Pašvaldība

Pašvaldība jeb municipalitāte (latīņu: municipium — 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām') ir administratīvi teritoriāla vienība valsts sastāvā ar noteiktu teritoriju un tajā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Parasti pašvaldība izvietota ap pilsētu vai citu apdzīvotu vietu vai to grupu. Vairumā valstu pašvaldība ir mazākā administratīvi teritoriālā vienība.

Pašvaldības Latvijā

Rigas Dome
Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākās iestādes — Rīgas domes — ēka

Pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas noslēdzās ar vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009. gada 6. jūnijā, Latvijā ir viena līmeņa pašvaldības — 110 novadi un deviņas republikas pilsētas (Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils, Valmiera un Jelgava). Līdz reformai Latvijā bija 26 rajonu pašvaldības un 527 vietējās pašvaldības, tai skaitā — 53 rajona un 7 republikas pilsētas; 35 novadi.

Reformas rezultātā pagasti un pilsētas varēja apvienoties, izveidojot plašākas administratīvi teritoriālas vienības — novadus. Līdz ar to tika panākta lielāka mēroga ekonomija un racionālāk tiek sadalīti vietējie resursi. Vienlaikus tika veikta rajona pašvaldību reorganizācija, to funkcijas nododot novadiem un plānošanas reģioniem.

Reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas (novadus) ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem augstākā kvalitatīvā līmenī, nekā tas bija iespējams līdz šim.

Pašvaldību kompetencē ietilpst svarīgāko sociālo pakalpojumu sniegšana tās teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tai skaitā, komunālie pakalpojumi, teritorijas labiekārtošana un tās sanitārā tīrība, nodrošināt iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūras pasākumiem, sekmēt vietējo un nacionālo tradīciju un kultūras vērtību saglabāšanu. Pašvaldības nodrošina veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicina iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, nodrošina iedzīvotājiem sociālo palīdzību, sniedz palīdzību iedzīvotājiem mājokļu jautājumu risināšanā, sekmē uzņēmējdarbību, rūpējas par nodarbinātību, gādā par sabiedrisko kārtību, nosaka zemes izmantošanas un apbūves kārtību, organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus. Plašāk pašvaldību kompetenci, tiesības un pienākumus Latvijā regulē likums "Par pašvaldībām".[1]

Atsauces

  1. Likums "Par pašvaldībām"

Ārējās saites

Amatas novads

Amatas novads ir pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2000. gadā 19. augustā, apvienojoties Amatas un Drabešu pagastam. 2009. gadā novadam pievienoja arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu. Novada dome atrodas vēsturiskajā Drabešu pagasta namā, kurš celts 1873. gadā Drabešu pagasta «Ausmās».

Balvu novads

Balvu novads ir pašvaldība Latgalē. Novadā iekļauta Balvu pilsēta un 10 bijušā Balvu rajona pagasti.

Ciblas novads

Ciblas novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Novads izveidots 2000. gadā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu. 2009. gadā novadam pievienoja arī Blontu, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu. Novada administratīvais centrs atrodas Blontos.

Ciems

Ciems ir cilvēku apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu. Lai arī pārsvarā ar šo terminu tiek apzīmētas lauku apdzīvotās vietas, daudzos gadījumos šajā kategorijā tiek iekļautas arī piepilsētas un pilsētu dzīvojamie rajoni.[nepieciešama atsauce] Parasti ciemi ir pastāvīgas apdzīvotas vietas ar pastāvīgu apbūvi un iedzīvotājiem.

Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un viensētai). Ciema statusu var piešķirt un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

Dagdas novads

Dagdas novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Dagdas pilsētai ar 10 bijušā Krāslavas rajona pagastiem.

Daugavpils novads

Daugavpils novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties 19 bijušā Daugavpils rajona pagastiem. Novada dome atrodas Daugavpilī, kam ir republikas pilsētas statuss un tā novada teritorijā neietilpst.

Jelgavas novads

Jelgavas novads ir pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos. Izveidots 2009. gadā, apvienojoties Kalnciema pilsētai ar lauku teritoriju, Valgundes novadam, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Vilces, Vircavas, Zaļenieku pagastiem. Novada administrācija atrodas Jelgavā, lai gan pilsēta novada teritorijā neatrodas.

Kauņa

Kauņa (lietuviešu: Kaunas) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842—1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920—1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs (Vītauta Dižā Universitāte, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs). Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.

Krustpils novads

Krustpils novads ir pašvaldība Latgalē, kurā apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojas ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atrodas Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpst novadā).

Krāslavas novads

Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas autrumdaļā. Izveidota 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā. Krāslavas novads robežojas ar Daugavpils, Aglonas un Dagdas novadu, kā arī ar Vitebskas apgabalu, kas atrodas Baltkrievijā.

Ludzas novads

Ludzas novads ir pašvaldība Latgales austrumos, kas izveidota 2009. gadā no daļas bijušā Ludzas rajona. Novadā ietilpst Ludzas pilsēta un Brigu pagasts, Cirmas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts un Rundēnu pagasts.

Līvānu novads

Līvānu novads ir 1999. gadā izveidota pašvaldība Latgales rietumu daļā, Daugavas krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā Preiļu rajona Jersikas, Rudzātu un Sutru pagastus.

Palanga

Palanga (lietuviešu: Palanga, žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas. Palanga ir ievērojama kūrortpilsēta. Pilsētas daļas ietilpst — Palanga, Sventāja un Būtiņģe, atrodas 3 pasta nodaļas (centrālā — LT-00001).

Panevēža

Nezināma vērtība "population_blank02"Nezināma vērtība "population_blank02_title"

Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži, lietuviešu: Panevėžys, IPA: [pɐn̪ʲɛvʲeːˈʒʲiːs̪]) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas. Tā ir viena no lielākajām Lietuvas pilsētām (piektā pēc lieluma 2005. gadā), atrodas Lietuvas ziemeļos, pie Nevēžas upes. Pilsētas platība ~52 km². Panevēža ir pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs.

Nozīmīgākie uzņēmumi: elektronikas rūpnīca "Ekranas", alus darītava "Kalnapilis", iesala rūpnīca "Viking Malt", dzirnavas "Malsena", audumu rūpnīca "Linas".

Pilsēta ir izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, šeit krustojas nozīmīgas automaģistrāles, tostarp starptautiskā "Via Baltica" maģistrāle. Līdz neaizsalstošajai Klaipēdas jūras ostai ir 240 kilometri. Pilsētu krusto dzelzceļš, ir trīs lidostas.

Panevēžas centrā, Nevēžas kreisajā krastā ir Kristus Karaļa katedrāle, Sv. Trīsvienības baznīca, pareizticīgo baznīca, luterāņu baznīca. Otrā krastā — Sv. Petera un Pāvila baznīca un pilsētas vecās kapsētas.

Pilsētā ir vairāki teātri (ievērojamākais — Panevēžas Joza Miltiņa drāmas teātris), arī vienīgais Eiropā Leļļu ratu teātris, mākslas galerijas. Pie Nevēžas vecupes ir dekoratīvo skulptūru skvērs. Ir slimnīca, apvienota ar veselības pakalpojumu centru.

Saldus novads

Saldus novads ir 2004. gada teritoriālajā reformā izveidota Kurzemes pašvaldība, kurā apvienota bijušā Saldus rajona Saldus pilsēta un 15 pagasti. Robežojas ar Vaiņodes, Skrundas, Kuldīgas, Kandavas, Brocēnu un Auces novadiem, kā arī Lietuvas Telšu un Šauļu apriņķiem. Novada centrs ir Saldus.

Vecpiebalgas novads

Vecpiebalgas novads ir pašvaldība Vidzemes vidienē, kurā 2009. gadā apvienoti pieci bijušā Cēsu rajona pagasti. Robežojas ar Amatas, Cēsu, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Jaunpiebalgas, Madonas, Ērgļu un Ogres novadiem. Novada centrs ir Vecpiebalgas ciemā.

Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Ventspils rajona Piltenes pilsētu ar lauku teritoriju un 11 pagastus. Robežojas ar Ventspils pilsētu, kā arī Dundagas, Talsu, Kuldīgas, Alsungas un Pāvilostas novadiem. Novada dome atrodas Ventspils pilsētā (neietilpst novadā), Skolas ielā 4.

Viļakas novads

Viļakas novads ir pašvaldība Latgales ziemeļaustrumos, kurā 2009. gadā apvienota bijušā Balvu rajona Viļakas pilsēta un seši pagasti. Robežojas ar Alūksnes, Balvu un Baltinavas novadiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabalu. Novada centrs ir Viļakas pilsēta.

Šauļi

Šauļi (lietuviešu: Šiauliai, vēsturiski jidišā: שאַװל (Šavl), krievu: Шавли, poļu: Szawle, vācu: Schaulen) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas. Ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atsevišķas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Pilsētas dienvidos ir liels Rēkīva ezers, uz ziemeļiem no tā — Marģu dīķis, pilsētas ziemeļos — Talšas ezers, tālēk uz ziemeļiem — Ginkūnu ezers.

Šauļi ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls — dzelzceļš uz Rīgu, Viļņu, Kauņu. Pilsētas centrā atrodas Tirgus laukums, aiz kura — pilsētas parks. Lielākais pilsētā ir Salduves parks pie Salduves pakalna. Otrā ezera krastā — vecā kapsēta.

Pilsētas dienvidaustrumos ir lidosta, kurā atrodas NATO spēku aviācijas bāze, kas veic Baltijas valstu gaisa patrulēšanu.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.