Ferrari

Šis raksts ir par autoražotāju. Par Formula 1 autosacīkšu komandu skatīt rakstu Scuderia Ferrari.
Ferrari N.V.
Tips publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma autobūve
Dibināts 1939. gada 13. septembrī Valsts karogs: Itālija Modēna, Itālija
(kā Auto Avio Costruzioni)[1]
Dibinātājs Enco Ferrāri
Galvenais birojs
Darbības zona Karogs: Pasaule Pasaule
Galvenās personas
  • Serdžo Markjonne
  • (prezidents)
  • Pjēro Ferrāri
  • (viceprezidents)
Produkti sporta auto
Produkcija 8,014 vienības
Ieņēmumi €3.105 miljardi
Pamatdarbības ienākumi 0595 miljoni
Neto ienākumi 0399 miljoni
Aktīvi €3.850 miljardi
Kopkapitāls 0325 miljoni
Darbinieki 3,115
Meitas uzņēmumi Ferrari S.p.A.
Scuderia Ferrari
Mājaslapa ferrari.com
Atsauces: [2]

Ferrari S.p.A. ir Itālijas luksusa sporta automašīnu ražotājs. Uzņēmumu 1929. gadā dibināja Enco Ferrāri. Galvenā mītne atrodas Maranello

Ferrari akcijas tiek kotētas Ņujorkas fondu biržā (simbols RACE) un Milānas fondu biržā. Lielākie akcionāri (2015. gada oktobrī): Fiat Chrysler Automobiles (81 %), Pjero Ferrari (10 %).

Uzņēmums atbalsta Formula 1 komandu Scuderia Ferrari.

Vēsture

1929. gadā Enco Ferrāri Alfa Romeo dibināja sporta automobiļu nodaļu Scuderia Ferrari (burtiski "Ferrāri Stabilais"), kas nodarbojās ar autosacīkšu braucēju sponsorēšanu un automašīnu izgatavošanu sacīkšu vajadzībām. Enco Ferrāri iesākumā nemaz nebija ieinteresēts ielu automobiļu ražošanā. 1938. gadā Ferrāri aizgāja no Alfa Romeo. Enco Ferrāri pēc līguma bija autosacīkšu liegums uz četriem gadiem, kā arī viņš nedrīkstēja projektēt sporta auto.

1941. gadā fašistiskās valdības līderis Benito Musolīni konfiscēja Alfa Romeo uzņēmumu priekš Ass valstu kara apgādes. Scuderia pārtapa par Auto Avio Costruzioni Ferrari, kas it kā valsts vajadzībām ražoja darbagaldus un lidaparātu rezerves daļas. Tāpat zināms kā SEFAC (Scuderia Enzo Ferrari Auto Corse), Ferrāri izgatavoja divus sacīkšu automobiļus Tipo 815. Tie bija pirmie Ferrari markas automobiļi (to debija notika 1940. gada sacīkstēs Mille Miglia), tomēr Otrā pasaules kara laikā, tiem nebija lielu panākumu. 1943. gadā Ferrari rūpnīca pārcēlās uz pašreizējo vietu Maranello. 1944. gadā rūpnīcu sabombardēja sabiedrotie un tā tika atjaunota pēc kara beigām, 1946. gadā, kā arī tika uzsākta ielas automobiļu ražošana. 1947. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību.

Ferrari 166MM Barchetta
166MM Barchetta 212/225

Pirmais ielas Ferrari bija 1947. gada 125 S, kas bija aprīkots ar 1,5 litru V12 dzinēju; Enco Ferrāri nelabprāt izgatavoja un pārdeva savus automobiļus, lai finansētu Scuderia Ferrari.[3]

1969. gadā FIAT iegādājās 50 % Ferrari akciju. Tas ļāva palielināt pieejamos investīciju fondus, tika uzsākta rūpnīcas paplašināšana, kas bija paredzēta, lai pārceltu ražošanu no Turīnas FIAT, kur ražoja ar Ferrari dzinējiem aprīkotos Fiat Dino.

1988. gadā, Enco Ferrāri vadīja Ferrari F40 ražošanas uzsākšanu, tas bija pēdējais jaunais Ferrari, kas tika izlaists pirms viņa nāves tajā pašā gadā. No 2002. līdz 2004. gadam, Ferrari ražoja modeli Enzo, kas ir visu laiku ātrākais šīs markas modelis, nosaukums modelim tika piešķirts godinot kompānijas dibinātāju Enco Ferrari. Modelim bija jāsaucas F60, kas turpinātu F40 un F50 modeļu sēriju, tomēr Ferrari bija tik ļoti apmierināts ar jaunā modeļa rezultātu, ka nolēma to nodēvēt par Enzo. Iesākumā šis modelis tika piedāvāts kompānijas pastāvīgajiem klientiem, katrs no 399 automobiļiem (izņemot 400., kas tika ziedot Vatikāna labdarībai) maksāja 650 tūkstoši dolārus.

2002. gada 15. septembrī, 964 dažādi Ferrari markas automobiļi apvienojās Ferrari Driving Days pasākumā Silverstonas trasē, kur visi automobiļi devās trasē uzstādot jaunu pasaules rekordu.[4]

Līdz 2008. gadam FIAT bija ieguvis līdz 85 % Ferrari kapitāldaļu.[5]

2014. gada 29. oktobrī mātes uzņēmums Fiat Chrysler Automobiles paziņoja, ka plāno atdalīt Ferrari, 10 % tā kapitāldaļu pārdodot biržā. Līdz tam FIAT piederēja 90 % Ferrari akciju.[6] 2015. gada 22. oktobrī Ferrari Ņujorkas fondu biržā veica sākotnējo publiskajo piedāvājumu ar 9 % akcijām.[7] 2016. gada 4. janvārī sākta akciju kotēšana Milānas fondu biržā.[8]

Atsauces

  1. «History of Enzo Ferrari». auto.ferrari.com. Skatīts: 2016. gada 31. maijs.
  2. «2016 Annual Report». Ferrari. 2017. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 8. aprīlis.
  3. History of Ferrari In DK Engineering from http://www.dkeng.co.uk/company/The_History_of_Ferrari.html
  4. «Felipe Massa and Marc Gene lead a record breaking parade of Ferraris at Silverstone». Skidmark. 2012. gada 15. septembris. Skatīts: 2012. gada 18. septembrī.
  5. «Italian Car Companies». Listitude.com. 2013. gada 4. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. decembrī. Skatīts: 2013. gada 6. decembrī.
  6. «Fiat 2013 Annual Report». Fiat S.p.A. Skatīts: 2014-08-13.
  7. Ferrari debitē Ņujorkas akciju biržā LETA/AFP, 2015. gada 22. oktobris
  8. Ferrari debitē Milānas akciju biržā LETA--DPA, 2016. gada 4. janvāris

Ārējās saites

1996. gada F1 sezona

1996. gada F1 sezona bija 47. F1 sezona. Tā sākās 1996. gada 10. martā un beidzās 13. oktobrī.

Par titulu cīnījās abi Williams piloti - iepriekšējo divu gadu vicečempions Deimons Hils un debitants Žaks Vilnēvs. Vācietis Mihaels Šumahers aizvadīja savu pirmo sezonu Ferrari komandas sastāvā.

2002. gada F1 sezona

2002. gada F1 sezona bija 53. F1 sezona. Tā sākās 2002. gada 3. martā un beidzās 13. oktobrī.

Tajā dominēja Ferrari: tikai divās sacīkstēs uzvarētājs nebija šīs komandas pilots. Mihaels Šumahers savu titulu garantēja jau 11. sacīkstē no 17. Divas reizes bija skandāli par komandu pavēlēm - pēc Austrijas un pēc ASV Grand Prix. Par spīti Phoenix komandas centieniem, FIA neatļāva tai piedalīties nevienā sacīkstē. Bankrotēja Arrows komanda, kura savu pēdējo sacīksti aizvadīja Vācijā, par spīti vairākkārtējām baumām par komandas atgriešanos nākamajās sacīkstēs. Komandu centās atdzīvināt uzņēmējs Olivers Bērings, tomēr FIA viņa pieteikumu uz 2003. gadu nepieņēma.

2004. gada F1 sezona

2004. gada F1 sezona bija 55. F1 sezona. Tā sākās 2004. gada 7. martā un beidzās 24. oktobrī.

Ferrari šajā sezonā dominēja, savukārt Williams un McLaren nebija tik konkurētspējīgi kā iepriekš. Renault un BAR kopvērtējumā bija augstāk nekā iepriekš. Tajā vairs nepiedalījās veterāni Haincs Haralds Frencens un Joss Verstapens. Komandas palika tādas pašas kā 2003. gadā. Šajā sezonā bija arī divas jaunas trases: Sahira un Šanhaja.

Austrālijas Grand Prix

Austrālijas Grand Prix (angļu: Australian Grand Prix) ir ikgadēja pirmās formulas Grand Prix izcīņa, kas notiek Austrālijā.

Lai gan neoficiāli sacīkstes, kas vēlāk tika pārdēvētas par "Austrālijas Grand Prix" izcīņām, tika rīkotas jau kopš 1928. gada, pirmā oficiālā Austrālijas Grand Prix izcīņa (Formula 1 ietvaros) notika tikai 1985. gadā un kopš tā laika ne gadu nav izlaista. No 1985. līdz 1995. gadam sacīkstes norisinājās Adelaidas ielu trasē, bet kopš 1996. gada notiek Alberta parka izvietotajā Melburnas Grand Prix trasē Melburnā. Pašreizējās līgumsaistības ar Melburnas trases vadību paredz, ka Austrālijas lielās balvas izcīņa Melburnā norisināsies kā minimums līdz 2023. gadam.Pagaidām sekmīgākais braucējs Austrālijas Grand Prix izcīņās (Formula 1 ietvaros) ir vācu pilots Mihaels Šūmahers, kurš šeit ir uzvarējis veselas 4 reizes. Turpretim komandu kopvērtējumā visvairāk uzvaru pieder McLaren vienībai, kurai kopumā šeit (Formula 1 ietvaros) ir izdevies uzvarēt veselas 11 reizes.

Pašreizējais un aizstāvošais Austrālijas Grand Prix uzvarētājs ir vācu pilots Niko Rosbergs, kurš šeit uzvarēja 2016. gadā. Savukārt komandu konkurencē pašreizējie un aizstāvošie uzvarētāji ir Mercedes vienība, kas šeit ir triumfējusi jau pēdējos trīs gadus pēc kārtas (2014., 2015., 2016.). Tiek paredzēts, ka 2017. gada Austrālijas Grand Prix izcīņa norisināsies 26. martā un kā jau daudzus gadus iepriekš kalpos par sezonas atklāšanas posmu.

Beļģijas Grand Prix

Beļģijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās 1925. gadā, bet pirmā F1 sacīkste Beļģijā notika 1950. gadā.F1 Beļģijas GP sacīkste ir notikusi Spa-Frankošampā, Zolderā un Nivelā. Kopš 1985. gada visas Beļģijas GP sacīkstes notiek Spa. 2003. un 2006. gadā sacīkstes nenotika rekonstrukcijas dēļ. Sacīkstēs bieži līst lietus un notiek avārijas, tādēļ Beļģijas GP ir iemīļojuši gan skatītāji, gan piloti. Visvairāk uzvaru te ir izcīnījis Mihaels Šūmahers (6). Ferrari komanda šeit ir uzvarējusi 16 reizes.

Brazīlijas Grand Prix

Brazīlijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās 1972. gadā kā ārpusčempionāta sacīkste, tomēr pirmoreiz čempionāta kalendārā to iekļāva 1973. gadā. Līdz 1977. gadam sacīkstes norisinājās tolaik 7 kilometrus garajā Interlagušas trasē. 1978. gadā Grand Prix rīkoja Žakarepagua trasē. Tad divus gadus sacīkste atgriezās Interlagušā, bet no 1981. līdz 1989. gadam sacīksti rīkoja Žakarepagua. 1990. gadā Brazīlijas GP atgriezās saīsinātajā Interlagušā.

Eiropas Grand Prix

Eiropas Grand Prix bija ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. No 1923. līdz 1977. gadam tas bija goda nosaukums kādai no Grand Prix sacīkstēm Eiropā, tomēr 1983. gadā norisinājās pirmā atsevišķā Eiropas GP.

Atsevišķā Eiropas GP ir norisinājies trijās valstīs - Lielbritānijā (Brendshečā un Doningtonā), Vācijā (Nirburgringā) un Spānijā (Heresā un Valensijā). Visbiežāk - 12 reizes no 18 - Eiropas GP ir norisinājusies Nirburgringā, tomēr sakarā ar līgumu Valensijā Eiropas GP sacīkstes notiks vismaz 7 gadus. Visbiežāk Eiropas GP ir uzvarējis Mihaels Šumahers (6 reizes). Visbiežāk uzvarējusī komanda ir Ferrari (6 reizes). Pēc 2012. gada sezonas Eiropas GP vairs netiek aizvadītas, jo sākot ar 2013. gadu Spānijas lielā balva pamīšus notiek Barselonā un Valensijā.

Felipe Masa

Felipe Masa (portugāļu: Felipe Massa; dzimis 1981. gada 25. aprīlī Sanpaulu, Brazīlijā) ir brazīliešu autosportists, pazīstams pateicoties savai Formula 1 karjerai, kuras laikā guvis 11 Grand Prix uzvaras, bet F1 čempionāta kopvērtējumā viņa augstākais rezultāts bija 2. vieta 2008. gadā, kad sīvā cīņā sezonas pēdējā posma pēdējā aplī par čempionu kļuva Luiss Hamiltons. No 2006. līdz 2013. gada sezonai F1 sacensībās pārstāvēja Ferrari komandu, bet no 2014. gada līdz karjeras beigām 2017. gadā startēja Williams komandas sastāvā.

Fernando Alonso

Fernando Alonso Diass (spāņu: Fernando Alonso Díaz; dzimis 1981. gada 29. jūlijā Ovjedo, Spānijā) ir spāņu autosportists, divkārtējais Pirmās formulas pasaules čempions, titulus izcīnījis 2005. un 2006. gadā Renault komandas sastāvā. Kopš 2015. gada sezonas F1 autosacīkstēs pārstāv McLaren vienību.

2017. gada aprīli Alonso paziņoja par savu dalību prestižajās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs. Šādu lēmumu Alonso pieņēma, jo ir apņēmies izcīnīt trīskāršo kroni, kas sastāv no uzvaras Monako Grand Prix, Indianapolisas 500 un Lemānas 24 stundu sacīkstēm. Indianapolisā Alonso pilotēja Andretti Autosport mašīnu ar McLaren zīmolu.

Francijas Grand Prix

Francijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa, kas pirmo reizi notika 1906. gadā. F1 Francijas GP notika katru gadu kopš sacīkšu pirmās sezonas (1950) ar vienu izņēmumu - 1955. gadā Francija palika bez GP. Neilgi pēc oficiālā kalendāra iznākšanas 2009. gadam Francijas GP atsauca finanšu trūkuma dēļ.

No 1991. līdz 2008. gadam Francijas GP notika Maņikūras trasē. Līdz tam tā bija norisinājusies sešās dažādās trasēs. Visbiežāk Francijas GP ir uzvarējis Mihaels Šumahers (8). Visvairāk uzvaru komandu konkurencē ir Ferrari komandai - 17.

2016. gada decembrī oficiāli tika paziņots, ka, sākot ar 2018. gadu, Pola Rikāra trasē atkārtoti tiks rīkota Francijas Grand Prix izcīņa.

Itālijas Grand Prix

Itālijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās 1921. gadā, bet pirmā F1 sacīkste Itālijā notika 1950. gadā. Tā ir notikusi katru F1 sezonu, tāpat kā Lielbritānijas GP.

Visās sezonās sacīkste ir notikusi Moncā, izņemot 1980. gadu, kad sacīkste notika Imolā. (No 1981. līdz 2006. gadam Imolā notika Sanmarīno Grand Prix.) Šajā trasē tradicionāli veicas mājiniekiem Ferrari, šī komanda ir uzvarējusi 19 reizes. Piecas reizes ar Ferrari šeit ir uzvarējis Mihaels Šūmahers.

Kimi Reikenens

Kimi Matiass Reikenens (somu: Kimi Matias Räikkönen; dzimis 1979. gada 17. oktobrī Espo, Somijā) ir somu autosportists, pazīstams kā Formula 1 pilots un 2007. gada F1 čempions. Kopš 2014. gada sezonas brauc Ferrari komandas sastāvā. No 2009. līdz 2011. gadam viņš piedalījās WRC autorallija čempionātā.

F1 karjeru Reikenens sāka 2001. sezonā, startējot Sauber komandā, lai gan pirms tam bija startējis tikai junioru klases sacīkstēs. 2002. gadā pievienojās McLaren komandai, kuras sastāvā aizvadīja 4 sezonas, divās no kurām (2003., 2005.) kopvērtējumā finišēja otrais. 2007. gadā Reikenens pievienojās Ferrari komandai un kļuva par labāk atalgoto motosportistu pasaulē — sezonā saņemot 51 miljonu dolāru. Savā pirmajā sezonā Ferrari sastāvā Reikenens izcīnīja pasaules čempiona titulu, par vienu punktu apsteidzot Hamiltonu un Alonso. Pēc trijām sezonām 2009. gada sezonas beigās Reikenens paziņoja, ka viņam nav kontrakta ne ar vienu ar F1 komandu un viņš šo sportu pamet. Nākamos divus gadus Reikenens piedalījās gan rallijā, gan NASCAR sacīkstēs, kurās neizcēlās ar sasniegumiem. 2012. gada beigās Reikenens paziņoja, ka atgriežas F1, noslēdzot divu gadu līgumu ar Lotus. 2013. gada 11. septembrī Ferrari noslēdza divu gadu līgumu ar Reikenenu.

Lielbritānijas Grand Prix

Lielbritānijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. Tā pirmo reizi notika 1926. gadā. Pirmā Formula 1 Grand Prix Silverstonā norisinājās 1950. gadā, pirmajā F1 sezonā. Tā arī bija visu laiku pirmā F1 sacīkste. Tāpat kā Itālijā, arī Lielbritānijā sacīkstes ir norisinājušās katru gadu bez izņēmuma.

Lielbritānijas GP ir norisinājusies Silverstonā, Eintrī un Brendshečā. Sākot ar 2010. gada sezonu sacīkstes notiks Doningtonas trasē. Visvairāk uzvaras ir izcīnījis mājinieks Džims Klārks — piecas. Dažas dekādes vēlāk šo rekordu atkārtoja francūzis Alēns Prosts. No komandām Lielbritānijas GP tradicionāli labi veicas McLaren. Kopā ar Ferrari britu komandai šajā trasē ir dalīts rekords: 14 uzvaras. Pirmo piecu sezonu laikā Ferrari četrreiz ir uzvarējuši Lielbritānijā.

Mihaels Šūmahers

Mihaels Šūmahers (vācu: Michael Schumacher, izrunā: [ˈmɪçaʔeːl ˈʃuːmaxɐ]; dzimis 1969. gada 3. janvārī Kerpenā, VFR) ir bijušais vācu autosportists, Formula 1 pilots. Viņš ir septiņkārtējs Formula 1 pasaules čempions, līdz ar to — titulētākais autosportists vēsturē. Pirmos divus titulus M. Šūmahers izcīnīja, pārstāvot Benetton, taču lielākos panākumus: piecus čempiontitulus pēc kārtas viņš izcīnīja, braucot ar sarkano Ferrari formulu. 2006. gadā beidzis F1 pilota karjeru, viņš tomēr atgriezās sacīkšu apritē, un no 2010. līdz 2012. gada sezonai pārstāvēja Mercedes komandu F1 čempionātā.

Rubenšs Barikello

Rubenšs Gonsalvešs Barikello (Rubens Gonçalves Barrichello, dzimis 1972. gada 23. maijā Sanpaulu, Brazīlijā) ir brazīliešu autosportists, pazīstams pateicoties Formula 1 pilota karjerai (1993.-2011.). Kopš 2012. gada Barikello startē IndyCar seriālā, pārstāvot KV Racing komandu.

Scuderia Ferrari

Scuderia Ferrari ir Formula 1 autosacīkšu komanda. Tā ir vienīgā, kura ir piedalījusies pirmajā F1 sezonā (1950. gadā) un pastāv joprojām.

Sebastiāns Fetels

Sebastiāns Fetels (vācu: Sebastian Vettel, izrunā: [zeˈbasti̯an ˈfɛtəl]; dzimis 1987. gada 3. jūlijā Hepenheimā, Vācijā) ir vācu autosportists, Formula 1 pilots, četrkārtējs pasaules čempions. Kopš 2015. gada pārstāv Ferrari komandu, bet lielākos panākumus guvis kā Red Bull Racing pilots.

Uzvarot 2010. gada F1 sezonas kopvērtējumā, S. Fetels kļuva par visu laiku visjaunāko F1 čempionu. Šo panākumu atkārtoja arī 2011. un 2012. gada sezonā, tādējādi kļūdams par visu laiku jaunāko trīskārtējo F1 čempionu. Ceturto čempiontitulu izcīnīja 2013. gada sezonā, tādējādi ar četriem pēc kārtas uzvarētiem čempionātiem S. Fetels ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem F1 pilotiem.

Spānijas Grand Prix

Spānijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. Tā pirmo reizi notika 1951. gadā un pēc tam vēl vairākas reizes ar pārtraukumiem. Kopš 1986. gada tā notiek ik gadu.

F1 Spānijas GP ir notikusi Pedralbesā, Haramā, Monhuikā, Heresā un Montmelo trasē. Visvairāk uzvaru te ir izcīnījis Mihaels Šūmahers – sešas. Komandu konkurencē nepārspēti ir Ferrari ar desmit uzvarām.

Vācijas Grand Prix

Vācijas Grand Prix ir ikgadēja Formula 1 Grand Prix izcīņa. Tā pirmo reizi notika 1926. gadā. Pirmo reizi F1 sacīkstes te notika 1951. gadā. Kopš tā laika tās nav notikušas tikai 1955., 1960. (neoficiāla sacīkste) un 2007. gadā.

Vācijas GP sacīkstes ir notikušas Nirburgringā, Hokenheimā un AVUS trasē. Visbiežāk šeit ir uzvarējis Mihaels Šūmahers - četras reizes. 18 reizes ir uzvarējusi Ferrari komanda. Sākot ar 2008. gadu sacīkstes notiek pārmaiņus Hokenheimā un Nirburgringā. 2008. gada sacīkste norisinājās Hokenheimā, 2009. gada - Nirburgringā, 2010. gada - Hokenheimā utt. Bija paredzēts, ka 2007. gada sacīkste notiks Nirburgringā, tomēr tur notika ierastais Eiropas Grand Prix, kas no 2008. līdz 2012. gadam norisinājās Valensijā.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.