Brazīlija

Brazīlija (portugāļu: Brasil), oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos — ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos — ar Urugvaju.

No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir Apvienoto Nāciju dibinātājvalsts.

Brazīlijai ir desmitais lielākais iekšzemes kopprodukts pasaulē un lielākais Latīņamerikā. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz globālo ekonomiku.[3] Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.[4] Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām dzīvnieku un augu sugām,[5] kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietus mežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km2.

Brazīlijas Federatīvā Republika
República Federativa do Brasil
Brazīlijas karogs Brazīlijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeOrdem e Progresso
"Kārtība un progress"
HimnaOuviram do Ipiranga
Location of Brazil
GalvaspilsētaBrazilja
Lielākā pilsēta Sanpaulu
Valsts valodas portugāļu valoda
Valdība Prezidentāla federāla republika
 -  Prezidents Žairs Bolsonaru
 -  Viceprezidents Renans Caljeiruss
Neatkarība no Portugāles 
 -  Deklarēta 1822. gada 7. septembrī 
 -  Atzīta 1825. gada 29. augustā 
 -  Republika 1889. gada 15. novembrī 
Platība
 -  Kopā 8 514 877 km² (5.)
 -  Ūdens (%) 0,65
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. gadā 190 732 694[1] (5.)
 -  Blīvums 22/km² (182.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $2,172 triljoni[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $11 239[2] 
Džini koef. (2008) 49,3 
HDI (2010) 0,699 (augsts) (75.)
Valūta Brazīlijas reāls (BRL)
Laika josla BRT1 (UTC-2 līdz -5)
 -  Vasarā (DST) BRST2 (UTC-2 līdz -5)
Interneta domēns .br
ISO 3166-1 kods 076 / BRA / BR
Tālsarunu kods +55
1 Oficiāli UTC-3 (Braziljas laiks)
2 Oficiāli UTC-2 (Braziljas laiks)

Etimoloģija

Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka portugāļi to nosauca pēc mežos augošā brazas koka nosaukuma,[6] no kura pirmie kolonisti ieguva sarkano krāsu.

Vēsture

Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on
Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju

Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka iespējams cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, alu zīmējumi, vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.[7] Vēl pirms eiropieši atklāja Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Kastīlijas karalisti un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna loka.

1500. gadā Pedru Alvariša Kabrala vadītā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kuri ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāji.[8] Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms.[8] Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no Andu kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņi, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies džungļos.[8] Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu. 1624. gadā Salvadorā iebruka nīderlandieši. Līdz 1633. gadam Nīderlandes Austrumindijas kompānija spēja pakļaut arī Resifi un lielu daļu no Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja Johans Maurics (Johan Maurits). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no Portugāles, kuru no 1580. līdz 1640. gadam pārvaldīja Spānijas ieceltie vicekaraļi no Hābsburgu dinastijas. Tādēļ 1654. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu holandiešus.

Ģeogrāfija

Brazil topo
Brazīlijas topogrāfiskā karte

Brazīlija atrodas Dienvidamerikā un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir Latīņamerikas lielākā valsts un piektā lielākā valsts pasaulē. Brazīlija robežojas teju vai ar visām Dienvidamerikas valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju (Franču Gviānu), Surinamu, Gajānu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Peru un Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Paragvaju, Argentīnu un Urugvaju. Ekvadora un Čīle ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo Atlantijas okeāns.[9] Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — Trindadi, Martina Vasa salas, Fernandu di Noroņas sala, Rokasas atols un Sanpedru un Sanpaulu salas.

Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir Amazones līdzenums un Brazīlijas plakankalne. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,[9] un to galvenokārt klāj lietus mežs, kuru 1970. un 1980. gados rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.[7] Sākot ar 1980. gadu beigām starptautiskā spiediena dēļ Brazīlijas valdība sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir 1000 m v.j.l.,[9] un tai ir raksturīgi paugurainas savannas. Pašos valsts ziemeļos atrodas Gvajānas plakankalne.

Amazone un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido baseinu, kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir Sanfransisku, Parnaiba, Paragvaja, Parana un Urugvaja.

Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan ekvators, gan dienvidu tropu loks, tad tā galvenokārt atrodas tropu joslā. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas mērenajā joslā. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs klimats, tomēr ne visur tas ir vienāds. Brazīlijas plakankalnes pilsētās, piemēram, Braziljā, klimats ir maigs, dienas vidējā temperatūra ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, Riodežaneiro, klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet Amazones līdzenumā ir ļoti mitrs.

Administratīvais iedalījums

Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 municipalitātēs. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes.

Distrikti Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Federālais distrikts Brazilja 5802 2557158
Štats Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Akri Riubranku 152581 686652
Amapa Makapa 142815 615715
Amazonasa Manausa 1570745 3311026
Baija Salvadora 564692 13950146
Espiritu Santu Vitorija 46078 3464285
Gojasa Gojanija 340086 5926300
Maraņauna Sanluisa 331983 6184538
Matugrosu Kujaba 903357 2856999
Matugrosu du Sula Kampugrandi 357125 2297981
Minasžeraisa Belu Orizonti 586528 19479356
Para Belena 1247690 7110465
Paraiba Žuaunpesoa 56585 3623215
Parana Kuritiba 199315 10387378
Pernambuku Resifi 98312 8810256
Pjaui Terezina 251529 3036290
Riodežaneiro Riodežaneiro 43696 15561720
Riugrandi du Norti Natala 52797 3043760
Riugrandi du Sula Portualegri 281748 10963216
Rondonija Portuveļu 237576 1562417
Roraima Boavista 224299 403344
Sanpaulu Sanpaulu 248209 41779000
Santakatarina Florjanopolisa 95346 5958266
Seara Fortaleza 146348 8217085
Tokantinsa Palmasa 277621 1332441
Alagoasa Masejo 27768 3050652
Seržipi Arakažu 21910 2000738

Valdība

Brazīlija ir daudzpartiju federāla republika ar divām likumdevēja palātām: Federālajā senātā ir 81 loceklis, bet Deputātu palātā - 513 locekļi.[9] Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi - uz četriem gadiem.[7] Valsts un valdības galva ir Brazīlijas prezidents, kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš 2011. gada 1. janvāra Brazīlijas prezidents ir Dilma Rusefa. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar 1988. gadā laboto Brazīlijas konstitūciju. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde.

Galvenās politiskās partijas ir Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija, Liberālās frontes partija, Demokrātiskā Strādnieku partija un Strādnieku partija.[7]

Līdz 1960. gadam Brazīlijas galvaspilsēta bija Riodežaneiro, pēc tam tā ir Brazilja. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni.

Demogrāfija

ARCHELLA E THERY Img 05
Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte

Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, indiāņu-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi Amazones baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija portugāļi, tad valsts oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir angļu valoda.[7] No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no Āfrikas papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus vergu.

Kopš XIX gadsimta 90.gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos - XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20.gados un pēc Otrā pasaules kara[10] - ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas - no kurām pazīstamākās ir Rionova Santakatarinas štatā, Novaodesa un Vārpa Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve[11][12][13].

1920. gados Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi japāņu zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu diaspora.

Pēdējos 60 gados iedzīvotāju skaits valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi nabadzīgi. Lielās pilsētas ieskauj plaši graustu rajoni ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc ANO Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 (bez nevienlīdzības iekļaušanas — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā Eiropas valsts — Moldova — ir 66. vietā.[14] Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas Atlantijas okeāna vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas Sanpaulu un Riodežaneiro.

Aptuveni 90% iedzīvotāji ir kristieši (galvenokārt Romas katoļi un protestanti), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.[9]

Vieta Pilsēta Štats Iedz. Vieta Pilsēta Štats Iedz.


Riodežaneiro

Riodežaneiro

1 Sanpaulu Sanpaulu 11 037 593 11 Portualegri Riugrandi du Sula 1 436 123
2 Riodežaneiro Riodežaneiro 6 186 710 12 Gvaruļusa Sanpaulu 1 299 283
3 Salvadora Baija 2 998 056 13 Gojanija Gojasa 1 281 975
4 Brazilja Federālais distrikts 2 606 885 14 Kampinasa Sanpaulu 1 064 669
5 Fortaleza Seara 2 505 552 15 Sanluisa Maraņauna 997 098
6 Belu Orizonti Minasžeraisa 2 452 617 16 Sangonsalu Riodežaneiro 991 382
7 Kuritiba Parana 1 851 215 17 Masejo Alagoasa 936 314
8 Manausa Amazonasa 1 738 641 18 Duke di Kašjasa Riodežaneiro 872 762
9 Resifi Pernambuku 1 561 659 19 Nova Igvasu Riodežaneiro 865 089
10 Belena Para 1 437 600 20 Sanbernardu du Kampu Sanpaulu 810 979
Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;[15]; Gvaruļusa un Sanbernardu du Kampu ir Sanpaulu piepilsētas; Sangonsalu, Duke di Kašjasa un Nova Igvasu ir Riodežaneiro piepilsētas

Tautsaimniecība

Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir lauksaimniecības, kalnrūpniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares.[7] Aptuveni viena trešdaļa no darbaspēka ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir kafija, citrusaugļi, sojas pupiņas, cukurniedres, rīsi, kukurūza, kakao, kokvilna, tabaka un banāni.[7]

Nozīmīgākās ostas Atlantijas okeāna krastā ir Belena, Salvadora, Riodežaneiro, Santusa un Portualegri.[9] Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt Santusa ir nozīmīga kafijas eksporta osta.[7] Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved kokmateriālus un kaučuku, kā arī dažādas meža veltes, piemēram, Indijas riekstus un ārstniecības augus.[7] Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī zelta iegūšana, ekotūrisms un zvejošana. Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā nozīmīgā saimniecības nozare ir cukura iegūšana no cukurniedrēm.[7] Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās savannas ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar lauksaimniecības produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir derīgo izrakteņu iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus kultūraugus. Riodežaneiro štatu var saukt par valsts rūpniecības centru.[7] Arī Sanpaulu štatā ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar lauksaimniecību.

Brazīlijā attīstās tirgus ekonomika, kura balstās uz ražošanu, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.[9] Brazīlijas oficiālā valūta ir Brazīlijas reāls.

Kultūra

Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši portugāļi, bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, literatūra, visvairāk attīstās Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā.[7]

Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 universitātēm.[7]

Sports

Populārākais sporta veids Brazīlijā ir futbols. Brazīlijas futbola izlase vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi FIFA Pasaules kausu. Brazīlijai ir arī spēcīgas basketbola un volejbola izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir teniss, peldēšana, vingrošana. Brazīlija ir vairāku sporta veidu dzimtene, piemēram, kapueiras, pludmales futbola un futzāla.

Arīdzan autosports šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas Formulas 1 piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: Emersons Fitipaldi divas reizes, Nelsons Pikē un Airtons Senna katrs pa trim reizēm.

Atsauces un piezīmes

  1. IBGE. Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas.
  2. 2,0 2,1 «Brazil». International Monetary Fund. Skatīts: 2011-04-21.
  3. (portugāliski) «Brasil recupera posição de maior economia da América Latina». Últimas Notícias. Skatīts: 2009-12-29.
  4. (angliski) «The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index» (PDF). Skatīts: 2009-12-29.
  5. (portugāliski) «Implementação da CDB no Brasil». Convenção sobre Diversidade Biológica. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-03. Skatīts: 2009-12-29.
  6. (latviski) «Brazīlija». International Exchange Center. Skatīts: 2009-05-07.
  7. 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 7,12 (angliski) «Brazil». The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008. Skatīts: 2010-01-04.
  8. 8,0 8,1 8,2 (angliski) «BRAZIL - History». geographia.com. Skatīts: 2009-12-29.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 (angliski) «Brazil». Britannica Online Encyclopedia. Skatīts: 2010-01-04.
  10. Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.
  11. Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.
  12. Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000
  13. Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20.gadsimta piecdesmitajos gados. Žurnāls "Ceļš", Nr.61. Rīga, 2011.gads.
  14. Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update, 31. lpp.
  15. (portugāliski) «População residente no Brasil em 2009: Publicação completa». Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE). Skatīts: 2010-01-07.

Ārējās saites

.br

.br ir Brazīlijas augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Pieejamie otrā līmeņa domēni:

.am.br -

.br.com - komerciālām struktūrām

.com.br - komerciālām struktūrām

.fm.br -

.net.br - interneta pakalpojumu sniedzējiem

.org.br - bezpeļņas organizācijām

.tv.br - Televīzijas uzņēmumiem

1970. gada FIFA Pasaules kauss

1970. gada FIFA Pasaules kauss notika Meksikā no 31. maija līdz 21. jūnijam. Tas bija pēc skaita 9. Pasaules kausa finālturnīrs. Par Pasaules čempioniem kļuva Brazīlijas izlase, kas finālā ar 4-1 pārspēja Itāliju. Šis bija pēdējais Pasaules kausa finālturnīrs, kurā uzvarētājiem pasniedza Žila Rimē kausu - Brazīlija kā trīskārtējie čempioni to saņēma mūžīgā glabāšanā.

1974. gada FIFA Pasaules kauss

1974. gada FIFA Pasaules kauss notika Vācijas Federatīvajā Republikā no 13. jūnija līdz 7. jūlijam. Tas bija pēc skaita 10. Pasaules kausa finālturnīrs. Par Pasaules čempioniem kļuva laukuma saimnieki VFR izlase. Šajā čempionātā pirmo reizi uzvarētājiem tika pasniegts Pasaules Kauss.

1978. gada FIFA Pasaules kauss

1978. gada FIFA Pasaules kauss notika Argentīnā no 1. līdz 25. jūnijam. Tas bija pēc skaita 11. Pasaules kausa finālturnīrs. Par uzvarētājiem kļuva laukuma saimnieki Argentīnas izlase, kas finālspēlē papildlaikā ar 3-1 uzvarēja Nīderlandi. Šis bija viens no retajiem finālturnīriem, kas rīkotājvalstij nenesa peļņu, Argentīna cieta zaudējumus $750 miljonu apmērā.

1994. gada FIFA Pasaules kauss

1994. gada FIFA Pasaules kauss notika ASV no 18. jūnija līdz 17. jūlijam. Tas bija pēc skaita 15. Pasaules kausa finālturnīrs. Šis turnīrs kļuva par visu laiku visapmeklētāko Pasaules kausa finālturnīru. Finālspēlē pirmoreiz uzvarētāju nācās noskaidrot pēcspēlēs 11 m sitienu sērijā, kur pēc neizšķirta 0-0 pamatlaikā, Brazīlija uzvarēja Itāliju ar 3-2.

1998. gada FIFA Pasaules kauss

1998. gada FIFA Pasaules kauss notika Francijā no 10. jūnija līdz 12. jūlijam. Tas bija pēc skaita 16. Pasaules kausa finālturnīrs. Pirmoreiz finālturnīrā piedalījās 32 komandas. Par Pasaules čempioniem pirmoreiz kļuva mājinieki Francijas izlase, kas finālā ar 3-0 pārspēja iepriekšējos čempionus Brazīliju.

2002. gada FIFA Pasaules kauss

2002. gada FIFA Pasaules kauss notika Dienvidkorejā un Japānā no 31. maija līdz 30. jūnijam. Tas bija pēc skaita 17. Pasaules kausa finālturnīrs. Pirmoreiz Pasaules kauss notika Āzijā, un pirmoreiz to kopā rīkoja divas valstīs. Pirmoreiz turnīrs notika ārpus Eiropas un Amerikas. Pirmoreiz turnīram automātiski kvalificējās trīs izlases (rīkotājvalstis Dienvidkoreja un Japāna, iepriekšējie čempioni Francija).

Par 2002. gada Pasaules čempioniem kļuva Brazīlija, kas finālā ar 2-0 uzvarēja Vāciju.

2014. gada FIFA Pasaules kauss

2014. gada FIFA Pasaules kauss (portugāļu: Campeonato do Mundo FIFA de 2014) bija starptautisks vīriešu izlašu futbola turnīrs, kas notika Brazīlijā laikā no 2014. gada 12. jūnija līdz 13. jūlijam. Šis bija 20. FIFA Pasaules kausa finālturnīrs. Brazīlija finālturnīru rīkoja otro reizi, pirmoreiz tas notika 1950. gadā. Šī ir pirmā reize kopš 1978. gada, kad finālturnīrs tiek aizvadīts Dienvidamerikā. Brazīlija par turnīra norises vietu tika izraudzīta 2007. gadā. Ceturto reizi turnīra vēsturē Pasaules kausu izcīnīja Vācijas izlase, kas finālā uzvarēja Argentīnas izlasi ar 1:0.

Finālturnīrā piedalījās 32 izlases no 5 konfederācijām. Brazīlijas izlase turnīram kvalificējās automātiski kā turnīra rīkotāji, pārējā 31 izlase kvalificējās kvalifikācijas turnīra rezultātā, kas tika uzsākts 2011. gada jūnijā. Kopumā tika aizvadītas 64 spēles 12 pilsētās. Pirmoreiz Pasaules kausa finālturnīru vēsturē tika izmantota vārtu līnijas tehnoloģija.

Finālturnīram kvalificējās visas Pasaules kausu izcīnījušās izlases (Brazīlija, Argentīna, Anglija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Urugvaja). Spānija, kas 2010. gada FIFA Pasaules kausa finālā ar 1:0 uzvarēja Nīderlandi, aizstāvēja čempiones godu. Visos četros iepriekšējos Pasaules kausa finālturnīros, kas tikuši aizvadīti Dienvidamerikā, ir uzvarējusi kāda no Dienvidamerikas izlasēm. Šis bija pirmais Pasaules kauss Dienvidamerikā, kur neuzvarēja Dienvidamerikas izlase.

Basketbols olimpiskajās spēlēs

Basketbols Olimpiskajās spēlēs vīriešiem notiek kopš 1936. gada Olimpiskajām spēlēm, bet sieviešu turnīrs notiek kopš 1976. gada Olimpiskajām spēlēm. Uzvara Olimpiskajā basketbola turnīrā tiek uzskatīta par lielāko sasniegumu basketbolā. Gan vīriešu, gan sieviešu turnīros visvairāk uzvaru ir izcīnījuši ASV basketbola izlases.

Brazīlija olimpiskajās spēlēs

Brazīlija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles notika Antverpenē. Kopš tā laika Brazīlija ir piedalījusies visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1928. gada Antverpenes spēles. Kopš 1992. gada tā piedalās arī ziemas olimpiskajās spēlēs. 2016. gadā Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro tika rīkotas XXXI vasaras olimpiskās spēles.

Brazīlija olimpiskajās spēlēs medaļas ir ieguvusi tikai vasaras olimpiskajās spēlēs. Brazīlija medaļas ir ieguvusi gandrīz katrās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās ir piedalījusies, izņēmumi bija 1924., 1932. un 1936. gada olimpiskās spēlēs, kad tai nebija medaļu. Visvairāk medaļu tā ieguva 2016. gadā, kad pati organizēja vasaras olimpiskās spēles. Kopumā Brazīlija ir ieguvusi 129 olimpiskās medaļas 15 dažādos sporta veidos. Ziemas olimpiskajās spēlēs līdz šim Brazīlija nav izcīnījusi nevieno olimpisko medaļu. Labākais rezultāts ziemas olimpiskajās spēlēs bija 2010. gada Vankūveras spēlēs, kad Izabela Klārka Ribeiru, kas piedalījās snovborda sacensībās, ieguva devīto vietu. Visvairāk medaļu Brazīlija ir izcīnījusi džudo, burāšanā un vieglatlētikā. Savukārt volejbolā un pludmales volejbolā Brazīlija ir viena no līderēm iegūto medaļu skaita daudzumā. No sportistiem visvairāk medaļu ir ieguvuši burātāji Roberts Šeids un Torbens Graels, katrs pa piecām olimpiskajām medaļām.

Brazīliešu garo distanču skrējējam Vanderleja Kordeiru di Limam ir piešķirta Pjēra de Kubertēna medaļa saistībā ar 2004. gada vasaras olimpisko spēlēs piedzīvoto uzbrukumu, kad viņam, piedaloties sacensībās, uzbruka viens no skatītājiem. Neskatoties uz šo uzbrukumu, viņš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu.Brazīlija 2016. gadā kļuva par pirmo Dienvidamerikas valsti, kas organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Līdz ar šo Brazīlija kļuva par pirmo Lusofona (portugāļu valodā runājošo valsti) valsti, kas organizējusi olimpiskās spēles. Kā arī Riodežaneiro ir otrā Latīņamerikas pilsēta, kas rīkojusi olimpiskās spēles, pirmā bija 1968. gadā Mehiko. Brazīlija kļuva arī par otru valsti dienvidu puslodē, kas organizējusi olimpiskās spēles, pirmā bija Austrālija, kas spēles organizēja 1956. gadā un 2000. gadā.

Copa América

Copa América (latviešu: Amerikas kauss) ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst Dienvidamerikas CONMEBOL federācijā. Tas parasti notiek reizi četros gados, bet šis intervāls nav stingri noteikts.

Turnīra dalībvalstis ir Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja, Čīle, Peru, Ekvadora, Bolīvija, Kolumbija un Venecuēla.

Dienvidamerikas Futbola konfederācija

CONMEBOL jeb CSF (CONfederación sudaMEricana de FútBOL,

Dienvidamerikas Futbola Konfederācija) ir galvenā ar futbolu saistītā organizācija Dienvidamerikā.

Šo organizāciju 1916 .gada 9. jūlijā nodibināja urugvajietis Ektors Rivadavija Gomess. Argentīna, Urugvaja, Brazīlija un Čīle pēc veiksmīga Buenosairesā notikuša futbola turnīra kļuva par pirmajām tās dalībniecēm. Vēlāk organizācijā iestājās arī Paragvaja (1921), Peru (1925), Bolīvija (1926), Ekvadora (1927), Kolumbija (1936) un Venecuēla (1952). CONMEBOL ir FIFA locekle un atbild par visām ar profesionālo futbolu saistītajām lietām šajās valstīs. Organizācijas galvenā mītne atrodas Asunsjonā, Paragvajā. Pašreizējais izpildkomitejas prezidents ir Dr. Nikolass Leoss.

Gajāna, Surinama un Franču Gviāna nav CONMEBOL locekles - šo valstu federācijas ir iestājušās CONCACAF.

CONMEBOL rīkoto futbola sacensību skaitā ietilpst Copa America, kas ir Dienvidamerikas futbola čempionāts, Copa Libertadores de América (šis turnīrs ir analoģisks UEFA Čempionu Līgai) un Copa Sudamericana (apmēram tādas pašas nozīmes kā UEFA Kauss).

FIBA Pasaules kauss

FIBA Pasaules kauss basketbolā (angļu: FIBA Basketball World Cup), laikā no 1950. līdz 2010. gadam bija pazīstams kā Pasaules čempionāts basketbolā, ir galvenais vīriešu basketbola izlašu turnīrs pasaulē, kurā tiek noteikta pasaules spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē Starptautiskā basketbola federācija (FIBA). Pasaules čempionāts kopš 1950. gada notiek reizi četros gados. Pašreizējie pasaules čempioni ir Spānijas valstsvienības spēlētāji.

FIFA Konfederāciju kauss

FIFA Konfederāciju kauss ir starptautisks futbola izlašu turnīrs, ko organizē FIFA. Tas pirmoreiz tika rīkots 1992. gadā. Kopš 2005. gada tas notiek reizi četros gados. Kausā piedalās rīkotājvalsts, esošie FIFA Pasaules kausa ieguvēji un visu FIFA konfederāciju (AFC, CAF, CONCACAF, CONMEBOL, OFC un UEFA) kausu pēdējie uzvarētāji. Pirmie divi turnīri tika rīkoti ar nosaukumu "Karaļa Fahda kauss". Visvairāk titulu — četrus — ir ieguvusi Brazīlija. Pašreizējie čempioni ir Vācija, kas uzvarēja 2017. gadā.

FIFA Pasaules kauss

FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot Otrā pasaules kara dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir Francija, kas 2018. gadā izcīnīja savu otro titulu.

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) notiek gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt 2018. gada finālturnīrā kvalifikāciju uzsāka 210 izlases, kas vispirms piedalās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 32 komandas, kas četras nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no divdesmit notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi Brazīlija, kam seko Itālija un Vācija ar četriem tituliem. Divreiz ir uzvarējusi Argentīnas, Urugvajas un Francijas izlase, bet pa reizei Anglija un Spānija. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis Eiropā ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta (1958. gadā uzvarēja Brazīlija). 2010. gadā Dienvidāfrikā Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas Dienvidamerikas komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat olimpiskās spēles.[nepieciešama atsauce] 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.

Kafija

Kafija (turku: kahve; arābu: ‏قهوة‎, qahwa) ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām kafijkoku (Coffea) sēklām, kafijas pupiņām. Tas parasti ir populārs dzēriens brokastīs vai "kafijas pārtraukumos" darbā. Tā satur no viena līdz diviem procentiem kofeīna, kas stimulē centrālo nervu sistēmu.Kafijas pupiņas iegūst vairāk nekā 70 valstīs, galvenokārt Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā, no divu sugu kafijkokiem: Coffea arabica (Arabika) un Coffea canephora (Robusta). Kafijkoku dzimtene ir Etiopija. Pasaulē zināmas vairāk nekā 60 kafijkoku šķirnes. Labākās kafijas audzēšanas vietas ir sastopamas tropiskajā klimata joslā, un viena no šādām vietām ir Brazīlija, kur katru gadu tiek ievāktas visvairāk kafijpupiņas. Tur ir ierīkotas lielākās kafijas plantācijas pasaulē, dažās no tām ir miljoniem koku, un tās plešas daudzu kilometru garumā. Kafiju pazina jau apmēram 1000 gadus pirms mūsu ēras. Eiropā tā parādījās 16. gadsimtā. Latvijā kafija parādījās 19. gadsimta otrajā pusē.

Kapteinis (futbols)

Komandas kapteinis futbolā ir komandas dalībnieks, kurš izvēlēts par līderi laukumā. Bieži vien tas ir viens no vecākajiem un vispieredzējušākajiem komandas dalībniekiem vai spēlētājs, kurš var individuāli ietekmēt spēles gaitu. Kapteinis parasti nēsā rokas apsēju.

Futbola noteikumos vienīgie norādītie kapteiņa pienākumi ir piedalīšanās monētas mešanā pirms spēles uzsākšanas (laukuma puses un bumbas izvēlei) un pirms pēcspēles 11 metru sitienu sērijas. Pretēji populāram uzskatam, kapteiņiem saskaņā ar spēles noteikumiem nav īpašu tiesību apstrīdēt tiesneša lēmumu. Tomēr tiesneši reizēm var pārrunāt ar komandas kapteini komandas vispārējo uzvedību. Iegūstot kādu trofeju, apbalvošanā tā vispirms tiek pasniegta komandas kapteinim.

Laika josla

Laika josla jeb laika zona ir Zemes apgabals, kurā tiek lietots vienots standartizēts laiks. Sākumā cilvēce lietoja lokālo Saules laiku, kas katrai pilsētai bija atšķirīgs. Attīstoties telesakariem un dzelzceļam, tas kļuva neērti. Problēma tika atrisināta ar laika joslām, noteiktiem reģioniem lietojot vienotu Saules laiku. Laika joslas galvenokārt tiek balstītas uz meridiāniem, kuru garums ir reizinājums ar 15° (±7,5° no šīs meridiānas), tādējādi veidojot vienas stundas starpību starp blakus laika joslām. Tomēr, vienas stundas atdalījums nav universāls, un parasti laika joslu robežas ir novilktas pa valstu, pavalstu un citu administratīvo vienību robežām. Pavisam ir 24 laika joslas, bet kopējais laika nobīžu skaits ir 51, no kurām mūsdienās izmanto tikai 42. Pārējās 9 laika nobīdes mūsdienās vairs netiek izmantotas.

1878. gadā sers Sendfords Flemings (Sandford Fleming) attīstīja laika joslu sistēmu visai pasaulei, kas tiek izmantota vēl arī mūsdienās. Fleminga izveidoto sistēmu Amerikas Savienoto Valstu dzelzceļa kompānijas sāka izmantot tikai 1883. gada 18. novembrī.

Riodežaneiro

Riodežaneiro (portugāļu: Rio de Janeiro), saukta arī par Rio, kā arī "brīnumaino pilsētu" (A Cidade Maravilhosa), ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, pie Atlantijas okeāna Gvanabaras līča (Baía da Guanabara). Riodežaneiro štata administratīvais centrs un Brazīlijas otrā lielākā pilsēta. Līdz 1960. gadam — valsts galvaspilsēta. Tūrisma centrs.

Slavena ar saviem dabas apstākļiem, lieliskajām pludmalēm un iedzīvotāju bezrūpigo dzīves stilu. Riodežaneiro ir sambas un bosanovas dzimtene. Visā pasaulē pazīstama ar karnevālu, kas katru gadu notiek četrdesmit dienas pirms Lieldienām un apzīmē gavēņa sākumu.

Neatkarīgās valstis
Valstu daļas un
atkarīgās teritorijas

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.