Mjanma

Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika (birmiešu:

Myanmar long form
), ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Mjanma ir pazīstama arī kā Birma, jo tas bija valsts oficiālais nosaukums līdz 1989. gadam. Pēc platības Mjanma ir lielākā Indoķīnas valsts. Mjanma ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Ķīnu, austrumos ar Laosu, dienvidaustrumos ar Taizemi, rietumos ar Bangladešu, bet ziemeļrietumos ar Indiju. Dienvidrietumos un dienvidos to apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra. Mjanmas galvaspilsēta kopš 2006. gada ir Nepjido. Pirms tam Mjanmas galvaspilsēta bija Jangona (Rangūna).

Myanmar long form
Mjanmas Savienības Republika
Myanmar long form

Pyidaunzu Thanmăda Myăma Nainngandaw
Mjanmas karogs Mjanmas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKaba Ma Kyei
Location of Myanmar
GalvaspilsētaNepjido
Lielākā pilsēta Jangona (Rangūna)
Valsts valodas birmiešu valoda
Valdība
 -  Prezidents Tins Čo (Htin Kyaw)
Dibināšana
 -  no Lielbritānijas 1948. gada 4. janvārī 
Platība
 -  Kopā 676 578 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 50 020 000[1] 
 -  Blīvums 73,9/km² 
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $67,963 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1 156 
HDI (2007) 0,586 (vidējs) (138.)
Valūta kjats (K) (mmK)
Laika josla MST (UTC+6:30)
Interneta domēns .mm
ISO 3166-1 kods 104 / MMR / MM
Tālsarunu kods +95

Vēsture

Kohima
Ass valstu ieņemtā Birmas un Britu Indijas teritorija Kohimas kaujas laikā 1944. gada jūnijā.

Pirmā lielvalsts Iravadi upes basienā no 9. līdz 13. gadsimtam bija Paganas impērija ar galvaspilsētu tagadējā Baganas pilsētā, ko nopostīja Mongoļu impērijas sastāvā esošās Ķīnas karaspēks (1277-1287). No 1531. līdz 1752. gadam lielākajā Mjanmas daļā valdīja Taungu dinastijas, vēlāk Konbauna (Konbaung) dinastijas valdnieki (1752-1885). Pēc Pirmā Britu-Birmas kara (1824–1826) Birmas ķēniņvalsts britiem zaudēja Asamas, Manipūras un Tanintaji provines, bet Otrajā Britu-Birmas karā (1852) visu pārējo Bengālijas līča piekrastes teritoriju. 1853. gadā varu Birmā pārņēma karalis Mindons un pārcēla valsts galvaspilsētu uz Mandalaju. Trešā Britu-Birmas kara laikā 1885. gadā briti pabeidza Birmas iekarošanu un pievienoja to Britu Indijai.

Līdz 1937. gadam Birma bija Britu Indijas province, pēc tam – atsevišķa britu kolonija. Otrā pasaules kara laikā Japānas impērijas karaspēks 1942. gada sākumā iekaroja lielāko daļu Birmas un uzvarēja Pirmajā Birmas kampaņā (1942. gada jūnijā – 1943. gada septembrī). 1943. gada 1. augustā tika pasludināta Birmas Valsts neatkarība. Otrajā Birmas kampaņā 1944. gada janvārī–novembrī Japānas un Taizemes karaspēks cieta sakāvi, 1948. gadā Apvienotā Karaliste atzina Birmu par neatkarīgu valsti. 1961. gadā Birmas politiķis U Tans kļuva par ANO ģenerālsekretāru. 1962. gadā Birmā notika militārs apvērsums un varu pārņēma Revolucionārā padome, kas nacionalizēja privātuzņēmumus un ieviesa PSRS līdzīgu centrālo plānošanas sistēmu. 1974. gadā tika pieņemta jauna Birmas Savienības Sociālistiskās Republikas (BSSR) konstitūcija, visu varu valstī bija Birmas Sociālistu Programmas partijas rokās. Birma bija politiski un ekonomiski izolēta no pārējās pasaules un tās ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Pēc iedzīvotāju masu protestiem 1989. gadā Birmā tika ieviests karastāvoklis, valsts tika pārdēvēta par Mjanmas Savienību.

1990. gadā valstī pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā opozīcijas partija. Tomēr militārā hunta izlēma neatteikties no varas, Aunai Sanai Su Či tika piemērots mājas arests, kaut 1991. gadā viņa saņēma Nobela Miera prēmiju. Pēc 2010. gada vēlēšanām militārā hunta 2011. gadā oficiāli pārtrauca savu darbību, pārveidojoties par civilo valdību un saglabājot politisko un ekonomisko ietekmi valstī. Kad 2015. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija, viņa ieņēma Valsts padomnieces amatu.

Ģeogrāfija

Burma topo en
Mjanmas topogrāfiskā karte.

Lielu daļu no Mjanmas teritorijas klāj zemienes, kuras ieskauj kalni, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. Pašos valsts ziemeļos Mjanmas teritorijā iestiepjas ar neliela daļa no Himalajiem. Šeit atrodas arī augstākā Mjanmas virsotne - Khakaborazi (5881 m vjl.), kas ir arī augstākā virsotne Dienvidaustrumāzijā. Šajā Himalaju daļā atrodas arī dažu lielo Āzijas upju iztekas. Birmiešiem no tām visnozīmīgākā ir Iravadi upe, kura tek dienvidu virzienā cauri visai valstij. Mjanmas rietumos ir vairākas kalnu grēdas, kuras atrodas uz Indijas-Mjanmas robežas. No tām visaugstākā ir Adaro grēda, kuras augstāko virsotņu augstums ir lielāks 3000 m virs jūras līmeņa. Valsts austrumos atrodas Šanu plato, kuras vidējais augstums ir aptuveni 900 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no šī plato gar Taizemes robežu stiepjas Tanena un Tenaserimas grēdas. Salīdzinoši zemie Pegu kalni, kas atrodas valsts centrālajā daļā, sadala valstī divās daļās. Austrumos no kalniem atrodas lielākā daļa, tas ir, Iravadi upes ieleja, bet rietumos - Sitaunas ieleja. Trešā lielākā Mjanmas upe ir Salvina, kura plūst cauri Šanu plato.

Mjanmā ir ļoti mitrs klimats. Gandrīz visu vasaru tur ir spēcīgas musonu lietusgāzes. Vislielākais nokrišņu daudzums ir Adaro un Tenaserimas grēdu tuvumā, kur tas sasniedz 500 cm gadā. Iravadi deltā nokrišņu daudzums svārstās no 150 līdz 250 cm gadā. Savukārt vismazāk nokrišņi ir Šanu plato un valsts ziemeļos, tas ir, no 100 līdz 200 cm gadā.

Administratīvais iedalījums

Numurs
kartē
Nosaukums Centrs Karogs Iedzīvotāji Platība (km²) Karte
Reģioni
Myanmar, administrative divisions - Nmbrs - colored
8 Iravadi Baseina
Flag of Ayeyarwaddy Division.svg
6 663 000 35 138
11 Jangona Jangona
Flag of Yangon Division.svg
5 560 000 10,170
5 Magve Magve
Flag of Magway Division.svg
4 464 000 44 819
6 Mandalaja Mandalaja
Flag of Mandalay Division.svg
7 627 000 37 021
9 Pegu Pegu
Flag of Bago Division.svg
5 099 000 39 404
2 Sikaina Sikaina
Flag of Sagaing Division.svg
5 300 000 93 527
14 Tanintaji Davei
Flag of Tanintharyi Division.svg
1 356 000 43 328
Pavalstis
3 Čina Hakha
Flag of Chin State.svg
480 000 36 019
1 Kačina Mjičina
Flag of Kachin State.svg
1 270 000 89 041
10 Kaja Loiko
Flag of Kayah State.svg
259 000 11 670
13 Karena Phaana
Flag of Kayin State.svg
1 431 377 30 383
12 Mona Molamjaina
Flag of Mon State (old).svg
2 466 000 12 155
4 Rakhaina Sitve
Flag of Rakhine.svg
2 744 000 36 780
7 Šana Tončī
Flag of the Shan State.svg
4 851 000 155 801
Teritorija
Nepjido Nepjido 925 000 7 054

Skatīt arī

Ārējās saites

Atsauces un piezīmes

  1. (angliski) Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-05-12.
  2. (angliski) «Burma (Myanmar)». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
.mm

.mm ir Mjanmas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).Tas tika piešķirts 1997. gadā. Pirms 1989. gada Birmas ISO 3166-1 kods bija BU, bet domēns .bu nav ticis piešķirts.

2000. gada vasaras olimpiskās spēles

2000. gada vasaras olimpiskās spēles bija divdesmit septītās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 2000. gada 15. septembra līdz 1. oktobrim notika Austrālijas pilsētā Sidnejā. Šīs bija otrās olimpiskās spēles, kuras rīko Austrālija. 1956. gadā Melburnā notika vasaras olimpiskās spēles. 2000. gada vasaras olimpiskās spēles organizēja Sidnejas Organizatoru komiteja (SOCOG). Oficiāli spēles atklāja Austrālijas ģenerālgubernators Viljamss Dīns, bet olimpisko uguni iededza Austrālijas vieglatlēte Ketija Frīmena.

Sidnejas olimpiskajās spēlēs piedalījās 199 valstis, kas bija par divām vairāk kā 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Sidnejas olimpiskās spēles bija pirmā vasaras olimpiāde Eritrejai, Mikronēzijai un Palau.

ASEAN

Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācija (ASEAN) ir Dienvidaustrumāzijas valstu politiskā, ekonomiskā un kultūras organizācija. Tā dibināta 1967.gadā un tās mērķis ir veicināt savstarpējo sadarbību reģionā. ASEAN valstu vadītāji tiekas gadskārtējās sanāksmēs, parasti novembrī.

Andamanu jūra

Andamanu jūra (hindi: अंडमान सागर, birmiešu: မုတ္တမ, taju: ทะเลอันดามัน, malajiešu un indonēziešu: Laut Andaman) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē. Izvietojusies starp Indoķīnas rietumu krastu un Andamanu un Nikobaru salām.

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas. Tās turpinājums uz dienvidiem ir salu virkne, kas nošķir Kluso un Indijas okeānu. Šis reģions ir pazīstams ar to, ka tajā ir diezgan liela seismiskā aktivitāte un tur sastopami daudz vulkāni. Dienvidaustrumāzijā ir 11 neatkarīgas valstis, kurās kopā dzīvo 653 miljoni cilvēku (2018). Šim apgabalam ir ļoti bagāta, daudzveidīga un savdabīga kultūra. Pēdējās desmitgadēs vairākās valstīs strauji augoša ekonomika. Dienvidaustrumāzijas valstīs piekopj vairākas reliģijas, vairums iedzīvotāju kontinentālajā daļa ir budisti. 20.gs. Dienvidaustrumāzijas tautas plosījuši un postījuši kari, kuri vietām vēl turpinās.

FIFA Pasaules rangs sievietēm

FIFA Pasaules rangs sievietēm ir FIFA veidots nacionālo sieviešu futbola izlašu rangs. Tiek apkopots kopš 2003. gada marta. Vienīgi Vācija un ASV ir bijusi ranga līderes. Pašreizējā līdere is ASV izlase.

Indijas subkontinents

Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni. Indijas subkontinents lielākoties aizņem Indostānas pussalu un teritoriju ziemeļos no tās. Reģionu nodala tāpēc, ka tas ģeoloģiski, ģeogrāfiski un kultūras ziņā atšķiras no pārējās Āzijas.

Indijas subkontinentā ietilpst šādas valstis:

Bangladeša

Butāna

Indija

Maldīvija

Nepāla

Pakistāna (izņemot Beludžistānu)

ŠrilankaDažreiz subkontinentā tiek iekļauta arī Mjanma, jo tā ilgstoši bija iekļauta Britu Indijas sastāvā, tās vēsture un kultūra daudzējādā ziņā saistīta ar Indiju.

Subkontinentu apskalo Bengāljas līcis, Indijas okeāns un Arābijas jūra. Ziemeļos no pārējās Āzijas to nodala pasaulē augstākās kalnu grēdas - Himalaji un Karakorums.

Indijas subkontinenta platība ir aptuveni 4 480 000 km².

Ģeogrāfiski Indijas subkontinentu tālāk iedala šādos reģionos:

Himalaji

Indas - Gangas līdzenums

Indostānas pussala

Indijas okeāna valstis

Indoķīnas pussala

Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honghas deltām. Uz pussalas izvietojušās Vjetnama, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma un Taizeme. Indoķīnas pussalas kopējā platība ir aptuveni 2 miljoni kvadrātkilometri. Tā ir trešā lielākā pussala pasaulē.

Pussalas rietumu daļai raksturīgi daudzi sekli līči, pussalas un salas. Dienvidu daļā Indoķīnas pussalas galu veido Malakas pussala. Lielākās kalnu grēdas ir Rakaina grēda, Tanetaudži un Annamas kalni. Starp tām no ziemeļiem iestiepjas Šanas kalnienes daļas. Kopumā kalnu sistēmām raksturīgas meridionāls novietojums. Augstākā virsotne ir Ngoklins, kuras augstums ir 3280 metri. Dienvidu daļā atrodas zemi aluviālie līdzenumi.

Indoķīnā atrodama alvas, volframa, svina, cinka, vara, niķeļa un dzelzs rūda, kā arī boksīti, hromīti, fosfāti, nafta, akmeņogles, zelts un dārgakmeņi.

Subekvoteriālais musonu klimats, bet dienvidu daļā ekvoteriālais klimats. Lielākās pussalas upes ir Irvanda, Salcina, Menamčaopraja un Mekonga. Kopumā raksturīgs blīvs upju tīkls un daudzi ezeri. Rietumu daļā aug mūžzaļie tropiskie meži, centrālajā daļā (kalnos) vasarzaļie meži. Ieplakās - savanna un piekrastē - mangroves.

Zemkopībā tiek audzēti rīsi, cukurniedres, banāni, kaučugaugi, kokospalamas, tējaskrūmi, pipari un citas kultūras.

Iravadi

Iravadi (birmiešu: ဧရာဝတီမြစ်, erawa.ti mrac, izrunā: [ʔèjàwədì mjɪʔ]) ir upe Dienvidaustrumāzijā, Mjanmā. Tā plūst no Mjanmas ziemeļiem uz dienvidiem un ietek Andamanu jūrā. Tā ir Mjanmas lielākā un saimnieciski nozīmīgākā upe. Iravadi baseina platība ir 404,2 tūkstoši km2, kas aizņem lielu daļu no Mjanmas valsts. Upē dzīvo tādas apdraudētas dzīvnieku sugas kā Iravadi delfīns un Gangas haizivs.

Karogs

Karogs ir noteiktas formas (visbiežāk taisnstūrveida) simbols, kurā ir izmantotas dažādas krāsas un reizēm arī dažādi simboli. Praktiski izgatavots, tas ir auduma gabals attiecīgajās krāsās ar attiecīgajiem simboliem, parasti iestiprināts karoga kātā.

Dažādos svētkos un citās situācijās karogi tiek pacelti mastā vai nesti karoga kātā. Karogi galvenokārt tiek izmantoti simbolizēšanai. Ar to palīdzību var indentificēt vai arī signalizēt. Karogus izmanto arī, lai simbolizētu valsti. Terminu "karogs" attiecina arī uz grafisko dizainu, kur tas redzams, vai arī citā vidē.

Laika josla

Laika josla jeb laika zona ir Zemes apgabals, kurā tiek lietots vienots standartizēts laiks. Sākumā cilvēce lietoja lokālo Saules laiku, kas katrai pilsētai bija atšķirīgs. Attīstoties telesakariem un dzelzceļam, tas kļuva neērti. Problēma tika atrisināta ar laika joslām, noteiktiem reģioniem lietojot vienotu Saules laiku. Laika joslas galvenokārt tiek balstītas uz meridiāniem, kuru garums ir reizinājums ar 15° (±7,5° no šīs meridiānas), tādējādi veidojot vienas stundas starpību starp blakus laika joslām. Tomēr, vienas stundas atdalījums nav universāls, un parasti laika joslu robežas ir novilktas pa valstu, pavalstu un citu administratīvo vienību robežām. Pavisam ir 24 laika joslas, bet kopējais laika nobīžu skaits ir 51, no kurām mūsdienās izmanto tikai 42. Pārējās 9 laika nobīdes mūsdienās vairs netiek izmantotas.

1878. gadā sers Sendfords Flemings (Sandford Fleming) attīstīja laika joslu sistēmu visai pasaulei, kas tiek izmantota vēl arī mūsdienās. Fleminga izveidoto sistēmu Amerikas Savienoto Valstu dzelzceļa kompānijas sāka izmantot tikai 1883. gada 18. novembrī.

Mjanmas administratīvais iedalījums

Mjanmas administratīvo iedalījumu veido 7 pavalstis un 7 reģioni un 1 savienības teritorija, kuri sīkāk iedalās 62 distriktos.

Pāli valoda

Pāli valoda (पालि, Pāḷi) ir indoāriešu valoda. Ikdienā tā netiek lietota; tā ir mirusi valoda. Pāli valodā ir pierakstīta Tripitaka un daudzi budistu teksti. Tā ir Teravādas budisma liturģiskā valoda. Pāli valodas izcelsme ir Indijas ziemeļi. Cilvēki tajā beidza ikdienā sarunāties ap 14. gadsimtu, lai gan atsevišķas vietās ārpus Indijas tajā vēl runāja līdz 18. gadsimtam.

SOK valstu un teritoriju kodi

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) lieto trīsburtu valstu kodus Olimpiskajās spēlēs dalību ņemošo atlētu grupu apzīmēšanai. Katrs kods parasti apzīmē Nacionālo olimpisko komiteju, bet ir bijuši vairāki gadījumi iepriekšējās spēlēs, kad ar speciāliem kodiem ir apzīmētas atlētu grupas, kuru valstis formāli nepiedalās spēlēs.

Vairāki no šiem kodiem ir atšķirīgi no ISO 3166-1 standarta kodiem. Citas starptautiskas sporta organizācijas, kā FIFA un Sadraudzības spēļu federācija, lieto līdzīgus kodus, lai apzīmētu dalībnieku komandas.

Suverēno valstu uzskaitījums

A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mjanmā

Sarakstā apkopotas tās vietas Mjanmā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Mjanmas ir iekļauta 1 vieta (kultūras objekts), savukārt 14 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Mjanma Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1994. gada 29. aprīlī.

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa. Āzija aizņem 29,4% no Zemes sauszemes platības. Āzijā dzīvo vairāk, kā 60% pasaules iedzīvotāju.

Āzija plešas no Arktikas līdz ekvatoram. Liela daļa Āzijas - tuksneši un Tibetas kalniene ziemeļos no Himalaju kalniem - ir neauglīga. Vienlaikus Āzijā atrodas daudzi no auglīgākajiem līdzenumiem pasaulē Mekongas, Indas, Eifratas un citu upju ielejās. Vairākās no šīm upju ielejām veidojušās pirmās civilizācijas pasaulē.

Ķīniešu valoda

Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām. Šīs valodas ir dzimtās valodas apmēram 1,3 miljardiem cilvēku, galvenokārt Ķīnā. Lielākā no ķīniešu valodām pēc runājošo skaita ir mandarīnu valoda (aptuveni 873 miljoni runājošo). Nākamās lielākās valodas ir vu valoda (aptuveni 77,1 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst šanhajiešu dialekts), miņu valodas (aptuveni 65,6 miljoni runājošo), jue valoda (aptuveni 54,8 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst arī kantoniešu dialekts), sjanu valoda (aptuveni 35 miljoni runājošo), haku valoda (aptuveni 29,9 miljoni runājošo) un gaņu valoda (aptuveni 20,6 miljoni runājošo).

Pašpasludinātās valstis
Atkarīgās teritorijas
Teritorijas ar nenoregulētu statusu
Dalībvalstis
Novērotāja statuss

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.