Eirāzija

Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju. Visbiežāk Eirāziju uzskata par kontinentu, tai pat laikā dēvējot Eiropu un Āziju par pasaules daļām. Eirāzijas platība ir ap 55 miljoni km² (36,2% Zemes platības), tajā dzīvo ap 4,6 miljardi cilvēku (72,5% Zemes iedzīvotāju). Pirmais Eirāzijai apkārt apbrauca Ādolfs Ēriks Nordenšelds 1878.—1879. gadā. Nosaukumu "Eirāzija" pirmais lietojis austrāliešu ģeologs Eduards Ziss (1883).

LocationEurasia
Eirāzija

Termina "kontinents" lietojums

Nereti Eirāziju uzskata par superkontinentu, kas apvieno divas pasaules daļas — Eiropu un Āziju. Eirāziju pat apvieno arī ar Āfriku, jo arī Āfrika ir saistīta ar Eirāziju pie Suecas.

Uzskats par Eiropu kā atsevišķu kontinentu balstās uz eirocentrisko pasaules uzskatu antīkajā periodā un vēlākajos gadsimtos. ASV un Rietumeiropas skolās pārsvarā māca, ka Eiropa un Āzija ir divi atsevišķi kontinenti, kamēr, piemēram, Japānā un Austrumeiropā - ka Eirāzija ir viens kontinents ar divām daļām - Eiropu un Āziju.

Eirāzijas sadalījums divos kontinentos - Eiropā un Āzijā - nav pamatots no fiziskās ģeogrāfijas viedokļa, jo abus kontinentus atšķirībā no pārējiem pasaules kontinentiem saista plašas sauszemes masas.

Europa geografisch karte de 1
Uzskatu vēsture par Eiropas un Āzijas robežu

Robeža starp Eiropu un Āziju

Mūsdienās robežu starp Eiropu un Āziju visbiežāk velk pa Urālu centrālo asi, pa Urālas upi, pa Kaspijas jūru, Maničas ieplaku, Melno jūru, Bosforu, Marmora jūru un visbeidzot - Dardaneļu šaurumu. Kipra nav Eiropas pusē. Robežas ceļš Kaspijas un Melnajā jūrā tiek brīvi interpretēts. Maničas ieplakas vietā bieži lieto arī Kaukāza kalnu ūdensšķirtni.

Citi pielietojumi

Džordža Orvela darbā "1984" termins "Eirāzija" apzīmē plašu politisko apvienību, kas neiekļauj Britu salas un Austrumāziju.

10. gadsimts

10. gadsimts jeb X gadsimts bija laika posms vēsturē no 901. līdz 1000, kā arī 1. tūkstošgades noslēdzošais gadsimts.

Šajā gadsimtā Ķīnas pārvaldīšanā nostiprinājās Sunu dinastija. Islāma pasaule piedzīvoja kulturālu uzplaukumu, īpaši Kordovas kalifātā. Vēl 10. gadsimts bija Bizantijas un Bulgāru Impērijas zenīta laiks.

Medievistiķis un tehnoloģiju vēsturnieks Lins Vaits ir teicis: "mūsdienu acīm, šīs laiks ir tuvs tumšākajam no tumšajiem viduslaikiem", un piebildis ". . . ja tā bija tumsa, tad tā bija dzemdes tumsa." 15. gadsimtā Lorenco Valla raksturoja šo laika posmu kā "Svina un dzelzs gadsimtu".

Saskaņā ar vienu pētījumu, desmitajā gadsimtā bija mazāk karos bojā gājušo (procentuāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu) nekā citos gadsimtos kopš 3000. gada p.m.ē.

Afroeirāzija

Afroeirāzija vai retāk Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku kā vienu kontinentu. Komponento zemes masu apdzīvo apmēram 5,7 miljardi cilvēku jeb apmēram 85% no pasaules iedzīvotāju skaita. Parasti Āfrika un Eirāzija (ko var iedalīt Eiropā un Āzijā) ir sadalītas pa Suecas kanālu. Afroeirāzijā ir 151 valsts.

To var iedalīt Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Subsahārā kultūras un vēsturisku iemeslu dēļ. No Afroeirāzijas kontinenta ir nodots termins - Pasaules Sala, termins vienots ar Sera Halforda Džona Makindera Ģeogrāfisko Vēstures Atlantu.

Terminā neietilpst ārpuskontinentālās salas un arhipelāgi. Vecā pasaule attiecas uz Āfriku, Āziju, **Eiropu (pamatā Eiropu) un to apkārtējām salām kā arī atsevišķām zemes masām.

Afroeirāziju var iedalīt:

Eirāzijā

Āzijā,

Ziemeļāzijā,

Vidusāzijā,

Austrumāzijā,

Dienvidaustrumāzijā,

Dienvidrietumāzijā,

Eiropā,

Ziemeļeiropā,

Austrumeiropā,

Centrāleiropā,

Rietumeiropā,

Dienvideiropā,

Āfrikā,

Centrālāfrikā,

Austrumāfrikā,

Somālijas pussalā,

Ziemeļāfrikā,

Dienvidu Āfrikā,

Rietumāfrikā.Ģeoloģiskā ziņā, Afroeirāzija būs superkontinents, kurā Āfrika būs konfliktā ar Eiropu. Lēsts, ka tas notiks vairāk nekā 600.000 gadu laikā, kad Spānijas dienvidu galu sasniegs Āfrika. Kad tas notiks, Vidusjūra tiks izolēta no Atlantijas okeāna. Paredzēts, ka Āfrika sadursies ar Eiropu pilnībā vairāk nekā 50 miljonu gadu nākotnē, noslēdzot Vidusjūru un radot jaunas, kalnu grēdas, tādējādi pilnībā iznīcinot Tetisas okeāna atliekas.

Altajs

Altajs (krievu: Алтай; ķīniešu: 阿尔泰山脉; piņjiņs: Ā'ěrtài Shānmài; kazahu: Алтай таулары; mongoļu: Алтайн нуруу), ir kalnu sistēma Centrālāzijā. Atrodas Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas teritorijā. Austrumos Altajs saplūst ar Sajāniem un Hangaju, dienvidos pāriet Gobi plakankalnē, pārējās debespusēs Altaju norobežo līdzenumi.

Altajā sākas vairākas lielas upes, arī uz ziemeļiem plūstošās Oba un Irtiša. Kalnu sistēmas augstākais punkts ir 4506 m augstā Beluha uz Krievijas Federācijas Altaja Republikas un Kazahstānas robežas.

Ardēni

Ardēni jeb Ardēnu kalni, arī Ardēnu mežs (franču: Ardennes, Ardenne, nīderlandiešu: Ardennen, latīņu: Arduenna Silva) ir kalnu sistēma un mežu masīvs Francijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Luksemburgā.

Cilvēki

Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas. Neandertālietis (H. neanderthalensis) izmira pirms 24 000 gadu, bet Floresas cilvēks (H. floresiensis) dzīvoja vēl pirms 12 000 gadiem. Mūsdienās cilvēka tuvākie dzīvojošie radinieki ir cilvēkpērtiķi - šimpanzes un gorillas.

Vārds homo latīņu valodā nozīmē "cilvēks".

Kontinents

Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa. Galvenā atšķirība ir tā, ka pasaules daļa ir tas pats sauszemes masīvs, bet tai vēl tiek pievienotas tuvumā esošās salas, piemēram Lielbritānija neatrodas Eirāzijā, bet, toties, atrodas Eiropā. Arī pasaules daļas ir sešas: Eirāzija tiek sadalīta Eiropā un Āzijā, bet Ziemeļamerika un Dienvidamerika netiek dalītas atsevišķi (tā paliek kopā vienā pasaules daļā, tas ir, Amerikā).

Kontinenti veido tikai 29% no Zemes virsmas, pārējo daļu aizņem okeāni.

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā. Izplatības areāls — mērenā josla Eirāzija, sākot ar Rietumeiropu, Britu salas ieskaitot, un beidzot ar Obas un Jeņisejas upju baseiniem Āzijā. Līnis ir populāra zivs dīķsaimniecībās.

Mājas pele

Mājas pele (Mus musculus) ir peļu dzimtas grauzēju suga. Mājas peles bieži dzīvo cilvēku tuvumā, un tieši šī iemesla dēļ tā ir izplatījusies teju vai pa visu pasauli, lai gan tās dabiskais izplatības areāls ir tikai Eirāzija un Āfrikas ziemeļi. Ķermeņa garums 7-8 cm, masa — 14-32 g. Pelēcīgs kažoks. Aste ir gandrīz tikpat gara, cik ķermenis.

Mājas peles bieži tiek izmantotas laboratorijās kā eksperimentālie dzīvnieki. Tās pat tiek turētas kā mājdzīvnieki.

Paugurknābja gulbis

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot. Neskatoties uz milzīgo izplatības areālu, paugurknābja gulbja suga ir monotipiska un tai nav pasugu.Nozīmīgākā atšķirība no citām gulbju sugām ir melnais paugurveida izaugums uz gulbja knābja pamatnes. Akcentējot šo pazīmi, gulbis ieguvis savu nosaukumu latviešu valodā. Paugurknābja gulbja izcelsme ir cieši saistīta ar Eirāziju, bet tā tuvākie radinieki ir Austrālijā dzīvojošais melnais gulbis un Dienvidamerikas melnkakla gulbis, nevis pārējās ziemeļu puslodes gulbju sugas.

Pienenes

Pienenes vai cūkpienes (Taraxacum) ir kurvjziežu dzimtas ģints. Tās pieder cigoriņu apakšdzimtai (Cichorioideae). Pieneņu dabiskais izplatības areāls ir Eirāzija, Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Botāniķi nav vienisprātis par sugu skaitu ģintī. Daži izdala tikai 34 sugas, bet citi pat 2000 sugas. Dominējošais skaits figurē ap 60 sugām.

Latvijā ir sastopamas trīs pieneņu sugas: ārstniecības pienene (T. officinale), gludā pienene (T. erythrospermum) un purva pienene (T. palustre).

Pireneji

Pireneji (franču: Pyrénées, spāņu: Pirineos, katalāņu: Pirineus, oksitāņu: Pirenèus) ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju. Kalnu grēda atdala Pireneju pussalu no pārējās Eiropas, stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 490 km garumā. Augstākā virsotne ir Aneto smaile Maladetas masīvā, 3404 m virs jūras līmeņa.

Rozes

Rozes (Rosa) ir rožu dzimtas ziedaugu ģints. Ģintī ir vairāk nekā 400 sugas, pēc citu zinātnieku domām sugu skaits ģintī ir mazāks, jo sugas savā starpā viegli veido hibrīdus. Šķirņu skaits ir lielāks par 25 tūkstošiem. Rožu dabiskais izplatības areāls ir Eirāzija un Ziemeļamerika. Rozes bieži tiek izmantotas kā mīlestības simbols, pasniedzot tās mīļotajam cilvēkam. Rožu eļļa ir pieprasīta parfimērijas rūpniecībā.

Sajāni

Sajāni (krievu: Саяны; mongoļu: Соёоны нуруу), ir kalnu sistēma Centrālāzijā. Atrodas Krievijas, un Mongolijas teritorijā. Rietumos Sajāni saplūst ar Altaju, dienvidos — ar Hangaju, pārējās debespusēs Sajānus norobežo salīdzinoši līdzenāki apvidi. Uz austrumiem no Sajāniem atrodas Baikāls. Sajānos sākas vairākas lielas upes, arī uz ziemeļiem plūstošā Jeņiseja. Sajānus iedala augstākajos Austrumsajānos un Rietumsajānos. Kalnu sistēmas augstākais punkts ir 3491 m augstais Munkusardiks jeb Munhsarjdagūls uz Krievijas Burjatijas Republikas un Mongolijas robežas.

Sudeti

Sudeti (čehu un poļu: Sudety, vācu: Sudeten) ir kalnu grēda Centrāleiropā — Polijā, Čehijā un Vācijā.

Kalnu grēdas kopējais garums ir 310 km (no Elbas ziemeļrietumos līdz Morāvijas Vārtiem dienvidaustrumos). Sudetu vidējais augstums ir 500—1000 m. Augstākā virsotne Sņežka sasniedz 1602 m augstumu.

Pēc tipa Sudeti pieder hercīnās oroģenēzes senajiem kroku kalniem. Raksturīgi kristāliskie ieži, bazalti un porfīri. Sudeti ietver vairākas kalnu grēdas un masīvus: Krknoše, Jesenīki, Lužicas kalni, Jizeras kalni, Orlices kalni. Savstarpēji tos atdala tektoniskie pazeminājumi. Kopumā virsotnes lielākoties ir lēzenas, nogāzes — stāvas.

No Sudetiem iztek Elba, Odera un Morāva. Nogāžu piekājē aug ozolu—dižskābaržu mežu masīvi, bet augstāk tos nomaina baltegļu—egļu meži. Ar 1300 m vjl. sākas pļavas.

Ilgstoši Sudetus apdzīvoja vācieši, tomēr pēc Otrā pasaules kara tie tika padzīti no Polijai un Čehoslovākijai piederošajām Sudetu daļām. Mūsdienās Sudetos darbojas tūrisma un kūrorta objekti, kā arī to teritorijā ir izveidoti vairāki nacionālie un dabas parki, dabas rezervāti.

Superkontinents

Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu). Uz mūsdienu Zemes terminam "superkontinents" visvairāk atbilst Eirāzija, jo šis kontinents sastāv no vairākiem kratoniem.

Terminu visbiežāk lieto paleoģeogrāfi, apzīmējot pagātnē eksistējušo sauszemes masu, kurā sākotnēji bija apkopoti visi mūsdienu kontinenti.

Tatri

Tatri (slovāku un poļu: Tatry) ir kalnu grēda Centrāleiropā — uz Polijas un Slovākijas robežas. Šie kalni pieder pie alpīdiem. Tatri veido visaugstāko Karpatu kalnu loka masīvu. Tatru augstākā virsotne ir Gerlaha smaile (2654 m vjl). Tatri dalās divās atsevišķās, atšķirīgās daļās — Austrumu Tatros un Rietumu Tatros. Kalni aizņem 785 km2 platību, stiepjoties 57 km garumā, austrumu-rietumu virzienā, bet tikai 19 km platumā. Vēl ir Zemie Tatri, kas atrodas atsevišķi, tālāk uz dienvidiem Slovākijas teritorijā.

Tatros atrodas divi nacionālie parki — Tatru nacionālais parks Slovākijā un Tatru nacionālais parks Polijā.

Tjanšans

Tjanšans jeb Tiaņšaņs (ķīniešu: 天山; piņjiņā: Tiān Shān; uiguru: تەڭرىتاغ , Tengri Tagh; kazahu: Тәңір шыңы), ir kalnu sistēma Centrālāzijā. Atrodas Kazahstānas, Kirgizstānas, Ķīnas un Uzbekistānas teritorijā. Dienvidos to norobežo Tarimas ieplaka, dienvidrietumos Tjanšans pāriet Pamirā. Kalnu sistēmas augstākais punkts ir 7439 m augstā Dženiša smaile uz Kirgizstānas un Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona robežas. Vairāk nekā 2500 km garās kalnu sistēmas vidusdaļā atrodas viens no pasaulē lielākajiem augstkalnu ezeriem Isikuls. Tjanšanā sākas vairākas lielas upes, arī uz austrumiem plūstošās Sirdarja un Ile.

Vērmele

Vērmele, arī pelene (latīņu: Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora. Uz Zemes Ziemeļu puslodē atrodas lielākā daļa sauszemes un tajā dzīvo aptuveni 88 - 90% cilvēku.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.