Lieldienas

Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא‎, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח‎, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu. Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi.

Lieldienas
Easter eggs - straw decoration
Trauks ar Lieldienu olām
Oficiālais
nosaukums
Lieldienas
Datums iekrīt martā-maijā
Biežums Katru gadu

Lieldienu datums

Lieldienu svinēšanas datumi
pēdējos un nākamajos gados
gads Rietumu kristieši Pareizticīgie
2004 11. aprīlis
2005 27. marts 1. maijs
2006 16. aprīlis 23. aprīlis
2007 8. aprīlis
2008 23. marts 27. aprīlis
2009 12. aprīlis 19. aprīlis
2010 4. aprīlis
2011 24. aprīlis
2012 8. aprīlis 15. aprīlis
2013 31. marts 5. maijs
2014 20. aprīlis
2015 5. aprīlis 12. aprīlis
2016 27. marts 1. maijs
2017 16. aprīlis
2018 1. aprīlis 8. aprīlis
2019 21. aprīlis 28. aprīlis

Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Lieldienu datums tika pieņemts Pirmajā Nīkajas koncilā 325. gadā.

Latviešu paražas Lieldienu svinēšanā

Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo "gaismas uzvaru pār tumsu" senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.

Ar olām saistītie ticējumi

Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.

Arī burvji krāsojuši olas senajos laikos, un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās.

Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzēja atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.

Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu:

  • Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola!
  • Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos!
  • Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
  • Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē- tu man nepatīc; ja 3- diezgan kas no tevis nav; ja 4- patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5- jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!

Ar šūpošanos saistītie ticējumi

Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Parasti cirta ozola vai oša kārtis. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp 2 ozoliem. Reizē ar šūpošanos notiek lielās apdziedāšanās. Puiši, kas izšūpina meitenes, tiek apdāvināti ar olām un pat cimdiem, zeķēm. Šūpojās vēl 1 nedēļu pēc Lieldienām, pēc tam šūpoles sadedzināja, lai raganas nevarētu šūpoties.

Neiztika bez sišanās ar olām. Katrs saņēma savu olu rokā un iedomājās kādu vēlēšanos; tad divi sasita savas olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst- tam vēlēšanās piepildās. Olas arī ripināja pa speciālu reni.

Viena no senākajām izdarībām ir putnu dzīšana. Putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.

Kad saule Lieldienu rītā pacēlās mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās.

Citos apvidos pirmajās Lieldienās notika olu mangošana. Jauni puiši apstaigāja kaimiņu mājas, meklēdami Lieldienu olas. Olas prasīja no meitām, un tas arī bija šis sirošanas galvenais iemesls.

Vairākās tautasdziesmās minētas 4 dienas, kurās tiek svinētas Lieldienas, dažās tikai 3. Arī ticējumi min 4 dienu Lieldienas. Tā, piemēram, 4. Lieldienās zemes darbu nestrādā — citādi mājas bērni sāk klibot. Tāpēc var domāt, ka senāk, tāpat kā Ziemassvētkus, arī Lieldienas latvieši svinējuši 4 dienas. Vēlāk gan skaits par 1 dienu samazināts.

Citi Lieldienu ticējumi

  • Pirms Saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
  • Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.
  • Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,- dzīvajā ūdenī- jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas — piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
  • Pirms Saules lēkta apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp. Arī pa ganībām velk lupatu — vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.
  • Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.
  • Uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās pirms Saules lēkta saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tātad — ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam (kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali.)
  • Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!
  • Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
  • Spriežot pēc tā, ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi — piemēram, drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.
  • Lai govis nebizotu, Lieldienu rītā bez Saules uz slotas 3 reizes savas robežas jāapjāj. Ja Lieldienu naktī ar pīlādža rungu ap māju apskrien — to māju noburt nevar.

Ārējās saites

2009. gads

2009. (MMIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

2009. gads ir:

Starptautiskais astronomijas gads

Pēc ķīniešu kalendāra — līdz 25. janvārim žurkas gads, no 26. janvāra vērša gads.

23. marts

23. marts ir gada 82. diena pēc Gregora kalendāra (83. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 283 dienas.

25. aprīlis

25. aprīlis ir gada 115. diena pēc Gregora kalendāra (116. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 250 dienas. Pēdējā diena ziemeļu puslodē, kurā var būt Lieldienas.

Brīvdiena

Brīvdiena ir diena, kad strādājošajiem nav jāierodas darbā. Par brīvdienām bieži sauc sestdienu un svētdienu, lai gan daudzu profesiju pārstāvjiem arī šajās dienās ir jāstrādā, toties viņiem citās dienās ir brīvdienas. Bez sestdienām un svētdienām ir arī valsts noteiktās brīvdienas. Tās ir ikgadējas un vienā un tajā pašā datumā. Vienīgais izņēmums ir Lieldienas, kas katru gadu ir citā datumā.

Florida

Šis ir raksts par ASV štatu, par amerikāņu pilsētplānotāju skatīt rakstu Ričards FloridaFlorida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā. Floridas galvaspilsēta ir Talahasī, 2007. gada martā štata gubernators ir Čārlijs Krists.

Lielākā daļa štata atrodas uz Floridas pussalas. Florida ziemeļos robežojas ar Alabamas un Džordžijas štatiem, taču no pārējām pusēm štatu ieskauj ūdens - austrumos Atlantijas okeāns, dienvidos - Floridas šaurums un rietumos - Meksikas līcis. Spāņu valodā vārds Florida nozīmē ziediem klāts, puķains.

Pussalu atklāja Huans Ponss de Leons (Juan Ponce de León) 1513. gada 27. martā, kas tajā laikā bija Lieldienu Svētdiena. Tajā laikā Florida tika nosaukta par Pascua Florida - "ziediem bagātās Lieldienas".

Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)

Gada kostīmu mākslinieks ir viena no nominācijām Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonijā.

Igaunija

Igaunijas Republika (igauņu: Eesti Vabariik) ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī, ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā, un Latviju dienvidrietumos, Rīgas jūras līcī. Valstī, kuras platība ir 45 339 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Igaunijas galvaspilsēta ir Tallina.

Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm.

Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva 1918. gada 24. februārī, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta 1990. gada 8. maijā, bet pilnībā atjaunota 1991. gada 20. augustā, ko atzina arī PSRS valdība.

Kopš 2004. gada 1. maija Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada 29. marta ir NATO dalībvalsts, un kopš 2010. gada 9. decembra ir OECD dalībvalsts.

Inga Gaile

Inga Gaile (dzimusi 1976. gada 29. jūnijā Rīgā) ir latviešu dzejniece.

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.

Islande bija pirmā pasaules valsts, kura 1991. gada 23. augustā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Klusā nedēļa

Klusā nedēļa (latīņu: Hebdomada Sancta) kristietībā ir Lielā gavēņa pēdējā nedēļa un nedēļa tieši pirms Lieldienām. Klusā nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu. Tajā ietilpst arī Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Klusā sestdiena. Tajā neietilpst Pirmās Lieldienas, kas ir svētdienā uzreiz aiz šīm dienām. Pareizticībā Klusā nedēļa tradicionāli sākas vienu dienu agrāk kā citos kristietības novirzienos, tas ir, ar Lācara sestdienu, kas ir tieši pirms Pūpolsvētdienas.

Pēc kristiešu tradīcijām, Pūpolsvētdiena tradicionāli tiek uzskatīta par dienu, kad Jēzus Kristus ieradās Jeruzalemē, Zaļajā ceturtdienā Jēzus Kristus iedibina svēto vakarēdienu, Lielajā piektdienā Jēzus Kristus tika piesists krustā, bet Klusā sestdiena ir diena pirms Lieldienām, kad Jēzus Kristus augšāmcēlās.

Kristietība

Kristietība (grieķu: Xριστός, Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā. Saskaņā ar to Jēzus ir Mesija, kā pravietots Vecajā Derībā. Kristietība ir pasaulē visizplatītākā reliģija. Tiek uzskatīts, ka visā pasaulē ir no 1,5 līdz 2,2 miljardiem reliģijas sekotāju.

Trīs lielākie kristietības novirzieni ir katolicisms, pareizticība un dažādas protestantu konfesijas. Katoļu un pareizticīgo baznīcu šķelšanās notika 1054. gadā, bet protestantisms radās 16. gadsimtā reformācijā.

Kristietības svētie raksti ir Bībele. Kristietības izcelsme saistīta ar jūdaismu, ar kuru tai ir kopīga daļa svēto rakstu, kā arī agrīnā vēsture. Kristiešu rakstos vārds "kristieši" pirmoreiz parādās Apustuļu darbos 11:26.

Kristietība, tāpat kā jūdaismā, ir savu vērtību sistēma, taču atšķirībā no jūdaisma, kristietības centrālais tēls nav pats Dievs, bet gan Jēzus Kristus — Dieva dēls un tā iemiesojums Zemes virsū. Tāpat kristietības pamatā ir nevis Dieva atklāsme cilvēkiem (praviešiem) kā jūdaismā, bet gan sekošana Jēzus piemēram — viņa rīcībai, uzvedības normām, attieksmei pret lietām un cilvēkiem. Lai gan neticīgajiem šīs atšķirības varētu nelikties nozīmīgas, jūdaisma sludinātājiem un teorētiķiem tās šķita krasā pretrunā ar konsekvento monoteismu un tādēļ kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ kristietība kļuva par patstāvīgu reliģiju.

Kristietība radās mūsu ēras sākumā Jūdejā, Romas impērijā un izplatījās pa visu impēriju un arī ārpus tās.

Kristietību var uzskatīt par vienu no galvenajiem Eiropas konsolidēšanas faktoriem pēc Romas impērijas sabrukuma. It īpaši par klasiskās valsts un tiesību saglabāšanas un atjaunošanas faktoru, kas kalpoja par visas vēlākās Eiropas civilizācijas idejisko un ētisko pamatu.

Kurmenes baznīca

Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Vecumnieku novada Kurmenes pagasta centrā Kurmenē.

Latvija

Latvijas Republika (lībiešu: Leţmō Vabāmō) ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 1,93 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 13. Saeima, kas tika ievēlēta 2018. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kas tika ievēlēts 2019. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Aizvēsturē Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu un Baltijas somu ciltis. Kopš 9. gadsimta Kursā un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingu ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļa no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās Austrumu kristietība un izveidojās Jersikas un Kokneses valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta karu rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas Konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Poliju—Lietuvu, Dāniju (Kurzemes bīskapija) un Zviedriju. 18. gadsimtā Lielā Ziemeļu kara un Polijas-Lietuvas sadalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas Impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas līguma noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 18. novembrī tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņās tās neatkarība tika nosargāta, ko starptautiski atzina 1921. gada 26. janvārī. Otrā pasaules kara sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības, bet 2014. gada 1. janvārī arī par Eirozonas dalībvalsti. 2016. gada 2. jūnijā Latvija iestājās ESAO.

Pesahs

Pesahs (ivritā: פֶּסַח, Pesach; jidišā: Peysekh, Paysakh) ir ebreju svētki, kuros tiek svinēta viņu aiziešana no Ēģiptes verdzības. Svētki pēc ebreju kalendāra tiek svinēti no 15. līdz 21. nisanam (martā vai aprīlī pēc Gregora kalendāra). Latviski tie pazīstami arī kā "Ebreju Lieldienas".

Pesahs veltīts ebreju nācijas dzimšanai un fiziskajai brīvībai no verdzības, kā arī garīgajai brīvībai. Svētkos tiek svinēta brīvība no Ēģiptes verdzības; tas ir nacionālās vienotības festivāls; tie ir ģimenes kopības svētki; arī pavasara atnākšanas svētki, kas simbolizē jaunu sākumu; taču galvenokārt tie ir brīvības svētki.

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.

Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā un ISO 8601 standartā, pirmdiena ir nedēļas pirmā diena. Ir valstis, kur par nedēļas pirmo dienu uzskata svētdienu, tādēļ arābu, grieķu, portugāļu valodās, ivritā un citās valodās pirmdiena nozīmē "otrā diena".

Spēlmaņu nakts 1995

Profesionālo teātru jauniestudējumu skates laureātu svinīgā ceremonija norisinās 1996. gada 31. maijā Rīgas Latviešu Biedrības namā. Pasākuma scenārija autors un režisors Jānis Siliņš, scenogrāfs Ints Sedlenieks. LTV tiešraides režisore – Daina Dumpe. Pirmo reizi laureātiem tiek pasniegta Lielā balva teātra mākslā – "Teātris-95", kuru darinājis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, metālmākslinieks dizainers Juris Gagainis. Ceremonijas vadītāji - četri aktieru pāri: Ligita Dēvica un Tālivaldis Lasmanis; Inese Jurjāne un Juris Bartkevičs, Ausma Kantāne un Jānis Paukštello, Zane Jančevska un Kaspars Brūveris.

Šajā gadā tiek radīta Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa balva „Teātris 95” (skices un balvas metus vērtēja Pauls Putniņš, Zigfrīds Kalniņš, Lilija Dzene, Ģirts Nagainis, Ingrīda Burāne, Jānis Siliņš), vēlāk balva tiek nodēvēta par „Skatuves naglu”.

Pirmo reizi tiek piešķirta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Strazdumuižas internātvidusskola

Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem ir vienīgā mācību iestāde valstī, kur bērniem un jauniešiem ar nopietniem redzes traucējumiem tiek nodrošināts redzes īpatnībām pielāgots mācību process, un kas nodrošina atbalstu vispārizglītojošajās mācību iestādēs integrētajiem vājredzīgajiem un neredzīgajiem audzēkņiem. Tā atrodas Braila ielā 24, Rīgā.

Viktors I

Pāvests Viktors I (latīņu: Victor I) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Šajā amatā viņš bija aptuveni no 189. līdz 199. gadam. Viņš ir dzimis Romas impērijas kontrolētajā Ziemeļāfrikā. Pirms kļuva par Romas bīskapu, viņš kalpoja Dievam kā arhidiakons. Pēc nokļūšanas Romas bīskapa amatā iesaistījās strīdos par Lieldienu svinēšanas laiku. 196. gadā Viktors I Romā sasauca koncilu, kurā tika izlemts, ka Lieldienas turpmāk tiks svinētas svētdienā, kas seko Lielajai piektdienai.

Pāvests Viktors I ir iecelts svēto kārtā. Gan katoļiem, gan pareizticīgajiem pāvesta Viktora I piemiņas diena ir 28. jūlijs.

Zaļā ceturtdiena

Zaļā ceturtdiena (latīņu: Dies Cenae Domini) ir kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms Lieldienām. Tā ir piektā Klusās nedēļas diena, un pēc tās nāk Lielā piektdiena. Saskaņā ar Jauno Derību, Zaļajā ceturtdienā notika pēdējais vakarēdiens — Jēzus Kristus pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas.

Zaļā ceturtdiena ir laika posmā no 19. marta līdz 22. aprīlim. Austrumu kristietībā Zaļā ceturtdiena ir laika posmā no 1. aprīļa līdz 5. maijam. Katru gadu Zaļā ceturtdiena iekrīt citā datumā.

Latviešu gadskārtu svētki

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.