Pleistocēns

Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).

Pirms pleistocēna bija pliocēna epoha. Pleistocēna beigas raksturoja Jaunākais ledus periods, un pēc tā sekoja holocēna epoha, kas turpinās arī mūsdienās. Pleistocēnam arheoloģijā atbilst paleolīts.

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers bija auksta saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni 13 000—10 300 gadiem).

Gaviāli

Gaviāli (latīņu: Gavialis) ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā. Vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ir Gangas gaviāls (Gavialis gangeticus). Gaviāliem ir garš, šaurs purns, un tāpat kā aligatoriem nav redzams apakšējais ceturtais zobs, ja mute ir aizvērta. Gavialiem ir palielināti priekšzobi, aiz kuriem atrodas mazāki, vienāda lieluma zobi. Gaviālam ir 102 zobi 54 augšžoklī, un 48 zobi apakšžoklī.

Gaviālu purns izskatās trausls, tomēr ir bruņots ar ļoti asiem zobiem. Gaviāls ir aukstasiņu dzīvnieks, tāpēc tam nav nepieciešams daudz enerģijas. Gaviāls ēd apmēram 3 reizes nedēļā. Gaviālu pamatbarība ir zivis. Gaviāls satver zivi ar sānisku galvas vēzienu, tad paver muti tā lai varētu norīt zivi ar galvu pa priekšu. Gaviāls vēl ēd bezmugurkaulniekus, abiniekus, zīdītāju mazuļus un ūdensputnus.

Tēviņam purna galā ir paplatinājums, kāda nav mātītēm, tēviņš paplatinājumu izmanto meklēšanas laikā izdodot skaņas un taisot burbuļus. Ziemas beigās vai pavasara sākumā tēviņš ap sevi sapulcina trīs, četras mātītes, gaviālu tēviņš pārojas ar katru no tām, nolaižoties upes dziļumā. Mātīte pēc pārošanās dodas krastā un apmēram 10 m no tā izrok ligzdu, kam ir pudeles forma, un iedēj tajā apmēram 40 olas ar plānu čaumalu. Vietu ligzdai mātīte izvēlas ļoti rūpīgi. Lai saviem pēcnācējiem nodrošinātu labākus apstākļus. Pēc olu uzdēšanas tā iegremdējas ūdenī un uzmana olas, gatava padzīt olu zagļus. Jo laiks siltāks, jo ātrāk attīstās oliņas, tomēr laiks nemēdz pārsniegt 60-90 dienas. Kad mazuļi izšķiļas, tie sāk klusu kurkstēt, tas ir signāls mātei, tā iet un atrok zemi. Pēc tam tā paņēmusi tos mutē nes mazuļus uz ūdens pusi.

Gaviāli mēdz būt 4-7m gari, svars līdz 1000 kg. Gaviāli no visiem krokodiliem vislabāk pielāgojušies dzīvei ūdenī. Uz sauszemes ir ļoti neveikli. Ūdeni pamet reti, mātītes olu dēšanas laikā. Par cik gaviāli tik daudz laika pavada ūdenī starp pirkstiem ir izveidojusies plēve, kas ideāli noder peldēšanai, tāpēc ūdenī spēj sasniegt ļoti lielu ātrumu.

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 mlj. gadiem un turpinās līdz mūsdienām. Šīs ēras robeža tiek vilkta pēc masveida izmiršanas krīta perioda beigās. Nosaukums cēlies no grieķu valodas (καινός = jauns + ζωή = dzīvība) un var būt burtiski tulkots kā "jaunā dzīve". Zinātniskās publikācijās tiek izmantots ēras saīsinājums KZ.

Kainozoja ēra dalās trīs periodos: paleogēns, neogēns un kvartārs (antropogēns). Senāk kainozoju dalīja terciāra un kvartāra periodos. Jēdziens "terciārais periods" ir novecojis un pašreizējā ģeohronoloģiskajā skalā netiek lietots. iepriekš tas iekļāva sevī paleogēnu un neogēnu.

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite. Livonijas karā sabrukušās Livonijas konfederācijas zemes nonāca Polijas-Lietuvas ūnijas pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā radās divas autonomas hercogistes — Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas iekļāvās globālajā tirdzniecības tīklā, izveidojot Kurzemes kolonijas Āfrikas piekrastē un Karību jūrā. Rīga, kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā Hanzas savienības tirdzniecības pilsēta Baltijas jūras austrumu krastā, arī vēlākajos gadsimtos saglabāja nozīmīga reģionālā ekonomiskā centra statusu.

20. gadsimta sākumā latviešu apdzīvotajās zemēs izveidojas Latvijas Republika, kas, neskatoties uz ilgstošu PSRS okupāciju, spēja atjaunot neatkarību un 2004. gadā iestāties Eiropas Savienībā.

Paleolīts

Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Paleolīts ilga līdz 8. g.t. p.m.ē., kad beidzās pēdējais ledus laikmets un attīstījās mezolītam raksturīgās kultūras. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāk nodarboties ar zemkopību.

Slaidkāju dzimta

Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas. Abas mūsdienās dzīvojošās sugas pieder slaidkāju ģintij (Pedetes). Tās galvenokārt izplatītas Dienvidu Āfrikā, bet sastopamas arī Kenijā, Tanzānijā un Ugandā. Aizvēsturiskās sugas, kā liecina atrastās slaidkāju fosilijas, bijušas izplatītas daudz plašākā reģionā, un ziemeļu virzienā areāls sasniedza Turciju un Grieķiju.

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Suņu dzimtas dzīvnieki dzīvo visos kontinentos izņemot Antarktīdu, tie apdzīvo dažādas biomas, ieskaitot tuksnešus, augstus kalnus, mežus, zālainos līdzenumus un arktiskos apgabalus. Latvijā dzīvo 3 suņu dzimtas sugas: jenotsuņu (Nyctereutes procyonides) pasuga Usūrijas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides ussuriensis), pelēkā vilka (Canis lupus) pasuga Eirāzijas pelēkais vilks (Canis lupus lupus) un rudās lapsas (Vulpes vulpes) pasuga Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes crucigera).

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Radiometriskie dati liecina, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadu. Aptuveni pirms 4 miljardiem gadu beidzās hadeja eona un sākās arhajs. Pirms 2,5 miljardiem gadu sākās proterozojs, bet pēc tam (pirms aptuveni 542 miljoniem gadu) sākās fanerozojs, kas turpinās joprojām.

Fanerozoja eona (sākās pirms 542 miljoniem gadu)
Kainozoja ēra (sākās pirms 65 miljoniem gadu)
Kvartāra periods (sākās pirms 2,58 miljoniem gadu)

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.