Cilvēki

Šis raksts ir par cilvēku ģinti. Par citām jēdziena cilvēki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cilvēki
Homo (Linnaeus, 1758)
Stāvus pacēlies cilvēks (rekonstrukcija)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
CiltsHominīni (Hominini)
VirsģintsCilvēku virsģints (Hominina)
ĢintsCilvēki (Homo)

Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas. Neandertālietis (H. neanderthalensis) izmira pirms 24 000 gadu, bet Floresas cilvēks (H. floresiensis) dzīvoja vēl pirms 12 000 gadiem. Mūsdienās cilvēka tuvākie dzīvojošie radinieki ir cilvēkpērtiķi - šimpanzes un gorillas.

Vārds homo latīņu valodā nozīmē "cilvēks".

Vēsture

Homo habilis
Iespējams, cilvēkiem un australopitēkiem bija kopīgs priekštecis, attēlā senākās cilvēku ģints sugas prasmīgā cilvēka (Homo habilis) rekonstrukcija

Ģints ir izveidojusies pirms apmēram 2,3—2,4 miljoniem gadu.[1][2] Iespējams, australopitēkiem un cilvēkiem bija kopīgi priekšteči. No šāda kopīga priekšteča varbūt cēlies prasmīgais cilvēks (Homo habilis). Zinātnieki izvirzījuši arī hipotēzi, ka dažas australopitēku sugas (brīnumainais australopitēks (Australopithecus garhi), avotu australopitēks (Australopithecus sediba), Āfrikas australopitēks (Australopithecus africanus) un Afāras australopitēks (Australopithecus afarensis)) ir tiešas cilvēku (Homo) līnijas pēcteces.[3][4] Katrai no šīm minētajām sugām piemīt kādas īpašības, kas ir kopīgas ar cilvēku ģinti, bet zinātniekiem nav atbildes, kas bija cilvēku ģints priekšteči.

Visievērojamākā fizioloģiskā atšķirība starp australopitēkiem un senākajām cilvēku sugām ir galvaskausa apjoms un tā attīstība. Salīdzinoši australopitēka (Australopithecus garhi) smadzeņu apjoms ir 450 cm³, bet prasmīgajam cilvēkam 600 cm³. Cilvēku smadzeņu apjoms 0,6 miljonu gadu laikā dubultojās: prasmīgajam cilvēkam sekoja strādājošais cilvēks (Homo ergaster) un stāvus ejošais cilvēks (Homo erectus), tad Heidelbergas cilvēks (Homo heidelbergensis), kura galvaskausa apjoms jau sasniedz mūsdienu cilvēka galvaskausa apjomu.

Cilvēku ģints ir cieši saistīta ar darba rīku lietošanu. Senākais akmens darba rīks ir atrasts Etiopijā, un tas bijis izgatavots pirms 3,39 miljoniem gadu.[5]

Sistemātikas diskusijas

World map of prehistoric human migrations
Cilvēku migrācijas karte, kas balstīta uz DNS pētījumiem. Krāsu gredzenos norādīts pirms cik gadu tūkstošiem notikusi migrācija
Humanevolutionchart
Cilvēku evolūcijas grafiks

Vairāku sugu (Rūdolfa cilvēka (Homo rudolfensis), priekšcilvēka (H. antecessor), strādājošais cilvēka (H. ergaster), Gruzijas cilvēka (H. georgicus), Seprano cilvēka (H. cepranensis), Rodēzijas cilvēka (H. rhodesiensis) un Floresas cilvēka (H. floresiensis)) statuss ir diskutabls, un starp zinātniekiem nav vienprātības par šīm sugām.

Turklāt DNS pētījumos noskaidrojies, ka Heidelbergas cilvēks un neandertālietis savstarpēji ir ļoti tuvu radniecīgas sugas un pēc būtības ir saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) pasugas. Ģenētiskos pētījumos noskaidrojies, ka neandertālietis un saprātīgais cilvēks viens no otra nodalījies pirms 460 000—700 000 gadiem.[6]

Migrācija un evolūcija

Vissenākā no visām cilvēku sugām ir prasmīgais cilvēks, no kura attīstījās strādājošais cilvēks, lai gan šī hipotēze ir apstrīdama. Daži pēdējo gadu fosiliju atradumi liecina, ka abas sugas pastāvēja vienlaicīgi.[7] Daļa strādājošo cilvēku migrēja uz Āziju, kur to fosiliju atradumus nosauca par stāvus ejošo cilvēku (Homo erectus), bet daļa migrēja uz Eiropu, kur tos nosauca par Gruzijas cilvēku. Strādājošais cilvēks Āfrikā un stāvus ejošais cilvēks Eirāzijā dzīvoja izolēti viens otram līdzās apmēram 2 miljonus gadus. Šajā laikā tās kļuva par divām atšķirīgām sugām. No strādājošā cilvēka Āfrikā izveidojās Rodēzijas cilvēks (Homo rhodesiensis). Daļa no šīs grupas migrēja uz Eiropu un kļuva par Heidelbergas cilvēku, vēl pēc 250 000 gadiem tas Eiropā attīstījās par neandertālieti, bet Āzijā par Deņisovas cilvēku.

Pirmie saprātīgie cilvēki Āfrikā, kas bija Rodēzijas cilvēka pēcteči, radās pirms 250 000 gadiem. Daļa šo cilvēku pirms apmēram 100 000 gadiem pameta Āfriku un devās uz Levanti, kur satika neandertāliešus, un ar tiem sajaucās.[8] Vēl pēc 70 000 gadiem (iespējams, pēc Tobas katastrofas) neliela cilvēku grupa pameta Levanti un devās uz Eirāziju, Austrāliju un vēlāk uz Ameriku. Eirāzijas grupas neliela daļa satika Deņisova cilvēkus un arī ar tiem sajaucās,[9] migrējot tālāk uz Melanēziju. Ģenētiskie pētījumi pierāda, ka visi mūsdienās dzīvojošie cilvēki ir cēlušies no Āfrikas. Paralēli šai cilvēku migrācijai notika zināma neandertāliešu un deņisoviešu sajaukšanās. Šo hipotēzi stiprina ģenētisko analīžu rezultāti, kas liecina, ka pirms 30 0000 gadiem viens otram blakus pasaulē mājoja 3 galvenās saprātīgā cilvēka pasugas: Deņisovas cilvēks, neandertālietis un anatomiski modernais cilvēks (H. sapiens sapiens), kurš vienīgais ir izdzīvojis līdz mūsdienām.[10]

Sistemātika

Cilvēku ģints (Homo)

Sugu pārskats

Suga Dzīvoja (pirms miljoniem gadu) Dzīvesvieta Augums (m) Svars (kg) Smadzeņu tilpums (cm³) Fosilie atradumi Sugas atklāšana
Prasmīgais cilvēks (H. habilis) 2,5—1,5 Āfrika 1,0—1,5 30—55 600 daudz 1960/1964
Rūdolfa cilvēks (H. rudolfensis) 1,9 Kenija       1 galvaskauss 1972/1986
Gruzijas cilvēks (H. georgicus) 1,8—1,6 Gruzija     600 maz 1999/2002
Strādājošais cilvēks (H. ergaster) 1,9—1,25 Austrumāfrika un Dienvidāfrika 1,9   700—850 daudz 1975
Stāvus ejošais cilvēks (H. erectus) 2(1,25)—0,3 Āfrika, Eirāzija (Java, Ķīna, Kaukāzs) 1,8 60 900—1100 daudz 1891/1892
Seprano cilvēks (H. cepranensis) 0,8? Itālija       1 galvaskauss 1994/2003
Priekšcilvēks (H. antecessor) 0,8—0,35 Spānija, Anglija 1,75 90 1000 3 atrašanas vietas 1997
Heidelbergas cilvēks (H. heidelbergensis) 0,6—0,25 Eiropa, Āfrika, Ķīna 1,8 60 1100—1400 daudz 1908
Neandertālietis (H. neanderthalensis) 0,23—0,03 Eiropa, Rietumāzija 1,6 55—70 1200-1700 daudz (1829)/1864
Rodēzijas cilvēks (H. rhodesiensis) 0,3—0,12 Zambija     1300 ļoti maz 1921
Saprātīgais cilvēks (H. sapiens) 0,25—mūsdienas visa pasaule 1,4—1,9 55—80 1000—1850 joprojām dzīvo —/1758
Agrākais saprātīgais cilvēks (H. s. idaltu) 0,16 Etiopija     1450 3 galvaskausi 1997/2003
Floresas cilvēks (H. floresiensis) 0,10—0,012 Indonēzija 1,0 25 400 7 īpatņi 2003/2004

Atsauces

  1. Stringer, C.B. (1994). "Evolution of early humans". In Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.). The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution. Cambridge: Cambridge University Press. p. 242. ISBN 0-521-32370-3. Also ISBN 0-521-46786-1 (paperback)
  2. McHenry, H.M (2009). "Human Evolution". In Michael Ruse & Joseph Travis. Evolution: The First Four Billion Years. Cambridge, Massachusetts: The Belknap Press of Harvard University Press. p. 265. ISBN 978-0-674-03175-3.
  3. Pickering, R., Dirks, P. H., Jinnah, Z., De Ruiter, D. J., Churchill, S. E., Herries, A. I., ... & Berger, L. R. (2011). Australopithecus sediba at 1.977 Ma and implications for the origins of the genus Homo. Science, 333(6048), 1421-1423.
  4. Asfaw, B., White, T., Lovejoy, O., Latimer, B., Simpson, S., & Suwa, G. (1999). Australopithecus garhi: a new species of early hominid from Ethiopia. Science, 284(5414), 629-635.
  5. McPherron, S. P., Z. Alemseged, C. W. Marean, J. G. Wynn, D. Reed, D. Geraads, R. Bobe, and H. A. Bearat. 2010. Evidence for stone-tool-assisted consumption of animal tissues before 3.39 million years ago at Dikika, Ethiopia. Nature 466:857-860.
  6. Biological Anthropology: 2nd Edition. 2009. Craig Stanford et al.
  7. Spoor F, Leakey M.G, Gathogo P.N, Brown F.H, Antón S.C, McDougall I, Kiarie C, Manthi F.K. & Leakey L.N. (2007), "Implications of new early Homo fossils from Ileret, east of Lake Turkana, Kenya", Nature 448(7154): p. 688-691.
  8. Green RE, Krause J, et al. A draft sequence of the Neandertal genome. Science. 2010 May 7;328(5979):710-22. doi:10.1126/science.1188021 PMID 20448178
  9. Reich D, Green RE, Kircher M, et al. (December 2010). "Genetic history of an archaic hominin group from Denisova Cave in Siberia". Nature 468 (7327): 1053–60. doi:10.1038/nature09710. PMID 21179161
  10. Reich D ., et al. Denisova admixture and the first modern human dispersals into southeast Asia and Oceania. Am J Hum Genet. 2011 Oct 7;89(4):516-28, doi:10.1016/j.ajhg.2011.09.005 PMID 21944045

Ārējās saites

1987. gads

1987. (MCMLXXXVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

2006. gads

2006. (MMVI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Šis gads bija:

Starptautiskais tuksnešu un pārtuksnešošanās gads, kuru ierosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeneralā Asembleja;

Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis Hanss Aspergers, Aspergera sindroma atklājējs);

Mocarta gads, atzīmējot Volfganga Amadeja Mocarta 250. dzimšanas dienu.

2007. gads

2007. (MMVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Šis gads ir:

Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);

Starptautiskais heliofizikas gads;

Delfīna gads;

Kodoldzinēja gads

Pēc ķīniešu kalendāra suņa gads līdz 17. februārim, ko 18. februārī nomaina cūkas gads.

2008. gads

2008. (MMVIII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

2008. gads bija:

Starptautiskais planētas Zeme gads;

Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);

Starptautiskais kartupeļu gads;

Starptautiskais sanitārijas gads.

Pēc ķīniešu kalendāra cūkas gads līdz 6. februārim, ko 7. februārī nomainīja žurkas gads;

2009. gads

2009. (MMIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

2009. gads ir:

Starptautiskais astronomijas gads

Pēc ķīniešu kalendāra - līdz 25. janvārim žurkas gads, no 26. janvāra vērša gads.

2010. gads

2010. (MMX) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

2012. gads

2012. (MMXII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

2013. gads

2013. (MMXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

2016. gads

2016. gads (MMXVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo ir noteikusi par Starptautisko pākšaugu gadu.

Astronomija

Astronomija (grieķu: αστρον (astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēka praktiskajām vajadzībām. Cilvēki, kas pēc profesijas ir saistīti ar astronomiju, tiek saukti par astronomiem.

Kopš cilvēces sākuma ļaudis vienmēr ir skatījušies debesīs, tāpēc astronomiju var uzskatīt par vienu no vecākajām zinātnes nozarēm. Var teikt, ka astronomija kļuva par zinātni tajā brīdī, kad cilvēki pamanīja, ka debess ķermeņi kustas pa noteiktām un paredzamām trajektorijām. Vēl joprojām arī mūsdienās daži no jaunākajiem zinātnes atklājumiem tiek veikti tieši astronomijā. Astronomija ietver gan vienkāršus Saules un zvaigžņu kustību novērojumus pār debesjumu, gan arī komplicētas teorijas, piemēram, par zvaigžņu kolapsiem vai Visuma izcelšanos.

Gadsimtiem ilgi astronomi koncentrējās tikai uz debess ķermeņu kustību novērošanu. Viņi bija novērojuši, ka Saule lec austrumos, bet riet rietumos. Naktīs viņi pie debesīm redzēja mazus gaismas punktus. Lielākā daļa no šiem gaismas punktiem, tas ir, zvaigznes, izskatījās tā, it kā tās visu laiku būtu "piestiprinātas" vienā konkrētā punktā pie debess sfēras, kas savukārt griežas. Cilvēki ievēroja arī to, ka atsevišķi gaismas punkti pārvietojas attiecībā pret šiem "piestiprinātajiem" punktiem. Tos viņi nosauca par planētām, kas no grieķu valodas nozīmē "klejotāji".

Antīkie astronomi uzskatīja, ka debess ķermeņu pozīcijas norāda uz to, kas notiek vai notiks uz Zemes virsmas. Viņi pēc zvaigznēm prognozēja karus, slimības, dzimšanu - nāvi, laimi - nelaimi un tā tālāk. Mūsdienās joprojām cilvēki ar to nodarbojas, un šo jomu sauc par astroloģiju. Daudzi zinātnieki uzskata, ka astroloģija ir pseidozinātne, kas nav saistīta ar astronomiju.

Ciems

Ciems ir cilvēku apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu. Lai arī pārsvarā ar šo terminu tiek apzīmētas lauku apdzīvotās vietas, daudzos gadījumos šajā kategorijā tiek iekļautas arī piepilsētas un pilsētu dzīvojamie rajoni.[nepieciešama atsauce] Parasti ciemi ir pastāvīgas apdzīvotas vietas ar pastāvīgu apbūvi un iedzīvotājiem.

Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un viensētai). Ciema statusu var piešķirt un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē. Cilvēks pieder pie hominīdu (Hominidae) dzimtas, cilvēku (Homo) ģints. Mūsdienās vienīgā sastopamā H. sapiens pasuga ir H. sapiens sapiens. Vēl pavisam nesen uzskatīja, ka neandertālietis (Homo sapiens neanderthaliensis) ir otra šīs sugas pasuga, kura izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Tomēr pēc DNS izpētes atšķirības ir pārāk lielas, lai neandertāliešus varētu uzskatīt par cilvēkiem. Savukārt dati, kas norāda uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām, liecina, ka tās tomēr pieder vienai sugai.

No latīņu valodas Sapiens nozīmē "gudrs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju domāt. Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas tam dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu esamību, kā arī veidot kompleksu kultūru un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi.

Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod cilvēkam iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām.

Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, mīti, rituāli, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūru.

Viena no kultūras sastāvdaļām ir reliģija. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē dvēseli, kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās nāves. Cilvēku ar dvēseles, sirdsapziņas u.c. palīdzību raksturo arī daudzi filozofijas virzieni.

Homo sapiens pasugas Homo sapiens sapiens gēni ir par gandrīz 99% identiski šimpanzes gēniem. Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp žurkas un peles gēniem.

Iedzīvotāju blīvums

Iedzīvotāju blīvums jeb apdzīvotība ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km2). Parasti iedzīvotāju blīvumu aprēķina valstij, pašvaldībai, citai noteiktai teritorijai vai visai Zemei.

Pašlaik uz Zemes dzīvo apmēram 7 miljardi cilvēku un Zemes platība ir 510 miljoni km2, tādējādi vidējais apdzīvotības blīvums ir 13,7 cilvēki uz km2. Ja tiek ņemta vienīgi sauszemes platība (150 miljoni km2), tad vidēji uz kvadrātkilometra sauszemes dzīvo 47 cilvēki. Taču vairāk nekā uz puses no sauszemes ir cilvēkam nepiemērota dzīves vide. Lielākā daļa cilvēku dzīvo netālu no jūras, vietās, kur pieejams dzeramais ūdens.

Latvijas iedzīvotāju blīvums ir 30,8 cilvēki uz km2.Pārapdzīvotība ir pārāk liels iedzīvotāju skaits teritorijā salīdzinājumā ar tajā pieejamajiem resursiem. To izraisa nevienmērīga Zemes apdzīvotība. Pārapdzīvotības ietekmē palielinās antropogēnā slodze, proti, samazinās aramzemes un ūdens resursi, nav brīvu vietu, kur būvēt jaunas ēkas un celtnes, rodas piesārņojums un uzkrājas atkritumi.

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Kopskaits pasaulē ir ap 150 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni 116 miljonu (~80% pēc 2002. gada tautskaites datiem) krievu. Lielākās krievu diasporas kopienas dzīvo Ukrainā, Kazahstānā, ASV, Baltkrievijā un Izraēlā. Pēc vietējās izrunas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnību pazīmēm iedalās mazākās etnogrāfiskās grupās jeb subetnosos, piemēram, gorjuni (горюны), kazaki (казаки), kamčadali (камчадалы), pomori (поморы) u.c. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas krievi veido Baltijas krievu grupu ar savdabīgu identitāti un izrunas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma vecticībnieku kopiena. Krievi runā indoeiropiešu valodu grupas krievu valodā, kurā ir 3 pamatdialekti — ziemeļu, Maskavas, dienvidu, — un virkne vietējo izrunu. Izplatītākā reliģija ir pareizticība.

Latviešu valodā nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts krivičiem, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu Polockas apvidus).

Maijs

Maijs (latīņu: mensis Majus, par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Latviešu mēneša senais nosaukums ir lapu vai sējas mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir ziedu mėnuo bet mūsdienās — gegužė. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz 20. maijam pēc horoskopa ir vērši, bet pēc šī datuma dzimušie ir dvīņi.

Organizācija

Organizācija (franču: organisation) ir indivīdu apvienība, kas apvienojusies vai ir apvienota, kādu kopīgu mērķu realizēšanai. Ar šo vārdu var saprast arī noteiktu struktūru, uzbūvi, sistēmu, kurā ir organizēta kāda grupa, cilvēka apvienība.

Tiek izdalītas sabiedriskās un politiskās organizācijās. Sabiedriskās organizācijās cilvēki apvienojas brīvprātīgi un to vieno kopīgs mērķis, kas ir fiksēts statūtos vai citos dokumentos. Politiskā organizācijā cilvēki arī apvienojas brīvprātīgi, tomēr tai ir raksturīga institucionalizēta, strukturēta uzbūve. Tā pauž noteiktus politiskos mērķus un realizē politisko programmu, piedaloties politikā, valsts pārvaldīšanā un citviet. Politiskā organizācija parasti ir partija. Objektīvi abos gadījumos šīs cilvēku apvienības veic politisko darbību, jo tās piedalās sabiedrības pārvaldīšanā.Organizācija var būt arī struktūra, uzbūve, piemēram, uzņēmuma uzbūve vai arī ražošanas vadīšanas sistēma.

Stokholma

Stokholma (zviedru: Stockholm) ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864 324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1 372 565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vācieši

Vācieši (vācu: Deutsche) ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa. Tos vieno kopēja kultūra un vācu valoda, nevis pilsonība vai kopēja izcelsmes valsts. Līdz 19. gadsmitam ar jēdzienu vācieši saprata vācu valodā runājošus cilvēkus. Pašlaik aptuveni 100 miljoniem cilvēku vācu valoda ir dzimtā valoda, taču tikai aptuveni 80 miljoni uzskata sevi par vāciešiem.

Zviedrija

Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.

Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts.

Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, kuru prot aptuveni 10 miljoni cilvēku. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā, kā arī Somijas otrā valsts valoda. Somijā šajā valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri apdzīvo piekrastes zonu un Olandi. 2011. gadā aptuveni 5,39% Somijas iedzīvotāju runāja zviedru valodā. Zviedru valoda ir arī viena no Eiropas Savienības un Ziemeļu padomes oficiālajām valodām.

Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.