Enciklopēdija

Enciklopēdija (no latīņu: encyclopaedia, kas savukārt cēlies no sengrieķu: ἐγκύκλιος παιδεία — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; κύκλος — ‘aplis’, παιδεία — ‘apmācīšana’) ir rakstisks, zinātnisks izdevums, kurā ir sistemātiskas ziņas par daudzu zinātņu jautājumiem. Enciklopēdijas var būt vispārīgas, saturot rakstus par daudzām dažādām nozarēm, vai arī specializēties kādā no tām — piemēram, medicīnas enciklopēdijas.

Doma par visu pasaules zināšanu apkopošanu vienuviet radās jau senajā pasaulē, kaut gan termins "enciklopēdija" radās 16. gadsimtā. Terminoloģiskās vārdnīcas un zināšanu apkopojumi tika sastādīti jau Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Viens šāds apkopojums ir Aleksandrijas bibliotēka. Daudzi senatnes rakstnieki (piemēram, Aristotelis) centās izsmeļoši aprakstīt zināšanas visās nozarēs. Viens no nozīmīgākajiem enciklopēdistiem bija Plīnijs Vecākais, kas uzrakstīja "Dabas Vēsturi" — 37 sējumu dabas aprakstu, kas bija plaši izplatīts Eiropā līdz pat viduslaikiem.

Brockhaus Lexikon
Brockhaus enciklopēdija, 1902

Lielākās drukātās enciklopēdijas

Interneta enciklopēdijas

Skatīt arī

Ārējās saites

Aprīlis

Aprīlis (latīņu: Aprilis) pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis. Aprīlis ir viens no četriem mēnešiem, kurā ir 30 dienas. Latviešu mēneša senais nosaukums ir sulu mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir sultekis vai Velyku mėnuo bet mūsdienās — balandis.

Augusts

Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Sākotnēji seno romiešu kalendārā mēnesis tika saukts par Sextilis (sestais), un bija gada sestais mēnesis. Ap 700. gadu p.m.ē. kalendārs tika papildināts ar janvāri un februāri, un Sextilis kļuva par astoto mēnesi. 8. gadā p.m.ē. mēnesis tika pārdēvēts par godu pirmajam Romas imperatoram Augustam. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir suņu, rudzu vai sēju mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir rugpiūtis vai dėgesis, bet mūsdienās — rugpiūtis. Augusts Latvijā ir pēdējais vasaras mēnesis, bet Īrijā pirmais rudens mēnesis.

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļi Bowsk, krievi Бауск.

Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas. Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.

Decembris

Decembris (latīņu: December) pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis. Decembrī ir 31 diena. Decembris ir ziemas pirmais un gada pēdējais mēnesis. Decembrī ir ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā.

Vārds decembris nāk no latīņu valodas vārda decem (desmit), jo līdz pat 8. gadsimtam p.m.ē. decembris romiešu kalendārā bija desmitais mēnesis. Latviešu mēneša senais nosaukums ir vilku mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir sausis vai Kalėdų mėnuo, bet mūsdienās — gruodis.Astroloģijā, decembris sākas, kad Saule ieiet Strēlnieka zvaigznājā, un beidzas, kad tā ieiet Mežāža zvaigznājā.

Februāris

Februāris (latīņu: Februarius, no latīņu: februare — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis. Februāris ir gada īsākais mēnesis, un parasti tajā ir 28 dienas, bet garajā gadā 29 dienas. Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis.

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru. Pastāvēja no 1963. līdz 1997. gadam. Tās vadība atradās Maskavas ielā 68, Rīgā, Latvijā.

Sākotnējais izdevniecības nosaukums bija Latvijas Valsts izdevniecības Enciklopēdiju redakcija, 1968. gadā tā ieguva Galvenās enciklopēdiju redakcijas nosaukumu, 1990. gadā kļuva par Latvijas Enciklopēdiju redakciju, 1992. gadā — izdevniecību "Latvijas enciklopēdija". No 1966. līdz 1975. gadam bija Latvijas Zinātņu akadēmijas sistēmā, no 1976. līdz 1979. gadam — izdevniecības "Zvaigzne" sistēmā, pārējā laikā bijusi patstāvīga izdevniecība.1980. gadu otrajā pusē izdevniecības darbinieku skaits sasniedza 160, darbojās 11 zinātniskās redakcijas, tāpat bija apmēram 750 autori un 270 zinātniskie konsultanti. No 1969. līdz 1977. gadam izdevniecības galvenais redaktors bija Alfrēds Raškevics, savukārt no 1981. līdz 1989. gadam — Pēteris Jērāns.1990. gados tika uzsākta vairāku enciklopēdiju sagatavošana (1994. gadā — "Latvijas daba", 1995. gadā — "Māksla un arhitektūra biogrāfijās"), tomēr tās nepaspēja izdot pirms izdevniecības likvidēšanas. Aizsākto enciklopēdiju izdošanu pēc tam pārņēma "Preses nams".

Jūlijs

Jūlijs (latīņu: Julius) ir gada septītais mēnesis. Jūlijā ir 31 diena. Mēnesis ir nosaukts Jūlija Cēzara vārdā, jo viņš šajā mēnesī ir dzimis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir liepu vai siena mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir liepinis vai šienavimo mėnuo, bet mūsdienās — liepa.

Jūnijs

Jūnijs (latīņu: Junius) ir gada sestais mēnesis. Jūnijā ir 30 dienas. Mēnesis ir nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai, Jupitera sievai. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir ziedu vai papuves mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir sėjinis vai pūdymo mėnuo, bet mūsdienās — birželis. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu nakti ir gaišs.

Latvijas daba (enciklopēdija)

"Latvijas daba" (ELD) ir reģionāla nozares enciklopēdija, kas tikusi izdota sešos sējumos. Pirmos trīs sējumus no 1994. līdz 1995. gadam izdeva izdevniecība "Latvijas enciklopēdija", savukārt pārējos trīs laikā no 1997. līdz 1998. gadam izdeva apgāds "Preses nams". Enciklopēdijas atbildīgais redaktors bija biologs Guntis Kavacs. Enciklopēdija iznākusi sērijā "Latvijas un latvieši".

Latvijas enciklopēdija

Latvijas enciklopēdija ir piecu sējumu enciklopēdija, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus, tajā tiek apskatīti arī vispārīgi temati, kuros uzsvars tiek likts uz Latviju. Tā izdota no 2002. līdz 2009. gadam Rīgā, V. Belokoņa izdevniecībā.

Pēc enciklopēdijas "Latvijas Daba" (izdota no 1994. gada līdz 1998. gadam), šī ir otrā vērienīgā Latvijai veltītā enciklopēdija, kas Latvijā izdota pēc neatkarības atjaunošanas. Enciklopēdijā apkopotas tēmas par Latvijas dabu (vairums šķirkļu pārpublicēti no enciklopēdijas "Latvijas Daba" sējumiem), ekonomiku, iedzīvotājiem, vēsturi, zinātni, kultūru, reliģiju, sportu un citām tēmām. Oriģinālrakstus veidojis plašs autoru kolektīvs. Galvenais redaktors pirmajiem trīs sējumiem bija Heinrihs Jubels, pēc tam Sigita Hirša.

Kopumā Latvijas enciklopēdijas piecos sējumos ir 24 292 raksti, no kuriem 7992 ir biogrāfijas, tāpat ir 111 kartes, 210 tabulas un 7421 attēls.

Latvijas padomju enciklopēdija

Latvijas padomju enciklopēdija (LPE) ir enciklopēdisks izdevums desmit sējumos ar diviem papildsējumiem. Enciklopēdijā iekļauts ap 60 000 šķirkļu, 20 000 krāsainu un melnbaltu ilustrāciju, vairāk kā 600 karšu. Enciklopēdijas tematika aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares. Izdevējs bija Galvenā enciklopēdiju redakcija, zinātniskās padomes priekšsēdētājs — Pēteris Jērāns.

Sistemātiskā informācija tika izdota desmit sējumos laika posmā no 1981. līdz 1988. gadam. Tika izdots speciāls sējums 52 par Latvijas tematiku (vēlāk izdots arī krievu valodā), kā arī papildsējums 102 ar papildinājumiem, personu rādītāju un ģeogrāfisko karšu nosaukumu rādītāju.

Maijs

Maijs (latīņu: mensis Majus, par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Latviešu mēneša senais nosaukums ir lapu vai sējas mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir ziedu mėnuo bet mūsdienās — gegužė. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz 20. maijam pēc horoskopa ir vērši, bet pēc šī datuma dzimušie ir dvīņi.

Marts

Marts (latīņu: mensis Martius, par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis. Martā ir 31 diena. Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Martā ir pavasara ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. Marta pēdējā svētdienā notiek pāreja uz vasaras laiku (pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu). Latviešu mēneša senais nosaukums ir sērsnu vai baložu mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir karvelinis vai balandinis mėnuo bet mūsdienās — kovas.

Novembris

Novembris (no latīņu: novem — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir salnas vai Mārtiņu mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir graudinis mėnuo, bet mūsdienās — lapkritis. Astroloģijā sākas ar Sauli Skorpiona zīmē, beidzas ar Sauli Strēlnieka zīmē.

Katoļi 1. novembrī atzīmē Visu svēto dienu (t.i., to svēto, kam nav piešķirta sava svinamā diena). Mārtiņi 10. novembrī (katoļiem 11.) ir aptuveni vidus starp rudens un ziemas saulgriežiem. Tika uzskatīti par ziemas sākumu.

Senāk Latvijā 25. novembrī (katoļiem 26.) tika atzīmētas Katrīnas, bet 30. — Andreji. Katrīnas dažās vietās uzskatīja par veļu laika beigām. Mūsdienu Latvijā tiek atzīmēts 11. novembris — Lāčplēša diena un 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Oktobris

Oktobris (latīņu: October) ir gada desmitais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir veļu, zemliku vai rudens mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir lapkritis vai spalinis mėnuo, bet mūsdienās — spalis. Tas ir viens no 7 mēnešiem, kas ir 31 dienu garš, astroloģijā sākas ar Sauli Svaru zīmē, beidzas ar Sauli Skorpiona zīmē.

Līdz pat 8. gadsimtam p.m.ē. oktobris romiešiem tas bija astotais (octem — 'astoņi') mēnesis.

Oktobra pēdējā svētdienā Latvijā un daudzās citās valstīs notiek pāreja atpakaļ uz ziemas laiku (apmēram trijos no rīta pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu).

Romas Katoļu baznīca

Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē. 2011. gadā pasaulē bija 1,2 miljardi katoļu. Tā ir viena no vecākajām institūcijām pasaulē un tai bija nozīmīga loma Rietumu kultūras vēsturē. Katoļu Baznīcu vada Romas pāvests, kurš vienlaikus ir arī Romas bīskaps. Pašlaik pāvests ir Francisks. Katoliskajā tradīcijā par pirmo pāvestu uzskata apustuli Pēteri, un pāvestu uzskata par Svētā Pētera amata kalpotāju.

Baznīcas hierarhijā tālāk seko kardināli, patriarhi un bīskapi. Katoļu Baznīca uzskata, ka tā ir vienīgā Baznīca, kuru dibinājis Jēzus Kristus, ka bīskapi ir apustuļu pēcteči, un baznīcā nekad nav bijusi pārrauta sukcesijas jeb apustuliskās svētības saite, sākot no pirmā pāvesta līdz pat tagadējam.

Septembris

Septembris (latīņu: September — no latīņu: septem — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir silu, veselo vai Miķeļa mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir šilinis vai rudens mėnuo, bet mūsdienās — rugsėjis. Septembris ir pirmais rudens mēnesis. Septembrī ir rudens ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. Latvijā septembris ir pirmais skolas mēnesis.

Svētdiena

Svētdiena, senāk arī pussvēte vai pussvēta, ir nedēļas septītā diena. Tā ir nedēļas pēdējā diena, tomēr ir valstis, kur svētdiena ir nedēļas pirmā diena (ASV, Japāna). Izraēlā un islāma zemēs svētdiena ir parasta darba diena.

Vikipēdija

Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm vispasaules tīmeklī.Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai. Vikipēdija tika palaista darbībā 2001. gada 15. janvārī. Par tās dibinātājiem uzskata Džimiju Veilsu un Leriju Sendžeru. Vikipēdijā ir vairāk nekā 49 miljoni rakstu, no tiem visvairāk ir angļu valodā (vairāk nekā 5 700 000), vācu, franču, nīderlandiešu, itāļu un krievu valodas (vairāk nekā 1 000 000) Vikipēdijas versijā.

Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību, kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.2019. gada 15. janvārī Vikipēdijā bija 303 dažādu valodu versijas (254 no tām bija vairāk par 1000 rakstiem). Vikipēdija darbojas, izmantojot wiki programmatūru MediaWiki.

Vikipēdija latviešu valodā tika izveidota 2003. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā 98 050 rakstu.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.