Kalns

Šis raksts ir par reljefa formu. Par citām jēdziena Kalns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Damavand in winter
Demāvenda kalns Irānā

Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes. No pārējās apkārtnes kalnu nošķir skaidri saskatāma pakāje vai daži mazāki pauguri. Kalni veidojas tektonisko spēku vai vulkānisma rezultātā. Kalnus iedala zemajos (absolūtais augstums 500—1000 m), vidēji augstajos (1000—2500 m) un augstajos (vairāk par 2500 m). Kalniem raksturīgs augstumjoslojums jeb vertikālā zonalitāte — likumsakarīga dabas apstākļu maiņa, mainoties augstumam. Augstos kalnos valda alpīnais klimats, tas ir, jo augstāk, jo zemāka gaisa temperatūra.

Kalni aizņem 64% Āzijas teritorijas, 36% Ziemeļamerikas, 25% Eiropas, 22% Dienvidamerikas, 17% Austrālijas un tikai 3% no Āfrikas teritorijas. Kopumā 24% Zemes virsmas ir kalni. Kalnu rajonos dzīvo 10% (600 miljoni) no visiem pasaules iedzīvotājiem. Daudzas upes sākas kalnos. Upes ūdens, nokrišņu, ledāju un vēju ietekmē kalni erodē.

Uz Zemes augstākais kalns ir Everests (8848 m). Augstākais kalns Saules sistēmā ir Olimpa kalns uz Marsa (22 km virs vidējā planētas līmeņa).

Definīcija

ANO Vides programma piedāvā par kalniem saukt tādas reljefa formas, kas atbilst kādam no sekojošiem kritērijiem:[1]

  • absolūtais augstums ir vismaz 2500 m virs jūras līmeņa;
  • absolūtais augstums ir vismaz 1500 m virs jūras līmeņa un ar slīpumu, kas lielāks par ;
  • absolūtais augstums ir vismaz 1000 m virs jūras līmeņa un ar slīpumu, kas lielāks par ;
  • absolūtais augstums ir vismaz 300 m virs jūras līmeņa, kā arī relatīvais augstums ir 300 m un kalna pakāje nevar būt tālāk par 7 km no kalna virsotnes.

Latvieši par kalnu mēdz saukt nozīmīgu pauguru, piemēram, pēc relatīvā augstuma. Vietvārdi arī norāda uz to, piemēram, Gaiziņkalns, Sirdskalns, Krievukalns. Tomēr globālā mērogā tie nav kalni, tie ir pauguri. Latvieši par kalniem sauc arī vietas, kas mazliet, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei, piemēram, Torņakalns, Grīziņkalns.

Skatīt arī

Atsauces

  1. S. Blyth, B. Groombridge, I. Lysenko, L. Miles, A. Newton. «Mountain Watch». UNEP World Conservation Monitoring Centre, Cambridge, UK, 2002. 74. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. maijs. Skatīts: 2019. gada 15. janvārī. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs

Ārējās saite

Alsviķu pagasts

Alsviķu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Alūksnes pilsētu un Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Annas, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastiem, kā arī Apes novada Apes un Trapenes pagastiem.

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos. Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa (augstākais punkts — Tempļa kalns — 217 m).

Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)

Augstais kalns ir pilskalns Vecpiebalgas novadā Dzērbenes ciemā. Izvietojies Dzērbes upes krastā starp Mācītājmuižas un Kapsētas ezeriem.

Pilskalns ir 19 metrus augsts. Pilskalna virsmai ir trapecveida forma, ko no visām pusēm apjož valnis ar stāvām nogāzēm. Nogāzes apaugušas ar lazdām un priedēm. Virsotnē ir apmēram 50x50 metrus liels laukums ar diviem grāvjiem. Mūsdienās kalna virsotnē atrodas brīvdabas estrāde.

Autoceļš P81

P81 autoceļš Bērzaune—Vestiena—Ērgļi ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P37 pie Bērzaunes caur Vestienu ar autoceļu P78 pie Ērgļiem. Autoceļa kopgarums ir 27 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Madonas un Ērgļu novadus.

Autoceļš iet cauri Vidzemes augstienei un tiešā ceļa tuvumā atrodas arī vairāki pauguri — Apšukalns (198 m vjl), Gožu kalns (270 m vjl), Brantu Egļukalns (262 m vjl), Mūrnieku kalns (227 m vjl) un Augļēnu kalns (207 m vjl).

Autoceļa tiešā tuvumā ir arī vairāki ezeri, daudzi no kuriem ir arī tieši saskatāmi un veido gleznainu ainavu. Ezeri autoceļa tuvumā ir Zābaks, Grīvu ezers, Baltais ezers, Kāla ezers, Sudārdiņš, Laipītis, Kūsītis, Stirnezers, Laišķenu ezers un Pulgosnis.

Autoceļš šķērso šādas upes: Bērzaune, Taleja, Ilziņupīte, Aronīte, Lubeja un Āķenupīte.

Kapličas kalns

Kapličas kalns ir pilskalns, kas atrodas Aizputes novada Aizputes pagastā, uz ziemeļaustrumiem no Ievades.

Ziņas par iespējamo pilskalnu 1869. gadā publicēja Augusts Bīlenšteins, taču dabā tas netika meklēts. 1923. gadā Kapličas kalnu minējis Ernests Brastiņš, kurš uzskatīja to par pilskalnu, tomēr redzamos zemes darbus uzskatot par jaunākā laikā veiktiem. 1930. gadā kalnu apsekoja Arveds Gusars, kurš konstatēja kultūrslāni.

Pilskalns apaudzis ar mežu. Ierīkots pakalna dienvidu galā. Pilskalna plakumu ietver apmēram 3 metrus augsts gredzenveida valnis. Rietumu nogāzē - 3 metrus plata terase. Uzeja varētu būt atradusies dienvidrietumu pusē. Plakums ieapaļs, apmēram 50 x 65 metrus liels. Gan plakumā, gan valnī 50 - 80 centimetrus liels kultūrslānis. 18. gadsimtā celtās kapličas (no kuras radies kalna nosaukums) paliekas virs zemes vairs nav redzamas.

Kenija

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā. Valsts atrodas Indijas okeāna piekrastē un caur to ir novilkts ekvators. Tā robežojas ar Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu. Valsts galvaspilsēta ir Nairobi. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju. Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs.

Orma kalns

Orma kalns jeb Ormaņkalns ir pilskalns, kas atrodas Aizputes novada Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, Aizputes dienvidu pievārtē.

Reuta pilskalns

Reuta pilskalns arī Reuta kalns ir pilskalns, kas atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Jaunaglonas ciema centra. Kalna nosaukums cēlies no tā, ka savulaik kalnā Kameņecas muižas īpašnieks Mihails Reuts izveidoja dzimtas kapliču, kas Otrā pasaules kara laikā gājusi bojā.

Riekstu kalns

Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā. Atrodas Cēsu pilsētas teritorijā, Pils parkā blakus Cēsu ordeņa pilij. Riekstu kalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (aizsardzības numurs: 393).

Rumbas pilskalns

Rumbas pilskalns (arī Apaļais kalns) atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Abavas upes kreisajā krastā starp Valgali un Veģiem. Pilskalnu pirmo reizi 1928. gadā reģistrēja un 1936. gadā uzmērīja Eduards Šturms.

Rumbas pilskalnam pretējā Abavas krastā atrodas ar 14. gadsimtu datētie Valgales Veģu senkapi, bet divus kilometrus uz dienvidrietumiem no pilskalna – Valgales senvietu komplekss (Valgales pilskalns, Baznīcas kalns, Valgales senkapi).

Pilskalna ziemeļu nogāzi veido Abavas upes krauja. Austrumos un dienvidaustrumos pilskalnu norobežo grava ar Vācu strautu. Teika vēsta, ka Vācu strautā esot "noslīkušas 3 vācu jumpravas". Rietumu puse nocietināta ar grāvi un ar apmēram 3 m augstu puslokveida valni. Plakums ir apmēram 25 metri diametrā. Kultūrslānis ne visai biezs (plakuma malā tā biezums ir 40 centimetri), kas varētu liecināt, ka tas apdzīvots salīdzinoši neilgu laiku vai arī izmantots kā patvēruma vieta.

Satezele

Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212. gadam bija galvenais līvu nocietinājums Gaujas kreisajā krastā jeb Dabreļa zemē (terra Dabrelis), tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā pie Vējupītes gravas, Līvu kalnā jeb Satezeles pilskalnā.

Indriķa hronikas tekstā pils pirmo reizi pieminēta 1206. gada notikumu sakarā kā līvu vecākā Dabreļa pils. Tad tai uzbruka zemgaļu un krustnešu karaspēks, nespējot pili ieņemt. Pēc līvu zemju sadalīšanas starp bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni 1207. gadā, Satezeles pils nonāca ordenim pakļautajā Līvzemes daļā. Tikai 1,5 km attālumā no līvu pils Zobenbrāļu ordenis uzcēla Siguldas mūra pili. 1212. gadā šeit notika izšķirošā kauja starp Autines sacelšanās dalībniekiem un krusta karotājiem, kurā Satezeles aizstāvji cieta sakāvi. Bojā gāja karavadonis Rūsiņš un tiek uzskatīts, ka ar Satezeles ieņemšanu noslēdzās līvu brīvības cīņas pret vācu krustnešiem. Vēlāk Satezele kļuva par centru draudzei, kas bez Siguldas apkārtnes ietvēra arī Allažus un Vangažus, kur arī konstatējami 12.—13. gadsimta atradumi (Busch, 1862; Tõnisson, 1974).

Svētkalns

Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Tērvetes novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa. Domājams, ka pilskalnā senāk bijusi zemgaļu kulta vieta, bet 1285./1286. - 1290. gadā šeit atradās Livonijas ordeņa Heiligenbergas pils (Heiligeberc — Svētkalns).

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "Deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.

Tanīsa kalns

Tanīsa kalns jeb Tanīsa pilskalns ir pilskalns Raunā, Raunas novadā. Atrodas pie Līčupes ietekas Raunas upē, Raunas upes labajā krastā un ceļa Priekuļi—Rauna (P28) kreisajā pusē. Kalna augstums ir 60 metri virs jūras līmeņa un 25 metri virs Dzirnezera līmeņa.

Kalna 100 metrus garā un 30 metrus platā virsma ir nolīdzināta, kalna malas pastāvinātas. Virsmas ziemeļaustrumu galā 3 metrus augsts valnis, bet dienvidrietumu nogāzē - pusmetru augsts valnis. Kalna dienvidaustrumu malā izveidota apmēram 25 metrus plata terase. Pret upi vērstajā nogāzē ir neliela ala.

Tanīsa pilskalns bija viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno latgaļu pilskalniem. Kalns ticis apdzīvots jau kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras. Pastāv iespēja, ka šeit varētu būt bijusi Satekles pils, kurā valdīja seno latgaļu virsaitis Rūsiņš.1927. gadā Tanīsa kalnā tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Pilskalna ziemeļaustrumu daļā tika uzieta koka celtne ar divām dzīvojamām telpām un krāsni priekštelpa. Celtne ir attiecināma uz 11.—13. gadsimtu. Tiek uzskatīts par vienu no iespējamām vietām, kur atradusies Beverīna.

Tanīskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (aizsardzības numurs: 542).No kalna paveras skats uz Raunas pilsdrupām, Raunas baznīcu, Dzirnezeru un dzirnavām, Raunas upi un Līčupi.

Vīna kalns (pilskalns)

Vīna kalns ir pilskalns Pļaviņu novada Klintaines pagastā. To veido vairāku, kokiem apaugušu, Daugavai paralēlu pakalnu virkne, kas sākas 200 m uz ziemeļaustrumiem no Stukmaņiem. Pilskalns situēts šīs kalnu virknes DR galā ap 300 m. uz ZA no Stukmaņiem.

Zilais kalns

Zilais kalns (arī Piksteres Zilais kalns) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā ap 0,5 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Piksteres muižas apdzīvotā vietā Zilkalne starp Rožkalnu un Lukstiņu mājām.

Zilaiskalns (kalns)

Zilaiskalns ir augstākais paugurs Vidzemes ziemeļrietumu daļā. Atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagasta ziemeļrietumos 500 m no Zilaiskalna ciema. Absolūtais augstums ir 126,6 m, relatīvais augstums virs apkārtnes — 66,6 m.Zilaiskalns ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Burtnieku drumlinu lauka rietumu malā. Sastāv no ledāja sabīdītas un sakrokotas smalkgraudainas smilts, zem kuras atrodas smilts un grants ar oļu piejaukumu. Kalns apaudzis ar mežu, kalna virsotnē atrodas mežu uzraudzības tornis. Austrumos no Zilākalna atrodas daļēji rekultivēts smilts-grants karjers, kurā iekārtota autokrosa trase.

Ķentes pilskalns

Ķentes pilskalns jeb Ķentes kalns ir pilskalns Vidzemē, Ogres pilsētas nomalē, Pārogrē. Ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Ogres novadā.Pilskalns izvietots Grantskalnu, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums, augstākajā vietā. Senatnē kalna rietumu pusē ir atradies ezers. Senvietai tautā saglabājušies vairāki nosaukumi – Vecā Rīga, Kanča kalns, Ķenča kalns, Kamieļmugura.

Pilskalna apkaime, apmēram 2 hektāri, ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu, par ko liecina arheoloģiskie atradumi. Pastāv uzskati, ka viens no Daugavas lībiešu politiskajiem centriem un Daugavas lejteces centrs, kur pulcējušies lībiešu vadoņi, apspriežot kopējās kara gaitas, bija tieši Ķentes pilskalns. Pilskalna apdzīvotība aizsākusies jau 1.gt.p.m.ē. un savas pastāvēšanas laikā vairākas reizes ticis nodedzināts. Pēdējo reizi nocietinājumi nopostīti 9. gadsimtā, pēc kā apmetne kalnā netika atjaunota. Pilskalnā dzīvojuši balti un Baltijas somu cilšu pārstāvji.

1811. gadā mērnieka N. Vīganta veidotajā kartē, kalna teritorija atzīmēta kā Skanstes kalns, bet 1873. gada mērnieka E. Mertena veidotajā kartē — Kenteskalns. 1899. gadā Augusts Bīlenšteins publicēja pilskalna shematisko plānu. Precīzāku uzmērīšanu vēlāk veica Kārlis fon Lēviss of Menārs kopā ar Vilhelmu Bokslafu, savukārt 1924. gadā pilskalnu uzmērīja Ernests Brastiņš. Nelielus arheoloģiskos izrakumus pilskalnā veicis arī Antons Buhholcs. No 1954. līdz 1958. gadam pilskalnā notika plaši arheoloģiskie izrakumi Ādolfa Stubava vadībā kā rezultātā pilskalns tika izpētīts gandrīz pilnībā. Stubava konstatēja trīs periodus: nocietinātā apmetne (1. gt. p.m.ē.—m.ē. sākums), varbūtējs patvēruma pilskalns (2.—5. gs.) un pilskalna periods (5.—9. gs. sākums). Izrakumos iegūtas 2256 senlietas, tostarp amatniecības, medniecības un zvejošanas rīki, un vairāki tūkstoši māla trauku lauskas.Padomju gados kalna lielākā daļa tika noraka grantī.

Šokolādes kalns

Šokolādes kalns ir pilskalns Krāslavas pilsētā. Izvietojies pilsētas ziemeļrietumu daļā Jāņupītes kreisajā krastā. Šokolādes kalna virsotnē ir tumši, šokolādei līdzīgi māli, kas, iespējams, devuši šī kalna nosaukumu. Pilskalnu 1924. gadā apzināja Ernests Brastiņš. Pilskalnā atrastas dzīvnieku kaulu, akmens cirvju un māla trauku atliekas.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.