Egejas jūra

Egejas jūra (grieķu: Αιγαίο Πέλαγος, turku: Ege Denizi) ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju. Ziemeļos ar Marmora jūru to savieno Dardaneļu šaurums, dienvidos to norobežo Kitiras, Krētas, Karpatas un Rodas salas. Dažkārt Egejas jūras akvatorijā atsevišķi izdala vēl Trāķijas jūru ziemeļos un Krētas jūru un Mirtejas jūru dienvidos.

Egejas jūra ir ļoti bagāta ar salām, kuras tradicionāli tiek dēvētas par «Arhipelāgu» — nosaukums, kuru mūsdienās attiecina uz jebkuru daudzskaitlīgu salu grupu.

Egejas jūra
Aegean Sea map bathymetry-fr
Egejas jūra (Vidusjūra)
Egejas jūra
Egejas jūra
Koordinātas 39°N 25°E / 39°N 25°EKoordinātas: 39°N 25°E / 39°N 25°E
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 214 000 km2
Garums 700 km
Platums 400 km
Maks. dziļums 2561 m
Valstis un teritorijas Karogs: Grieķija Grieķija
Karogs: Turcija Turcija
Lielākās pilsētas Atēnas (Grieķija)
Hēraklija (Grieķija, Krēta)
Izmira (Turcija)
Saloniki (Grieķija)

Nosaukums

Jūras nosaukuma izcelsmei ir vairāki skaidrojumi. Saskaņā ar vienu jūra nosaukta senas pilsētas Egejas vārdā. Cits skaidrojums — jūra ieguva nosaukumu no amazoņu valdnieces Egejas, kas gāja bojā jūrā. Ir arī citi skaidrojumi.

Iespējams, ka vārds cēlies no grieķu valodas vārda αἶγες — ‘viļņi’, t.i. ‘viļņainā jūra’.

Apraksts

Dziļākā dzelme atrodas austrumos no Krētas salas — 3543 m dziļa — tomēr šo vietu biežāk uzskata par ārpus Egejas jūrai esošu. Lielākais dziļums ziemeļos no Krētas salas — 2561 m.

Ūdens virsējā slāņa sāļums svārstās no 37 līdz 39 ‰. Rietumu daļā straumes pārsvarā plūst dienvidu virzienā, austrumu daļā — ziemeļu virzienā. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā 11—15 °С, vasarā 22—25 °С.

Veidojusies pliocēna beigās un pleistocēnā iegrimstot sauszemei — t.s. Egeīdai.

Salas

Aegeansea
Egejas jūra no kosmosa

Egejas jūras salu arhipelāgu iedala sekojošās salu grupās:

Thassos-Limenas
Tasas sala Egejas jūras ziemeļu daļā

Lielākā daļa Egejas jūras salu ir sauszemes kalnu grēdu turpinājums jūrā. Daudzām salām ir drošas dabiskas ostas, tomēr lielais salu un sēkļu skaits padara navigāciju Egejas jūrā grūtu.

Vairākas salas ir vulkāniskas izcelsmes, vairākās salās iegūst dzelzsrūdu un marmoru. Lielākajās salās vietām ir auglīgi līdzenumi.

Gandrīz visas Egejas jūras salas pieder Grieķijai, lielākā Turcijai piederošā sala ir Gekčeada jūras ziemeļu daļā.

Līči

Vēsture

Egejas jūras krastos izveidojušās un attīstījušās vairākas civilizācijas, no kurām senākās ir Mīnojas civilizācija Krētā un Mikēnu civilizācija Peloponēsā. Vēlāk jūras krastos izveidojās senās pilsētvalstis — Atēnas un Sparta, kas kopā izveidoja hellēņu civilizāciju. Hērodots rakstos norādīja, ka grieķi dzīvo ap Egejas jūru kā "vardes apkārt dīķim". Egejas jūras reģionu vēlāk ieņēma persieši un romieši, šeit pastāvēja Bizantijas impērija, aktīvi darbojās venēcieši, veidojās Osmaņu impērija.

Egejas jūras krastos veidojās pirmās demokrātijas un tā kalpojusi par dažādu kultūru kontakta punktu.

Ārējās saites

Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija

Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija (grieķu: Περιφέρεια Ανατολικής Μακεδονίας και Θράκης) ir Grieķijas administratīvais apgabals (perifērija), kurš atrodas Maķedonijas vēsturiskā apgabala dienvidaustrumu un Trāķijas vēsturiskā apgabala dienvidrietumu daļā. Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija robežojas rietumos ar Centrālās Maķedonijas perifēriju, ziemeļos ar Bulgāriju, bet austrumos ar Turciju. Dienvidos perifēriju apskalo Egejas jūra. Perifērijas sastāvā ietilpst Dramas, Kavalas, Ksanti, Rodopu, Tasas un Evrosas perifērijas vienības.

Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija tika izveidota 1987. gadā, bet 2011. gadā saskaņā ar "Kalikratis" programmu sastāv Maķedonijas un Trāķijas decentralizētajā administrācijā. Perifērijas administratīvais centrs atrodas Komotini pilsētā. Austrummaķedonijas un Trāķijas periferiahs ir Hristoss Metioss (Χρήστος Μέτιος), kurš nomainīja 2014. gadā ievēlēto, bet 2016. gadā mirušo Giorgosu Paulidisu (Γιώργος Παυλίδης).

Balikesiras ils

Balikesiras ils ir viens no Turcijas iliem. Izvietojies valsts rietumu daļā un tā krastus apskalo divas jūras: ziemeļos Marmora jūra, bet dienvidrietumos — Egejas jūra. Robežojas rietumos ar Čanakales ilu, dienvidrietumos — ar Izmiras ilu, dienvidos — ar Manisas ilu, dienvidaustrumos — ar Kitahjas ilu, bet ziemeļaustrumos — ar Bursas ilu. Teritorija kalnaina, ila rietumos atrodas Kazdagi grēda ar tā augstāko virsotni Kirklaru (1710 m). Balikesiras ilā nozīmīgas kaolinīta un boraka ieguves vietas, ievērojami kūrorti.

Balkānu kari

Balkānu kari bija divi konflikti, kas norisinājās 1912. un 1913. gadā Balkānu pussalā. Pirmajā Balkānu karā četras valstis apvienojās savienībā pret Osmaņu impēriju, lai atgūtu vēsturiskās teritorijas. Tas noslēdzās ar Londonas miera līgumu. Pēc tā Bulgārijas Karaliste nebija mierā līgumā noteiktajām jaunajām valsts robežām, tāpēc uzsāka Otro Balkānu karu pret savām iepriekš esošajām sabiedrotajām — Serbijas karalisti un Grieķijas Karalisti. Izdevību atgūt vismaz daļu no Pirmajā Balkānu karā zaudētajām teritorijām izmantoja arī Osmaņu impērija. Otrais Balkānu karš beidzās ar Bukarestes miera līgumu, rezultātā Bulgārijas Karalistei zaudējot vēl teritorijas.

1914. gadā starp Balkānu karos iesaistītajām valstīm izveidojās diplomātiskā krīze, kas vēlāk kļuva par vienu no Pirmā pasaules kara cēloņiem.

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā. Reģions ir zināms arī vienkārši kā Balkāni. Nosaukums radies no Balkānu kalnu nosaukuma, kas stiepjas viscaur Bulgārijai un beidzas Serbijas austrumdaļā.

Balkānu pussalu galvenokārt apdzīvo slāvu tautas (bulgāri, maķedonieši, serbi, horvāti, melnkalnieši, bosņaki un citi), kā arī rumāņi, grieķi, turki un albāņi. Vēl salīdzinoši daudz dzīvo čigāni, aromūni un aškali. Dominējošā reliģija ir pareizticība, kurai seko katolicisms un sunnītu islāms.

Balkānu pussalas kopējā platība ir aptuveni 666,7 tūkstoši km². 2002. gadā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 59,3 miljoni. Balkānu pussalu ziemeļrietumos apskalo Adrijas jūra, dienvidrietumos — Jonijas jūra, dienvidos un dienvidaustrumos — Vidusjūra un Egejas jūra, bet austrumos un ziemeļaustrumos — Marmora jūra un Melnā jūra. Augstākā virsotne ir Musala (2925 m), kas atrodas Bulgārijā, Rilas kalnu grēdā.

Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Stambula (12,9 miljoni iedzīvotāju), Atēnas (3,07 miljoni), Sofija (1,21 miljons), Belgrada (1,17 miljoni) un Saloniki (0,79 miljoni).

Romieši un sengrieķi Balkānu pussalu sauca par "Hemusa pussalu". Par Balkānu pussalu tā tika nosaukta tikai tad, kad to iekaroja Osmaņu impērija.

Centrālās Maķedonijas perifērija

Centrālās Maķedonijas perifērija (grieķu: Περιφέρεια Κεντρικής Μακεδονίας) ir Grieķijas administratīvais apgabals (perifērija), kurš atrodas Maķedonijas vēsturiskā apgabala dienvidu daļā. Centrālās Maķedonijas perifērija robežojas rietumos ar Rietummaķedonijas, dienvidrietumos ar Tesālijas, un austrumos ar Austrummaķedonijas un Trāķijas perifēriju. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet dienvidaustrumos ar Ajonoru. Dienvidos perifēriju apskalo Egejas jūra. Perifērijas sastāvā ietilpst Imatijas, Kilikidas, Pelas, Pierijas, Saloniku, Seres un Halkidikas perifērijas vienības.

Centrālās Maķedonijas perifērija tika izveidota 1987. gadā, bet 2011. gadā saskaņā ar "Kalikratis" programmu sastāv Maķedonijas un Trāķijas decentralizētajā administrācijā. Perifērijas administratīvais centrs atrodas Salonikos. 2010. gadā par Centrālās Maķedonijas periferiahu tika izvēlēts Panagiotis Psomiadis (Παναγιώτη Ψωμιάδη).

Dienvideiropa

Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.Šim terminam nav skaidras definīcijas un tas var variēt atkarībā no tā vai ģeogrāfiski, kulturāli, lingvistiski vai vēsturiski faktori tiek ņemti vērā. Francijas dienvidi bieži tiek ieskaitīti Dienvideiropā, taču visa Francija reti (no lingvistiski-kulturāla viedokļa) tiek iekļauta šajā reģionā.

Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.

Dienvidsporādu salas

Dienvidsporādu salas (grieķu: Νότιου Σποράδες) ir Grieķijai piederoša salu grupa Egejas jūras austrumos gar Turcijas piekrasti. Stiepjas 230 km garumā no Samas un Ikarijas ziemeļos līdz Rodai dienvidos, veidojot Krētas jūras austrumu malu. Veidotas galvenokārt no kaļķakmeņiem un marmoriem, Ikarijas salā gneisi. Paugurains reljefs, vidēji augsti kalni, augstākā virsotne Kerketefs (1433 m) Samas salā. Salās valda subtropu klimats, aug pārsvarā mūžzaļie ozoli, priedes, cipreses. Attīstīta zemkopība (graudaugi, vīnogulāji, olīvas, tabaka, citrusi), lopkopība (aitas, kazas), zvejniecība. Attīstīts tūrisms.

Grieķija

Grieķija (grieķu: Ελλάδα), oficiāli Grieķijas Republika (grieķu: Ελληνική Δημοκρατία), ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.

Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.

Grieķija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1981. gada. NATO dalībvalsts tā ir kopš 1952. gada, bet OECD dalībvalsts kopš 1961. gada.

Izmiras ils

Izmiras ils ir ils Turcijas rietumos.

Jūra

Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.Jūras iedala malas, iekšējās un epikontinentālajās jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības.

Jūras oficiāli var izdalīt Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir 1953. gadā izdotais S-23 Limits of Oceans and Seas. 1986. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par Japāņu jūru, tas netika ratificēts.

Kiklādu salas

Kiklādu salas (grieķu: Κυκλάδες) ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā. To veido vairāk nekā 200 salas, kas izvietotas vairākās salu virknēs virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Salu kopējā platība ir gandrīz 2,6 tūkstoši km². Lielākā Kiklādu sala ir Naksa (428 km²). Salās plaši attīstīts tūrisms. Kiklādu vārdā ir nosaukta makula uz Jupitera pavadoņa Eiropas.

Lesba

Lesba ir Grieķijai piederoša sala Egejas jūras ziemeļaustrumos pie Mazāzijas (Turcijas) krastiem. Tā ir 1632 km2 liela ar 320 kilometrus garu krasta līniju, tādējādi tā ir 3. lielākā Grieķijas sala. No Turcijas to šķir Mitilines šaurums.

Roda

Roda (grieķu: Ρόδος, Ródos) ir sala Grieķijā, atrodas Egejas jūras austrumos. Tā ir lielākā no Dienvidsporādu salām gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Tāpat tas ir salu grupas vēsturiskais centrs. Vēsturiski tā ir pazīstama kā Rodas kolosa (viens no septiņiem pasaules brīnumiem) atrašanās vieta. Savukārt Rodas viduslaiku vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Mūsdienās Rodas sala ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Eiropā.

Santorine

Santorine (grieķu: Σαντορίνη, Santoríne) jeb Tira, vēsturiski Tēra (Θήρα, Téra), ir sala Egejas jūras dienvidos, aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Grieķijas kontinentālās daļas un aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Krētas. Santorine atrodas Kiklādu salu grupā.

Santorini uzskata par aktīvu vulkānu, jo tas ir vairākas reizes izvirdis pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā. Aptuveni pirms 3600 gadiem notika viens no lielākajiem izvirdumiem cilvēces vēsturē, kas, iespējams, izraisīja Mīnojas civilizācijas norietu. Pēdējais izvirdums notika 1956. gadā, kad ar to saistītās zemestrīces rezultātā tika nopostīti 85% no cilvēku mājokļiem salā.

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Santorinē dzīvo aptuveni 15,6 tūkstoši cilvēku. Uz salas ir attīstīta tūrisma nozare.

Struma (upe)

Struma jeb Strimona (bulgāru: Струма, grieķu: Στρυμόνας) ir 415 kilometrus gara upe Bulgārijā (290 kilometru garumā) un Grieķijā. Ietek Egejas jūrā.

Sākas Vitošas kalnos uz dienvidiem no Sofijas. Tek lielākoties uz dienvidiem. Bulgārijas teritorijā Struma lielākoties ir kalnu upe, bet Grieķijā tā tek pa plašāku ieleju. Augštecē, Bulgārijas teritorijā savulaik bija attīstīta brūnogļu ieguve. Grieķijā upe caurtek Kerkini ezeram. Tas ir mākslīgi izveidots 1932. gadā mitrāju masīva vietā. Ezers ir ļoti svarīga migrējošo putnu vieta. Ieteka Egejas jūrā Strimonas līcī. Lielākā pieteka - Strumica. Upes krastos atrodas Pernika, Radomira, Kistendila, Blagojevgrada, Sandanski, Petriča, Sere.

Netālu no Strumas ietekas Egejas jūrā atrodas senā Amtipole. Upe vairākkārt aprakstīta sengrieķu mitoloģijā un sengrieķu ģeogrāfu darbos. Strimonas dzērves ir motīvs vairāku seno romiešu, piemēram Vergilija, dzejā.

Trāķijas jūra

Trāķijas jūra (grieķu: Θρακικό Πέλαγος, turku: Trakya Denizi) ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā. Jūra apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā. Trāķijas jūras dienvidaustrumos atrodas Vidusjūras savienojums ar Marmora jūru Dardaneļi, rietumu piekrastē atrodas 2033 metrus augstais Atosa kalns, bet salas dienvidu robeža ir Lemnas sala.

Lielākās ietekas ir Strimona un Marica. Kavalā (Grieķija) atrodas termālie avoti.

Trāķijas jūra, tāpat kā pārējā Egejas jūra, ir bagāta ar salām. Lielākās salas ir:

Gekčeade (vienīgā lielā Turcijai piederošā sala Egejas jūrā),

Lemna,

Samotrāke,

Tasa.

Turcija

Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļās.

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.Turcija ir demokrātiska, sekulāra, unitāra un konstitucionāla republika un tās valsts iekārta tika izveidota 1923. gadā Mustafa Kemala Ataturka vadībā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma Pirmā pasaules kara rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā Eiropas Padome (dalībvalsts kopš 1949), NATO (1952), ESAO (1961), EDSO (1973) un Industriālo valstu G20 (1999). Turcija kopš 2005. gada ir uzsākusi oficiālās iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca muitas savienības izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar Tuvajiem Austrumiem, Centrālāziju un Austrumāziju.

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija. Tās platība ir 2,5 miljoni km², bet tās savienojums ar Atlantijas okeānu Gibraltāra šaurums ir tikai 14 km plats.

Senajos laikos Vidusjūra bija ļoti nozīmīgs transporta mezgls, kas atļāva tirdzniecību un kultūras apmaiņu starp reģiona tautām — mezopotāmiešiem, ēģiptiešiem, arābiem, persiešiem, feniķiešiem, kartāgiešiem, grieķiem un romiešiem. Vidusjūras reģions ir Rietumu civilizācijas šūpulis.

Austrumu piekraste
Rietumu piekraste
Antarktīdas piekraste

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.