Gaza

Gaza (arābu: غزة‎, Ġazzah, izrunā: [ˈɣazːa]) ir pilsēta Palestīnas autonomijas kontrolētajā Gazas joslā. Tā ir autonomijas lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. 2009. gadā Gazā dzīvoja gandrīz 450 tūkstoši iedzīvotāju. Kopš 1994. gadā Gazā atrodas Palestīnas pašpārvalde, bet kopš 2007. gada jūnija to faktiski kontrolē Hamās paramilitāra organizācija.

Gaza
pilsēta
غزة‎, Ġazzah
Gaza
Gaza (Palestīnas autonomija)
Gaza
Gaza
Koordinātas: 31°31′N 34°27′E / 31.517°N 34.450°EKoordinātas: 31°31′N 34°27′E / 31.517°N 34.450°E
Valsts Karogs: Palestīnas autonomija Palestīna
Platība
 • pilsēta 128 km2
Augstums 15-18 m
Iedzīvotāji (2009. gadā)
 • pilsēta 449 221
 • blīvums 3 509,5/km²
 • aglomerācija ~1 400 000
Mājaslapa www.mogaza.org
2018. gads

2018. gads (MMXVIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Aizsarggrāvis

Aizsarggrāvis — dziļš, plats grāvis ap kādu ēku vai apmetni, paredzēts aizsardzībai. Grāvis parasti ir pildīts ar ūdeni.

Gazas josla

Gazas josla jeb Gazas sektors ir šaura zemes josla (54 km garumā, 12 km platumā) Palestīnā Vidusjūras piekrastē uz ziemeļaustrumiem no Sīnāja pussalas, kas nosaukts apgabala lielākās pilsētas Gazas vārdā. Gazas joslas 363 km² dzīvo aptuveni ~1 500 000 palestīniešu, kas to padara par vienu no blīvāk apdzīvotajām vietām uz planētas. Iedzīvotāju ienākumu pamatavots ir lauksaimniecības produkcijas (lielāko tiesu citrusaugļu) eksports 80% darbaspējīgo iedzīvotāju ir bez darba.

Pilsētas: Abasān el Kebīra, Beit Hānūna, Beit Lāhija, Deirelbeleha, Džebālija, Gaza, Hānjūnisa, Nusairāta, Rafaha, Šāti.

Saskaņā ar 1947. gada 29. novembra ANO rezolūciju Nr 181, Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā tika paredzēts izveidot divas valstis, sadalot teritoriju starp abām lielākajām etniskajām grupām: tur dzīvojošajiem palestīniešiem un kopš XIX gs. vidus ieceļojušajiem un jau visai ievērojamas teritorijas apdzīvojošajiem ebrejiem. Gazas sektors ietilpa Palestīnas valstij paredzētajā teritorijā. Pirmā arābu-Izraēlas kara rezultātā Gazas sektoru okupēja Ēģipte, bet 1967. gadā Sešu dienu karā — Izraēla. Kopš 1993. gadā daļēji ir Palestīnas autonomijas pārvaldē. Izraēlas bruņotie spēki kontrolē Gazas joslas gaisa telpu un pieejamību no jūras puses, kā arī kontrolē tās civilos un ekonomiskos sakarus ar pārējo pasauli.

Jāsirs Arafāts

Jāsirs Arafāts (ياسر عرفات‎, Yasser Arafat), īstajā vārdā Mohameds Abdelraūfs Arafāts el Kudva el Huseinī (محمد عبد الرؤوف القدوة الحسيني, Mohammed Abdel-Raouf Arafat al-Qudwa al-Husseini; dzimis 1929. gada 24. augustā, Kairā, miris 2004. gada 11. novembrī, Parīzē) bija Palestīnas Atbrīvošanas Organizācijas dibinātājs un vadītājs, Palestīnas autonomijas prezidents, un 1994. gada Nobela miera prēmijas laureāts.Arafats tika pretrunīgi vērtēts visas savas politiskās karjeras garumā. Viņa atbalstītāji uzskata Arafatu par varonīgu brīvības cīnītāju, kas simbolizē palestīniešu nacionālos centienus. Arafata oponenti apraksta viņu kā teroristu, kas atbalstījis vardarbību. Daļa palestīniešu apsūdzēja Arafatu politiskā korupcijā, un kritizēja viņu kā vāju līderi, kas pārlieku piekāpies Izraēlai 1993. gadā parakstītajā Oslo līgumā, ar kuru palestīnieši atzina Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un tika izveidota autonoma Palestīnas pašpārvalde, par kuras prezidentu kļuva Arafats.

Mozambikas administratīvais iedalījums

Mozambikas administratīvo iedalījumu veido 10 provinces (provincias) un 1 galvaspilsēta (cidade capital). Provinces sīkāk tiek iedalītas 129 distriktos (distritos). Savukārt distirkti sīkāk tiek iedalīti 405 postos (postos)

Palestīnas Valsts

Palestīnas Valsts (arābu: دولةفلسطين, Daulat Filastin; angļu: State of Palestine) ir valsts, ko 1947. gada 29. novembra ANO rezolūcija 181/II paredzēja Osmaņu impērijai atņemtajā Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā.

ANO rezolūcija 181/II paredzēja izveidot 2 valstis: Palestīnu un Izraēlu, piešķirot ebreju valsts izveidei 56% no mandātteritorijas (kur dzīvoja 499 000 ebreji un 510 000 palestīniešu), 14 100 km2 platībā; savukārt Palestīnas valstij piešķīra 43% teritorijas (kur bija 95 000 ebreju un 549 000 palestīniešu). 1% tika atstāts Jeruzālemes brīvpilsētai (corpus seperatum), kurā dzīvoja 59 690 ebreju un 105 540 palestīniešu. Ēģiptes, Sīrijas, Libānas, Irākas, Jordānijas un Izraēlas iebrukuma un tam sekojošā kara rezultātā Palestīnas valstij paredzēto teritoriju okupēja šīs valstis, Palestīnas valsts tā arī netika proklamēta.

1988. gada 15. novembrī Alžīrijā Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PAO) augstākās padomdevējas struktūras Palestīnas nacionālās padomes sesijā proklamēja Palestīnas Valsti. Tās teritoriju kopš Sešu dienu kara (1967.) ir okupējusi Izraēla. 1994. gadā Izraēlas valdība atļāva izveidot vēl neanektētajā Palestīnas teritorijā Palestīnas autonomiju, kuru vada "Palestīnas nacionālā administrācija". Tajā pašā laikā līdz tam pastāvējušās PAO pārstāvniecības citās valstīs turpināja darboties jau kā Palestīnas Valsts vēstniecības.

Palestīnas administratīvais iedalījums

Palestīnas administratīvo iedalījumu veido 16 muhāfazas, no kurām 5 atrodas Gazas joslā, bet pārējās Rietumkrastā.

Palestīnas autonomija

Palestīnas nacionālā administrācija (arābu: السلطة الفلسطينية, As-Sulṭah Al-Filasṭīniyyah) ir autonoma administratīvi teritoriāla vienība, de facto Izraēlas valsts protektorāts ar pašpasludinātu centru Austrumjeruzalemē. Sadalīta divās teritoriālās vienībās: Gazas sektorā un Rietumkrastā.

Tiesības uz pašpārvaldi daļā no Izraēlas okupētās teritorijas palestīnieši izcīnīja 1993. gada septembrī sarunās Oslo. Formāli pašpārvalde iecerēta kā pagaidu pašvaldība uz 5 gadu ilgu posmu, kura laikā jānoregulē attiecības ar Izraēlu, lai varētu izveidot Palestīnas valsti. Kaut arī noteiktais laika posms pagājis, Palestīnas autonomijas juridiskais statuss palicis nenoteikts vēl joprojām.

1994. gadā Izraēlas bruņotie spēki atstāja Rietumkrastu, nododot to jaunizveidotās palestīniešu pašpārvaldes rīcībā. 2005. gadā Izraēlas bruņotie spēki evakuējās no Gazas sektora. Robežas kontrolē Izraēla, arī elektrību, degvielu un dzeramo ūdeni Palestīnas autonomija drīkst saņemt tikai no Izraēlas. Militāri teritoriju kontrolē Izraēla, veicot regulārus armijas daļu reidus. Robežas nav noteiktas, jo laiku pa laikam Izraēla pašpārvaldei kādu teritoriju atņem vai piešķir.

1996. gadā autonomijas teritorijā notika pašpārvaldes prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PAO) priekšsēdētājs Jasirs Arafats. 2004. gadā par pašpārvaldes prezidentu ievēlēts Rauhi Fatuhs. 2005. gadā par pašpārvaldes prezidentu ievēlēts Mahmuds Abass.

Sektor Gaza

Sektor Gaza (krievu: Сектор Газа) bija PSRS un Krievijas mūzikas grupa, kas dibināta 1988. gada 9. jūnijā Voroņežā. Grupu dibinājis vokālists un dziesmu tekstu autors Jurijs Kļinskihs, viņš arī bija tās līderis. Kolektīva nosaukums ir cēlies no Voroņežas pilsētas industriālā rajona, kas piesarņotā gaisa dēļ tika saukts par "Gāzes sektoru" (Сектор газа). Grupa beidza pārstāvēt 2000. gadā pēc Kļinskiha nāves.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.