. gadsimtā Lielā Ziemeļu kara un Polijas-Lietuvas sadalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas Impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas līguma noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 18. novembrī tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņās tās neatkarība tika nosargāta, ko starptautiski atzina 1921. gada 26. janvārī. Otrā pasaules kara sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības, bet 2014. gada 1. janvārī arī par Eirozonas dalībvalsti. 2016. gada 2. jūnijā Latvija iestājās ESAO.

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētās Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kas pastāvēja no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1990. gadam.

1989. gadā Latvijas PSR platība bija 64 600 km², tajā dzīvoja 2 666 600 iedzīvotāju, sauszemes robežas garums bija 1300 km, bet jūras krasta garums ap 500 km. 1968. gadā pastāvēja 26 rajoni, 49 rajonu pakļautības pilsētas un 34 pilsētciemati, industrializācijas gaitā izveidojās jaunas pilsētas — Stučka, Olaine, kā arī jauni pilsētciemati — Seda, Zilaiskalns, Brocēni, Kalnciems u.c.

Latvijas PSR pastāvēšanas laiku raksturo Komunistiskās partijas vienpartijas režīms, kas izvērsa represijas pret latviešu nacionālajiem centieniem, privātīpašuma likvidēšana, zemkopības kolektivizācija, vietējiem apstākļiem nepiemērota industrializācija un iedzīvotāju pārkrievošana.

Latvijas PSR Augstākā Padome 1989. gada 28. jūlijā pieņēma deklarāciju „Par Latvijas PSR suverenitāti”, bet 1990. gada 15. februārī „Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību”.

1990. gada 4. maijā vispārējās vēlēšanās ievēlētā Latvijas PSR Augstākā Padome ar balsu vairākumu pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un pārdēvēja Latvijas PSR par Latvijas Republiku. 1991. gada 21. augustā, pēc Augusta puča sakāves Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas pasludināja pilnīgu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ko drīz atzina gandrīz visas pasaules valstis, ieskaitot PSRS.

Latvijas futbola Virslīga

Latvijas futbola Virslīga ir Latvijas futbola čempionāta augstākā divīzija. Kopš 2012. gada sezonas turnīru organizē biedrība "Latvijas futbola Virslīga", līdz tam to darīja Latvijas Futbola federācija. No 2019. gada līgas nosaukums ir Optibet Virslīga, jo galvenais sponsors ir uzņēmums Optibet. Kopš 1992. gada, kad Latvija atguva neatkarību, 13 reizes pēc kārtas čempiona nosaukumu ieguva futbola klubs Skonto FC, 2005. gadā uzvaru sēriju pārtrauca Liepājas Metalurgs. Tad trīs reizes pēc kārtas par čempioniem kļuva FK Ventspils, bet 2009. gadā ventspilnieku uzvaru sēriju atkal pārtrauca Liepājas Metalurgs. Šībrīža čempioni ir Riga FC.

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas militāra okupācija ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS.

Vēsturnieki Latvijas okupāciju sadala 3 posmos:

politiskās augsnes sagatavošana,

pastāvīgas PSRS militārās klātbūtnes uzspiešana,

karaspēka ievešana un politiskās varas pārņemšana.Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu occupatio bellicara un occupatio pacifica, balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš 1943. gada 27. oktobra memorandā Lielbritānijas Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (saīsināti LĢIA) ir vadošā Latvijas Republikas iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā, kas atrodas aizsardzības ministra pārraudzībā.

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis 1865. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā], miris 1929. gada 12. septembrī) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem un Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas biedrs.

Rīgas "Dinamo"

Rīgas "Dinamo" ir profesionāls hokeja klubs, kas bāzēts Rīgā, Latvijā. Tas tika dibināts 2008. gada 7. aprīlī un spēlē Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Klubs savas mājas spēles aizvada Arēnā "Rīga".

KHL pirmajā regulārajā sezonā Rīgas "Dinamo" izcīnīja 10. vietu, bet Gagarina kausa pirmajā kārtā zaudēja Maskavas "Dinamo". Otrajā sezonā Rīgas "Dinamo" iekļuva Gagarina kausa izslēgšanas turnīra ceturtdaļfinālā, kur sērijā ar 1:4 piekāpās Oļega Znaroka trenētajam Balašihas "HK MVD" un sezonas kopvērtējumā ieņēma 8. vietu KHL.

Pašreizējais kluba fārmklubs ir HK "Rīga", kurš spēlē Jaunatnes hokeja līgā (MHL), kā arī klubam ir sadarbība ar Jokipojat, kas spēlē Somijas Mestis līgā. Pirmajos piecos gados "Dinamo" sadarbojās arī ar HK "Liepājas Metalurgs", kas spēlēja Baltkrievijas atklātā čempionāta Ekstralīgā.

Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija (saukta arī par Rīgas Centrālo staciju, Rīgu-Pasažieru vai vienkārši Rīgu) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā. 13.—17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievkalpojumi notiek latgaliešu, latviešu un angļu valodā.

Stopiņu novads

Stopiņu novads ir pašvaldība Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē. Robežojas ar Garkalnes, Ropažu un Salaspils novadiem, kā arī Rīgas pilsētu. Pagastu šķērso Valsts nozīmes ceļi A4 (Rīgas apvedceļš), A6, P2, P4 un P5, kā arī dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils un Rīga—Ērgļi. Novadā ir 3 dzelzceļa stacijas — Acone, Saurieši un Rumbula, kā arī bijusī stacija Cekule.

Uzvārds

Uzvārds (meitas uzvārds — sievietes uzvārds pirms laulībām) ir personvārds, kas norāda uz cilvēka piederību noteiktai ģimenei, dzimtai. Kopā ar vārdu individualizē personu.

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti (vācu: Deutsch-Balten), arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru, atšķirīgu valodas dialektu un mentalitāti.

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai ietvēra ne tikai Jelgavas, Bauskas un Tukuma apriņķus, bet arī Sēlijai piederīgos Jēkabpils un Ilūkstes apriņķus.

Līdz 14. gadsimta sākumam Zemgales valsts dienvidu robeža gāja caur tagadējās Lietuvas Šauļu un Paņevežas apriņķiem. Mūsdienu Zemgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Zemgales bīskapijas dibināšanas 1226. gadā.

Zemgale vēsturiski bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, tādēļ to robežas ir izplūdušas, tāpat kā robeža ar Vidzemes kultūrvēsturisko novadu Daugavas kreisajā pusē ir vairāk politiski noteikta 13. gadsimtā, dalot Rīgas un Zemgales bīskapijas, nekā kulturāla. Lielākā daļa Zemgales teritorijas ir līdzenums, atšķirībā no pārējiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuros ir arī augstienes.

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C) +10,2
2007
+13,5
1990
+20,5
1968
+27,9
2000
+30,1
1958
+32,5
1988
+34,1
2002
+33,6
2002
+29,3
1968
+23,4
1966
+17,2
1968
+11,7
2015
+34,1
2002
Augstākā vidējā temperatūra (°C) +2,6
1989
+4,4
1990
+4,8
2007
+8,2
1990
+14,9
1963
+17,7
1956
+22,0
2010
+19,2
2010
+14,9
2006
+9,9
1967
+5,6
1978
+4,9
2006
+10,7
Vidējā mēneša temperatūra (°C) −3,5 −3,4 +0,1 +5,0 +11,6 +15,3 +17,2 +16,5 +11,8 +7,1 +2,3 −1,5 +6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C) −14,2
1987
−13,4
1985
−7,7
1952
+0,9
1955
+8,0
1980
+12,6
1962
+14,3
1979
+13,3
1956
+9,7
1986
+2,7
1976
−2,8
1965
−10,5
1978
+3,2
Absolūtais minimums (°C) −33,7
1970
−34,9
1956
−23,3
1960
−11,4
1963
−5,3
1944
−1,2
1965
+4,0
1968
+0,0
1966
−4,1
1976
−8,7
1979
−19,0
1998
−31,9
1978
−34,9
1956
Sniega sega
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm) 9 12 7 2 6
Maksimālais sniega segas biezums (cm) 65
1908
79
1900
76
1900
13 39
2003
34 46
2010
79
1900
Saulainība
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī 36 65 133 237 280 296 296 246 186 91 31 24 1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un pagoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2019. gadā.[17]
Latvieši: 309 596 (44.4%)Krievi: 258 116 (37.0%)Baltkrievi: 25 226 (3.6%)Ukraiņi: 25 429 (3.6%)Poļi: 12 516 (1.8%)Cita un neizvēlēta: 66 103 (9.5%)Circle frame.svg

kopā 696 986

  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Poļi
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 44,42% 309 596
Krievi 37,03% 258 116
Baltkrievi 3,62% 25 226
Ukraiņi 3,65% 25 429
Poļi 1,80% 12 516
Cita un neizvēlēta 9,48% 66 103
Kurzemes rajons
Zemgales priekšpilsēta
Ziemeļu rajons
Vidzemes priekšpilsēta
Centra rajons
Latgales priekšpilsēta
Republikas pilsētas
Novadu pilsētas
Republikas pilsētas
Novadi
Pilsētas
Pagasti
Ciemi

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.