Mēnesis

Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas). Pasaulē plaši izmanto Gregora kalendāru. Tajā gads tiek dalīts 12 mēnešos, un dienu skaits vienā mēnesī ir 30 vai 31 (februārī ir 28 vai 29 dienas garajā gadā). Citos kalendāros mēnešu skaits gadā var būt arī citādāks un arī dienu skaits vienā mēnesī var atšķirties.

Mosaique des phases de la lune
Nomainoties visām četrām mēness fāzēm, paiet laika periods, kas ir aptuveni vienāds ar mēnesi

Mēneša jēdziens

Vēsturiski mēnesis ir radies kā laika vienība, kad nomainās visas mēness fāzes. Tas notiek 29,53 dienās. Tā kā vienā gadā ir 365 dienas (garajā gadā ir 366 dienas) un šis skaitlis nedalās ar 12 bez atlikuma, tad vienā mēnesī esošo dienu skaits variē no 30 uz 31 (februārī ir 28 dienas, 29 dienas garajā gadā). Gregora kalendārā vidējais mēneša ilgums ir 30,436875 dienas. Atsevišķās zemēs, īpaši musulmaņu valstīs, izmanto lunāro kalendāru, kurā viena mēneša garums ir 29 vai 30 dienas. Mēness sākas ar jauna mēness fāzes iestāšanos. Pēc šī kalendāra gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas. Līdz ar to gada garums, salīdzinot ar Gregora kalendāru, ir īsāks par 10 līdz pat 12 dienām. Lai to kompensētu, tad gadam pēc noteiktas sistēmas laiku pa laikam tiek pievienots vēl viens — trīspadsmitais mēnesis. Piemēram, ebreju kalendārā 19 gadu ciklā septiņos gados 12 mēnešu vietā ir 13 mēneši.

Mēnešu uzskaitījumi

Jūlija un Gregora kalendārs

Mēnešu nosaukumi latviešu valodā un dažās citās valodās

Latviešu valodā Senie latviešu nosaukumi Lietuviešu valodā Poļu valodā Baltkrievu valodā Dienu skaits
janvāris ziemas mēnesis sausis styczeń студзень 31 diena
februāris sveču mēnesis vasaris luty люты 28 dienas (garajā gadā 29 dienas)
marts sērsnu jeb baložu mēnesis kovas marzec сакавік 31 diena
aprīlis sulu mēnesis balandis kwiecień красавік 30 dienas
maijs lapu jeb sējas mēnesis gegužė maj травень 31 diena
jūnijs ziedu mēnesis birželis czerwiec чэрвень 30 dienas
jūlijs liepu mēnesis liepa lipiec ліпень 31 diena
augusts suņu mēnesis rugpjūtis sierpień жнівень 31 diena
septembris silu jeb veselo mēnesis rugsėjis wrzesień верасень 30 dienas
oktobris veļu jeb zemliku mēnesis spalis październik кастрычнік 31 dienas
novembris salnas mēnesis lapkritis listopad лістапад 30 dienas
decembris vilku mēnesis gruodis grudzień сьнежань 31 diena

Pirmais zināmais rakstu avots, kurā minēti senie latviešu mēnešu nosaukumi (skatīt tabulā), ir 1649. gadā izdotais Kurzemes vācbaltiešu luterāņu mācītāja Paula Einhorna Historia Lettica. Teologs Ludvigs Adamovičs gan apšauba, vai visi tajā minētie mēnešu nosaukumi ir pirmatnīgi un ņemti no latviešiem, par tādu atzīstot piemēram, veļu mēneša nosaukumu oktobrim, bet apšaubot, piemēram, sveču mēneša nosaukumu februārim un suņu mēneša nosaukumu oktobrim. Viņš atsaucas uz Vācijas gadījumu, kur, sākot lietot latīniskos mēnešu nosaukumus, Kārlis Lielais tos sākotnēji nesekmīgi vāciskoja, lai padarītu tuvākus un saprotamākus tautai.[1]

Islāma kalendārs

Islāma kalendāra gadā ir 12 lunārie mēneši un tajā ir aptuveni 354 dienas. Lunārais gads ir par 11 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram.

  1. muharrems محرّم (pilnais nosaukums: muharrems ul harams)
  2. safars صفر (pilnais nosaukums: safars ul muzaffars)
  3. 1. rabī ربيع الأول
  4. 2. rabī ربيع الآخر أو ربيع الثاني
  5. 1. džumādā جمادى الأول
  6. 2. džumādā جمادى الآخر أو جمادى الثاني
  7. redžebs رجب (pilnais nosaukums: radžabs al-muradžabs)
  8. šaabāns شعبان (pilnais nosaukums: šaabāns ul-moazams)
  9. ramadāns رمضان (arī ramazāns, pilnais nosaukums: ramadāns ul-mubaraks)
  10. šauvāls شوّال (pilnais nosaukums: šauvals ul-mukarams)
  11. du el kidā ذو القعدة
  12. du el hidžā ذو الحجة

Atsauces

  1. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 200. lpp. ISBN 5-89960-044-6.

Ārējās saites

2007. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2007. gada laikapstākļi Latvijā.

Aprīlis

Aprīlis (latīņu: Aprilis) pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis. Aprīlis ir viens no četriem mēnešiem, kurā ir 30 dienas. Latviešu mēneša senais nosaukums ir sulu mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir sultekis vai Velyku mėnuo bet mūsdienās — balandis.

Augusts

Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Sākotnēji seno romiešu kalendārā mēnesis tika saukts par Sextilis (sestais), un bija gada sestais mēnesis. Ap 700. gadu p.m.ē. kalendārs tika papildināts ar janvāri un februāri, un Sextilis kļuva par astoto mēnesi. 8. gadā p.m.ē. mēnesis tika pārdēvēts par godu pirmajam Romas imperatoram Augustam. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir suņu, rudzu vai sēju mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir rugpiūtis vai dėgesis, bet mūsdienās — rugpiūtis. Augusts Latvijā ir pēdējais vasaras mēnesis, bet Īrijā pirmais rudens mēnesis.

Decembris

Decembris (latīņu: December) pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis. Decembrī ir 31 diena. Decembris ir ziemas pirmais un gada pēdējais mēnesis. Decembrī ir ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā.

Vārds decembris nāk no latīņu valodas vārda decem (desmit), jo līdz pat 8. gadsimtam p.m.ē. decembris romiešu kalendārā bija desmitais mēnesis. Latviešu mēneša senais nosaukums ir vilku mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir sausis vai Kalėdų mėnuo, bet mūsdienās — gruodis.Astroloģijā, decembris sākas, kad Saule ieiet Strēlnieka zvaigznājā, un beidzas, kad tā ieiet Mežāža zvaigznājā.

Februāris

Februāris (latīņu: Februarius, no latīņu: februare — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis. Februāris ir gada īsākais mēnesis, un parasti tajā ir 28 dienas, bet garajā gadā 29 dienas. Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis.

Islāma kalendārs

Islāma kalendārs, musulmaņu kalendārs, jeb Hidžrī kalendārs (arābu valodā: التقويم الهجري [al-takui:m al-hiʒri:]) tiek lietots vairākās musulmaņu apdzīvotajās valstīs un ar tā palīdzību musulmaņi nosaka islāma reliģisko svētku un piemiņas dienas. Islāma kalendāra gadā ir 12 lunārie mēneši un tajā ir aptuveni 354 dienas. Lunārais gads ir par 11 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram. Islāma kalendāra gadus sauc par hidžras gadiem, jo tos skaita no gada, kad Muhameds pārcēlās no Mekas uz Medīnu un arābu vārds hidžra nozīmē pārcelšanos.

Janvāris

Janvāris (latīņu: Januarius, par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis. Janvārī ir 31 diena, tas ir viens no 7 mēnešiem, kuros ir 31 diena. Latviešu mēneša senais nosaukums ir ziemas mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir vasaris, bet mūsdienās — sausis.Mēnesis savu nosaukumu ieguvis pateicoties Romas ķēniņam Numam Pompīlijam par godu romiešu dievam Jānam, kuram bija veltīta šī mēneša pirmā diena. Veiktajā kalendāra reformā Numa ievietoja janvāri kā gada pirmo mēnesi, pirms tam tas bija gada vienpadsmitais mēnesis, bet pirmais bija marts. Šā mēneša pirmajā trešdaļā saule atrodas Mežāža zvaigznājā, pēc tam Ūdensvīra zīmē.

Jeruzaleme

Jeruzaleme (ivritā: יְרוּשָׁלַיִם, Yerushalayim; arābu: القُدس, al-Quds Sharif, jidišā: ירושלים, Yərusholáyəm) ir sena pilsēta Tuvajos Austrumos, kam ir īpaša nozīme jūdaismā, kristietībā un islāmā. 2013. gadā tajā dzīvoja apmēram 890 tūkstoši cilvēku, kas pārstāv ļoti dažādas tautības un ticības.

Joškarola

Joškarola (IPA: [jɔʃkarɔla]; krievu un mariešu: Йошкар-Ола) ir pilsēta Krievijā, Marijelā, Marijelas galvaspilsēta. Tajā dzīvo 290 400 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas Malajas Kokšagas upes krastā (Volgas kreisā pieteka). Pirms 1919. gada pilsētas nosaukums bija Carevokokšaiska, bet no 1919. līdz 1927. gadam — Krasnokokšajska. Joškarolas nosaukums mariešu valodā nozīmē "Sarkanā pilsēta".

Joškarolas klimats ir mēreni kontinentāls ar ilgu un aukstu ziemu un siltu vasaru. Vasaras vidējā temperatūra +18-20 °C. Viskarstākais laiks ir jūlija vidū, kad gaiss dienas laikā var sasilt līdz 34-38 °C. Rudenī laiks ir mitrs un ir daudz stipru vēju un nokrišņu. Iespējamas agras salnas un sniegs. Novembris ir visvējainākais mēnesis. Ziema sākas novembrī. Vidējā temperatūra -18 līdz -19 °C. Visaukstākais mēnesis ir janvāris. Pavasaris ir vēss, bet sauss.

Juglas ezers

Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā. Robežojas ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju (ziemeļaustrumos), Berģiem (austrumos), Juglas papīrfabrikas ciematu (dienvidos), Juglas zvērzudzētavas ciematu (rietumos) un Juglas mikrorajonu (ziemeļrietumos).

Ezers ir eitrofs, ap 80% platības aizaugusi. No ezera ņēma ūdeni Rīgas ūdensapgādei, tāpēc ezerā bija aizliegta saimnieciskā darbība, tai skaitā zveja. Lai novērstu iesāļā jūras ūdens ieplūšanu no Ķīšezera, izbūvētas slūžas, kas pašlaik demontētas. Ūdens apmaiņas periods — 1 mēnesis.

Jūlijs

Jūlijs (latīņu: Julius) ir gada septītais mēnesis. Jūlijā ir 31 diena. Mēnesis ir nosaukts Jūlija Cēzara vārdā, jo viņš šajā mēnesī ir dzimis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir liepu vai siena mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir liepinis vai šienavimo mėnuo, bet mūsdienās — liepa.

Jūnijs

Jūnijs (latīņu: Junius) ir gada sestais mēnesis. Jūnijā ir 30 dienas. Mēnesis ir nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai, Jupitera sievai. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir ziedu vai papuves mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir sėjinis vai pūdymo mėnuo, bet mūsdienās — birželis. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu nakti ir gaišs.

Latvijas klimats

Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laikapstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā — jūras, retāk — kontinentālās). Bieži vien laikapstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas.

Cikloni no Atlantijas okeāna atnes jūras gaisa masas. Siltajā periodā to ietekmē veidojas mākoņains un lietains laiks. Aukstajā periodā cikloni rada atkušņus, padara maigāku pat visu ziemu. Līdz ar to Latvijā ir labi izteiktas jūras klimata pazīmes — neliela janvāra un jūlija vidējo temperatūru amplitūda, paaugstināts nokrišņu daudzums, nenoturīgi laikapstākļi. Ciklonu ietekmē ir liels mākoņainums — vidēji 160—180 apmākušos dienu gadā.

Ar anticikloniem Latvijā ieplūst kontinentālais gaiss, kas savas īpašības iegūst virs Eiropas austrumu rajoniem. Siltajā periodā kontinentālās gaisa masas laikapstākļus padara karstākus un sausākus, bet aukstajā periodā — aukstākus un saulainākus. Krasa temperatūras pazemināšanās (līdz −25 °C, −30 °C) ziemā visbiežāk ir saistīta ar anticiklonu ieplūšanu no Arktikas.

Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, raksturīga bieža gaisa masu maiņa. Piemēram pāri Rīgai gada laikā iet vidēji 170 atmosfēras frontes, kas, tāpat kā cikloni, šķērso valsts teritoriju februārī, jūlijā un oktobrī. Frontes bieži pavada stipri vēji, tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī — puteņu maksimums, bet jūlijā — vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu.

Ģeogrāfiskais platums ir galvenais klimatu veidojošais faktors — no tā atkarīgs saules radiācijas daudzums, ko saņem Zemes virsa. Arī dienas garums dažādos gadalaikos atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā platuma. Ziemā saule paceļas 9—10° virs horizonta (20.—25. decembris) un dienas garums ir 6—7 stundas. Vasarā Saule paceļas līdz 55—57° virs horizonta (20.—25. jūnijs), bet dienas garums ir 17—18 stundas. Šāda atšķirība saules augstumā virs horizonta un dienas garums ir cēlonis saules radiācijas pieplūduma nevienmērīgam sadalījumam pa gadalaikiem. Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari — tiešā radiācija, bet arī daļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks. Decembrī 1 cm² Zemes virsas Latvijā saņem apmēram 0,5—0,6 kcal, bet jūnijā — 15 kcal, taču vidējo temperatūru starpība decembrī (−3°) un jūnijā (+16°) nav tik liela kā saņemtās radiācijas starpība. Šeit savu labojumu ienes atmosfēras cirkulācija. Ziemā ar rietumu virziena vējiem no Atlantijas okeāna tiek atnestas gaisa masas, kuras sasildījusi Ziemeļatlantijas straume. Šīs gaisa masas ziemā temperatūru Latvijā paaugstina par 7—9°, bet vasarā nedaudz (par 2—3°) pazemina. Ziemas mēnešos Latvijas teritorija saņem mazāk nekā 20—30% tiešās radiācijas, bet no marta līdz septembrim 50—60% tiešās radiācijas, jo arī vasarā ir daudz apmākušos un lietainu dienu. Tādējādi katrs Latvijas valsts virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā — trešo daļu no Saules radiācijas pieplūduma. Tikai 20% no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80% — nokrišņu iztvaicēšanai, kas pietiek, lai iztvaikotu tikai 50% nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās process.

Vidējo temperatūru svārstības valsts teritorijā nav lielas. Aukstākā mēneša — janvāra — vidējā temperatūra Baltijas jūras piekrastē ir −3 °C, valsts vidusdaļā −5 °C, bet austrumdaļā −7 °C. Vissiltākā mēneša — jūlija — vidējā temperatūra svārstās no +16 °C Baltijas jūras piekrastē līdz +17,5 °C Austrumlatvijā. Gada vidējā temperatūra visaugstākā ir Baltijas jūras piekrastē (+6,5 °C), Austrumlatvijā +5 °C, bet viszemākā — Vidzemes augstienē (+4,1 °C).

Klimatu ietekmē arī reljefa lielformas. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, atšķirībā no līdzenumiem raksturīga zemāka temperatūra, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega. Nokrišņu daudzums sasniedz 700–800 mm gadā, bet Vidzemes augstienes rietumu nogāzē, kas ir mitrākā vieta Latvijā, — pat līdz 850 milimetriem. Līdzenumu apgabalos, pat Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, ir mazāk nokrišņu — vidēji 550–600 mm gadā, jo līdzenais reljefs neveicina gaisa masu pacelšanos un nokrišņu veidošanos. Zemgales līdzenums, ko no jūras gaisa masām pasargā Kurzemes un Žemaitijas (Lietuvā) augstiene, ir siltākais un sausākais rajons Latvijā.

Teritorijas mitrinājuma pakāpi raksturo hidrotermiskais koeficients, kas ir attiecība starp nokrišņu daudzumu laika periodā, kad diennakts vidējā temperatūra nepārsniedz +10 °C, un temperatūras summa grādos šajā pašā periodā. Šis koeficients izsaka nokrišņu iztvaikotspēju. Latvijā gada nokrišņu daudzums, sevišķi to daudzums veģetācijas periodā, pārsniedz iztvaikotspēju.

Maijs

Maijs (latīņu: mensis Majus, par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Latviešu mēneša senais nosaukums ir lapu vai sējas mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir ziedu mėnuo bet mūsdienās — gegužė. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz 20. maijam pēc horoskopa ir vērši, bet pēc šī datuma dzimušie ir dvīņi.

Marts

Marts (latīņu: mensis Martius, par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis. Martā ir 31 diena. Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Martā ir pavasara ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. Marta pēdējā svētdienā notiek pāreja uz vasaras laiku (pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu). Latviešu mēneša senais nosaukums ir sērsnu vai baložu mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir karvelinis vai balandinis mėnuo bet mūsdienās — kovas.

Novembris

Novembris (no latīņu: novem — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir salnas vai Mārtiņu mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir graudinis mėnuo, bet mūsdienās — lapkritis. Astroloģijā sākas ar Sauli Skorpiona zīmē, beidzas ar Sauli Strēlnieka zīmē.

Katoļi 1. novembrī atzīmē Visu svēto dienu (t.i., to svēto, kam nav piešķirta sava svinamā diena). Mārtiņi 10. novembrī (katoļiem 11.) ir aptuveni vidus starp rudens un ziemas saulgriežiem. Tika uzskatīti par ziemas sākumu.

Senāk Latvijā 25. novembrī (katoļiem 26.) tika atzīmētas Katrīnas, bet 30. — Andreji. Katrīnas dažās vietās uzskatīja par veļu laika beigām. Mūsdienu Latvijā tiek atzīmēts 11. novembris — Lāčplēša diena un 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Oktobris

Oktobris (latīņu: October) ir gada desmitais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir veļu, zemliku vai rudens mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir lapkritis vai spalinis mėnuo, bet mūsdienās — spalis. Tas ir viens no 7 mēnešiem, kas ir 31 dienu garš, astroloģijā sākas ar Sauli Svaru zīmē, beidzas ar Sauli Skorpiona zīmē.

Līdz pat 8. gadsimtam p.m.ē. oktobris romiešiem tas bija astotais (octem — 'astoņi') mēnesis.

Oktobra pēdējā svētdienā Latvijā un daudzās citās valstīs notiek pāreja atpakaļ uz ziemas laiku (apmēram trijos no rīta pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu).

Septembris

Septembris (latīņu: September — no latīņu: septem — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir silu, veselo vai Miķeļa mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir šilinis vai rudens mėnuo, bet mūsdienās — rugsėjis. Septembris ir pirmais rudens mēnesis. Septembrī ir rudens ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. Latvijā septembris ir pirmais skolas mēnesis.

Svētdiena

Svētdiena, senāk arī pussvēte vai pussvēta, ir nedēļas septītā diena. Tā ir nedēļas pēdējā diena, tomēr ir valstis, kur svētdiena ir nedēļas pirmā diena (ASV, Japāna). Izraēlā un islāma zemēs svētdiena ir parasta darba diena.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.