Jaunzēlande

Jaunzēlande (angļu: New Zealand; maoru: Aotearoa) ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.

New Zealand / Aotearoa
Jaunzēlandes karogs Jaunzēlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna"God Defend New Zealand"
"God Save the Queen"1
Location of New Zealand
GalvaspilsētaVelingtona
41°17′S 174°27′E / 41.283°S 174.450°E
Lielākā pilsēta Oklenda
Valsts valodas angļu valoda (98%)
maoru valoda (4,2%)
Jaunzēlandes žestu valoda (0,6%)
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
 -  Valsts galva Karaliene Elizabete II
 -  Ģenerālgubernatore Petsija Redija
 -  Premjerministre Džasinda Arderna
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Domīnija 1907. gada 26.septembrī 
 -  Vestminsteras statūti 1931. gada 11.decembrī (pieņemti 1947. gada 25.novembrī) 
 -  Konstitucionālais akts 1986. gada 13. decembrī 
Platība
 -  Kopā 268 680 km² (75)
 -  Ūdens (%) 2,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. gadā 4 252 000 (122)
 -  Blīvums 15/km² (193)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā 110 296 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $27 220 
Džini koef. (1997) 36.2 (vidējs
HDI (2007) 0.943 (augsts) (19)
Valūta Jaunzēlandes dolārs (NZD)
Laika josla NZST2 (UTC+12)
 -  Vasarā (DST) NZDT (UTC+13)
Interneta domēns .nz3
ISO 3166-1 kods 554 / NZL / NZ
Tālsarunu kods +64
1 "God Save the Queen" oficiāli ir valsts himna, bet tiek lietota tikai kronēto personu dalības gadījumos
2 The Čatema salās ir atsevišķa laika zona, kas par 45 minūtēm ir priekšā pārējai Jaunzēlandei.
3 Jaunzēlandei piederošajām Niuei, Kuka Salām un Tokelau ir atsevišķi domēni .nu, .ck un .tk.

Klimats

Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenā temperatūra. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.

Valsts iekārta

Jaunzēlande ir parlamentāra un demokrātiska monarhija. Jaunzēlandes valsts iekārtu nosaka daudzi Lielbritānijas un Jaunzēlandes parlamenta konstitucionālie likumi un paražas. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru uz 5 gadiem ieceļ karaliene pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma. Ģenerālgubernatoram ir Izpildpadome, kuras locekļi ir ģenerālgubernators un ministri. Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments — Pārstāvju palāta (97 deputāti), ko uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji. Izpildvara ir valdībai, ko vada premjerministrs. Vietējie pašvaldības orgāni ir provinces, provinču pilsētu teritorijas, pilsētu un lauku apgabalu padomes, kas faktiski pakļautas centrālajam pārvaldes orgānam. Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 20 gadu vecuma. Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apelācijas un pirmās instances tiesas.

Vēsture

Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji ir maori, kas pirms apmēram 1000 gadiem tajā ieradās no Polinēzijas. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas viņus nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kas viņiem iepriekš bija liegtas.

1863 Meeting of Settlers and Maoris at Hawke's Bay, New Zealand
Eiropiešu un maoru 1863. gada tikšanās Houksa līcī (Hawkes Bay)

Kā vēsta teika, Jaunzēlandi pirmais atklāja Pētnieks Kupe, kurš to nosauca par Aotearoa ('Garā, baltā mākoņa zemi'). Pirmais dokumentētais Jaunzēlandi atklājušais eiropietis bija nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans, kurš Jaunzēlandē ieradās 1642. gadā. Vairāk nekā pēc 125 gadiem kapteinis Džeimss Kuks pieprasīja to Lielbritānijai un 1769. gadā izveidoja valsts karti. Vaitangi līgums tiek uzskatīts par Jaunzēlandes dibināšanas dokumentu. Tas tika parakstīts 1840. gadā Salu līcī starp galvenajiem maori virsaišiem un Lielbritānijas Kroņa pārstāvjiem Vaitangī. Jaunzēlandes pirmais gubernators Viljams Hobsons izveidoja Oklendu par galvaspilsētu, bet vēlāk par galvaspilsētu kļuva Velingtona, jo tā bija centrālāka. Līguma parakstīšana iesākās 6. februārī, kas vēlāk kļuva par Jaunzēlandes nacionālo dienu, sauktu par Waitangi Day (Vaitangi diena). 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. 1907. gadā ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu. 1987. gadā Jaunzēlande pirmā pasaulē pasludināja sevi par kodolbrīvu teritoriju. Jaunzēlande bija pirmā valsts, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.

Ārējās saites

.nz

.nz ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Jaunzēlandi. Domēns izveidots 1987. gadā. Domēna sponsors ir InternetNZ, bet domēnu reģistrēšanu nodrošina NZ Registry Services. Domēnus var reģistrēt tikai trešajā līmenī. Vairumam otrā līmeņa domēnu nav reģistrēšanās ierobežojumu.

10. jūlijs

10. jūlijs ir gada 191. diena pēc Gregora kalendāra (192. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 174 dienas.

2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā

2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā bija 15. Pasaules čempionāts basketbolā. Čempionāts norisinājās Japānā no 19. augusta līdz 3. septembrim. To kopīgi organizēja Starptautiskā Basketbola Federācija (FIBA), Japānas Basketbola Asociācija (JABBA) un 2006. gada Pasaules čempionāta organizācijas komiteja. Par Pasaules čempioniem kļuva Spānijas izlase, kas finālā ar 70:47 pārspēja Grieķiju.

21. maijs

21. maijs ir gada 141. diena pēc Gregora kalendāra (142. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 254 dienas.

25. novembris

25. novembris ir gada 329. diena pēc Gregora kalendāra (330. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 36 dienas.

26. septembris

26. septembris ir gada 269. diena pēc Gregora kalendāra (270. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 96 dienas.

3. septembris

3. septembris ir gada 246. diena pēc Gregora kalendāra (247. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 119 dienas.

Airēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Airēšanā 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs tiks sadalīti 14 medaļu komplekti. Sacensības notiks no 28. jūlija līdz 4. augustam.

Atkarīgā teritorija

Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.

Atkarīgajām teritorijām var būt dažāda līmeņa un formu atkarība no pārvaldošās valsts. Kopēja iezīme ir tā, ka šīs teritorijas netiek uzskatītas par pārvaldošās valsts pamatteritorijas daļu. Daļā gadījumu atkarīgajām teritorijām ir lielāka autonomijas vai pašpārvaldes pakāpe, nekā valsts pamatteritorijas administratīvajām vienībām.Atkarīgajām teritorijām var būt ļoti atšķirīgs pakļautības statuss: dažādu resoru tieši pārvaldītas teritorijas (Klipertona sala, Veika sala); aizjūras teritorijas ar dažādu pašpārvaldes pakāpi (Senpjēra un Mikelona, Angilja); valsts administratīvajam iedalījumam līdzvērtīgas aizjūras teritorijas (Gvadelupa, Martinika); teritorijas ar asociētas valsts statusu (Kuka Salas, Puertoriko) u.c.

Austrālija

Austrālija (angļu: Australia), oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālija kontrolē arī Tasmaniju un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā saniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, kuru nosauca par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. 1901. gada 1. janvārī, apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Austrālijā dzīvo vairāk nekā 21 miljons iedzīvotāju. Pirmiedzīvotāji ir aborigēni un Torresa šauruma tautas, bet mūsdienās nospiedošā vairākumā ir imigranti. Kopš Otrā pasaules kara, sešdesmit gadu laikā, Austrālijā ir ieradušies 6,5 miljoni imigrantu, no kuriem 660 tūkstoši bija bēgļi. Šajā laikā iedzīvotāju skaits no 7 miljoniem ir trīskāršojies. Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska sabiedrība ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu ekonomiku. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpnieciskā saimniecība. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē.Aptuveni 10% no pasaules dzīvnieku un augu sugām dzīvo un aug Austrālijā, no kurām ļoti daudzas ir endēmiskas. Austrālija ir apņēmusies saglabāt tās unikālo vidi un dabas mantojumu, tādēļ tā veic dažādus vides aizsargāšanas pasākumus, piemēram, Pasaules mantojumu atrašanās vietās izveidojot nacionālos parkus un dabas liegumus. Austrālijas nacionālais zieds kopš 1901. gada ir zeltainā akācija.

Endēms

Endēms (grieķu: ἔνδημος, endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kura sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, un nav sastopama nekur citur uz Zemes.Daudz endēmisku sugu ir sastopami ģeogrāfiski vai ekoloģiski izolētos apgabalos, piemēram, salās, kalnos, dziļos ezeros. Reģioni ar augstu endēmismu ir Havaju salas, Madagaskara, Jaunkaledonija, Austrālija, Jaunzēlande, Maurīcija un Baikāla ezers. Izšķir paleoendēmus — izmirstošus, kuru areāli sašaurinās un neoendēmus — jaunas sugas, ģintis utt., kuras vēl nav paguvušas izplatīties. Pretstats endēmam ir kosmopolīts — tāds, kas sastopams gandrīz visur uz Zemes.

Laika josla

Laika josla jeb laika zona ir Zemes apgabals, kurā tiek lietots vienots standartizēts laiks. Sākumā cilvēce lietoja lokālo Saules laiku, kas katrai pilsētai bija atšķirīgs. Attīstoties telesakariem un dzelzceļam, tas kļuva neērti. Problēma tika atrisināta ar laika joslām, noteiktiem reģioniem lietojot vienotu Saules laiku. Laika joslas galvenokārt tiek balstītas uz meridiāniem, kuru garums ir reizinājums ar 15° (±7,5° no šīs meridiānas), tādējādi veidojot vienas stundas starpību starp blakus laika joslām. Tomēr, vienas stundas atdalījums nav universāls, un parasti laika joslu robežas ir novilktas pa valstu, pavalstu un citu administratīvo vienību robežām. Pavisam ir 24 laika joslas, bet kopējais laika nobīžu skaits ir 51, no kurām mūsdienās izmanto tikai 42. Pārējās 9 laika nobīdes mūsdienās vairs netiek izmantotas.

1878. gadā sers Sendfords Flemings (Sandford Fleming) attīstīja laika joslu sistēmu visai pasaulei, kas tiek izmantota vēl arī mūsdienās. Fleminga izveidoto sistēmu Amerikas Savienoto Valstu dzelzceļa kompānijas sāka izmantot tikai 1883. gada 18. novembrī.

Lauka hokejs 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Lauka hokejā 2008. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs tiek sadalīti 2 medaļu komplekti - vīriešu un sieviešu komandu sacīkstēs. Sacensības notiek no 10. līdz 23. augustam, Pekinas pagaidu lauka hokeja laukumā.

Niue

Niue ir salu valsts Klusā okeāna dienvidu daļā, 2400 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes. Tās kopējā platība ir 260 kvadrātkilometru. Lielākā tiesa iedzīvotāju ir polinēzieši, iedzīvotāju kopējais skaits ir ap 1400. Niues galvaspilsēta ir Alofi.

2013. gadā Niue un Kuka salas kļuva par nepilntiesīgām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniecēm, tā nav ne dalībvalsts, ne novērotājvalsts. Tomēr tā ir pilntiesīga UNESCO, FAO, Jūras tiesību konvencijas un UNFCCC dalībniece.

Niue atrodas brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi, un lielāko daļu no tās diplomātisko attiecību pārvalda Jaunzēlande. Visi Niues iedzīvotāji ir pilntiesīgi Jaunzēlandes pilsoņi.

2003. gadā Niue kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā pieejams bezmaksas bezvadu internets visā valsts teritorijā.

Okeānija

Okeānija ir ģeogrāfisks, bieži arī ģeopolitisks reģions, kas sastāv no ļoti liela skaita salu Klusajā okeānā. Visbiežāk Okeānijai pieskaita arī Austrāliju. Okeānijas robežas definē dažādi, taču parasti tiek iekļauta Austrālija, Jaunzēlande, Jaungvineja, Polinēzija, Melanēzija un Mikronēzija. Bieži vien Okeāniju uzskata arī par kontinentu.

Terminu ieviesa franču pētnieks Dimons D'Irvils 1831. gadā. Okeāniju tradicionāli iedala šādi:

Austrālāzija

Melanēzija

Mikronēzija (reģions)

PolinēzijaOkeānija pārsvarā sastāv no mazām salu nācijām. Vienīgā uz kontinenta izvietotā valsts ir Austrālija.

Okeānijas Futbola konfederācija

Okeānijas Futbola Konfederācija (Oceania Football Confederation, saīsināti OFC) ir viena no sešām kontinentālajām futbola federācijām. Tā organizē un uzrauga futbola sacensības Okeānijā un piedāvā šī reģiona valstīm iespēju cīnīties par iekļūšanu Pasaules kausa finālturnīrā.

Organizācija tika izveidota 1966. gadā, piedaloties Austrālijas, Jaunzēlandes un Fidži futbola federācijām. 2004.gada 12.maijā Jaunkaledonija kļuva par divpadsmito OFC locekli.

OFC par pilntiesīgu kontinentālo federāciju kļuva 1996. gadā, un tai 1998. gada Pasaules kausa finālturnīrā tika piešķirta "pusvieta" (labākā reģiona izlase aizvadīja divas spēles ar piektās vietas ieguvēju CONMEBOL kvalifikācijas grupā, un finālturnīrā iekļuva divu spēļu summā labākā komanda). OFC dalībvalstis piedalās arī Okeānijas Nāciju kausā, kas tiek rīkots reizi divos gados.

2005. gada sākumā Austrālijas Futbola Federācija uzsāka sarunas ar Āzijas Futbola Konfederāciju, kuru mērķis būtu panākt Austrālijas uzņemšanu šajā organizācijā. Šāds lēmums dotu Austrālijas izlasei iespēju cīnīties par garantētu vietu (bez pārspēles) Pasaules Kausa finālturnīrā. 23. martā AFC vienbalsīgi pieņēma šo piedāvājumu. Pēc tam Austrālija iesniedza oficiālu lūgumu izstāties no OFC, kas tika pieņemts 17. aprīlī. Kopš 2006. gada Austrālija ir AFC locekle.

Okeānijas Nāciju kauss

Okeānijas Nāciju kauss ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst OFC. Pirmie divi turnīri notika 1973. un 1980. gadā. Tad turnīru atjaunoja 1996. gadā un kopš tā laika tas notiek ik pēc 2 gadiem. Nāciju kausu ir ieguvušas trīs izlases - Austrālija (4),Jaunzēlande (3) un Taiti (1). 2006. gadā Austrālija izstājās no OFC.

Oklenda

Oklenda (angļu: Auckland, maoru: Tāmaki jeb Tāmaki-makau-rau) ir bijusī Jaunzēlandes galvaspilsēta, par kuru vēlāk kļuva Velingtona. Tā atrodas Ziemeļsalas ziemeļdaļā. Ir lielākā un visvairāk apdzīvotā pilsēta Jaunzēlandē. 2008. gada jūnijā Oklendā dzīvoja 1 313 200 iedzīvotāju, kuri ir 32% no visiem Jaunzēlandes iedzīvotājiem.

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jaunzēlandē

Sarakstā apkopotas tās vietas Jaunzēlandē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 3 vietas (2 — dabas objekti un 1 — jaukts objekts), savukārt 8 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Jaunzēlande Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1986. gada 22. novembrī.

Valstis
Nepilntiesīgas ANO valstis
Atkarīgās teritorijas un valstu daļas

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.