Galisija

Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Galīcija.
Galisija
Galicia
—  Spānijas autonomais apgabals  —
Flag of Galisija
Karogs
Coat of arms of Galisija
Ģerbonis
Galicia in Spain (plus Canarias)
Administratīvais centrs Santjago de Kompostela
Lielākā pilsēta Vigo
Oficiālā valoda spāņu valoda, galisiešu valoda
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Administrācija
 - Prezidents Alberto Núñez Feijóo
Platība 
 - Kopējā 29 574,4 km²
Iedzīvotāji (2015)
 - Kopā 2 734 915
 - Blīvums 92,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti 1981. gada 28. aprīlī
Likumdevēja vara Galisijas parlaments
Vietas kongresā 25 deputāti (no 350)
Vietas senātā 19 senatori (no 264)
Mājaslapa: www.xunta.es/portada

Galisija (spāņu: Galicia, galisiešu: Galicia) ir autonoms apgabals un vēsturisks novads Spānijas ziemeļrietumos. Tas ir viens no septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, kā arī viens no astoņiem, kuriem piešķirts nācijas nosaukums. Robežojas ar Portugāli dienvidos, ar Kastīliju un Leonu un Astūriju austrumos. To rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas kopējais garums ir 1660 km, iekļaujot piecas Galisijai piederošās salas Atlantijas okeānā.

Apgabala kopējā platība ir 29 574 km², pēc 2015. gada datiem apgabalā dzīvo 2 734 915 iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tā ir septītais lielākais Spānijas autonomais apgabals. Kopējā platība ir 29 574,4 km², tā ir septītā lielākā Spānijas province pēc platības (5,8% no kopējās Spānijas teritorijas).

Galisija administratīvi sīkāk dalās četrās provincēs: Akoruņas province, Lugo province, Ourenses province un Pontebedras province. Administratīvais centrs ir Santjago de Kompostela, bet lielākā pilsēta ir Vigo, nākamās lielākās pilsētas ir Akoruņa, Ourense un Lugo.

Etimoloģija

Galisijas nosaukums radies no latīņu vārda Gallaecia, kā senatnē sauca ķeltu cilti, kas dzīvojusi šajā teritorijā.

Vēsture

2. gadsimtā pirms mūsu ēras uz tagadējo Galisiju atnāca romiešu leģioni. Nedaudzie saglabājušies Romas impērijas laika pieminekļi ir Lugo aizsargmūris, romiešu tilts un Herkulesa tornis. Tornis ir vienīgā romiešu bāka pasaulē, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

No 5. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Galisijas teritorijā, bijušās svēbu valsts vietā, atradās Galisijas karaliste. Sākotnēji tā bija viena no Astūrijas karalistes provincēm.

9. gadsimta sākumā mūsdienu Galisijas galvaspilsētā Santjago de Kompostelā atklāja Apustuļa Jēkaba apbedījuma vietu. Pateicoties šim faktam, pilsēta kļuva par vienu no trīs svētajām pilsētām. Miljoniem svētceļnieku no visas Eiropas devās svētceļojumos, lai to apskatītu. Izveidojās vairākus simtus kilometrus garais Svētā Jēkaba ceļš. Grūtā un ilgā ceļa mērķis bija sasniegt Santjago de Kompostelas katedrāli. Mūsdienās ir izveidojušies vēl daudzi citi svētceļnieku maršruti, tomēr pats senākais un interesantākais ir Franču ceļš, kas sākas Francijā un stiepjas cauri visiem Spānijas ziemeļu rajoniem.

Skatīt arī

Akoruņas province

Akoruņas province (spāņu: Province of A Coruña) ir viena no 50 Spānijas provincēm valsts ziemeļrietumos, Galisijas autonomajā apgabalā. Tā robežojas ar Lugo provinci austrumos un ar Pontebedras provinci dienvidos. Provinci rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns. Tās lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Akoruņa. Akoruņas provinces platība ir 7950 kvadrātkilometri, 2012. gada beigās provincē dzīvoja 1 139 121 iedzīvotāju. Tā ir sīkāk sadalīta 94 municipalitātēs.

Bigo

Bigo (spāņu: Vigo, izrunā: [ˈbiɣo]) ir pilsēta Spānijas ziemeļrietumos Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna krastā. 2013. gadā pilsētā dzīvoja 296 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir lielākā pilsēta Galisijas autonomajā komūnā un 14. lielākā pilsēta Spānijā.

Bigo ir viena no lielākajām zvejas ostām Eiropā. Pilsētā ir attīstīta saldēto un konservēto produktu rūpniecība.

1702. gadā angļu un nīderlandiešu kuģi Bigo līcī nogremdēja spāņu un franču kuģus, kas bija piekrauti ar Amerikas zeltu un dārgakmeņiem. Tiek uzskatīts, ka līcī joprojām dzelmē atrodas kuģi pilni ar dārglietām.Bigo bāzējas Spānijas augstākās līgas futbola klubs Bigo "Celta".

Galisiešu valoda

Galisiešu valoda (galego; IPA: [gaˈlego]) ir romāņu saimes valoda, kurā runā vairāk kā 3 miljoni cilvēku Galisijas autonomajā reģionā Spānijas ziemeļrietumos.

Viduslaikos galisiešu un portugāļu valodas bija viena valoda, kuru valodnieki sauc par galisiešu-portugāļu, viduslaiku galisiešu vai senportugāļu valodu un tajā runāja teritorijās, kuras pārvaldīja Galisijas Karaliste.

Galisijas karaliste

Galisijas karaliste (Reino de Galicia) bija valsts, kas 5.-6. gs., pēc tam kā karaliste no 910. gada pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumos, bijušās svēbu valsts vietā.

Sākotnēji viena no Astūrijas karalistes provincēm. Alfonso III Lielais (Alfonso III el Magno), Astūrijas, Galisijas un Leonas karalis, 910. gadā sadalīja valsti tika 3 daļās: vecākais dēls Garsija (910-914) saņēma tās centrālo daļu un Leonas (León) pilsētu, Fruela II palika krietni sarukušās Astūrijas tronī, Ordinjo II (873-924) kļuva par Galisijas karali (tāpēc tika dibināta Galisijas karaliste). 924. gadā pēc Ordinjo II nāves Galisija atkal tika pievienota Astūrijai kā autonoma administratīva vienība - t.s. "iekšējā karaliste", - kas laiku pa laikam ieguva suverenitāti, bet visai drīz to atkal zaudēja personālūnijās.

Galisijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Galisijas karaļi.

409. gadā mūsdienu Galisijas teritorijā, sadaloties Rietumromas impērijai izveidojās Svēbu karaliste, kas ir Galisijas karalistes priekštece. No 585. līdz apm. 712. gadam daļa Galisijas teritorijas atradās Vestgotu karalistes pakļautībā. 8. gadsimtā tā kļuva par jaunizveidotā Astūrijas (vēlāk Leonas karaliste) karalistes daļu. 1230. gadā Kastīlijas karalistes karalis Fernando III Leonas karalisti, kuras sastāvā atradās arī daļa Galisijas karaliste, pievienoja Kastīlijas tronim. Galisijas karaliste pastāvēja līdz 1833. gadam, kad to oficiāli apvienoja ar jau pastāvošo Spānijas karalisti, taču jau kopš 1517. gada to pārvaldīja viens kopējs karalis ar Spāniju.

Galīcija

Galīcija (ukraiņu: Галичина (Halyčyna), poļu: Galicja, vācu: Galizien, krievu: Галиция (Gaļicija)) ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.

19. gadsimtā un 20. gadsimtā Galīcijā bija spēcīgas nacionālās kustības.

Leonas karaliste

Leonas karaliste bija karaliste, kas laikā no 910. līdz 1037. gadam pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumos. Galvaspilsēta Leona (León).

Leonas pilsēta zināma jau kopš Romas impērijas laikiem, kad to nodibināja kā VII leģiona (Legio Septima Gemina - Septītais Dvīņu leģions) bāzi. Pilsētas attīstību veicināja netālu esošās zelta atradnes. 540. gadā Leonu iekaroja vestgotu karalis Leovigilds; 717. gadā to iekaroja mauri; 742. gadā to iekaroja Astūrijas karaliste.

Lugo province

Lugo province (spāņu: Provincia de Lugo) ir viena no 50 Spānijas provincēm valsts ziemeļrietumos, Galisijas autonomajā apgabalā. Tā robežojas ar Ourenses provinci dienvidos, ar Pontebedras provinci un ar Akoruņas provinci austrumos, ar Astūriju un ar Leonas provinci rietumos. Provinci ziemeļos apskalo Biskajas līcis. Tās lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Lugo. Lugo provinces kopējā platība ir 9856 km2, 2009. gada beigās provincē dzīvoja 355 195 iedzīvotāji. Tā ir sīkāk sadalīta 67 municipalitātēs.

Ourenses province

Ourenses province (spāņu: Provincia de Ourense) ir viena no 50 Spānijas provincēm valsts ziemeļrietumos, Galisijas autonomajā apgabalā. Tā robežojas ar Lugo provinci ziemeļos, ar Pontebedras provinci austrumos, ar Leonas provinci ziemeļrietumos, ar Samoras provinci austrumos un ar Portugāli dienvidos. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Ourense. Tās kopējā platība ir 7273 km2, 2009. gada beigās provincē dzīvoja 335 642 iedzīvotāji. Tā ir sīkāk sadalīta 92 municipalitātēs.

Pontebedras province

Pontebedras province (spāņu: Provincia de Pontevedra) ir viena no 50 Spānijas provincēm valsts ziemeļrietumos, Galisijas autonomajā apgabalā. Tā robežojas ar Akoruņas provinci dienvidos, ar Lugo provinci dienvidrietumos, ar Ourenses provinci austrumos un ar Portugāli dienvidos. Provinci rietumos apskalo Atlantijas okeāns. Tās lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir Pontebedra. Provinces kopējā platība ir 4495 km2, 2009. gada beigās tajā dzīvoja 963 511 iedzīvotāji. Tā ir sīkāk sadalīta 62 municipalitātēs.

Santjago de Kompostela

Santjago de Kompostela (spāņu: Santiago de Compostela, izrunā: [sanˈtjaɣo ðe komposˈtela]) ir Galisijas autonomās komūnas galvaspilsēta. Santjago de Kompostela atrodas Spānijas ziemeļrietumos, Akoruņas provincē. 2000. gadā Santjago de Kompostela bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Spānija

Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.

Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski parlamentārās pārstāvības konstitucionālā monarhija ar mantojumā nododamu troni, kur valsts galva ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir valdības prezidents. Izpildvara ir piešķirta valdībai. Centrālā likumdošanas vara ir piešķirta parlamentam ar divām palātām. Tiesu vara ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.

2010. gadā Spānijā dzīvoja 46,03 miljoni iedzīvotāju. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir Madride. Tā ir arī valsts galvaspilsēta. Oficiālā valoda valstī ir spāņu, lai gan Katalonijā, Basku Zemē un Galisijā reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai.

Spānijas administratīvais iedalījums

Spānijas administratīvo iedalījumu veido 17 autonomie apgabali (spāņu: comunidades autónomas), 2 autonomās pilsētas (spāņu: ciudades autónomas) un 3 suverēnās teritorijas (spāņu: plazas menores de soberanía). Spānijas autonomie apgabali (spāņu: Comunidad Autónoma) ir Spānijas Karalistes pirmā līmeņa politiskais iedalījums, kas izveidots saskaņā ar Spānijas konstitūciju. Konstitūcijas otrais pants atzīst visu "reģionu un tautību" tiesības uz pašpārvaldi un pasludina "Spānijas nācijas nesaraujamo vienotību". Autonomie apgabali sīkāk iedalās 50 provincēs (spāņu: provincias).

Spānijas autonomie apgabali

Spānijas autonomie apgabali (spāņu: Comunidad Autónoma) ir Spānijas Karalistes pirmā līmeņa politiskais iedalījums, kas izveidots saskaņā ar Spānijas konstitūciju. Konstitūcijas otrais pants atzīst visu "reģionu un tautību" tiesības uz pašpārvaldi un pasludina "Spānijas nācijas nesaraujamo vienotību."

Spānija ir sadalīta 17 autonomos apgabalos. Šīs reģionālās valdības ir atbildīgas par skolām, izglītību, veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, kultūru, pilsētu un lauku attīstību, un dažos apgabalos, policiju. Ir arī divas autonomas pilsētas. Kopumā, saskaņā ar autonomiju sistēmu, Spānija tiek uzskatīta par "ārkārtīgi decentralizētu valsti"[nepieciešama atsauce], ar centrālo valdību, kas veido tikai 18% no valsts izdevumiem.

Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija

Liga de Fútbol Profesional (Profesionālā futbola līga) jeb La Liga ir Spānijas augstākā līga futbolā. Visvairāk titulu (33) tajā ir izcīnījusi Madrides "Real" komanda. Pēc UEFA novērtējuma tā ir Eiropas spēcīgākā līga.

Spānijas pilsētu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopotas Spānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2014.g. bija vairāk kā 20 000 iedzīvotāji. Kopā tādas bija 398 pilsētas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2014.g. bija 62 pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. Galvaspilsētā Madridē un Barselonā ir vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

Spānijā kā sīkākā administratīvā iedalījuma vienība ir municipalitāte, kas bieži vien sakrīt arī ar attiecīgo apdzīvoto vietu. 2014.g. Spānijā bija 8122 municipalitātes.

Spānijas provinces

Spānijas provinces (spāņu: Provincia de España) ir Spānijas otrā līmeņa politiskais iedalījums, kas ir izveidots saskaņā ar Spānijas konstitūciju. Spānija kopš 1833. gada ir sadalīta 50 provincēs, kas ir apvienotas 17 autonomajos apgabalos.

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Spānijas ir iekļautas 44 vietas (39 kultūras objekti, 3 dabas objekts un 2 jaukti objekti), savukārt 33 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Spānija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1982. gada 4. maijā.Pirmās vietas no Spānijas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas Pasaules mantojuma komitejas 8. sesijā, kas notika Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā 1984. gadā. Šajā sesijā tika iekļautas 5 vietas no Spānijas: Kordovas mošeja–katedrāle; Alhambra un Generalife, Granādā; Burgosas katedrāle; Eskorjala klosteris un vieta, Madridē; Gueļa parks, Gueļas pils un Casa Mila (Antonio Gaudi darbi) Barselonā. Vēl piecas vietas tika iekļautas 1985. gadā un 4 vietas 1986. gadā. Pašlaik kopā ir iekļautas 44 vietas, ar šo Spānija ir trešā lielākā valsts ar visvairāk objektiem aiz Ķīnas (48 objekti) un Itālijas (51 objekts)

Čiloje

Čiloje (spāņu: Isla Grande de Chiloé vai Isla de Chiloé) ir Čīlei piederoša sala Dienvidamerikas dienvidrietumu piekrastē Klusajā okeānā. Administratīvi ietilpst Loslagosas reģiona Čilojes provincē. No kontinenta salu atdala Čakao šaurums ziemeļos un Ankudas un Korkovado līči austrumos. Dienvidos no Čilojes izvietojies Čonu arhipelāgs. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, austrumu krasts stipri izrobots. Rietumdaļā līdz 866 m augsts kalnu masīvs.

Pirms spāņu iekarotāju ierašanās salu apdzīvoja čonu, viliču un kunku indiāņu tautas. Pirmais no eiropiešiem 1540. gadā salu atklāja spānis Alonso de Kamargo, bet pirmā ekspedīcija, kas salu apkuģoja un izpētīja bija Fransisko de Uljoa 1553. gadā. Sākotnēji salai tika dots nosaukums Jaunā Galisija (Nueva Galicia), bet tas neiedzīvojās un sala tika dēvēta viliču valodas nosaukumā, kas nozīmē «kaiju vieta». Pirmā pilsēta Kastro dibināta 1567. gadā. 17. un 18. gadsimtā salā intensīvi darbojās jezuītu misionāri, kuru vairāk kā 150 uzbūvētās koka baznīcas 2000. gadā tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 1826. gadā Čiloje iekļāvās Čīles sastāvā.

Autonomie apgabali
Autonomās pilsētas

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.