Endēms

Endēms (grieķu: ἔνδημος, endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kura sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, un nav sastopama nekur citur uz Zemes.[1]

Daudz endēmisku sugu ir sastopami ģeogrāfiski vai ekoloģiski izolētos apgabalos, piemēram, salās, kalnos, dziļos ezeros. Reģioni ar augstu endēmismu ir Havaju salas, Madagaskara, Jaunkaledonija, Austrālija, Jaunzēlande, Maurīcija un Baikāla ezers. Izšķir paleoendēmus — izmirstošus, kuru areāli sašaurinās un neoendēmus — jaunas sugas, ģintis utt., kuras vēl nav paguvušas izplatīties. Pretstats endēmam ir kosmopolīts — tāds, kas sastopams gandrīz visur uz Zemes.

Lacha u0
Latimērija jeb celakants — paleoendēmiska otiņspuru zivju suga, kas dzīvo tikai Komoru salu un Madagaskaras tuvumā

Atsauces

  1. Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).Baltais grifs savvaļā sastopams tikai Vecajā pasaulē. Tam ir 3 pasugas, no kurām visbiežāk sastopamā ir nominālpasuga (N. p. percnopterus), bet vismazākais izplatības areāls ir Kanāriju baltajam grifam (N. p. majorensis), kas ir endēms Kanāriju salām.

Boutona trohētija

Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) ir malvu dzimtas krūms, kas endēms Maurīcijai.Sugas vienīgā saglabājusies savvaļas populācija tika jaunatklāta 1973. gadā Lemorne Brabantas pussalas nogāzēs salas dienvidrietumos. 1992. gadā šo reto augu izvēlējās par Maurīcijas republikas nacionālo ziedu.

Coptosperma borbonicum

Coptosperma borbonicum ir rubiju dzimtas koks, kas endēms Maskarēnu salām. Tā ir viena no 19 Coptosperma ģints sugām, kuras sastopamas Āfrikas rietumos, Arābijas pussalā un vairākās Indijas okeāna rietumu daļā.

Hibiscus fragilis

Hibiscus fragilis ir ļoti reti sastopams hibisku krūms, kas endēms Maurīcijai. Maurīcieši šo augu dēvē arī par mandrinette. Latīņu vārds fragilis nozīmē ‘trauslais’.

Klusā okeāna degu

Klusā okeāna degu (Octodon pacificus) ir grauzējs, kas dzīvo Čīlē tāpat kā citi degu. Tas ir endēms Čīlei un tā tuvs radinieks ir degu. Klusā okeāna degu ir aktīvi dienā.

Maurīcijas bulbuls

Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Sākotnēji bija sistematizēta kā Reinjonas bulbula (Hypsipetes borbonicus) pasuga H. borbonicus olivaceus. Kā atsevišķu sugu izdalīja 1993. gadā.

Maurīcijas pelēkā baltactiņa

Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae). Endēms Maurīcijai. Ģeogrāfisko variāciju nav. Lai arī suga sastopama visai bieži, ļoti maz ir zināms par tās dzīvesveidu.

Reinjonas pelēkā baltactiņa (Zosterops borbonicus) iepriekš tika klasificēts kā Maurīcijas pelēkās baltactiņas pasuga. Izdalītas kā atsevišķas sugas, abas tiek dēvētas arī par Maskarēnu baltactiņām.

Melnais garstilbis

Melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae) ir liela auguma īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga. Tas ir endēms Jaunzēlandes bridējputns un tā izplatība ļoti ierobežota. Mūsdienās melnais garstilbis ir pasaulē visapdraudētākā tārtiņveidīgo putnu suga, kuras atjaunošanos kavē vairāki faktori, lai gan intensīvi sugas aizsardzības pasākumi tiek veikti jau vairāk kā 20 gadus.

Moluku kakadu

Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām. Ģeogrāfisko variāciju nav. Moluku kakadu ir skaļākais papagailis pasaulē. Tā ķērciens var sasniegt 135 dB skaļumu.

Oranžastes scinks

Oranžastes scinks (Gongylomorphus spp.) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Tā ir kritiski apdraudēta un patlaban apdzīvo divas nelielas saliņas Maurīcijas ziemeļu piekrastē, savukārt trešajā saliņā ir izzudusi.Nelielā ķirzaka ir maz izpētīta, noslēgti dzīvojoša un joprojām nav pilnībā aprakstīta. Tā ir vistuvāk radniecīga Makabeju scinkam, kas ir endēms Melnās upes aizas nacionālajam parkam Maurīcijā. Arī oranžastes scinks pieder Gongylomorphus ģintij, bet vēl arvien tas nav klasificēts kā atsevišķa suga vai Makabeju scinka pasuga.

Scolopendra abnormis

Scolopendra abnormis (Sērpentas salas skolopendra) ir skolopendru dzimtas simtkājis, kas ir endēms Raundai un Sērpentai. Sarkanajā grāmatā ierindots apdraudēto sugu sarakstā.

Atšķirība starp abu salu populācijām ir diskutabla. Tās ir savstarpēji izolētas, jo skolopendras nespēj peldēt.

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araea) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās. Kopējā populācija ir apmēram 800 īpatņi, lielākā daļa jauno putnu nesasniedz gada vecumu (apmēram 70—80%). Tas ligzdo Mae, Siluetas un Pralēnas salās. Pēdējā no tām Seišelu piekūna populācija tika atjaunota 1977. gadā.

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae). Tas ir endēms Āfrikas putns, kas mājo savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) datiem sekretārputns ir iespējami apdraudēta putnu suga (angļu: Vulnerable). Mūsdienās vairs nav sastopams Gambijā, bet par tā izplatību Gvinejā-Bisavā trūkst datu.Sekretārputns ir Sudānas un Dienvidāfrikas nacionālais putns un attēlots abu valstu ģerboņos.

Suecas kanāls

Suecas kanāls (arābu: قناة السويس, Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu). Lietojams kuģošanai kuģiem, kuru iegrime nepārsniedz 16,1 m. Kanāla darbību pārrauga īpaša Suecas kanāla pārvalde (Suez Canal Authority, SCA).

Būtībā tas nav viens nepārtraukts kanāls, bet gan vairāki, kas savieno savā starpā virkni dabīgu un mākslīgu ezeru, veidojot vienotu transporta artēriju, kurā ietilpst arī 5 mazākas ostas: Adabija, Porttavfika, Atka, Suhna un Zeitija. Caur Suecas kanālu pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu un 20% pasaules naftas pārvadājumu.[nepieciešama atsauce]Projekta autori ir franču būvinženieris Ferdinands de Lesepss un austriešu inženieris Aloizs Negrelli (Alois Negrelli).

Syzygium guehoi

Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai. Tas ir rets augs, kam Sarkanajā grāmatā piešķirts kritiski apdraudētas sugas statuss.Syzygium jeb sūkļāboli ir dzimtas lielākā ģints, kas ietver 1200—1800 Rietumu puslodes tropos un subtropos atrodamas sugas. Maskarēnu salās zināmas 18 sugas, no kurām Maurīcijai endēmas 15 sugas. Syzygium guehoi atklāja 1989. gadā, zinātniski aprakstīja — 2000. gadā.

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai. Šī suga bija tuvu izmiršanai, kad 1977. gadā Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests uzsāka tās glābšanas programmu. Pasākumu rezultātā Sarkanajā grāmatā 2000. gadā sārto balodi no kritiski apdraudētas sugas ierindoja apdraudēto sugu sarakstā.

Tambalakokve

Tambalakokve, arī tambalakokves koks, dodo koks (Sideroxylon grandiflorum) ir gutaperčas dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.

Tropidophora fimbriata

Tropidophora fimbriata ir Tropidophora ģints gliemezis, kas pieder Pomatiidae dzimtai. Endēms Maskarēnu salām.

Vjetnamas fazāns

Vjetnamas fazāns (Lophura edwardsi hatinhensis) ir fazānu dzimtas vistveidīgais putns, kas pieder vistfazānu ģintij. Sākotnēji klasificēta kā atsevišķa suga Lophura hatinhensis, tā šobrīd tiek uzskatīta par Edvardsa fazāna (Lophura edwardsi) pasugu.Tā ir apdraudēta suga, kuru skaits savvaļā ir aptuveni 2500 īpatņu. Nebrīvē tiek turēti ap 115 putnu.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.