Elektroniskā mūzika

Elektroniskā mūzika ir plašs apzīmējums mūzikai, kura galvenokārt tiek veidota elektroniskā ceļā, izmantojot datorus, sintezatorus un citus instrumentus.

20. gadsimtā raksturīgākā tendence mūzikā bija dažādi eksperimenti ar mūzikas instrumentiem, kuriem vajadzīga elektrība.(bungas,ģitāras,klavieres,sintizators,stīgu instrumenti u.c.).

Elektroniskā mūzika kopš tās pirmsākumiem tika asociēta vienīgi ar rietumu akadēmisko mūziku, bet kopš 1960. gadu beigām ar straujo mūzikas tehnoloģiju pieaugumu elektroniskā mūzika ienāca arī populārajā mūzikā. Mūsdienās elektroniskā mūzika veido ļoti plašu žanru spektru, sākot no elektroakustiskās mūzikas līdz elektroniskajai deju mūzikai.

Teleharmonium1897
Telharmonium, Thaddeus Cahill 1897
Mixtur Trautonium
Trautonium, 1928

Elektroniskās mūzikas apakšžanri

Skatīt arī

ANS sintezators

ANS sintezators ir fotoelektronisks mūzikas instruments, ko no 1937. gada līdz 1957. gadam izveidojis Krievijas inženieris Jevgeņijs Murzins. Viņa izgudrojuma tehnoloģiskajā pamatā bija grafiskā skaņas ierakstīšanas metode, kas izmantota kinematogrāfijā (tā izstrādāta vienlaicīgi Krievijā un ASV), kas ļauj iegūt skaņas viļņa redzamo attēlu, kā arī realizēt pretējo mērķi — sintezēt skaņu no mākslīgi ierakstītas skaņas spektrogrammas.

Bigbīts

Bigbīts (angļu: Big Beat) ir 1990. gados izveidojies klubu elektroniskās mūzikas paveids. Bigbīta raksturīgākās iezīmes ir jaudīgs vidēja tempa ritms, "bieza" basu partija, izkropļots breikbīts, psihodēliskas sintezatora melodijas un sempli no džeza, smagā roka un 1960. gadu britu popa. Par bigbīta aizsācējiem tiek uzskatīti The Chemical Brothers, The Crystal Method, The Prodigy, Fatboy Slim un Propellerheads.

Breikbīts

Breikbīts (angļu: breakbeat - lauztais ritms) ir elektroniskās mūzikas paveids, kā pamatā ir lauzts ritms. Ierasti ritmu semplē no veciem fanka un disko ierakstiem vai veido uz bungmašīnām un uz to datora emulatoros.

Drum and bass

Drum and bass (abreviatūrā: d&b, DnB, dnb, d'n'b, drum n bass, drum & bass, dNb, deebee), ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš parādījās 1980. gadu beigās. Žanrs ir viegli atpazīstams un identificējams, jo to var raksturot ar ātru, lauztu ritmu (parasti 165—185 sitieni minūtē) un dziļu, spēcīgu basa līniju. Šī mūzikas žanra aizsākumi meklējami 1990. gadu pašā sākumā Apvienotās Karalistes reiva kultūrā, kur kā atvasinājums no kopējā reiva stila radās atsevišķs mūzikas novirziens.

Eirodeju mūzika

Eirodeju mūzika (eurodance) ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas 1990. gadu sākumā parādījās Rietumeiropā. Žanrs ietver sevī daudzus hausmūzikas, Hi-NRG, Italo-Disco un hiphopa elementus. 2000. gadu sākumā eirodeju mūzikas žanra producenti turpināja attīstīt mūzikas skanējumu par paraugu ņemot elementus no transa un tehno.

Eirodeju mūzika ir lielā mērā ietekmējusies izmantojot bagātu, melodisku vokālu, vai nu atsevišķi, vai kopā ar repotām rīmēm. Tas, apvienojumā ar sintētisku, spēcīgu basa ritmu un lipīgu melodiju nosaka galvenos pamatus eirodeju mūzikā.

Elektronika (mūzikas žanrs)

Elektronika (angļu: Electronica) ir elektroniskās mūzikas žanrs, visbiežāk ar šo jēdzienu saprot tāda veida mūziku, kurai ir plašs pielietojums, tostarp pamata mūzika ar dažādām deju formām un fona mūzika. Atšķirībā no elektroniskās deju mūzikas ne visas elektronikas žanra kompozīcijas ir paredzētas dejām.

Elektronikas žanrs izveidojās 20. gadsimta 1970. gados.

Elektroniskā deju mūzika

Elektroniskā deju mūzika (angļu: Electronic dance music jeb EDM) ir elektroniskās mūzikas žanrs, visbiežāk ar šo jēdzienu saprot tāda veida mūziku, kura ir radīta dejošanai un/vai atskaņošanai deju klubos.

Elektroniskās deju mūzikas aizsākumi meklējami 1977. gadā, kad tika izdots Džordžo Morodera (Giorgio Moroder) albums "From Here to Eternity". Mūsdienās pastāv ļoti daudz elektroniskās deju mūzikas apakšžanri, piemēram, tehno (techno), transs (trance), hausmūzika (house music), jungle, drum'n'bass, elektro (electro) un daudzi citi apakkšžanri.

Šobrīd lielu lomu elektroniskajā deju mūzikā spēlē tādi mākslinieki kā Martin Garrix, Dāvids Geta, Zedd, Olivers Heldens.

Elektroniskās mūzikas žanru uzskaitījums

Šis ir elektroniskās mūzikas žanru, apakšžanru un stilu uzskaitījums.

Fankmūzika

Fankmūzika (angļu: Funk) ir ASV radies mūzikas žanrs. Tas radās 1960. gados afroamerikāņu kopienās, sajaucot kopā soulmūziku, ritmblūzu, džezu un psihodēlisko roku un izveidojot ritmisku mūzikas stilu, pie kura var dejot. Fankmūzikā bieži vien dziesma tiek veidota uz viena akorda pamata, atšķirībā no ritmblūza un soulmūzikas, kur tiek lietoti vairāki akordi.

Fankmūzika ir ietekmējusi 1970. gadu disko mūziku. Hiphopa un hausmūzikas pirmsākumos vairākas dziesmas tika veidotas uz fankmūzikas dziesmu pamata vai izmantojot esošu fankmūzikas dziesmu elementus. Arī jaunajā vilnī un postpanka mūzikā ir manāma fankmūzikas ietekme. 1980. gadu vidū un 1990. gadu sākumā popularitāti guva amerikāņu alternatīvā/fankroka grupa Red Hot Chili Peppers, kas žanru popularizēja, it īpaši jauniešu vidū.

Hausmūzika

Hausmūzika jeb hauss (angļu: House) ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kura saknes ir meklējamas Čikāgā (ASV) 1980. gadu vidū.

Industriālā mūzika

Industriālā mūzika ir eksperimentāls ar elektronisko mūziku saistīts mūzikas žanrs, kas ir radies 1970. gadu vidū. Par industriālās mūzikas aizsākumu parasti uzskata ierakstu kompānijas Industrial Records nodibināšanas laiku un grupas Throbbing Gristle izveidošanos.

Viens no industriālās mūzikas sākotnējiem mērķiem bija veidot antimūziku — protesta formu pret tajā laikā pieaugošo mūzikas komercialitāti, tādējādi laužot daudzas mūzikas pamatpazīmes. Sākotnējā industriālā mūzika bija avangarda mūzika, kurā tika izmantots liels daudzums tam laikam netradicionālu mūzikas instrumentu un skaņojumu, izmantojot tā laika elektroniskās mūzikas tehnoloģijas. Tematiski industriālā mūzika daļēji ietekmējās no tā laika pankroka radikālajām sociālpolitiskajām idejām un izteiksmes veida paņēmieniem, pievēršoties daudziem transgresīviem un provakatīviem tabu tematiem un veidojot šokējošas performances.Vēlāk 1980. gados industriālā mūzika mainījās: attīstījās vairāki apakšžanri un industriālā mūzika apvienojās ar dažādiem citiem mūzikas žanriem, radot, piemēram, industriālo deju mūziku, industriālo roku, neofolku un citus mūzikas žanrus (postindustriālā mūzika), lielākoties arī gandrīz pilnīgi zaudējot sākotnējo industriālās mūzikas skanējumu un koncepciju.

Jana Hermann

Jana Hermann (īstajā vārdā Jana Hermane; dzimusi 1981. gada 11. jūnijā) ir latviešu elektroniskās mūzikas izpildītāja, ierakstu producente, dziedātāja, dziesmu un tekstu autore, neatkarīgās ierakstu izdevniecības Elektrikana Rekordz (One Man And A Drum Machine) līdzdibinātāja. Izdevusi četrus albumus — Disco Discovert, Trilingual EP, Metal Rooster EP, The Playlist EP, labāko dziesmu izlasi The Collection 2007-2017 un divus albumus — Totally Unnecessary, II grupas Elektrik Elderz sastāvā. Piecas reizes nominēta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai. Tai skaitā dziesmas Glamour Cool Antishock 2007. gadā un Revolution 2008. gadā kategorijā labākais mūzikas video klips. Revolution arī trīs nedēļas pavadīja Latvijas Mūzikas kanāla topa pirmajā vietā. Dziesmas Saules grieži videoklips kļuva par The Artists Forum (Ņujorka) magazine 2010. gada novembra mēneša video.[nepieciešama atsauce] Savukārt The Artists Forum ikgadējā starptautiskajā dziesmu konkursā Saules grieži iekļuva pirmajā desmitniekā.[nepieciešama atsauce] Tā bija vienīgā godalgotā dziesma, kas nebija angļu valodā.[nepieciešama atsauce] 2011. gada janvārī Saules grieži nokļuva Rietumu Radio topa pirmajā vietā un pavadīja tur divas nedēļas, kopumā kļūstot par RR janvāra dziesmu Nr.1.[nepieciešama atsauce]

Mūzikas stilu uzskaitījums

Alternatīvais roks

Ambientā mūzika

Ārtroks

Avangarda mūzika

Blūzs

Blūzroks

Dabsteps

Drum and bass

Džezs

Džezroks

Elektroniskā mūzika

Ekomūzika

Fankmūzika

Garāžroks

Glemroks

Gotiskais roks

Grandžmūzika

Gospelis

Hausmūzika

Hiphops

Indīroks

Industriālā mūzika

Jaunais vilnis

Kantrimūzika

Klasiskā mūzika

Latīņamerikāņu mūzika

Melodiskā mūzika

Neue Deutsche Härte

Ņūmetāls

Pankroks

Pasaules mūzika

Popmūzika

Japāņu popmūzika

Korejiešu popmūzika

Psihedēlija

Regejs

Regtaims

Repkors

Ritmblūzs

Rockabilly

Rokenrols

Rokmūzika

Sintpops

Ska

Smagais metāls

Smagais pankroks

Šlāgermūzika

Tautas mūzika

Trokšņu mūzika

Trokšņu roks

Zuks

Tehno

Transs

Triphops

Postindustriālā mūzika

Postindustriālā mūzika ir mūzikas termins, kas tiek izmantots, lai raksturotu industriālo mūziku pēc 1980. gadu sākuma, kad radās jauni industriālās mūzikas apakšžanri un jauktās formas, kas vairs neatbilda agrīnās industriālās mūzikas pamatprincipiem. Postindustriālajā mūzikā ietilpst būtībā visi industriālās mūzikas apakšžanri ar dažādu citu mūzikas žanru ietekmi, visbiežāk trokšņu mūziku, ambiento mūziku, tautas mūziku un elektronisko deju mūziku. Par komerciāli veiksmīgāko postindustriālās mūzikas apakšžanru tiek uzskatīts industriālais metāls.

Psihedēliskais transs

Psihedēliskais transs ir elektroniskās mūzikas žanrs, kam raksturīga hipnotiski ritmu aranžējumi un ar augsti ritmizētu ostinato figūru veidoti sarežģīti melodiju slāņi. Tas radās un kļuva populārs 1990. gadu vidū līdz ar goa transa pieaugošo popularitāti. Mūsdienās ir izveidojušies vairāki psihedēliskā transa apakšžanri.

Pazīstamākiem psihedēliskā transa izpildītāji ir Infected Mushroom, Hallucinogen, Astrix, Talamasca, 1200 Micrograms un Astral Projection.

Sintpops

Sintpops jeb sintīpops ("sintezators" + "pops") ir popmūzikas stils, kurā dominējošais mūzikas instruments ir sintezators. Lielāko uzplaukumu un popularitāti tas guva 1970. gadu beigās, 1980. gadu sākumā un vidū. Par stila aizsācējiem uzskata Japānas grupu YMO.

Vēlāk sintpopam pieskaitīja gandrīz jebkuru mākslinieku, kas mūzikas radīšanā izmantoja sintezatorus un ne tikai tos.

Galvenie pagrieziena punkti sintpopa attīstībā bija grupas Ultravox 1980. gada albuma Vienna un grupas Human League 1981. gada albuma Dare! izdošana. Par populārākajiem sintpopa izpildītājiem pasaulē kļuva Depeche Mode, A-Ha, Human League, Gerijs Ņūmens, Latvijā — "Jumprava", "Zodiaks" un "Dzeltenie pastnieki".

Tehno

Tehno ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas parādījās Detroitā, ASV, 1980. gadu vidū un beigās. Pirmais vārda tehno (angļu: Techno) lietojums mūzikas žanra apzīmēšanai ir fiksēts 1988. gadā. Mūsdienās pastāv daudzi tehno stili, bet Detroitas tehno ir šo stilu pamatlicējs. Detroita tajā laikā bija mašīnbūves pilsēta, kur ik uz soļa industriālajā rajonā bija dzirdami dažādi tehniski trokšņi, kas atkārtojas un veido it kā ritmisku skanējumu. Tāpēc cilvēki nāca klajā ar šo tehnisko trokšņu atdarināšanu ar dažādiem instrumentiem (pārsvarā elektroniskiem), kas atdarināja tehniskos procesus un pievienoja tiem muzikālu noskaņu un nosauca par techno.

Transs (mūzikas žanrs)

Transs (angļu: Trance music) ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš ir radies 1990. gadu sākumā Vācijā. Pamatā mūzikas žanra temps ir 128—150 sitieni minūtē, melodiskas sintezatoru veidotas frāzes un mūzikas veidā, kas ir progresīva, jo tas balstās uz augšup un lejup ejošu melodiju. Transs ir dažādu elektroniskās deju mūzikas žanru kombinācija, tādu kā Ambientā mūzika, Tehno un Hauss

UK garage

UK garage ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas radās Apvienotajā Karalistē 1990. gadu sākumā un vidū.

Elektroniskā mūzika
Mūzikas novirzieni un žanri
Mūzikas žanru uzskaitījumi
Mūzikas žanri
Reģionos

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.