Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.

Western Asia (orthographic projection)
Dienvidrietumāzija

Vēsture

Pasaules senākās civilizācijas ir attīstījušās tieši Dienvidrietumāzijā. Kādreiz šajā reģionā pastāvējušas lielas un spēcīgas valstis - Izraēlas un Jūdas valstis, Asīriešu impērija, Babiloniešu impērija, Ahemenīdu impērija, Seleikīdu impērija, Sasanīdu impērija, Bizantijas impērija, Sefevīdu impērija, Osmaņu impērija un citas. Dienvidrietumāzija ir dzimtene islāmam, jūdaismam un citām monoteiskām reliģijām.

Ģeogrāfija

Dienvidrietumāzija atrodas uz dienvidiem no Austrumeiropas. Reģionu ieskauj 7 lielas jūras: Egejas jūra, Melnā jūra, Kaspijas jūra, Persijas līcis, Arābijas jūra, Sarkanā jūra un Vidusjūra. No ziemeļu puses reģions ir norobežots no Eiropas ar Kaukāza kalniem, no dienvidrietumiem tas ir norobežots no Āfrikas ar Suecas zemes šaurumu, bet austrumos reģions robežojas ar Centrālāziju un Dienvidāziju. Daštekavirs un Daštelūts Irānas austrumos norobežo reģionu no pārējās Āzijas.

Klimats

Dienvidrietumāzija atrodas sausajā un pussausajā tuksneša zonā, kas bieži cieš no sausuma, bet satur arī plašus mežus un auglīgas ielejas. Daudzviet šajā reģionā pastāv ūdens trūkums, te aizvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tīra ūdens.

Demogrāfija

Reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 300 miljonus. Visvairāk apdzīvotās reģiona valstis ir Turcija un Irāna, katrā ap 75 miljoniem iedzīvotāju. Reģiona galvenā valoda ir arābu valoda, kas ir oficiālā valoda reģiona 14 valstīs. Galvenā ticība - islāms, pastāv arī ievērojamas kristiešu un ebreju kopienas. Lielākās etniskās grupas ir arābi, persieši, turki, kurdi un izraēlieši/ebreji.

Ekonomika

Dienvidrietumāzijas ekonomika ir daudzveidīga, reģionā novērojama ekonomiskā izaugsme. Šajā reģionā lielākā ekonomika ir Turcija, tai seko Saūda Arābija un Irāna. Reģionālajā ekonomikā nozīmīga rūpnieciskā nozare ir naftas ieguve, jo šajā reģionā atrodas vairāk nekā puse no pasaules naftas rezervēm un aptuveni 40 procenti no pasaules dabas gāzes rezervēm.

Valstis

Šajā reģionā atrodas 20 valstis vai to daļas.

Valsts Platība(km²) Iedz. sk. (2012) Iedz.bl. (2012) (iedz.sk./km²) Galvaspilsēta IKP kopā (2011) (miljardi USD) IKP uz 1 iedz.(2011) (USD) Valūta Valsts forma Oficiālā valoda
Karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti 82 880 8 264 070 100 Abū Dabī 258,825 48 158 dirhems Federāla konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Armēnija Armēnija 29 800 3 260 600 112 Erevāna 9,39 3032 drams Prezidentāla republika armēņu
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna 86 600 9 165 000 105,8 Baku 93,055 10 201 Manats Prezidentāla republika Azerbaidžānu
Karogs: Bahreina Bahreina 665 1 214 705 1626,6 Manāma 31,101 27 556 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Ēģipte Ēģipte 61 000 83 517 652 76,3 Kaira 533,739 6594 mārciņa Prezidentāla republika arābu
Karogs: Gruzija Gruzija 69 700 4 469 200 68,1 Tbilisi 24,541 5491 Lari Pusprezidentāla republika gruzīnu
Karogs: Irāna Irāna 1 648 195 75 149 669 48 Teherāna 990,219 13 053 riāls Islāma republika persiešu
Karogs: Irāka Irāka 438 317 31 129 225 71 Bagdāde 143,676 4272 dinārs Parlamentāra republika arābu,kurdu
Karogs: Izraēla Izraēla 20 770 7 968 300 359 Jeruzaleme 236,994 31 467 šekelis Parlamentāra republika ivrits,arābu
Karogs: Jordānija Jordānija 92 300 6 508 271 68,4 Ammāna 29,233 4674 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Jemena Jemena 527 970 25 130 000 44,7 Sana 57,966 2306 riāls Prezidentāla republika arābu
Karogs: Katara Katara 11 437 1 757 540 154 Doha 173,847 98 329 riāls Absolūta monarhija arābu
Karogs: Kipra Kipra 9 250 1 099 341 117 Nikosija 23,728 29 074 Eiro Prezidentāla republika turku, grieķu
Karogs: Kuveita Kuveita 17 820 2 818 042 200,2 Kuveita 185,5 65 826 dinārs Konstitucionāla monarhija arābu
Karogs: Libāna Libāna 10 452 4 125 247 373 Beirūta 39,039 9862 mārciņa Parlamentāra republika arābu
Karogs: Omāna Omāna 212 460 3 027 959 8,7 Maskata 71,888 23 315 riāls Absolūta monarhija arābu
Karogs: Palestīnas autonomija Palestīna 6220 4 260 636 667 Jeruzāleme 6,6 1600 dinārs,šekelis Parlamentāra republika arābu
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija 1 960 582 28 376 355 13,2 Rijāda 976,223 35 974 riāls Absolūta monarhija arābu
Karogs: Sīrija Sīrija 185 180 22 530 746 118,3 Damaska 59,957 2802 Sīrijas mārciņa Prezidentāla republika arābu
Karogs: Turcija Turcija 783 562 74 724 269 97 Ankara 774,336 10 362 lira Parlamentāra republika turku
Arābu pasaule

Arābu pasaule ir termins, kuru attiecina uz valstīm un teritorijām Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kur dzīvo arābu valodā runājoši cilvēki. Pastāv vairākas termina "arābu pasaule" definīcijas. Viena no definīcijām apgalvo, ka arābu pasaule ir 22 valstis, kas veido Arābu valstu līgu, bet tajā pašā laikā šajās valstīs dzīvojošie cilvēki, kas nav arābi, piemēram, berberi un kurdi, paši neuzskata, ka dzīvo arābu pasaulē.

Haplogrupa

Haplogrupa (no grieķu: ἁπλούς, haploûs, "viens, vienkāršs") molekulārajā evolūcijā ir līdzīgu haplotipu grupa, kurai ir kopējs sencis, esot vienādai viena nukleotīda polimorfisma (VNP) mutācijai visos haplotipos.

Haplogrupas apzīmē ar alfabēta burtiem, papildinot ar skaitļu un burtu kombinācijām, piemēram, R1c1.

Cilvēka ģenētikā biežāk pētītās haplogrupas ir Y-hromosomas (Y-DNS) haplogrupas un mitohondriālās DNS (mtDNS) haplogrupas. Y-DNS tiek nodota pa tēva līniju (no tēva dēliem), bet mtDNS tiek nodota pa mātes līniju (no mātes abu dzimumu bērniem). Ar tām nenotiek rekombinācija, tādējādi Y-DNS un mtDNS izmaiņas notiek tikai mutāciju veidā.

Levante

Levante ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu areālu Tuvajos Austrumos. Tās aptuvenās robežas ir Taurs ziemeļos, Arābijas tuksnesis dienvidos, Vidusjūra rietumos un Mezopotāmija austrumos. Pēc dažām definīcijām Levantē iekļauj arī visu Mezopotāmiju. Areāls aptuveni sakrīt ar arābisko terminu "Mešriks", kas apzīmē arābu zemes uz austrumiem no Ēģiptes un ziemeļos no Arābijas pussalas.

Levante veido Auglīgā Pusmēness vidējo posmu starp Nīlas ieleju dienvidrietumos un Mezopotāmiju austrumos.

Narcises

Narcises (Narcissus) ir amariļļu dzimtas ģints. Sugu skaits ģintī ir nenoteikts; ģintī pēc dažādu speciālistu domām ir no 26 līdz pat 60 sugām. Savvaļā liela narcišu sugu daudzveidība ir sastopama Pireneju pussalā, lai gan to dabiskais izplatības areāls ir arī citas Dienvideiropas valstis (arī Francija), Ziemeļāfrika un Dienvidrietumāzija. Latvijā narcises savvaļā nav sastopamas, toties tās plaši audzē dārzos.

Visas Narcissus ģints sugas ir indīgas, jo satur alkoloīdu likorīnu. Tas atrodams visā augā, īpaši sīpolos. Saindēšanās parasti notiek, ja narcišu sīpoli noturēti par dārza sīpoliem Allium cepa un pagatavoti ēdienā. Rūgtā garša parasti pasargā no letālu dozu uzņemšanas.

Parastā cidonija

Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ. Tā ir vienīgā suga cidoniju (Cydonia) ģintī, kas ietilpst ābeļu apakšdzimtā. Tā stumbrs ir līks, un spēj izaug pat 6 metru garš. Ziedi ir balti vai bāli rozā ar piecām ziedlapām. Bumbierveidīgie zeltainie augļi ir āboli. Neapstrādātas parastās cidonijas ir cietas un ne sevišķi garšīgas, tāpēc biežāk tās īpaši pagatavo vai izmanto ēdienu sastāvā. Parastā cidonija tiek kultivēta vairāk nekā 4000 gadus, un par tās izcelsmes vietu uzskata Dienvidaustrumāziju un Kaukāzu.

Par cidonijām latviešu valodā sauc arī krūmcidonijas (Chaenomeles), kas ir krūmi ar skābiem, maziem augļiem un kas nepieder pie cidoniju ģints.

Parastā mandele

Parastā mandele (Prunus dulcis) ir neliels kauleņkoku ģints koks vai krūms. Mandeļu izcelsmes vieta ir Dienvidaustrumāzija, bet mūsdienās tos plaši kultivē arī Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā un pat Amerikas Savienoto Valstu rietumos. Tieši Amerikas Savienotās Valstis ir līderi izaudzētās produkcijas daudzuma ziņā. Tai seko Spānija, Sīrija, Itālija, Irāna un Maroka. No mandeļkokiem iegūst divu veidu augļus: saldās un rūgtās mandeles. Saldās mandeles, kas izskatās kā rieksti, tiek plaši izmantotas kulinārijā, kā arī mandeļu eļļas un mandeļu miltu pagatavošanā. Rūgtās mandeles pārtikā netiek izmantotas. No tām galvenokārt izgatavo eļļu.

Parastā prīmula

Parastā prīmula (Primula vulgaris) ir prīmulu dzimtas lakstaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropa, Rietumeiropa, Āfrikas ziemeļrietumi un mazliet Dienvidrietumāzija. Latvija nav šī auga dabiskais izplatības areāls, bet to audzē kā krāšņumaugu.

Parastā prīmula ir no 10 līdz 30 cm augsti lakstaugi. Tā lapu garums no 5 līdz 25 cm garas un no 2 līdz 6 cm platas.

Pilsētas bitene

Pilsētas bitene (Geum urbanum) ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs. Dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Dienvidrietumāzija. Parasti aug ēnainās vietās mežmalās, krūmājos un aizaugušās pļavās. Ar pļavas biteni veido hibrīdu — vidējo biteni (Geum x intermedium).

Sējas lucerna

Sējas lucerna (Medicago sativa) ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sējas lucernas dabiskais izplatības areāls ir Dienvidrietumāzija. Mūsdienās to kā lopbarības augu kultivē visā pasaulē. Bieži sastopams sējumos, kā arī atmatās, ceļmalās un grāvjos.Sējas lucernas stublājs ir stāvs un kails. Lapas uz stublāja izkārtotas pamīšus, trīsstaraini saliktas no iegarenām līdz lineārām lapiņām. Lapu garums ir 1-2,5 cm, bet platums 0,3-1,2 cm. Ziedi atrodas īsos, blīvos, iegarenos vai ieapaļos ķekaros. Parasti vienā ķekarā ir no 10 līdz 30 ziediem. Ziedi var atrasties arī žāklēs. Zied no jūnija līdz septembrim. Sējas lucernas auglis ir pāksts.

Vidējie Austrumi

Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.

Jēdziens radies 19. gadsimta vidū un to lietoja teritorijas apzīmēšanai starp Osmaņu impēriju un Britu Indiju.

Mūsdienās dažādās valodās to izmanto dažādu teritoriju apzīmēšanai, kas reizēm ietver daļu no Tuvo Austrumu reģiona, reizēm daļu no Dienvidāzijas.

Pasaules reģioni

LocationAfrica

Āfrika

Magribs · Ziemeļāfrika · Rietumāfrika · Centrālā Āfrika · Austrumāfrika (Āfrikas Rags)  · Dienvidu Āfrika

LocationAmericas

Amerika

Ziemeļamerika (Centrālamerika · Karību reģions · Vidusamerika)  · Dienvidamerika  · Latīņamerika

LocationAsia

Āzija

Centrālāzija · Austrumāzija (Tālie Austrumi · Austronēzija · Āzijas-Klusā okeāna) · Ziemeļāzija · Dienvidāzija (Indijas subkontinents) · Dienvidaustrumāzija

LocationEurope

Eiropa

Rietumeiropa · Centrāleiropa · Austrumeiropa · Ziemeļeiropa (Baltija · Skandināvija) · Dienvideiropa (Balkānu pussala)

GreaterMiddleEast

Tuvie Austrumi Arābijas pussala (Persijas līcis) · Kaukāzs · Levante · Vidējie Austrumi

LocationOceania

Okeānija

Austrālāzija · Melanēzija · Mikronēzija · Polinēzija

LocationPolarRegions

Polārie reģioni

Arktika · Antarktika

LocationOceans

Okeāni Pasaules okeāns · Ziemeļu Ledus okeāns · Atlantijas okeāns · Indijas okeāns · Klusais okeāns · Dienvidu okeāns

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.