Augstā dziesma

Augstā dziesma, arī Zālamana dziesmas un Dziesmu dziesmas (ivritā: שִׁיר הַשִּׁירִים, Šîr HašŠîrîm, sengrieķu: ᾎσμα ᾈσμάτων, asma asmaton),[1] ir viena no grāmatām Tanahā un Vecajā Derībā.

Šī ir mīlestības dzejoļu virkne. Dziesmu krājums tiek datēts ar 1. gadu tūkstoti p.m.ē., par tā autoru tradicionāli tiek uzskatīts Zālamans.[1] Augstā dziesma tiek uzskatīta par sakopojumu, tiek uzskatīts, ka to veido 25—31 dzejolis.[2]

Atsauces

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 485. lpp.
  2. Bībele. Latvijas Bībeles biedrība. 2005. 625. lpp. ISBN 9984-564-59-2.

Ārējās saites

Arvīds Sodums

Arvīds Sodums (dzimis 1919. gada 13. septembrī Krievijā), ir Austrālijā dzīvojošs latviešu grafiķis, grāmatu ilustrators un zīmētājs, televīzijas dizainers, dekoratīvo mākslas audumu metu autors, lietišķās mākslas izdevumu un izstāžu iekārtotājs.

Augstā dziesma (filma)

"Augstā dziesma" ir Latvijas dokumentālā filma, kas izdota 1989. gadā. Filmas režisors ir Hercs Franks.

Bībele

Bībele (senebreju: תנ״ך, tanakh, grieķu: ἡ Βίβλος, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu un kristiešu svēto tekstu apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu Bībele ir vairāku atsevišķu senu reliģisko tekstu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu.

Jūdu Bībele tiek saukta par Tanakh (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: Torah — "Mācība", nevi'im — "Pravieši", Ketūvīm — "raksti"), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj Veco Derību (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms Kristus dzimšanas) un Jauno Derību (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī apustuļu vēstules un Jāņa atklāsmes grāmatu). Vecā Derība ir daudz citēta Jaunajā Derībā.

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz Eiropas sabiedrību kopš vēlīnās Romas laikmeta līdz Apgaismības laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un Amerikā radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, arheoloģiskie) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi.[nepieciešama atsauce]

Hercs Franks

Hercs Hercels Franks (dzimis 1926. gada 17. janvārī, miris 2013. gada 3. martā) bija Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas žurnālists, kinorežisors un scenārists, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem.

Lenija Rīfenštāle

Lenija Rīfenštāle, pilnā vārdā Helēna Berta Amālija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, Helene Bertha Amalie Riefenstahl, dzimusi 1902. gada 22. augustā, mirusi 2003. gada 8. septembrī), bija vācu balerīna, aktrise, kinorežisore, fotogrāfe, populārākā propagandas filmu kinorežisore Trešajā reihā, apgrozījusies augstākajās valsts elites aprindās. Kalpodama šauri ideoloģiskam mērķim — glorificēt nacionālsociālismu, nacistisko Vāciju, demonstrēt indoģermāņu rases dzīves priekšrocības un pārākumu, Rīfenštāle, acīmredzami pēc dabas būdama kino valodas izpratnes ģēnijs, pārkāpa ideoloģijas rāmi un izveidoja mīta cienīgus kino šedevrus, kļūstot par pasaules kino režijas klasiķi. Rīfenštāle bija otrā režisore, kas filmēšanā nodarbināja vairākus operatorus, uzstādot rekordu — Olympia vienlaikus filmēja 42 kameras. Viņa izgudroja vairākus tehniskus jauninājumus, kā panākt attēla ekspresivitāti, Olimpisko spēļu uzņemšanā iesaistīja īpaši klusus aeroplānus, arī dirižabļus (lai netraucētu sporta sacensību norisi), virs stadioniem izbūvēja troses kameru pārslīdēšanai, ieraka tās zemē. Pats ekstrēmākais, ko Rīfenštāle atļāvās pieprasīt, — lai vairāki sportisti speciāli ērtākas un izteiksmīgākas filmēšanas vajadzībām atkārto savu sniegumu Berlīnē — uzreiz pēc sacensībām (leģendārais amerikāņu vieglatlēts Džesse Ouens filmējoties pārspēja pats savu Berlīnes olimpisko rekordu tāllēkšanā par 8 centimetriem).

Žurnāls "Time" Leniju Rīfenštāli nodēvējis par vienu no visietekmīgākajām un iespaidīgākajām māksliniecēm 20. gadsimtā. Japāņu starptautiski pazīstamākā kinoseja — kulta režisors Takeši Kitano 2008. gada jūnijā viesojās Maskavā un VGIK (Krievijas Valsts kino institūta) studentiem nolasītajā lekcijā atzinās, ka pasaules kinematogrāfā viņam ir tikai divi režisori, kurus Kitano godīgi varētu nosaukt par kinomaģijas ģēnijiem — Sergejs Eizenšteins un Lenija Rīfenštāle. Rīfenštāle, pēc japāņu meistara domām, atstājusi absolūtu un pilnīgāko kino izteiksmes līdzekļu un iespēju "mācību grāmatu", kura joprojām nepārspēta. Lenija Rīfenštāle arī konservatīvo britu "Sight and Sound" kino enciklopēdijā nodēvēta par "pasaules kino dokumentālisti Nr.1".

Vecā Derība

Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.

Gan jūdaisti gan kristieši attiecas pret Veco Derību kā pret Dieva vārdu.

Vīraka sveķi

Vīraka sveķi, arī ladans, ir smaržīgi, aromātiski augu sveķi, kurus iegūst no bosvēliju (Boswellia) krūmiem, kas aug Vidusjūras reģionā. Tos izmanto kā vīraku kvēpināšanai, piemēram, baznīcās, un smaržu gatavošanā. Vecās Derības grāmatā Augstā dziesma 4. nodaļā 14. pantā vīraka sveķi nosaukti vienkārši par “kvēpināmo vielu”.

Vecās Derības grāmatas
Mozus grāmatas
Vēsturiskās grāmatas
Pārējās grāmatas

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.