Lietus mežs

Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums. Minimālajam nokrišņu daudzumam ir jābūt lielākam par 2000 mm gadā. Lietus mežus iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos. Galvenā atšķirība starp tropiskajiem un mērenajiem lietus mežiem ir ģeogrāfiskā platuma grādos; tropiskie lietus meži ir tuvāk ekvatoram, bet mērenie atrodas mērenajā joslā. Lietus meži atrodas Āzijā, Austrālijā, Amerikā, Centrālajā un Dienvidāfrikā. Lielākais lietus mežs pasaulē ir Amazones lietus mežs, kas atrodas Dienvidamerikā. Kaut gan lietus meži aizņem tikai 6% no planētas virsmas, tie satur vairāk nekā pusi visas pasaules augu un dzīvnieku sugu - liānas, orhidejas, gumijkoki, zeltainie lauvpērtiķi, morfīdi, koati, kāpelētājvardes, sliņķi, boa čūskas, iguānas, jaguāri, lemuri, tapiri, tukani u.c.

800px-tropical wet forests
Tropiskie lietus meži.
Temperate rainforest map
Mērenie lietus meži.
Rainforrest between Kuranda and Cairns, North East Queensland
Lietus mežs Austrālijā.

Apdraudējums

Cilvēki iznīcina lietus mežus peļņas nolūkos. Daudzus kokus nocērt to vērtīgās koksnes dēļ. Milzīgas meža teritorijas izcērt dažādas firmas derīgo izrakteņu vai naftas atradņu meklējumos. Citas teritorijas atbrīvo no kokiem, lai ierīkotu lauksaimniecības platības, tomēr jau pēc dažiem gadiem šī zeme pārvēršas tuksnesī. Lietus mežu izciršana var paātrināt globālo sasilšanu.

Līdz ar lietus mežu izciršanu iet bojā daudzi dzīvnieki, jo tie zaudē savas mājvietas un barošanās vietas. Daudz dzīvnieki tiek arī nomedīti vai sagūstīti un kontrabandas ceļā pārdoti kā mājdzīvnieki.

Aptuvenais gada nokrišņu daudzums (cm)

Tuksnesis Pļavas Lietus meži Taiga Mēreni lapu koku meži Tundra
25 cm 76 cm 229 cm 76 cm 152 cm 25 cm
Amazones lietus mežs

Amazones lietus mežs ir mūžzaļš mitrs tropiskais lietus mežs, kas aizņem lielāko Amazones upes baseina daļu Amazones līdzenumā Dienvidamerikā.

Amazones baseins aizņem 7 miljonus km2, no kuriem 5,5 miljonus km2 aizņem lietus mežs. Lietus mežs atrodas deviņu valstu teritorijās. Lielākā daļa atrodas Brazīlijā (60%), kam seko Peru (13%), Kolumbija (10%), kā arī Venecuēla, Ekvadora, Bolīvija, Gajāna, Surinama, Gviāna. Šeit atrodas vairāk nekā puse no pasaulē palikušajiem lietus mežiem, tāpat šis ir lielākais un sugām visbagātākais tropiskais lietus mežs pasaulē.

Amazones lietus mežos aug dažādi epifīti, piemēram, orhidejas, bromēlijas, dažādas papardes, kas aug uz koku zariem izmantojot mitrumu un barības vielas, kas tur nonākušas sakrājoties atmirušām augu daļām un lietus ūdenim. Uz zemes koku ēnā aug dažādas sūnas, papardes, kā arī ķērpji. Lietus mežos aug sarkankoki, kuriem ir vērtīga koksne, hinīnkoki, hevejas, kakaokoki, gumijkoki.

Dzīvnieku valsts ir ļoti daudzveidīga un savdabīga. Tajos mitinās jaguāri, vardes, bļauri, sliņķi, kapibras, anakondas, tapīri, rozā delfīni (pazīstami arī kā Amazones upes delfīni), gekoni, sikspārņi, vaboles, odi un milzum daudz mušu.

Amazones līdzenums

Amazones līdzenums jeb Amazones zemiene (portugāļu: bacia do rio Amazonas, spāņu: cuenca del Amazonas) ir līdzenums Dienvidamerikas ziemeļu daļā, pasaules lielākais līdzenums. Izvietojies Amazones upes baseinā Brazīlijas, Kolumbijas, Ekvadoras, Peru un Bolīvijas teritorijā. Šeit valda karsts (vidējā mēneša temperatūra 24—28 °C) un mitrs (1500—3000 mm nokrišņu gadā) klimats un izvietojušies planētas plašākie mitrie lietus meži — Amazones lietus mežs.

Stiepjas apmēram 3000 km garumā no Andiem rietumos līdz Atlantijas okeānam austrumos; no ziemeļiem to norobežo Gvajānas plakankalne, no dienvidiem — Brazīlijas plakankalne. Izvietojusies Dienvidamerikas platformas sineklīzē un veidota no paleozoja jūras un mezozoja kontinentālajiem nogulumiežiem.

Teritorija ir reti apdzīvota, apdzīvotās vietas izvietojušās galvenokārt gar Amazoni un tās pietekām, kas ir faktiski vienīgās transporta artērijas reģionā. Lielākā pilsēta ir Manausa.

Brazīlija

Brazīlija (portugāļu: Brasil), oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos — ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos — ar Urugvaju.

No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir Apvienoto Nāciju dibinātājvalsts.

Brazīlijai ir desmitais lielākais iekšzemes kopprodukts pasaulē un lielākais Latīņamerikā. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz globālo ekonomiku. Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē. Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām dzīvnieku un augu sugām, kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietus mežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km2.

Darela savvaļas parks

Darela savvaļas parks (Durrell Wildlife Park, sākotnēji Džērsijas zooloģiskais dārzs) ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959. gadā Džērsijas salā nodibināja dabaszinātnieks un rakstnieks Džeralds Darels. Kopš 1964. gada zoodārzā savas mājas ir radis Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests. Katru gadu ap 169 000 apmeklētāju ierodas savvaļas parkā.

Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 zīdītāju, putnu, rāpuļu un abinieku sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē.

Džungļi

Džungļi ir biezs, necaurejams mežs vai brikšņi, parasti purvaina tropiskā lietus meža daļa. Šaurākā nozīmē tie ir tropiskie lietus meži Āzijas musonu zonā. Vārds "džungļi" cēlies no sanskrita जङ्गल (jaṅgala), kas nozīmē "neapstrādāta, pamesta zeme".

Ebenkoku dzimta

Ebenkoku dzimta jeb melnkoku dzimta (Ebenaceae) ir viršu rindas dzimta, kurā ietilpst trīs ģintis:

ebenkoki, melnkoki jeb hurmas (Diospyros, agrāk Ebenus);

Euclea;

Tetraclis.Ebenkoku dzimtas augu izplatība ir tropu un subtropu joslās — Dienvidaustrumāzija, Austrālijas ziemeļi, Āfrika uz dienvidiem no Sāhilas zonas, Amazones lietus mežs, Centrālamerika un Karību jūras salas.

Pēc sugu daudzveidības vislielākā ģints ir ebenkoki. Ģintī ir apvienotas no 450 līdz 500 sugām. Tajā ietilpst vērtīgas koksnes sugas (melnkoki) un augļu koki (hurmas). Šo sugu koksne ir cieta, smaga un krāsaina, lai gan pēc nosaukuma varētu domāt ka tā ir melna.

Atlikušajās divās ģintīs ir maz sugu: Euclea ģintī ir aptuveni 25 sugas, bet Tetraclis ģintī — tikai 3 Madagaskarā atrodamas sugas.

Kongo Demokrātiskā Republika

Kongo Demokrātiskā Republika (franču: République démocratique du Congo), agrāk — Zaira, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Tā ziemeļos robežojas ar Centrālāfrikas Republiku un Dienvidsudānu, austrumos ar Ugandu, Ruandu, Burundi un Tanzāniju, dienvidaustrumos ar Zambiju, ziemeļrietumos ar Kongo Republiku un dienvidrietumos ar Angolu. Pēc platības tā ir otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. lielākā pasaulē. Tā ir lielāka valsts Subsahāras Āfrikā pēc platības. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju šī ir valsts ar ceturto lielāko iedzīvotāju skaitu Āfrikā un 16. lielāko pasaulē, tāpat šī ir valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu starp tām valstīm, kur oficiālā valsts valoda ir franču. Bez franču valodas arī četras bantu valodas (kongo valoda, lingala valoda, luba, svahili) ir atzītas par valsts valodām. Valsti apdzīvo vairāki simti dažādu etnisko grupu.

No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija Beļģijas kolonija un tās nosaukums bija Beļģu Kongo. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira.

Valsts ekonomiku veido galvenokārt primārais sektors (lauksaimniecība un kalnrūpniecība). Valsts ir bagāta ar dabas resursiem. Valsts lielākās pilsētas ir galvaspilsēta Kinšasa, Lubumbaši un Mbužimaji. Kongo Demokrātiskā Republika ir ANO un Āfrikas Savienības dalībvalsts. Saskaņā ar 2018. gada datiem Kongo Demokrātiskā Republika ierindojas 176. vietā pēc Tautas attīstības indeksa no 189 valstīm. Tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Maiju civilizācija

Maiju civilizācija ir vēsturiska Mezoamerikas civilizācija, kas bija izplatīta mūsdienu Centrālamerikas valstīs (Gvatemala, Beliza, rietumu Hondurasa un Salvadora), kā arī Meksikas Čjapasas, Tabasko, Kintanas Roo, Kampečes un Jukatanas štatos.

Šajā reģionā pirmās maiju civilizācijas liecības sāk parādīties ap 1000. gadu p.m.ē. Taču šis reģions bija apdzīvots jau daudz agrāk, un specifiskas maiju kultūras rašanās laiks vēl nav skaidri noteikts.

Jau līdz vidus pirmsklasiskajam periodam (ap 600. g.p.m.ē) vairāki no senākajiem Maiju pilsētu celtņu kompleksiem jau bija uzcelti.

Klasiskajā periodā (ap. 250. — 900. gadu) notika plaša pilsētcentru būvniecība un monumentālu pieminekļu celtniecība, it sevišķi dienvidu līdzenumu reģionā.

Maiju kultūras sabrukuma patiesie iemesli joprojām nav noskaidroti, un pastāv dažādas iespējamās teorijas kas to izskaidrotu. Lai arī lielākajā daļā Klasiskā perioda Maiju pilsētas tika pamestas, pēcklasiskajā periodā Maiju civilizācija turpinājās Jukatānas ziemeļos līdz pat brīdim, kad tur 1519. gadā ieradās spāņu konkistadori.

Maiju civilizācijai bija daudz kopīgu elementu ar citām Mezoamerikas klasiskajām civilizācijām, jo starp tām pastāvēja savstarpēja mijiedarbība un daļēja kultūru saplūšana. Lai arī tādi kultūras elementi kā rakstība un kalendārs nebija oriģināli Maiju izgudrojumi, viņu civilizācija šos divus izgudrojumus attīstīja līdz augstākajam punktam. Maiju kultūras ietekmi var pamanīt pat centrālajā Meksikā, vairāk nekā 1000 kilometrus no maiju apdzīvotā reģiona. Tai pašā laikā, arī Maiju kultūrā var atrast daudzas citu kultūru ietekmes pazīmēs, it sevišķi pēcklasiskajā periodā. Tiek uzskatīts, ka tās ir tirdzniecības un kultūras apmaiņas rezultāts, un nevis savstarpējo iekarojumu rezultāts.

Mitrais tropu mežs

Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C. Mitrajiem tropu mežiem ir nozīmīga loma Zemes klimata veidošanā, jo zaļie augi fotosintēzes procesā absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. Mitrajos tropu mežos ir lielākā bioloģiskā daudzveidība, tāpēc to augšanas apgabalos notiekošā cilvēka darbība apdraud lielu augu un dzīvnieku sugu skaitu.

Moluku salas

Moluku salas (indonēziešu: Kepulauan Maluku), pazīstamas arī kā Garšvielu salas, ir arhipelāgs, kas atrodas Indonēzijas austrumos. Uz rietumiem no Moluku salām atrodas Sulavesi, uz austrumiem — Jaungvineja, ziemeļus apskalo Filipīnu jūra, bet dienvidos atrodas Mazās Zunda salas (lielākā sala ir Timora).

Administratīvi Moluku salas ir sadalītas divās Indonēzijas provincēs: Moluku un Ziemeļmoluku provincēs. Lielākās Ziemeļmoluku provinces salas ir Halmahera, Obi, Morotai, Bačanu salas un Sulas salas, bet lielākās Moluku provinces salas ir Serama, Buru, Ambona, Baratdajas salas, Tanimbaras salas, Aru salas un Kai salas.

Lielākā daļa Moluku salu ir kalnainas, izņēmot Tanimbaras un Aru salas, kuras ir zemas un purvainas. Reģionā regulāri notiek zemestrīces, īpaši Ternates salā un Bandas salās, kur atrodas aktīvi vulkāni. Moluku salās valda tropiskais klimats, kur nokrišņu daudzums ir robežās no 2000 līdz 3800 mm gadā. Tikai neliela daļa no salu sauszemes platības ir aramzeme, pārējo daļu klāj lietus mežs. Ir arī atklātas savannas, kā arī salu krastus bieži veido mangrovju purvi. Salas ir pārejas zona starp Āzijas un Austrālijas floru un faunu. Daudzas dzīvnieku un augu sugas ir sastopamas tikai šajā reģionā.

Par Garšvielu salām arhipelāgu nodēvēja eiropieši un ķīnieši, taču šis nosaukums vairāk attiecināms uz Bandas salām, kas vēsturiski pazīstamas ar muskatriekstu audzēšanu.

Pasaules brīnumi

Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.

Senie Septiņi pasaules brīnumi ir pirmais zināmais saraksts ar ievērojamākajiem objektiem no klasiskās senatnes; šie objekti bieži tika ieteikti kā apskates objekti hellēņu ceļvežos un ir iekļauti tikai objekti, kas atrodas Vidusjūras piekrastē. Skaitlis septiņi tika izvēlēts, jo Grieķi uzskatīja, ka tas pārstāv pilnību un pietiekamību, un tāpēc, ka tas bija piecu tā laika zināmo planētu skaits plus Saule un Mēness.Vēlāk radīti daudzi līdzīgi saraksti.

Septiņi jaunie dabas brīnumi

Septiņi jaunie dabas brīnumi ir projekts, kas norisinājās no 2007 līdz 2011. gadam, kura laikā tika notiekti septiņi jaunie dabas brīnumi, izmantojot globālo aptauju. Tika nolemts par septiņu jauno dabas brīnumu saraksta izveidošanu, pēc Septiņu jauno pasaules brīnumu lielās popularitātes. Lai noteiktu uzvarētājus, tika rīkota balsošana internetā, kurā piedalījās vairāk kā 500 miljoni cilvēku no visas pasaules. Projekts tika sadalīts trīs kārtās. Pirmajā notika atbilstošu objektu pieteikšana. Otrajā kārtā ar balsošanu tika izvēlēts 28 pusfinālists, un beigās paziņoti septiņi uzvarētāji. Šo konkursu vadīja Šveices kanādietis Bernards Vēbers un New7Wonders fonds. Balsojums beidzās 2011. gada 11. septembrī.

Tropu pigmejvāvere

Tropu pigmejvāvere (Sciurillus pusillus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga ģintī (Sciurillus) un arī tropu pigmejvāveru apakšdzimtā (Sciurillinae). Izdala trīs pasugas.Tās ir ļoti maza auguma vāveres, kas dzīvo Dienvidamerikā. Tās var sastapt Amazones džungļos; Brazīlijas, Kolumbijas, Peru, Franču Gviānas, Gajānas un Surinamas lietus meža biomā.

Ziemeļu reģions (Brazīlija)

Ziemeļu reģions (portugāļu: Região Norte do Brasil) ir viens no pieciem Brazīlijas reģioniem valsts ziemeļu daļā. Robežojas ar Centrālrietumu reģionu dienvidos, ar Ziemeļaustrumu reģionu austrumos, ar Bolīviju un Peru rietumos, ar Kolumbiju, ar Venecuēlu, ar Gajānu, ar Surinamu un ar Gviānu ziemeļos. Reģionu ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns. Reģiona lielākās pilsētas ir Manausa un Belena. Ziemeļu reģiona kopējā platība ir 3 853 327 km², pēc 2014. gada datiem reģionā dzīvo 17 231 027 iedzīvotāji. Tas ir lielākais reģions Brazīlijā pēc platības un ceturtais lielākais pēc iedzīvotāju skaita, ar zemāko iedzīvotāju blīvumu un mazāko daļu valsts ekonomikas kopproduktā. Reģiona platība aizņem 45,27% no kopējās Brazīlijas teritorijas. Ziemeļu reģions ir sīkāk sadalīts septiņos štatos kā Akri, Amapa, Amazonasa, Para, Rondonija, Roraima un Tokantinsa.

Lielu daļu no reģiona platības aizņem Amazones lietus mežs, kas sastāda pusi no visā pasaulē sastopamo lietus mežu platības. Reģiona ekonomika lielākoties balstīta kultūraugu plantācijās (īpaši gumijkoki), kā arī kalnrūpniecībā (zelts, dārgakmeņi, metālu rūdas).

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.