Monarhija

Monarhija (grieķu: μοναρχία, monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti juridiski atrodas viena valdnieka (monarha) rokās. Monarha (imperatora, karaļa, cara, šaha, ķeizara) troni ieņem pēc radniecības principa, parasti uz visu mūžu. Vēsturiski monarha kontrolē parasti bija augstākā likumdošana un izpildvara, nereti arī baznīca. Taču mūsdienās Rietumu pasaulē (Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Spānija un citās valstīs) monarha vara ir visai simboliska, monarhs reprezentē valsti, bet reti patstāvīgi pieņem valstiski nozīmīgus lēmumus.

World Monarchies
  Daļēji konstitucionāla monarhija
  Sadraudzības valstība
  Subnacionālā monarhija

Monarhiju veidi

Ja valstī valdnieka vara ir neierobežota, tad tā ir absolūtā monarhija. Ja monarha varu ierobežo konstitūcija vai parlaments, tad veidojas konstitucionālā vai parlamentārā monarhija. Savdabīgs absolūtās monarhijas paveids ir teokrātiskā monarhija, kur monarhs vienlaikus ir arī reliģiskais līderis (Vatikāns).

Monarhiju veidi:

Valstu uzskaitījums, kurās ir monarhija

44 valstīs ir monarhijas, kuras atšķiras pēc monarha varas pilnvarām.

Valsts

Monarhija

Monarhs

Pašreizējais monarhs

1 impērija
Karogs: Japāna Japāna parlamentārā monarhija imperators Akihito
33 karalistes
Karogs: Antigva un Barbuda Antigva un Barbuda parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Austrālija Austrālija parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Bahamas Bahamas parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Bahreina Bahreina konstitucionālā monarhija karalis Hamads bin Īsā Al-Halīfa
Karogs: Barbadosa Barbadosa parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Beliza Beliza parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Beļģija Beļģija konstitucionālā monarhija karalis Filips
Karogs: Butāna Butāna konstitucionālā monarhija karalis Džigme Khesars Namgjels Vangčuks
Karogs: Dānija Dānija parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Margrēte II
Karogs: Grenāda Grenāda parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Jamaika Jamaika parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Jordānija Jordānija konstitucionālā monarhija karalis Abdulla II Hašimīts
Karogs: Kambodža Kambodža konstitucionālā monarhija karalis Norodoms Siamoni
Karogs: Kanāda Kanāda parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Lesoto Lesoto parlamentārā monarhija karalis Letsie III
Karogs: Malaizija Malaizija parlamentārā monarhija karalis Mizans Zainals Abidins
Karogs: Maroka Maroka konstitucionālā monarhija karalis Muhameds VI
Karogs: Nīderlande Nīderlande parlamentārā monarhija karalis Vilems Aleksandrs
Karogs: Norvēģija Norvēģija parlamentārā-konstitucionālā monarhija karalis Haralds V Gliksburgs
Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija absolūtā monarhija karalis Selmāns Āl Saūds
Karogs: Sentkitsa un Nevisa Sentkitsa un Nevisa parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Sentlūsija Sentlūsija parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Sentvinsenta un Grenadīnas Sentvinsenta un Grenadīnas parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Spānija Spānija parlamentārā-konstitucionālā monarhija karalis Felipe VI
Karogs: Svatini Svatini absolūtā monarhija karalis Msvati III
Karogs: Taizeme Taizeme konstitucionālā monarhija karalis Vačirālongkorns
Karogs: Tonga Tonga konstitucionālā monarhija karalis Tupou VI
Karogs: Tuvalu Tuvalu parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Zālamana Salas Zālamana Salas parlamentārā-konstitucionālā monarhija karaliene Elizabete II Vindzora
Karogs: Zviedrija Zviedrija parlamentārā-konstitucionālā monarhija karalis Kārlis XVI Gustavs
1 lielhercogiste
Karogs: Luksemburga Luksemburga parlamentārā-konstitucionālā monarhija lielhercogs Anrī
3 firstistes
Karogs: Andora Andora parlamentārā-konstitucionālā monarhija līdzprincis Huans Enriks Vivess i Sicilija
Karogs: Lihtenšteina Lihtenšteina konstitucionālā monarhija princis Hanss Ādams II
Karogs: Monako Monako parlamentārā-konstitucionālā monarhija princis Albērs II
2 sultanāti
Karogs: Bruneja Bruneja aboslūtā monarhija sultāns Hasanals Bolkiahs
Karogs: Omāna Omāna absolūtā monarhija sultāns Kābūss ibn Saīds al Saīds
3 emirāti
Karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti federāla-konstitucionālā monarhija prezidents Halīfa ibn Zaīds al Nahaijans
Karogs: Katara Katara absolūtā monarhija emīrs Tamīms bin Hameds al Tānī
Karogs: Kuveita Kuveita konstitucionālā monarhija emīrs Sabahs IV al Ahmads al Džabers al Sabahs
1 Svētais Krēsls
Karogs: Vatikāns Vatikāns teokrātiskā monarhija Romas pāvests Francisks
Antigva un Barbuda

Antigva un Barbuda (angļu: Antigua and Barbuda) ir valsts Ziemeļamerikā. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos to apskalo Karību jūra. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2014. gada datiem Antigva un Barbuda ar 91 295 iedzīvotājiem ir 21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem, savukārt salu reljefs ir samērā zems. Salu klimatu ietekmē tropisks piejūras klimats.

Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karaliene Elizabete II. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm.

Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti (arābu: دولة الإمارات العربية المتحدة‎), saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Sauda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis. Apvienoto Arābu Emirātu kopējā platība ir 83 600 km² un to ietekmē subtropu klimats. Lielāko daļu no AAE teritorijas aizņem tuksneši, bet valsts ziemeļaustrumos atrodas auglīga zeme. Pēc 2014. gada datiem Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvo 9 581 000 iedzīvotāji no kuriem apmēram 1,2 miljoni iedzīvotāji ir pilsoņi, bet vairāk kā 8,3 miljoni ir iebraucēji. Apvienotie Arābu Emirāti ir federālā prezidentālā sistēma un konstitucionālā monarhija. Apvienotie Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem kā Abū Dabī emirāta, Dubaijas emirāta, Adžmānas emirātu, Sārdžas emirātu, Ummelkaivainas emirātu, Rāselhaimas emirātu un Fudžeiras emirātu. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, bet federācijas līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī emīrs, bet premjerministra - Dubaijas emīrs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami.

Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta ir Abū Dabī, bet lielākā pilsēta ir Dubaija. Oficiālā valsts valoda ir arābu valoda, bet biznesā un izglītībā tiek izmantota arī angļu valoda. Lielākā reliģija pēc sekotāju skaita ir islāms.

AAE naftas rezerves ir septītās lielākās pasaulē, bet dabasgāzes rezerves ir septiņpadsmitās lielākās pasaulē. Lielāko daļu no naftas ienākumiem valsts izmanto veselības, izglītības un infrastruktūras attīstībai.AAE ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts.

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv. Stefana Ungārijas kroņa zemes (vācu: Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder und die Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone, ungāru: A Birodalmi Tanácsban képviselt királyságok és országok és a Magyar Szent Korona országai) bija ietekmīga daudznacionāla monarhija Centrāleiropā, kas pastāvēja no 1867. līdz 1918. gadam. Austroungārijas troņmantinieka Franča Ferdinada nošaušana Sarajevā 1914. gada 28. jūnijā noveda pie Pirmā pasaules kara sākuma.

Jau valsts nosaukums norāda, ka Austroungārija nebija nacionāla valsts. Tā bija turpinājums 13. gadsimtā aizsāktajai Hābsburgu dinastijas valdnieku iekarotu zemju kolekcijai, kurām bija atšķirīga vēsture, kultūra un reliģija, un kuras apvienoja tikai Hābsburgu armijas spēks. Pēc Hābsburgu valdītās Svētās Romas impērijas likvidēšanas 1804. gadā, pēdējais imperators savās zemēs pasludināja Austrijas impērijas izveidošanu. Pēc atkārtotas ungāru sacelšanās un prasībām pēc neatkarības, tika panākts 1867. gada kompromiss (Ausgleich) kas deva ungāriem plašu iekšējo neatkarību savās vēsturiskajās zemēs, saglabājot Hābsburgu imperatoru kā Ungārijas karali, titulu, ko Hābsburgi bija ieguvuši 1687. gadā. Tā izveidojās dubultmonarhijas sistēma. Hābsburgu pārvaldītās zemes sadalīja divās daļas — vācu zemēs ar galvaspilsētu Vīnē, kur valdnieks saglabāja imperatora titulu, un Ungārijas Karalistē ar galvaspilsētu Budapeštā, kurā valdnieks valdīja kā karalis.

Gandrīz visus valsts pastāvēšanas gadus tās valdnieks bija Francis Jozefs I. Vīne šajā laikā bija viens no Eiropas kultūras centriem. Valsts guva panākumus ekonomikā, taču tā kļuva aizvien nestabilāka. Augošais slāvu tautu nacionālisms radīja pieaugošas etniskās un politiskās problēmas, līdz 1918. gadā, zaudējot Pirmajā pasaules karā, tā sadalījās nacionālās valstīs.

Bahreina

Bahreina (arābu: البحرين, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Beliza

Beliza (angļu: Belize) ir neliela valsts Centrālamerikas austrumu daļā. To austrumos apskalo Karību jūra, kā arī tā robežojas ar Meksiku ziemeļrietumos un ar Gvatemalu dienvidos un rietumos. Belizas kopējā platība ir 22 966 km² un to ietekmē tropiskā klimata josla. Pēc 2015. gada datiem Belizas kopējais iedzīvotāju skaits ir 368 310 un tā ir 177. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Belizas valsts pārvaldes forma ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija, kas sastāv no sešiem distriktiem un trīsdesmit viena vēlēšanu apgabala. Belizas galvaspilsēta ir Belmopana, bet lielākā pilsēta ir Beliza. Beliza ir Nāciju sadraudzības locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karaliene Elizabete II, ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim.

Valsts nosaukums ir cēlies no Belizas upes nosaukuma. Līdz 1973. gadam - vairāk kā gadsimtu - Beliza bija britu kolonija, ko pazina kā Britu Hondurasu. Neatkarību tā ieguva 1981. gadā.

Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.

Dānija

Dānija (dāņu: Danmark) ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos, kā arī robežojas ar Vāciju dienvidos, bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Visu valsts teritoriju lielākoties aizņem plaši līdzenumi. Lielāko daļu jeb 62% no valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantotās zemes. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir Zēlande, Fīna, Lolanna un Bornholma. Dānija ar 5,65 miljoniem iedzīvotāju ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. Dānija ir atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē pēc iedzīvotāju apmierinātības. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas. Eiropā ir 56 suverēnas valstis (51 atzīta valsts un 5 neatzītas/pašpasludinātas valstis) un 10 nesuverēnas teritorijas. No visām 51 atzītajām valstīm Eiropas Savienības sastāvā ir 28. Saskaņā ar Eiropas ģeogrāfijas definīciju, par Eiropas teritorijas austruma robežu no Āzijas tiek uzskatīti Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni, bet par dienvidu robežu tiek uzskatīta Melnā jūra, Bosfors un Dardaneļi.

Hābsburgu monarhija

Hābsburgu monarhija (vācu: Habsburgermonarchie) ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.

Hābsburgu dinastijas pirmsākumi meklējami 11. gadsimtā Hābsburgas pilī (mūsdienu Ārgavas kantonā Šveicē), tomēr kopš 1276. gada Hābsburgu varas centrs līdz pat impērijas galam 1918. gadā bija Vīne (izņemot laiku no 1583. līdz 1611. gadam, kad varas centrs bija Prāga). No 1804. līdz 1867. gadam Hābsburgi valdīja Austrijas impērijā, bet no 1867. līdz 1918. gadam — Austroungārijā. No 1440. gada līdz tās izformēšanai 1806. gadā Hābsburgi parasti bija arī Svētās Romas impērijas imperatori.

Jordānija

Jordānija (arābu: الأردن), oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste (المملكة الأردنية الهاشمية), ir valsts Tuvajos Austrumos. Tā robežojas ar Izraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija.

Konstitucionālā monarhija

Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.

Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča. ANO dalībniece no 1963.gada, Arābu valstu līgas locekle no 1961.gada. Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija. Valsts galva - emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Kuveita ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Lihtenšteina

Lihtenšteinas Firstiste (vācu: Fürstentum Liechtenstein) ir pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vāciski runājošā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vāciski runājošā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste (luksemburgiešu: Groussherzogtum Lëtzebuerg, franču: Grand-Duché de Luxembourg, vācu: Großherzogtum Luxemburg) ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija.

Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju.

Monako

Monako (franču: Monaco, monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km², un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem, Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem, vairāk nekā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.Monako ir konstitucionāla monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.

Strauja valsts ekonomiskā attīstība sākās 19. gadsimtā, kad tika atvērts valsts pirmais kazino, Montekarlo un izveidots dzelzceļa savienojums ar Parīzi. Kopš tā laika Monako ir kļuvis par populāru tūrisma galamērķi. Monako ir slavena arī ar savu Pirmās formulas Monako Grand Prix izcīņu, kas katru gadu tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām sacīkstēm F1 kalendārā. Pēdējo gadu laikā Monako ir kļuvusi pazīstama arī ar savu banku sistēmu un maziem uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību. Monako nav ienākuma nodokļa un ir zemi nodokļi, tāpēc tā bieži tiek dēvēta par "nodokļu paradīzi".

Monarhs

Monarhs (no grieķu: μόναρχος, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par monarhiju. Dažkārt par monarhu kļūst vēlēšanu ceļā (skat. Polija—Lietuva, Mongoļu impērija).

Izšķir absolūto monarhiju, kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizēšanā, un konstitucionālo monarhiju, kurā monarhs pakļaujas valsts likumdošanas varai.

Mūsdienu rietumu demokrātijās monarhiem parasti ir tikai pārstāvnieciskas un simboliskas funkcijas, tāpēc pēc darbības principiem rietumu monarhija daudz neatšķiras no republikas.

Konsorts — oficiāli nekronēts līdzvaldītājs (piemēram, Lielbritānijas monarhs ir par tādu kronētā karaliene Elizabete II, bet viņas vīrs Edinburgas hercogs, princis Filips ir "konsorts", jo nav kronēts).

Reģents jeb pavaldonis — monarha nepilngadības gadījumā kāds no valsts augstākajiem aristokrātiem vai radinieks, kurš pilda monarha pienākumus līdz tas sasniedz pilngadību, piemēram, Ernests Johans Bīrons bija Krievijas impērijas reģents 1740. gadā.

Nīderlande

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību.

Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande ir ES, Eirozonas, PTO, G10, NATO, ESAO un Beniluksa ekonomiskās savienības dibinātājvalsts. ANO dalībvalsts. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un piecu internacionālo tiesu mītnes vieta. Tai ir divpadsmitais augstākais IKP pasaulē uz vienu cilvēku. 2013. gadā Nīderlande tika atzīta kā ceturtā laimīgākā valsts pasaulē, tas lielākoties saistīts ar augsto dzīves līmeni.

Nīderlande bieži tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Tonga

Tonga (tongiešu: Tonga, angļu: Tonga), oficiāli Tongas Karaliste (Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga, Kingdom of Tonga), ir valsts Klusā okeāna vidusdaļā tāda paša nosaukuma arhipelāgā, kas sastāv no 177 salām, no kurām 96 ir apdzīvotas. Tonga ir vienīgā Okeānijas monarhija un vienīgā Okeānijas teritorija, kas nekad nav bijusi pilnībā kolonizēta.[nepieciešama atsauce] Sauszemes robežas ar citām valstīm nav, bet teritoriālie ūdeņi ziemeļos robežojas ar Samoa, austrumos ar Niue, bet rietumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Tongas platība ir 748 km², iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Valsts galvaspilsēta ir Nukualofa.

Zviedrija

Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.

Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts.

Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.