Lagūna

Lagūna (latīņu: lacuna — ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.[1][2]

Hiddensee (2011-05-21)
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos

Atsauces

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 377. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
  2. «Lagūna» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2013. gada 13. oktobrī.[novecojusi saite]
ASV Mazās aizjūras salas

ASV Mazās aizjūras salas ir ISO 3166-1 noteikts statistisks apzīmējums, kas apvieno deviņus ASV salu īpašumus. No tiem Palmiras atols ir vienīgā inkorporētā teritorija. Uz šo brīdi nevienai no salām nav patstāvīgo iedzīvotāju.

Salas tiek apvienotas zem šī nosaukuma tikai statistiskiem mērķiem. Tās netiek kopīgi pārvaldītas un tām nav kopējas kulturālas un politiskas vēstures.

Nosaukums "ASV Mazās aizjūras salas" tika ieviests 1986.g. No 1974.g. līdz 1986.g. piecas no salām (Beikera sala, Houlenda sala, Džērvisa sala, Palmiras atols un Kingmena rifs) tika apvienotas zem nosaukuma ASV Dažādās Klusā okeāna salas ar ISO 3166 kodu PU. Midveja atola kods bija MT, Džonstona atola kods - JT.

Pēdējā laikā šo teritoriju apzīmēšanai tiek lietots arī nosaukums ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas (angļu: United States Pacific Island Wildlife Refuges), atsevišķi izdalot Navasas salu un Veika salu.

Adrijas jūra

Adrijas jūra (itāļu: Mare Adriatico, slovēņu: Jadransko morje, horvātu: Jadransko more, serbu: Јадранско море, albāņu: Deti Adriatik) ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu. Jūra apskalo Itālijas, Slovēnijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Albānijas piekrastes. Izcili ainaviska un tūristu iemīļota jūra.

Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro norisinājās no 6. līdz 13. augustam. Airēšanā šajās olimpiskajās tika aizvadītas 14 sacensības, 8 vīriešiem un 6 sievietēm. Airēšana norisinājās Rodrigu di Freitaša lagūnā. Airēšanas sacensībās startēja 547 sportisti, 334 vīrieši un 213 sievietes, no 69 valstīm.Lielbritānijai šīs bija trešās pēc kārtas veiksmīgās olimpiskās spēlēs airēšanas sacensības. Tā šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5 medaļas, 3 zelta un 2 sudraba. Otrajā vietā ierindojās Jaunzēlande un Vācija ar iegūtām 3 olimpiskajām medaļām, 2 zelta un 1 sudraba medaļas.

Bajas ezers

Bajas ezers (angļu: Laguna de Bay, filipīniešu: Lawa ng Bay) ir saldūdens ezers Filipīnās, valsts lielākais ezers. Izvietojies Lusonas salas dienviddaļā, dienvidaustrumos no Manilas. Izveidojies apdzisuša vulkāna kalderā, veido kriptodepresiju. Ezeram ir W burta forma, ko veido divas no ziemeļiem ezerā iestiepušās pussalas un Talimas sala. Ezeram 21 pieteka, notece pa Pasigas upi uz Manilas līci. Ezers ir primārais saldūdens zivju ieguves avots Filipīnās. Nosaukums cēlies no Bajas pilsētas ezera dienvidu krastā un spāņu valodas vārda laguna, ar ko apzīmē arī saldūdens ezerus.

Dominikāna

Dominikāna (angļu: Dominicana), oficiāli Dominikānas Republika (República Dominicana) ir valsts vienas no Lielajām Antiļu salām — Haiti austrumu daļā, Karību jūrā, aizņem divas trešdaļas Haiti salas, kas atrodas starp Jamaiku un Kubu. Vienīgā sauszemes robeža ir ar Haiti rietumos. Ziemeļos Dominikānu apskalo Atlantijas okeāns, austrumos — Mona šaurums, bet dienvidos — Karību jūra. Kopējais piekrastes garums ir ap 1600 km.

Dominikānas kopējā platība ir 48 442 km², pēc 2016. gada datiem tajā dzīvo 10 075 045 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā valsts Karību reģionā (pēc Kubas) gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Dominikānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Santodomingo, kurā dzīvo apmēram 1 miljons iedzīvotāju.

Dominikānas Republikai ir devītā attīstītākā ekonomika Latīņamerikā, un otrā attīstītākā ekonomika Karību jūras un Centrālamerikas reģionā.

Gabriela sala

Gabriela sala (franču: Ílot Gabriel) ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, aptuveni 12 km uz ziemeļiem no Maurīcijas. Saliņas platība ir 42 ha.Sekla, nepilnus 300 m šaura lagūna atdala Gabriela salu no 253 ha lielās Flatas salas un Pižona klints. Tās veido daļu no dabas rezervāta.

Salu iekļauj erozēts bazalts un koraļļu veidotas smiltis.

Ieva Lagūna

Ieva Lagūna (dzimusi 1990. gada 6. jūnijā) ir latviešu modele. Viņa ir Victoria's Secret reklāmas seja. Lagūna piedalījās 2011. un 2012. gada Victoria's Secret Fashion Show. Viņa ir bijusi uz žurnāla Vogue vāka četras reizes.

Karību jūra

Karību jūra (spāņu: Mar Caribe, angļu: Caribbean Sea, franču: Mer des Caraïbes, nīderlandiešu: Caraïbische Zee, haitiešu: Lamè Karaïb, papiamento: Laman Karibe) ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē. Klāj lielāko daļu Karību tektoniskās plātnes. Dienvidos no tās atrodas Dienvidamerika, dienvidrietumos un rietumos — Centrālamerika un Meksika, ziemeļos — Lielās Antiļu salas, austrumos — Mazās Antiļu salas.

Karību jūra ir viena no lielākajām jūrām — tās platība ir 2 754 000 kvadrātkilometri. Dziļākā vieta ir Kaimanu dzelme (7686 metri) starp Kubu un Jamaiku.

Klinšu salas

Klinšu salas (angļu: Rock Islands) jeb Čelabaheba (angļu: Chelbacheb) ir faktiski neapdzīvots arhipelāgs Palau. Pēc dažādiem datiem arhipelāgā ietilpst 250 līdz 445 salas ar augstumu līdz 207 metri virs jūras līmeņa. Kopš 2012. gada ar nosaukumu Klinšu salu dienvidu lagūna iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Klinšu salas ir vulkānikas izcelmes kaļķakmens veidojumi. Daudzas no tām ir sēnēm līdzīgas formas ar tirkīzzilām lagūnām, ko ieskauj koraļļu rifi. Šajā teritorijā dzīvo vairāk nekā 385 koraļļu sugu, novērojama liela bioloģiskā daudzveidība. Citu starpā arhipelāgā novērojami dugongi un vismaz trīspadsmit haizivju sugas.

Salas bija apdzīvotas vsmaz pāris tūkstošu gadu, līdz 18./19. gadsimtā vairums iedzīvotāju arhipelāgu pameta, pārceļoties uz lielākām salām. Arhipelāgā saglabājušās ciemu atliekas, seni apbedījumi un klinšu zīmējumi. Mūsdienās salas ir populārs tūrisma objekts un niršanas vieta.

Kuršu joma

Kuršu joma (lietuviešu: Kuršių marios, krievu: Kуршский залив, vācu: Kurisches Haff) ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē. No Baltijas jūras to atdala Kuršu kāpas. Šaurums, kurš savieno jomu ar jūru, atrodas pie Klaipēdas. Šeit atrodas arī Klaipēdas osta. Jomas akvatorija ir sadalīta starp Lietuvas Republiku un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Majota

Majota (franču: Mayotte, [majɔt]; šimaore: Maore, [maore]; kibuši: Mahori) ir Francijas aizjūras departaments, kas atrodas Komoru salu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras. Tās teritoriāli lielāko daļu sastāda divas salas: lielākā Grantēra (jeb Mahore) un mazākā Ptītēra (jeb Pamanzi) un vairākas mazas saliņas. Majota atrodas Mozambikas šaurumā, Indijas okeānā.

Midveja atols

Midveja atols (angļu: Midway Atoll), saukts arī Midveja salas (angļu: Midway Islands) vai Pihemanu (havajiešu: Pihemanu), ir atols Klusā okeāna ziemeļos Havaju salu arhipelāgā. Atolu ieskauj koraļļu rifs ar vairākām smilšu saliņām. Atola divas galvenās salas ir Sendailenda un Īsternailenda, kas ir nozīmīgas jūras putnu ligzdošanas vietas.

Atols ir ASV neinkorporēta teritorija, kas statistiski tiek iekļauta ASV Mazajās Aizjūras Salās un to pārvalda ASV Valsts departaments. Midveja atols ir ASV nacionāla aizsargājama dabas teritorija. 2009. gadā atolā bija ap 60 iedzīvotāju — dažādu pētniecības programmu līdzstrādnieki un apkalpojošais personāls.

Atola tūrisma programma tika slēgta 2012. gadā.

Mirinas lagūna

Mirinas lagūna (portugāļu: Lagoa Mirim) vai Merinas lagūna (spāņu: Laguna Merín) ir lagūnas ezers uz Brazīlijas (Riugrandi du Sulas štatā) un Urugvajas robežas. Otrs lielākais Brazīlijas ezers aiz blakus esošās Patusas lagūnas.

Kaut arī Urugvajā atrodas mazākā ezera virsmas daļa, Urugvajas teritorijā ir lielākā daļa ezera baseina (53%). Ezers ir seklāks ziemeļu daļā un dziļāks dienvidu daļā. Sangonsalu kanāls savieno ar Patusas lagūnu. No Atlantijas okeāna šķir 17—40 km plata kāpu josla. Krasti zemi, nereti purvaini.

Populārs tūrisma objekts, ezeram skaistas smilšu pludmales. Balneoloģiskie resursi.

Patusas lagūna

Patusas lagūna (portugāļu: Lagoa dos Patos — ‘pīļu ezers’) ir lagūnas tipa ezers Brazīlijas dienvidos, Riogradni du Sulas štatā. Uzskata par pasaulē lielāko lagūnas tipa ezeru, lielākais ezers Brazīlijā.

Ezers stiepjas ziemeļu—dienvidu virzienā, paralēli Atlantijas okeānam, no kura to atdala ap 5 km plata josla — smilšu bārs. Ezerā notiek profesionāla zveja.

Iztekas Riugrandi ieteku jūrā portugāļu jūrasbraucēji sākotnēji uzskatīja par lielas upes ieteku.

Pižona klints

Pižona klints (franču: Rocher aux Pigeons — ‘Baložu klints’, angļu: Pigeon Rock, Pigeon House Rock) ir neliela Maurīcijai piederoša saliņa Indijas okeānā, aptuveni 12 km attālumā uz ziemeļiem no Maurīcijas. Klintij līdzīgā saliņa atrodas blakus Flatai, savukārt no Gabriela salas to atdala sekla lagūna. Klints platība 0,63 ha.Kopā ar pārējām uz ziemeļiem no Maurīcijas esošajām saliņām veido dabas rezervātu.

Pāžezers

Pāžezers (arī Mazezers, Pāžu ezers) ir lagūnas tipa ezers Ventspils novada Jūrkalne pagasta ziemeļos, Sārnates purvā.

Ezers ir bijusī Litorīnas jūras lagūna. Tas ietilpst dabas lieguma "Sārnates purvs" teritorijā.

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau

Sarakstā apkopotas tās vietas Palau, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Palau ir iekļauta 1 vieta (jaukts objekts), savukārt 4 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Palau Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 2002. gada 11. jūnijā.

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zālamana Salās

Sarakstā apkopotas tās vietas Zālamana Salās, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Zālamana Salām ir iekļauta 1 vieta (dabas objekts), savukārt 2 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Šī vieta ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts. Zālamana Salas Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 10. jūnijā.

Venēcija

Venēcija (itāļu: Venezia) ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta. Venēcijas rašanās vēsturiski saistās ar dramatiskiem notikumiem Romas impērijā 4. gadsimtā, kad tai novājinoties, Apenīnu pussalu arvien biežāk pārpludināja iekarotāju karapūļi. Venēcijai un lagūnai, kurā tā izvietojusies, UNESCO 1987. gadā piešķīra Pasaules kultūras mantojuma statusu.Venēcija ar 415 km² lielo platību un vairāk nekā 260 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju ir viens no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā. Pilsēta ir izvietojusies uz 117 nelielām salām, kuras savieno 378 tilti, lielākā daļa no tiem ir veidoti no akmens. Venēcijas daudzās salas, no kurām daļa ir mākslīgas, sadala lielāku un mazāku kanālu tīkls. Relatīvi lielākie ir trīs kanāli — Lielais Kanāls, kas "S" burta veidā šķērso visu pilsētas teritoriju, Džideka kanāls un Sv. Marka kanāls. Tikai 20. gadsimta sākumā, Benito Musolīni valdīšanas laikā, tika uzbūvēts tilts, kas savieno Venēciju ar cietzemi.

Pilsētas dzīvi un tās tālāko pastāvēšanu apdraud virkne problēmu. Viena no nopietnākajām ir tās applūšanas draudi, kuru nopietnību apliecināja katastrofiski plūdi 1966. gadā. Galvenais draudu faktors ir seklā Veneto lagūna, kuras ūdens līmenis spēcīga vēja iespaidā var būtiski paaugstināties. Līdz ar to ūdens pa daudzajiem Venēcijas kanāliem var viegli nonākt jebkurā pilsētas vietā.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.