Pireneju pussala

Pireneju pussala, tiek saukta arī par Ibērijas pussalu (spāņu: península ibérica), atrodas Dienvideiropā. Mūsdienās šajā pussalā atrodas Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, kā arī ļoti maza teritorija no Francijas.

Pireneju pussala atrodas galvenokārt subtropu joslā, ziemeļos mazliet mērenajā joslā, kā arī šādās dabas zonās: mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji, platlapju meži un augstumjoslojuma apgabali. Pireneju pussalā no kultūraugiem galvenokārt audzē olīvas, vīnogas, citrusaugus un kviešus.

Iberian map europe
Pireneju pussalas atrašanās vieta Eiropā ir iekrāsota zaļā krāsā.

Ārējās saites

Chrysolina quadrigemina

Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, kā arī ir introducēta Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Šī ir viena no vērtīgākajām Chrysolina sugām, jo viegli pielāgojas jaunām teritorijām un efektīvi cīnās ar divšķautņu asinszāli un samazina šīs kaitīgās nezāles daudzumu. Chrysolina quadrigemina ir radnieciska Chrysolina hyperici sugai, no kuras atšķiras ar nedaudz lielākiem izmēriem un dažām morfoloģiskām raksturīpašībām.

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 24 pasugas. Tas galvenokārt dzīvo Palearktikas mežos, sastopams Eirāzijā no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam un Āfrikas ziemeļrietumos. Nereti šo putnu var novērot arī apdzīvotās vietās — vecos dārzos, parkos, kapos. Dižraibais dzenis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks.

Ibērija

Ibērija var būt:

Ibērijas valsts — valsts no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu Gruzijas teritorijā;

Pireneju pussala.

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila). Klinšu ērglis ir viens no vislabāk zināmajiem plēsīgajiem putniem, jo tas dzīvo gandrīz visā ziemeļu puslodē. Kādreiz tas bija bieži sastopams putns, bet mūsdienās tas ir izzudis no cilvēku blīvi apdzīvotiem reģioniem. Tomēr tas joprojām ir sastopams Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Āfrikā. Vislielākā klinšu ērgļu populācija mūsdienās ir Kalifornijā Sanfrancisko apkārtnē. Klinšu ērglis ir Albānijas un Meksikas nacionālais putns.

Spānijas ģeogrāfija

Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas. Tās kopēja platība ir 504782 km², no kuras 499542 km² ir sauszeme, bet 5240 km² ir ūdenskrātuves. Spānijas sauszemes robežas garums ir 1917,8 km. Ziemeļrietumos caur Pireneju kalniem Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, bet rietumos ar Portugāli. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km. Ziemeļos Spāniju apskalo Biskajas līcis (spāņi paši to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos - Atlantijas okeāns, bet no dienvidiem līdz pat austrumiem - Vidusjūra un Baleāru jūra. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča - tikai 710 km. Spānijas pašos dienvidos to no Āfrikas (precīzāk, no Marokas) atdala Gibraltāra šaurums, kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku šajā vietā ir tikai 13 kilometri.

Pie Spānijas teritorijas pieskaita arī Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas dienvidrietumos no Spānijas Atlantijas okeānā, 108 km ziemeļrietumos no Āfrikas krastiem. Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (plazas de soberanía) Marokas piejūras teritorijā: Seūta, Melilja, Alusemasa, Velesa de la Gomera un Čafarinu salas.

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Staltbriedis ir sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Mazāzijā, Kaukāza reģionā, dažos reģionos Āzijas rietumos un Centrālāzijā, kā arī Atlasa kalnu reģionā starp Maroku un Tunisiju Ziemeļāfrikā. Staltbriedis ir vienīgā briežu dzimtas suga, kas dzīvo Āfrikā. Tas ir ticis introducēts Austrālijā, Jaunzēlandē, Argentīnā un Čīlē. To audzē briežu fermās, pamatā, lai iegūtu gaļu. Eiropā dzīvojošās staltbrieža pasugas ir piemērojušās dzīvei mežā.Vēl nesenā pagātnē tika pieņemts, ka staltbriedis un vapiti (Cervus canadensis) ir vienas sugas divas pasugas, bet veicot DNS pētījumus, noskaidrojās, ka tās ir divas atšķirīgas sugas. Daudzos informācijas avotos tās abas joprojām tiek sauktas par Cervus elaphus. Zinātnieki uzskata, ka suga ir izveidojusies un attīstījusies Centrālāzijā pirms tā izplatījās tālāk uz rietumiem. Iespējams, ka Austrumāzijā dzīvojošais plankumainais briedis (Cervus nippon) ir tuvu radniecīgs staltbriedim.

Vestgoti

Vestgoti (vācu: Westgoten — 'rietumgoti', latīņu: Visigothi, Wisigothi) jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4. gadsimtā dzīvoja Dņestras lejteces apvidū. 4. gadsimtā piedalījās Lielajā tautu staigāšanā, pēc kuras daļa nonāca Romas impērijas teritorijā. 410. gadā vestgoti Alarika vadībā ieņēma un izlaupīja Romu.

Vestgotu karaliste

Vestgotu karaliste bija ģermāņu vestgotu 418. gadā Gallijas dienvidrietumos nodibināta karaliste, ar pirmo centru Tulūzā.

5. gadsimta otrajā pusē Vestgotu karalistē bija iekļauta Pireneju pussalas lielākā daļa, kas kļuva par tās galveno teritoriju. 6. gadsimta sākumā Gallijas teritoriju iekaroja franki un vestgotu pārvaldībā palika tikai Pireneju pussala ar centru Toledo. Šis periods pazīstams kā "Toledo karaliste".

6.—7. gadsimtu laikā vestgotu pārvaldītā teritorija piedzīvoja uzplaukumu un ilgstošu miera periodu. Vestgoti spēja pakāpeniski samazināt kultūras atšķirības starp sevi un vietējiem iedzīvotājiem, tādējādi panākot iekšpolitisku stabilitāti. 589. gadā vestgotu karalis Rekareds no ariānisma pārgāja katoļticībā, tādējādi apvienojot valsts iedzīvotājus arī reliģiski.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.