Draudze

Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus. Draudzē ietilpst dažādu vecumu un dzimumu pārstāvji, ja vien šai konfesijai nav kādi ierobežojumu.

Skatīt arī

Aizputes adventistu baznīca

Aizputes adventistu baznīca ir Septītās dienas adventistu baznīca Aizputē.

Septītās dienas adventistu draudze Aizputē tika nodibināta 1916. gada augustā. 1925. gada vasarā ap Aizputi darbojās reliģisko grāmatu izplatītāji – kolportieri Augusts Baķis un Pēteris Krēsliņš. 1936. gada sākumā draudzē bija 42 draudzes locekļi. 1937. gadā tika izdoti noteikumi, ka draudzē jābūt virs 50 draudzes locekļiem, tāpēc tika pieņemts lēmums apvienoties ar mazāko Kuldīgas draudzi. Padomju gados Aizputes draudzes vecākā Eduarda Damberga vārds tika minēts tūrisma ceļvežos, jo ap savu māju Aizputes pievartē viņš bija uzcēlis malkas pilis, kurus apskatīja tūristi. Draudze 1990. gadā iegādājās bijušo Aizputes pareizticīgo baznīcu un to piemēroja draudzes vajadzībām.

Aizputes baptistu baznīca

Aizputes baptistu baznīca ir Latvijas Baptistu draudžu savienībā ietilpstošās Aizputes baptistu draudzes baznīca Aizputē.

Baptistu draudze Aizputē nodibinājās 1869. gadā. Draudzes pirmais mācītājs bija viens no Latvijas baptistu konfesijas aizsācējiem Latvijā Ādams Gertners. Pirmā baznīca tika uzcelta 1884. gadā, tomēr 1892. gadā varas iestādes lika to nojaukt. 1893. gadā draudze iegādājās zemes gabalu un uzcēla otro baznīcu. 1937. gada Pūpolsvētdienas vakarā tā gāja bojā ugunsgrēkā. 11 mēnešu laikā tiek uzcelta trešā Aizputes baptistu baznīca pēc Aleksandra Šmēlinga projekta, kas tika iesvētīta 1939. gada Ziemassvētkos. Draudze darbību nav pārtraukusi ne karu, ne okupāciju laikā.

Namā baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska ģimenē bērnību pavadīja komponists Pēteris Vasks.

Alojas pareizticīgo baznīca

Alojas Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Alojas novada Alojas pagastā, Alojas pilsētas ziemeļu pievārtē.

Pareizticīgo draudze Alojā ar Rīgas bīskapa Filareta (Gumiļevska) svētību dibināta 1846. gada 31. augustā laikā, kad no 1845. līdz 1848. gadam 700 Alojas luterāņi pievienojās pareizticībai. Līdz 1917. gadam draudze reģistrēta kā Stakenbergu draudze, jo tā atradās Stakenbergu muižā.

1846. gadā Stakenbergu muižai piederošās zemes tika uzcelta koka baznīca, un tai blakus pēc dažiem gadiem — pareizticīgo draudzes skola. Alojas Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca iesvētīta 1895. gadā. Ēka tika būvēta no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem bizantiešu stilā. Tās arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis. Draudzes dokumenti gājuši bojā ugunsgrākā 1991. gadā. Draudze tika atjaunota pēc Otrā pasaules kara un kādu laiku darbojās arī padomju laikā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika nozagtas gandrīz visas baznīcas ikonas. 2007. gadā draudzes darbība tika atjaunota.

Brocēnu Svētā Benedikta Romas katoļu kapela

Brocēnu Svētā Benedikta Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Brocēnu novada centrā Brocēnu pilsētā. Adrese: Lielcieceres ielā 1.

Ezeres Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca

Ezeres Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Saldus novada Ezeres pagasta centrā Ezerē. Dievnamā notiek pārbūves darbi.

Indricas baznīca

Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagasta Lielindricā. Dievnams ir unikāls koka arhitektūras piemineklis, vecākais koka dievnams Latvijā, bet tās draudze ir vissenākā Latgalē.

Kaplavas kapela

Kaplavas Svētā Antona Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta centrā Kaplavā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga. Dibināta 1922. gadā un ir Pasaules luterāņu federācijas biedre.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca kā Kristus un tā Evaņģēlija organizētā draudze uzskata Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas par savu vienīgo mācības un dzīves pamatu un pieņem kā Svēto Rakstu paskaidrojumus kristīgās draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās Apustuļu, Nīkajas un Atanāsija ticības apliecības, nemainīto Augsburgas apliecību, Mārtiņa Lutera "Mazo katehismu" un citus Vienprātības grāmatā sakopotos rakstus.

Pašlaik LELB vada arhibīskaps Jānis Vanags.

Ludvikovas baznīca

Ludvikovas Svētās Agates Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ludvikos, Ižiuna ezera dienvidu krastā.

Lutriņu Svētā Gara Romas katoļu kapela

Lutriņu Svētā Gara Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Lutriņu pagasta centrā Lutriņos.

Pentakosti

Pentakostisms jeb Vasarsvētku draudzes ir kristietības protestantisma novirziens. Šī konfesija piešķir lielu nozīmi kristīšanai Svētajā Garā. Kā galveno pazīmi, ka cilvēks ir kristīts Svētajā Garā, pentakosti min runāšanu mēlēs — ekstātisku pārdzīvojumu, kura laikā cilvēks runā pašam nesaprotamā valodā vai neartikulētās skaņās.

Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīca

Rīgas Svētā Antona baznīca ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Ķengaragā, Maskavas ielā 309a. Tā ir viena no jaunākajām katoļu baznīcām Latvijā, uzcelta 2015. gadā, to iesvētot arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam. Pēc ilgiem gadiem, kad Rīgas Sv. Antona draudze atradās bez savas baznīcas, 2012. gadā tika uzsākta jaunās baznīcas celtniecība. Pašlaik Sv. Antona draudze ir viena no lielākajām Rīgas katoļu draudzēm. Tās celtniecības izmaksu lielāko daļu ziedoja draudze un citi ticīgie. Pēc Baznīcas uzcelšanas ir atvieglota arī citu Rīgas katoļu dievnamu pastorālā kalpošana, sevišķi Sv. Franciska baznīcai, kurš bija līdz 2015. gadam vienīgais katoļu dievnams Maskavas priekšpilsētā un apkalpoja arī ticīgos no Ķengaraga.

Pašlaik draudzes prāvests ir Oļģerts Daļeckis.

Spāres baznīca

Spāres luterāņu baznīca ir Spāres evaņģēliski luteriskās draudzes dievnams. Atrodas Talsu novada Ģibuļu pagasta Spārē, vienīgais pagasta dievnams. Kopš 1998. gada valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.Pirmajai baznīcai pamati likti 1658. gadā, bet tagadējo, sev raksturīgo būvapjomu ar astoņstūra plānojumu bez zvanu torņa, baznīca ieguva 1747. gadā. Spāres baznīca atšķiras no pārējām Kurzemes baznīcām — tā ir centriska astoņstūru "šķērsbaznīca" bez torņa. Altāris un kancele izvietoti pašlaik pretī ieejai, bet sākotnēji ieeja bijusi sānu sienā.

Pirmā Spāres baznīca tiek celta 1658. gadā par oberburggrāfa Georga fon Fišera līdzekļiem. Tagadējā mūra ēka celta 1747. gadā par Medzes un Spāres muižas īpašnieka kapteiņa Georga Kristofa fon Rādena un viņa sievas Luīzes Šarlotes, dzimušas fon der Osten-Zakenas, līdzekļiem.

Otrā pasaules kara laikā baznīca bombardēta. Padomju laikā baznīca bija slēgta, izdemolēta, tajā bija ierīkota kolhoza dārzeņu noliktava. Draudze atjaunota 1988. gadā un pēc gada baznīcā atsākušies dievkalpojumi. 1990. gados Alfrēds Mertens izgatavojis kokā veidotu altāri un kanceli. Baznīcu grezno oriģinālā altārglezna.

Ugāles katoļu baznīca

Ugāles Svētās Monikas Romas katoļu baznīca ir topoša Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Ventspils novada Ugāles pagasta centrā Ugālē. Dievnamā notiek iekšdarbi.

Vecticība

Vecticība (krievu: старообрядчество, староверие, древлеправославие) ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660). Šīs kustības piekritējus sauc par vecticībniekiem (krievu: старообрядцы).

Dievkalpojuma reforma izraisīja šķelšanos Krievijas pareizticīgo baznīcā. Līdz 1905. gada 17. aprīlim vecticībniekus, izņemot vienticībniekus, Krievijas impērijā oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (раскольники) un pakļāva represijām. Tikai 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku un veco krievu rituālu nolādējumus "kā nebijušus" (яко не бывшие).

Tomēr nolādējumu atcelšana nenoveda vecticībniekus ar vietējām pareizticīgajām baznīcām līdz lūgšanas (euharistiskajai) sadraudzībai. Vecticīgie, kā agrāk, uzskata tikai sevi par īstajiem pareizticīgajiem kristiešiem un uzskata Krievijas pareizticīgo baznīcu par citas konfesijas baznīcu. Vecticībnieki-popieši uzskata jaunā rituāla piekritējus par "otrās kārtības" ķeceriem, kurus baznīcai pievieno caur Konfirmāciju, ar garīgā amata saglabāšanu (ar nosacījumu, ka kristīšana iepriekš tika veikta ar pilnīgu iegremdēšanu); savukārt vairums bezpopiešu uzskata KPB par "pirmās kārtības" ķeceriem, kurus baznīcai pievieno tikai caur kristīšanu (pat, ja iepriekš kristīšana tika veikta ar pilnīgu iegremdēšanu).

Lielākā vecticībnieku kopiena mūsdienās ir Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca (vecticībnieki-popieši).

Ievērojamākais vecticības darbinieks bija protopops Abakums (Petrovs), kas iestājās pret reformu ieviešanu, par ko tika sadedzināts kopā trim domubiedriem, mūkiem Lācaru un Epifāniju un priesteri Nikiforu.

Vecumnieku katoļu kapela

Vecumnieku svētīgā Jāņa Pāvila II Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta centrā Vecumniekos.

Zirņu Svētā Mārtiņa Romas katoļu kapela

Zirņu Svētā Mārtiņa Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Zirņu pagasta centrā Zirņos, Bērzu ielā 4.

Šķilbēnu vecā baznīca

Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagasta centrā Rekovā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Mūsdienās baznīca vairāk kalpo kā apskates objekts, dievkalpojumi notiek īpašās svētku dienās, draudzes darbība norit jaunajā Šķilbēnu baznīcā.

Šķēdes Svētīgā Adriana Romas katoļu kapela

Šķēdes Svētīgā Adriana Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela. Tā atrodas Saldus novada Šķēdes pagasta centrā Šķēdē.

Kapelu iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, klātesot Neatkarīgā Maltas Bruņinieku Ordeņa ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijā Peteram Baronam fon Firstenbergam, veltot to Svētīgā Adriana godam.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.