Ekonomika

Šis raksts ir par zinātni. Par sabiedrības aktivitātēm skatīt rakstu saimniecība.
Economic-surpluses lv
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram

Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.[1]

Raksturojums un termini

Ar terminu "ekonomika" nereti saprot arī saimniecību vai tautsaimniecību.[2] Angļu valodā vārds economics apzīmē zinātni, bet economy — saimniecību. Iespējams, tieši angļu valodas ietekmē latviešu valodā ar vārdu ekonomika apzīmē arī ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīto saimniecisko darbību.

Termins ekonomika ir radies no latīņu vārda oeconomia, kas savukārt radies no grieķu vārda οἰκονομία (oikonomía), un burtiskā tulkojumā nozīmē ‘mājas uzturēšana’, ‘mājturība’.

Ekonomikas zinātne

Ekonomikā viena no galvenajām pamata problēmām ir tā, ka sabiedrībā jebkuri resursi ir ierobežoti, bet vēlmes un vajadzības parasti ir neierobežotas. Ja vajadzības un prasības pārsniedz pieejamo resursu iespējas tās apmierināt, tad acīmredzot pastāv resursu nepietiekamība. Tas nozīmē, ka resursus ir nepieciešams sadalīt starp dažādām, nereti konfliktējošām alternatīvām, savā izvēlē vadoties pēc tiem vai citiem kritērijiem. Tieši resursu nepietiekamība no vienas puses un izvēles nepieciešamība tos sadalot no otras, arī veido ekonomikas zinātnes konceptuālo pamatu.

Ekonomiku parasti dala — mikroekonomikā, kas pēta atsevišķu cilvēku un uzņēmumu rīcību un situāciju, un makroekonomikā, kas pēta lielas teritorijas kopīgo ekonomiku.

Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Ekonomikas pamatjautājumi:

  • Ko ražot?;
  • Kā ražot?;
  • Kas patērēs?

Ekonomikas pamatproblēmas:

  1. Cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai ir ierobežoti;
  2. Ierobežotība skar gan nabadzīgus cilvēkus, gan visbagātākos; gan nabadzīgas valstis, gan bagātās;
  3. Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Apbalvojumi ekonomikā

Augstākais apbalvojums ekonomikā ir Nobela prēmija. Šajā jomā to pasniedz kopš 1969. gada. Tā nav viena no sākotnējām Alfrēda Nobela dibinātajām prēmijām. To izveidoja Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Pirmie, kas šo prēmiju saņēma, bija norvēģis Rangnars Frišs un nīderlandietis Jans Tinbergens par "dinamisku modeļu attīstīšanu un izmantošanu, lai veiktu ekonomisko procesu analīzi".[3]

Atsauces

  1. Paul A. Samuelson, William D. Nordhaus. Economics, 18th ed. (angliski), 2004. ISBN 978-0-07-287205-7.
  2. «Ekonomika» (latviski). Tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 8. augustā.
  3. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1969» (angliski). nobelprize.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. janvārī. Skatīts: 2014. gada 17. decembrī.

Ārējās saites

Bahreina

Bahreina (arābu: البحرين, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas. Tās turpinājums uz dienvidiem ir salu virkne, kas nošķir Kluso un Indijas okeānu. Šis reģions ir pazīstams ar to, ka tajā ir diezgan liela seismiskā aktivitāte un tur sastopami daudz vulkāni. Dienvidaustrumāzijā ir 11 neatkarīgas valstis, kurās kopā dzīvo 653 miljoni cilvēku (2018). Šim apgabalam ir ļoti bagāta, daudzveidīga un savdabīga kultūra. Pēdējās desmitgadēs vairākās valstīs strauji augoša ekonomika. Dienvidaustrumāzijas valstīs piekopj vairākas reliģijas, vairums iedzīvotāju kontinentālajā daļa ir budisti. 20.gs. Dienvidaustrumāzijas tautas plosījuši un postījuši kari, kuri vietām vēl turpinās.

Ekvadora

Ekvadoras Republika (spāņu: República del Ecuador, izrunā: [reˈpuβlika ðel ekwaˈðor]) ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar Kolumbiju, dienvidos ar Peru, bet no rietumiem to apskalo Klusais okeāns. Ekvadorai pieder Galapagu salas, kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes. Pazīstama ar saviem lauksaimniecības produktiem (banāni). Naftas ieguves valsts. Valsts nosaukums tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "ekvators". Tas ir saistīts ar to, ka ekvators šķērso šo valsti 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kito. Ekvadoras oficiālā valoda ir spāņu valoda, kurā runā aptuveni 93% valsts iedzīvotāju, bet arī tiek atzītas trīspadsmit vietējās valodas. Ekvadoras platība ir 283 561 km2, un iedzīvotāju skaits sasniedz 15,6 miljonus (2014).Ekvadora ir Amerikas valstu organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts.

Gambija

Gambijas Islāma Republika (Islamic Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā. Tā ir vismazākā valsts Āfrikas kontinentālajā daļā. Gambijai ir sauszemes robeža vienīgi ar Senegālu. Tā atrodas abpus Gambijas upei. Tikai rietumos tai ir pieeja pie Atlantijas okeāna. 1965. gada 18. februārī Gambija ieguva neatkarību no Britu impērijas un kļuva par Nāciju sadraudzības locekli. Tās galvaspilsēta ir Bandžula, bet lielākā pilsēta ir Serekunda. Gambijā ir liberāla, uz brīvā tirgus balstīta ekonomika. Galvenie ienākumu avoti ir lauksaimniecība (zemesriekstu eksports). Attīstās tūrisma industrija.

Gruzija

Gruzija (gruzīnu: საქართველო, Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Eiropas austrumos, Melnās jūras austrumu krastā. Tā robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Armēniju un Turciju dienvidos.

Horvātija

Horvātijas Republika (horvātu: Republika Hrvatska) ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos.

2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

IKP atšķiras no nacionālā kopprodukta ar to, ka neņem vērā starptautisko ienākumu sadali, mērot to, cik daudz vērtības ir radīts tajā teritorijā, nevis cik daudz ieņēmumu tā ir guvusi.

IKP faktiskajās cenās ir tieši naudas cena precēm un pakalpojumiem, tomēr parasti lieto IKP salīdzināmajās cenās, kurā tiek ņemta vērā inflācija, lai varētu salīdzināt preču un pakalpojumu apjomu.

Lai salīdzinātu dažādu valstu IKP, ja tie ir mērīti dažādās valūtās, ir divas metodes, kas bieži dod ļoti atšķirīgus rezultātus:

pēc valūtas kursa;

pēc relatīvās pirktspējas.IKP tiek aprēķināts no trīs aspektiem:

1. ražošanas;

2. izlietojuma;

3. ieņēmumu.

Kenija

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā. Valsts atrodas Indijas okeāna piekrastē un caur to ir novilkts ekvators. Tā robežojas ar Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu. Valsts galvaspilsēta ir Nairobi. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju. Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs.

Kirgizstāna

Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан [qɯrʀɯzˈstɑn]; krievu: Киргизия [kirˈɡizija] vai Киргизстан [ˈkirɡistan], vai Кыргызстан [ˈkˠɨrɡˠɨzstan], saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu ziemeļos, Uzbekistānu rietumos, Tadžikistānu dienvidrietumos un Ķīnu dienvidaustrumos. Lielākā daļa teritorijas ir kalnaina.

Kostarika

Kostarika (spāņu: Costa Rica), oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts. To dienvidrietumos apskalo Klusais okeāns, bet ziemeļaustrumos to apskalo Karību jūra. Kostarika atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē, kurā dzīvo ap 900 000 iedzīvotāju.

Malaizija

Malaizija (malajiešu: Malaysia) ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no 13 štatiem un trīs federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 329 847 km², Dienvidķīnas jūra sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā Malakas pussalas dienviddaļā un Austrummalaizijā Kalimantāna salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar Taizemi, bet salas daļa ar Bruneju un Indonēziju. Valsts galvaspilsēta ir Kualalumpura, savukārt federālās valdības sēdeklis atrodas Putradžajā. Malaizijā atrodas Eirāzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts — Piai rags.

Malāvija

Malāvija (angļu: Malawi, izrunā: [məˈlɑːwi]), oficiāli Malāvijas Republika (Republic of Malawi), ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. Malāviju no visām pusēm ieskauj citu valstu teritorijas. Tā robežojas ar Tanzāniju ziemeļaustrumos, Mozambiku dienvidos, rietumos un austrumos, un Zambiju ziemeļrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Lilongve, lai gan tiesu vara atrodas valsts lielākajā pilsētā Blantairā. Valstī galvenokārt dzīvo bantu valodās runājoši iedzīvotāji. Tās oficiālā valoda ir angļu.

Malāvija neatkarību ieguva 1964. gada 6. jūlijā. Līdz tam tā bija pazīstama kā Njasalenda, kas bija Apvienotās Karalistes protektorāts.

Minhene

Minhene (vācu: München) ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz Berlīnes un Hamburgas) pilsēta Vācijā. Bavārijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.

Moldova

Moldova (rumāņu: Republica Moldova), oficiāli Moldovas Republika ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu.

Kopš 2016. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Paragvaja

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (spāņu: República del Paraguay, guarani: Tetã Paraguái), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América - Amerikas sirds

Pirktspējas paritāte

Pirktspējas paritāte (angļu: purchasing power parity (PPP)) ekonomikā ir teorētisks cenu salīdzīnājums, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī. Tas bieži būtiski atšķiras no tirgus valūtas kursa, jo arī vienā valūtā preču cenas mēdz atšķirties dažādās valstīs ģeogrāfiskās situācijas, ražošanas atšķirību un tirgus īpatnību dēļ.

Pirktspējas paritāti bieži lieto tirgus kursa vietā, lai salīdzinātu dažādu valstu un valūtu ekonomiskos rādītājus - jo tad tiek atspoguļots konkrēts preču daudzums vai labklājības līmenis, neņemot vērā cenu atšķirības.

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.Tokija ir Japānas galvaspilsēta. Tokijā atrodas Japānas valdība, Imperatora pils, kā arī japāņu imperatoru ģimenes mājas. Tulkojumā no japāņu valodas Tokija nozīmē "Austrumu galvaspilsēta".

Zimbabve

Zimbabves Republika (angļu: Republic of Zimbabwe) ir valsts Dienvidu Āfrikā. Līdz 1980. gadam Zimbabves nosaukums bija Rodēzijas Republika. Rietumos tā robežojas ar Botsvanu, ziemeļos ar Zambiju, austrumos ar Mozambiku, bet dienvidos ar Dienvidāfriku. Valsts politiskā un ekonomiskā galvaspilsēta, Harare, atrodas valsts ziemeļaustrumos. Valsts valūta bija Zimbabves dolārs, līdz to, pēc valūtas krīzes 2009. gada aprīlī, aizstāja ar ASV dolāru. Valsts ir Āfrikas Savienības locekle. Zimbabve ir etniski daudzveidīga valsts ar aptuveni 16 miljoniem iedzīvotāju. Zimbabvei ir 16 oficiālās valodas, taču visbiežāk izmanto angļu, šonu un ziemeļndebelu valodas.

No 1980. gada līdz 2017. gadam vispirms kā premjerministrs un tad (no 1987. gada) kā prezidents valsti vadīja autoritārais prezidents Roberts Mugabe. Mugabe tika vainots par cilvēktiesību pārkāpumiem Zimbabvē un ekonomisko lejupslīdi. Viņš atkāpās 2017. gada Zimbabves apvērsuma laikā un par prezidentu kļuva toreizējais viceprezidents Emersons Mnangagva.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem Zimbabves iekšzemes kopprodukts 2017. gadā bija 17,105 miljardi USD. Valsts ekonomika 2000. gados piedzīvoja smagu lejupslīdi, īpaši pēc Otrā Kongo kara, kurā piedalījās arī Zimbabve, kas prasīja lielus izdevumus un novājināja valsti. 2015. gadā Zimbabve ierindojās 154. vietā valstu uzskaitījumā pēc tautas attīstības indeksa.

Ķīna

Ķīna (vienkāršotā ķīniešu: 中国, piņjiņs: Zhōngguó), oficiāli Ķīnas Tautas Republika (vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国, piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó), ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,357 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.