Peru

Peru (spāņu: Perú, kečvu: Piruw, aimaru: Piruw), oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos - ar Brazīliju, dienvidaustrumos - ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.

Peru bija centrs Inku impērijai, kuras galvaspilsēta Kusko tika dibināta 11. vai 12. gadsimtā. 1533. gadā reģionu iekaroja spāņu piedzīvojumu meklētājs Fransisko Pizarro (Francisco Pizarro). Spāņi dibināja Peru vicekaralisti un šeit valdīja turpmākos 300 gadus. 1821. gadā Peru ieguva neatkarību un 1824. gadā brīvība tika apstiprināta. Klusā okeāna kara laikā (1879—83) Čīle sakāva Peru. 1941. gadā robežstrīda dēļ par valsts robežām ar Ekvadoru izcēlās karš, kura rezultātā Peru ieguva plašas teritorijas no Amazones baseina; pilnībā šī konfliktsituācija tika atrisināta tikai 1998. gadā. 1968. gadā notika militārs apvērsums un tika gāzta valdība. 1980. gadā valstī tika atjaunoti civilie likumi. 1992. gadā Alberto Fuhimori valdība atrisināja likumdošanas problēmu un nākamajā gadā izsludināja jaunu konstitūciju. 2001. gadā par Peru prezidentu pirmo reizi kļuva kečvu tautas pārstāvis Alehandro Toledo (Alejandro Toledo).

Peru Republika
República del Perú
Piruw Republika
Piruw Suyu
Peru karogs Peru ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSomos libres, seámoslo siempre
Location of Peru
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Lima
Valsts valodas spāņu valoda
kečvu valoda (lokāla)
aimaru valoda (lokāla)
Valdība Prezidentālā republika
 -  Prezidents Martín Vizcarra
 -  1. Vice Prezidents Mercedes Aráoz
 -  2. Vice Prezidents -
 -  Premjerministrs Salvador del Solar
Neatkarība no Spānijas 
 -  Deklarēta 1821. gada 28. jūlijā 
 -  Atzīta 1824. gada 9. decembrī 
Platība
 -  Kopā 1 285 220 km² (20.)
 -  Ūdens (%) 8,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 29 132 013[1] 
 -  Blīvums 22/km² (193.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $207,985 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $7410 
Džini koef. (2008) 47,9 
HDI (2007) 0,806 (augsts) (78.)
Valūta Sols (S/.) (PEN)
Laika josla PET (UTC-5)
Interneta domēns .pe
ISO 3166-1 kods 604 / PER / PE
Tālsarunu kods +51

Vēsture

Cilvēki Peru teritorijā iespējams ir dzīvojuši vairāk nekā 13 000 gadus. Sākot ar 1000. gadu p.m.ē. Peru atšķirīgās daļās bija dažādas attīstītas kultūras, piemēram, čavinu, močes, naskas, tiuanaku un čimu kultūras. Tomēr reģions nebija politiski vienots līdz pat aptuveni 1400. gadam, kad inki, kas dzīvoja Kusko ielejā, 15. gadsimta laikā veiksmīgi iekaroja teritoriju, kura atbilst mūsdienu Peru platībai (izņemot Amazoniju), Bolīvijas augstienei, Argentīnas ziemeļu daļai, Čīles centrālajai daļai un Ekvadoras augstienei. Šajā teritorijā inki izveidoja totalitāru valsti, kas ļāva cilšu valdniekiem un vietvalžiem valdīt pār pārējiem iedzīvotājiem.

80 - Machu Picchu - Juin 2009 - edit
Maču Pikču — "Pazudusī pilsēta".

Tāpat kā acteki, arī inki salīdzinoši vēlu kļuva par ietekmīgu tautu; pat viņu leģendas netiek datētas ar agrāku laiku par 1200. gadu, kad Kusko ielejā iespējams par pirmo inku imperatoru kļuva Manko Kapaks (Manco Cápac). Tāpat kā Vecās Pasaules tautas un pretēji kā citas Amerikas pamatiedzīvotāju tautas, inki savu vēsturi datēja pēc valdnieka valdīšanas laika. Tā kā bija 13 imperatori, tad inku vēsture tiek sadalīta 13 periodos. Pirmie septiņi imperatori bija leģendāri, lokāli vai arī ar nelielu nozīmi; viņu valdīšanas gadi ir pilni ar iespējamiem un neiespējamiem notikumiem, īpaši, Manko Kapaka, dinastijas dibinātāja, valdīšanas laikā. Šajā laika periodā inki bija maza cilts, viena no daudzajām, kura apdzīvoja tikai nelielu teritoriju ap inku galvaspilsētu Kusko. Viņi regulāri karoja ar kaimiņu ciltīm.

Neticami strauja Inku impērijas paplašināšanās sākās Virakočas (Viracocha; inku dievības) dēla Pačakuti (Pachacuti) valdīšanas laikā. Pačakuti bija viens no visu laiku labākajiem iekarotājiem Amerikas vēsturē. Viņš tronī kāpa 1438. gadā. Ar šo gadu sākas arī inku vēstures ticamā daļa, kuras fakti gandrīz visi ir pierādāmi. Britu ģeogrāfs-vēsturnieks sers Klementss Markhems (Clements Markham) Pačakuti ir nosaucis par "lieliskāko vīru, kas Amerikas pamatiedzīvotājiem ir bijis".[2]

Ģeogrāfija

Peru ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos Peru robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos ar Brazīliju, dienvidaustrumos ar Bolīviju, bet dienvidos ar Čīli. Peru arī pārvalda teritoriālos ūdeņus Klusajā okeānā, kas to apskalo rietumos.

Pēc būtības Peru ir tropu valsts, jo pāri valsts ziemeļu daļai ir novilkts ekvators. Tomēr klimats neatbilst tropiskajai joslai, jo gar valsts krastu Klusajā okeānā plūst aukstā Humbolta straume. Vienīgi valsts austrumu teritorija atbilst tropu joslas klimatam, jo šeit ir daļa no Amazones mūžameža. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi.

Peru teritorijā aptuveni 50 upes tek lejā no Andu kalniem un ietek Klusajā okeānā. Šo upju garumi parasti ir mazāk par 300 km. Centrālajā daļā ir daudz plakankalnes, kur nav noteces baseinu uz okeānu, savukārt austrumos ir Amazones baseins, kura ūdeņi ietek Atlantijas okeānā. Valsts dienvidos uz robežas ar Bolīviju atrodas Titikakas ezers, kas ir pasaulē augstākais ezers virs jūras līmeņa, kur notiek intensīva kuģošana.

Valdība

Peru politiskajā vēsturē ir bijuši vairāki militāri apvērsumi un veiktas vairākkārtējas izmaiņas konstitūcijā. Kopš 1993. gada Peru konstitūcijā ir apgalvots, ka valdības vadītājs ir Peru prezidents, kurš uz pieciem gadiem ir tautas ievēlēts. Viņu var atkārtoti ievēlēt tikai uz vēl vienu termiņu. Prezidents ir ne tikai valdības, bet arī valsts galva. Prezidents ieceļ un vada Ministru Padomi. Viņam valdības grožus palīdz vadīt divi viceprezidenti, kuri arī ir tautas ievēlēti. No 2006. gada Peru prezidents ir Alans Garsija. Likumdošanas vara pieder vienpalātas Peru kongresam, kura locekļus tauta ievēl uz pieciem gadiem.

Demogrāfija

Tagadējā Peru teritorija bijusi mājvieta daudzām senajām indiāņu civilizācijām — Naskas, čimusu un Čivinas civilizācijai. Peru bija arī varenās inku impērijas centrs, senā inku galvaspilsēta Kusko atrodas valsts dienviddaļā. Spāņu iekarotāji nopostīja neskaitāmos kultūras pieminekļus, tomēr joprojām visā Peru atrodami daudzi inku slavas liecinieki. Katru gadu miljons tūristu apmeklē Peru, lai skatītu tos savām acīm. Lielākā daļa Peru iedzīvotāju (45%) ir indiāņi, 37% - jaukteņi (eiropiešu un indiāņu pēcteči). Ļoti ilgi Peru vienīgā oficiālā valoda bija spāņu valoda, līdz 1975. gadā valsts valodas statusu piešķīra kečvu, bet 1980. gadā — arī aimaru valodai.

Peru lielākās pilsētas
Vieta Pilsēta Reģions Iedz. Vieta Pilsēta Reģions Iedz.

Lima

Lima

Arekipa

1 Lima Limas province 7 870 000 11 Takna Takna 284 000
2 Arekipa Arekipa 904 000 12 Ika Ika 261 000
3 Truhiljo Lalibertada 820 000 13 Puno Puno 221 000
4 Čiklajo Lambajeke 634 000 14 Huljaka Puno 198 553
5 Vankajo Hunina 430 659 15 Činča Alta Ita 177 000
6 Ikitosa Loreto 426 000 16 Vanuko Vanuko 170 558
7 Pjura Pjura 400 000 17 Suljana Pjura 162 500
8 Čimbote Ankaša 400 000 18 Ajakučo Ajakučo 144 230
9 Pukaljpa Ukajali 339 493 19 Kahamarka Kahamarka 135 000
10 Kusko Kusko 319 422 20 Tarapoto Sanmartina 123 000

Tautsaimniecība

Procesion del Señor de los Milagros
Señor de los Milagros, Lima
Callao
Kaljao — ostas pilsēta, caur kuru plūst liela daļa no eksportprecēm.

Peru ir mazattīstīta valsts, kuras tautsaimniecība ilgstoši ir bijusi atkarīga no izejmateriālu eksporta uz augstāk attīstītām valstīm Ziemeļu puslodē. Tā ir pasaulē viena no vadošajām valstīm zvejošanā, un ieņem augstas vietas pasaules rangā pēc bismuta, sudraba un vara ieguves. Pēdējās desmitgadēs valstī tiek veicināta tautsaimniecības modernizācija, attīstot netradicionālas eksporta nozares, kā arī veicinot plaša patēriņa preču ražošanu, lai apmierinātu vietējās vajadzības. Vairākās jomās joprojām pastāv nopietnas ekonomiskās problēmas. Periodiski zemestrīces, zemes nogruvumi, El Ninjo lieti un citas dabas katastrofas izraisa postījumus transporta tīklos un lauksaimniecībā. Ierobežotā aramzemes platība neatbilst strauji augošā iedzīvotāju skaita vajadzībām, tādējādi nepārtraukti pieaug importētās pārtikas daudzums, kā arī pastāv grūtības mainīt valstī valdošos zemes apsaimniekošanas un ēšanas paradumus. Lai atrisinātu šos un citus ekonomiskos trūkumus, militārā valdība 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā nacionalizēja naftas rūpniecību, kalnrūpniecību un citas nozares. Papildus tam tika veikta agrārā reforma. Nacionalizācija tomēr radīja papildus ekonomiskās problēmas, piemēram, lielu valsts parādu, augstu inflāciju, lielu tirdzniecības deficītu un saspringtas attiecības ar dažiem Peru tirdzniecības partneriem. Tas izraisīja sekojošu Peru valdības reakciju, kurā tika pārvērtēta valsts loma tautsaimniecībā. Pēc tam dažas tautsaimniecības nozares nonāca privāto uzņēmēju kontrolē. Šie pasākumi kopā ar strukturālajām reformām, ko valdība īsteno 1990. gados, veicināja strauju ekonomisko izaugsmi 21. gadsimta sākumā.

Sports

Skatītāju visapmeklētākie sporta veidi tāpat kā citās Latīņamerikas valstīs ir futbols un vēršu cīņas.

Skatīt arī

Atsauces un piezīmes

  1. (spāniski) «Instituto Nacional de Estadística e Informática (INEI) del Perú». INEI. Skatīts: 2009-07-20.
  2. Angliski šis citāts ir šāds: "the greatest man that the aboriginal race of America has produced"

Ārējās saites

.pe

.pe ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Peru. Domēns izveidots 1991. gada 25. novembrī. Domēna sponsors ir Red Cientifica Peruana (RCP), bet domēnu reģistrēšanu nodrošina NIC PE.

1978. gada FIFA Pasaules kauss

1978. gada FIFA Pasaules kauss notika Argentīnā no 1. līdz 25. jūnijam. Tas bija pēc skaita 11. Pasaules kausa finālturnīrs. Par uzvarētājiem kļuva laukuma saimnieki Argentīnas izlase, kas finālspēlē papildlaikā ar 3-1 uzvarēja Nīderlandi. Šis bija viens no retajiem finālturnīriem, kas rīkotājvalstij nenesa peļņu, Argentīna cieta zaudējumus $750 miljonu apmērā.

28. jūlijs

28. jūlijs ir gada 209. diena pēc Gregora kalendāra (210. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 156 dienas.

Amazone

Amazone jeb Amazonasa (spāņu: Río Amazonas, portugāļu: Rio Amazonas) ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura visgarākā). Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometri, kas padara to par ūdeņiem un pietekām bagātāko upi pasaulē. Upe savu tecējumu sāk Andu kalnos Peru, saplūstot Ukajali un Maranjonai. Plūstot uz austrumiem pa pasaulē lielāko Amazones zemieni, tā šķērso Brazīliju un ietek Atlantijas okeānā. Atkarībā no tā, vai ir sausā vai mitrā sezona, Amazone Atlantijas okeānā ieplūdina 34 vai 121 miljonu litru ūdens sekundē. Amazone nes vienu piekto daļu no pasaules virszemes saldūdens krājumiem. Tas ir ļoti ievērojams daudzums, un pat 180 km no Amazones ietekas Atlantijas okeānā ūdens ir tikai iesāļš. Līdz ar upes ūdeni okeānā tiek ienests ļoti daudz augsnes un iežu daļiņu, kas ieskalotas tās ceļā uz okeānu. Katru dienu Amazones deltā nogulsnējas vairāki miljonu tonnu šo sanešu. Milzīgais Amazones ūdens un cieto daļiņu daudzums iekrāso Atlantijas okeānā ūdeni pat ļoti lielā attālumā no upes ietekas vietas. Amazonē ir vairāk zivju sugu nekā Atlantijas okeānā. Amazones līdzenums nav augstāks par 150 m vjl.

Jaunākie pētījumi liecina, ka upes garums, rēķinot no Ukajali iztekas, ir pat 6992 km (līdz šim uzskatīja, ka tas ir tikai 6400 km). Šis fakts ierindotu Amazoni pirmajā vietā pasaulē pēc garuma, pārspējot Nīlu kopā ar Kageru (6650 km).[nepieciešama atsauce]Pasaulē ir atlikusi mazāk nekā puse īsto lietus mežu, kas bijuši agrāk, un tie galvenokārt atrodas Amazones baseinā Dienvidamerikā. Amazones lietus meži ir apdraudēti straujās izciršanas un ugunsgrēku dēļ.

Amazone ir svarīgs Brazīlijas ūdensceļš — kuģu satiksme ir līdz Manausai, kas atrodas 1600 km attālumā no okeāna piekrastes. Plūdu laikā palienes bagātinās ar auglīgām nogulām.

Andi

Andi (kečvu: Antikuna) jeb Andu Kordiljeri (spāņu: Cordillera de los Andes) ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos. Kalnu sistēmas garums ir 7 000 km, bet vidējais platums aptuveni 200 km. Centrālajā daļā (Peru un Bolīvijas teritorijā) platums pārsniedz 800 km. Kalnu sistēma atdala šauru Klusā okeāna piekrastes daļu no pārējā Dienvidamerikas kontinenta. Andos atrodas augstākā kalnu virsotne Rietumu puslodē. Tā ir Akonkagva (6962 m), kas atrodas Argentīnā, netālu no Čīles robežas. Kalnu sistēma vijas cauri septiņām valstīm: Argentīnai, Bolīvijai, Čīlei, Ekvadorai, Kolumbijai, Peru un Venecuēlai.

Copa América

Copa América (latviešu: Amerikas kauss) ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst Dienvidamerikas CONMEBOL federācijā. Tas parasti notiek reizi četros gados, bet šis intervāls nav stingri noteikts.

Turnīra dalībvalstis ir Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja, Čīle, Peru, Ekvadora, Bolīvija, Kolumbija un Venecuēla.

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem. No austrumiem to apskalo Atlantijas okeāns, bet no rietumiem Klusais okeāns, ziemeļos — Karību jūra. No Ziemeļamerikas to atdala Panamas kanāls, kas atrodas Panamā.

Dienvidamerika ir ceturtais lielākais kontinents pasaulē pēc teritorijas (17 818 508 km2), un piektais lielākais pēc iedzīvotāju skaita (410 miljoni iedzīvotāju 2015. gadā).

Caur visu kontinentu gar rietumu piekrasti stiepjas Andu kalni, kuru nosaukums tulkojumā no indiāņu valodas nozīmē "vara kalni", jo tur ir atrastas lielas vara rūdas atradnes. Uz austrumiem no Andiem plešas milzīgi tropisko mežu masīvi, kas tiek intensīvi izcirsti, radīdami draudus visas pasaules ekosistēmai. Anodos atrodas lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers, kura platība ir 8300 kilometri un dziļums ir 250 m.

Vēsturiski Dienvidameriku apdzīvoja dažādas indiāņu ciltis. Andu reģionā līdz 16. gadsimtam tām izdevās radīt augsti attīstītu inku civilizāciju. 16. gadsimtā sākās spāņu un portugāļu iekarojumi, un Dienvidamerika kļuva par Spānijas un Portugāles kolonijām. Kontinentā ieviesās spāņu un portugāļu valoda, kristietība, eiropeiskās sociālās attiecības. Līdz 19. gadsimta sākumam Dienvidamerikā bija izveidojušās nācijas, tāpēc 19. gadsimta pirmā puse pagāja karos par neatkarību, līdz 19. gadsimta vidū Dienvidamerikā tika dibinātas neatkarīgas valstis.

Dienvidamerikas garākā un ūdeņainākā upe ir Amazone. Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru. 85% šīs teritorijas klāj ekvatoriālie meži, kas joprojām nav pilnībā izpētīti. Necaurejamie meži līdz pat mūsdienām kavē precīzi noteikt Amazones garumu. Upes nosaukums cēlies no mežonīgo sieviešu cilts nosaukuma — amazones. Viņas dzīvoja gar Amazones upes krastiem.

Dienvidamerikas Futbola konfederācija

CONMEBOL jeb CSF (CONfederación sudaMEricana de FútBOL,

Dienvidamerikas Futbola Konfederācija) ir galvenā ar futbolu saistītā organizācija Dienvidamerikā.

Šo organizāciju 1916 .gada 9. jūlijā nodibināja urugvajietis Ektors Rivadavija Gomess. Argentīna, Urugvaja, Brazīlija un Čīle pēc veiksmīga Buenosairesā notikuša futbola turnīra kļuva par pirmajām tās dalībniecēm. Vēlāk organizācijā iestājās arī Paragvaja (1921), Peru (1925), Bolīvija (1926), Ekvadora (1927), Kolumbija (1936) un Venecuēla (1952). CONMEBOL ir FIFA locekle un atbild par visām ar profesionālo futbolu saistītajām lietām šajās valstīs. Organizācijas galvenā mītne atrodas Asunsjonā, Paragvajā. Pašreizējais izpildkomitejas prezidents ir Dr. Nikolass Leoss.

Gajāna, Surinama un Franču Gviāna nav CONMEBOL locekles - šo valstu federācijas ir iestājušās CONCACAF.

CONMEBOL rīkoto futbola sacensību skaitā ietilpst Copa America, kas ir Dienvidamerikas futbola čempionāts, Copa Libertadores de América (šis turnīrs ir analoģisks UEFA Čempionu Līgai) un Copa Sudamericana (apmēram tādas pašas nozīmes kā UEFA Kauss).

Ekvadora

Ekvadoras Republika (spāņu: República del Ecuador, izrunā: [reˈpuβlika ðel ekwaˈðor]) ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar Kolumbiju, dienvidos ar Peru, bet no rietumiem to apskalo Klusais okeāns. Ekvadorai pieder Galapagu salas, kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes. Pazīstama ar saviem lauksaimniecības produktiem (banāni). Naftas ieguves valsts. Valsts nosaukums tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "ekvators". Tas ir saistīts ar to, ka ekvators šķērso šo valsti 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kito. Ekvadoras oficiālā valoda ir spāņu valoda, kurā runā aptuveni 93% valsts iedzīvotāju, bet arī tiek atzītas trīspadsmit vietējās valodas. Ekvadoras platība ir 283 561 km2, un iedzīvotāju skaits sasniedz 15,6 miljonus (2014).Ekvadora ir Amerikas valstu organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts.

Kolumbija

Kolumbija (spāņu: Colombia), oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika (spāņu: República de Colombia), ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts. Galvaspilsēta — Bogota. Austrumos robežojas ar Brazīliju un Venecuēlu, Dienvidos ar Ekvadoru un Peru, rietumos ar Panamu. Ziemeļos valsti apskalo Karību jūra un Klusais okeāns rietumos. Kolumbijai pieder Sanandresa un Providensijas salas Karību jūrā un Malpelo sala Klusajā okeānā.

Lima

Lima (spāņu: Lima) ir pilsēta Peru rietumos, pie Klusā okeāna. Peru galvaspilsēta, galvenais valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Kaut arī atrodas pie okeāna, par Limas ostu kalpo atsevišķā Kaljao pilsēta.

Mario Vargass Ljosa

Mario Vargass Ljosa (Jorge Mario Pedro Vargas Llosa, dzimis 1936. gada 28. martā) ir Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists.

PUCP-Sat-1

PUCP-Sat-1 ir Peru pirmais pavadonis. Tas orbītā palaists 2013. gada novembrī. PUCP-Sat-1 paredzēts mazāka pavadoņa Pocket-PUCP palaišanai.

Projektu vada universitātes Pontificia Universidad Católica del Perú (PUCP) Radioastronomijas institūts.

PUCP-Sat-1 veidots pēc CubeSat 1U standarta kuba formā ar malām 10 cm un masu 1,27 kg (kopā ar Pocket-PUCP). Tajā ir izvietoti 19 iekšējie sensori temperatūras mērīšanai. Kosmiskajā aparātā iebūvēts pikopavadoņa Pocket-PUCP izmešanas mehānisms. Saules baterijas izgatavotas EADS Astrium Vācijā. Pavadoņa stabilizāciju nodrošina pasīvie neodimēdija magnēti un aktīvie žiroskopi.PUCP-Sat-1 tika palaists 2013. gada 21. novembrī 07:10:11 UTC ar nesējraķeti Dnepr no Jasnijas raķešu palaišanas bāzes Orenburgas apgabalā Krievijā.

Sākotnēji tas atradās Itālijas studentu pavadonī UniSat-5, kurš 07:25:48 UTC tika ievadīts solārsinhronai tuvā orbītā ar augstumu 634 km. No tā tika izlaists nanopavadonis PUCP-Sat-1.

6. decembrī 08:00 UTC no PUCP-Sat-1 tika izlaists pikopavadonis Pocket-PUCP.

Peru futbola izlase

Peru futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Peru valsti starptautiskās futbola sacensībās. Peru futbola izlasi pārvalda Peru Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1927. gadā, cīnoties pret Urugvajas izlasi. Peru izlase ir piedalījusies piecos Pasaules kausa izcīņas finālturnīros. Lielākos panākumus izlase sasniedza 1970. gados, kad arī notika Peru futbola lielākais sasniegums — iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Pēdējoreiz tā Pasaules kausa finālturnīrā piedalījās 2018. gadā, kad neizkļuva no grupas. Peru izlase 29 reizes ir piedalījusies Copa América turnīros, divreiz tajā kļūstot par uzvarētājiem — 1939. un 1975. gadā.

Peru karognesēji olimpiskajās spēlēs

Šajā uzskaitījumā apkopoti Peru pārstāvji un sportisti, kas olimpisko spēļu oficiālajās ceremonijās nesuši valsts karogu.Pirmo reizi Peru vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 1900. gadā, savukārt ziemas olimpiskajās spēlēs — 2010. gadā.

Peru olimpiskajās spēlēs

Peru olimpiskajās spēlēs piedalās no 1900. gada, kad vasaras olimpiskās spēles notika Francijas galvaspilsētā Parīzē. Kopš tā laika Peru kopumā piedalījusies 17 vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot periodā no 1904. līdz 1932. gadam, kā arī nepiedalījās 1952. gada Helsinku spēlēs. Pirmo reizi Peru ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās 2010. gadā, kad tās notika Kanādas pilsētā Vankūverā. Arī nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs - 2014. gada Soču spēlēs - tā piedalījās, bet 2018. gada spēlēs Peru nepiedalījās.

Peru olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 4 medaļas (1 zelta un 3 sudraba medaļas). Trīs no četrām medaļām ir izcīnītas šaušanā un viena volejbolā. Pirmo medaļu Peru izcīnīja 1948. gada Londonas spēlēs, kad šāvējs Edvīns Vaskēzs izcīnīja līdz šim vienīgo zelta medaļu Peru. Nākamo medaļu Peru izcīnīja tikai 1984. gada Losandželosas spēlēs, to paveica Fransisko Bosa izcīnot sudraba medaļu šaušanā. Savukārt 1988. gada Seulas spēlēs subraba medaļu izcīnīja Peru sieviešu volejbola izlase. Bet trešo sudraba medaļu, 1992. gada Barselonas spēlēs izcīnīja Huans Hiha šaušanā. Kopš 1992. gada Peru vairs nav izcīnījusi nevienu olimpisko medaļu.

Pocket-PUCP

Pocket-PUCP ir pikopavadonis, kas palaists no pirmā Peru pavadoņa PUCP-Sat-1. Tas orbītā nogādāts 2013. gadā.

Projektu vada universitātes Pontificia Universidad Católica del Perú (PUCP) Radioastronomijas institūts.

Pocket-PUCP izmēri ir 8,35 × 4,95 × 1,55 cm. Tā masa ir 97 g. Tajā ir izvietoti sensori temperatūras mērīšanai. Pavadoņa izmēri ir tādi, lai ietilptu CubeSat formas (10 × 10 × 10 cm) pavadoņa PUCP-Sat-1 izmešanas ierīcē.

Pocket-PUCP tika palaists 2013. gada 21. novembrī 07:10:11 UTC ar nesējraķeti Dnepr no Jasnijas raķešu palaišanas bāzes Orenburgas apgabalā Krievijā.

Sākotnēji tas atradās pavadonī PUCP-Sat-1, kas savukārt atrādās Itālijas studentu pavadonī UniSat-5, kurš 07:25:48 UTC tika ievadīts solārsinhronai tuvā orbītā ar augstumu 634 km. No tā tika izlaists nanopavadonis PUCP-Sat-1.

Pocket-PUCP no PUCP-Sat-1 tika izlaists 6. decembrī 08:00 UTC.

Spāņu valoda

Spāņu jeb kastīliešu valoda (español jeb castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes, romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda gandrīz 400 miljoniem cilvēku galvenokārt Ibērijas pussalā un Amerikā.

Teofilo Kubiljass

Teofilo Huans Kubiljass Arisaga (spāņu: Teófilo Juan Cubillas Arizaga; dzimis 1949. gada 8. martā) ir bijušais peruāņu futbola pussargs. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko Peru futbolistu un vienu no visu laiku labākajiem Dienvidamerikas spēlētājiem.2004. gadā Pele viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Sava jauneklīgā izskata dēļ saukts par El Nene (zēns), viņš bija Peru futbola izlases sastāvā, kad tā uzvarēja 1975. gada Copa América turnīrā. Viņš palīdzēja Peru sasniegt ceturtdaļfinālu 1970. un vēlreiz 1978. gada Pasaules kausā un 1972. gadā tika atzīts par Dienvidamerikas Gada futbolistu.

Kubiljass bija pussargs ar lieliskām tehniskajam prasmēm, spēcīgu sitienu un teicamu dribla tehniku. Viņš bieži vien izpildīja arī brīvsitienus. Viņš bija arī ražīgs vārtu guvējs, karjeras laikā gūstot 515 vārtus. Viņa desmit Pasaules kausa finālturnīros gūtie vārti ierindo viņu septītajā vietā, bet pussargu konkurencē viņš šajā rādītājā ir labākais. Ar 81 spēlē gūtiem 26 vārtiem viņš ir visu laiku rezultatīvākais Peru izlases spēlētājs. IFFHS aptaujā par 20. gadsimta labāko futbolistu viņš ierindojās 48. vietā. 2004. gadā Pele iekļāva Kubiljasu starp 125 labākajiem futbolistiem vēsturē. 2008. gada februārī, lai atzīmētu Brazīlijas futbola izlases pirmā Pasaules kausa 50 gadadienu, viņš tika iekļauts Dienvidamerikas pēdējo 50 gadu Pirmajā Visu Zvaigžņu komandā.

Neatkarīgās valstis
Valstu daļas un
atkarīgās teritorijas

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.