Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.[2]

Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26. jūnijā, kad Sanfrancisko konferences laikā starp sākotnējo dalībvalstu delegācijām tika parakstīti ANO statūti.[3] Savukārt par tās oficiālo dibināšanu uzskata 1945. gada 24. oktobri, kad starp visu sākotnējo dalībvalstu valdībām tika veikts attiecīgo ANO statūtu ratifikācijas process.[4] Par ANO priekšteci var uzskatīt Tautu Savienību.[5]

Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā mītne atrodas Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs. ANO ir sešas oficiālās valodas: arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valoda. 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās toreizējais ģenerālsekretārs Kofi Annans saņēma Nobela Miera prēmiju.[6] Kopš 2017. gada 1. janvāra ANO ģenerālsekretārs ir Antoniu Guterrešs.

angļu: United Nations Organization
arābu: الأمم المتحدة
ķīniešu: 联合国 / 聯合國
franču: Organisation des Nations unies
krievu: Организация Объединённых Наций
spāņu: Organización de las Naciones Unidas
angļu: United Nations Organization arābu: الأمم المتحدة ķīniešu: 联合国 / 聯合國 franču: Organisation des Nations unies krievu: Организация Объединённых Наций spāņu: Organización de las Naciones Unidas
angļu: United Nations Organization arābu: الأمم المتحدة ķīniešu: 联合国 / 聯合國 franču: Organisation des Nations unies krievu: Организация Объединённых Наций spāņu: Organización de las Naciones Unidas
Izveide 1945. gada 26. jūnijā
Galvenā mītne Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Dalība 193 valstis
Oficiālās valodas angļu valoda
arābu valoda
franču valoda
krievu valoda
ķīniešu valoda
spāņu valoda[1]
Ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs
Tīmekļa vietne www.un.org

Izveide

UN Member Countries World
ANO dibinātājvalstis (zilā), 1946.-1959. gadā uzņemtās valstis (tumši zilā), 1960.–1989. gadā uzņemtās valstis (zaļā), kopš 1990. gada uzņemtās valstis (tumši zaļā).

Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika, PSRS ("Lielais četrinieks"), 9 Centrālamerikas un Karību reģiona valstis, 5 Britu Sadraudzības valstis un 8 okupēto valstu trimdas valdības parakstīja pret Ass valstīm vērstu Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurai kara gaitā pievienojās lielākā daļa citu valstu valdību. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 26. jūnijā oficiāli tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, kurā dibināšanas brīdī bija 51 dalībvalsts. Baltkrievijas PSR un Ukrainas PSR bija ANO dibinātājvalstis kopš 1945. gada.

Bijušās Ass valstis un to sabiedrotos ANO uzņēma vēlāk. Afganistānu, Taizemi un Zviedriju uzņēma 1946. gadā, Albāniju, Austriju, Bulgāriju, Itāliju, Rumāniju, Somiju, Ungāriju, kā arī Īriju, Portugāli, Spāniju un Nepālu uzņēma 1955. gadā, Japānu 1956. gadā, bet VDR un VFR tikai 1973. gadā.

Pēc PSRS sabrukuma Krievijas Federācija tika atzīta par PSRS tiesību pārmantotāju, bet 1992. gada 2. martā ANO uzņēma bijušās padomju republikas Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Moldovu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.

Latvijas uzņemšana ANO

Latvijas sūtnis Vašingtonā Alfrēds Bīlmanis 1942. gada 4. janvārī nosūtīja notu ASV valsts sekretāram, kurā Latvijas tautas vārdā deklarēja, ka Latvija pilnīgi atbalsta antiass pakta, ko sauc par Apvienoto Nāciju deklarāciju, principus, izsaka tās solidaritāti ar šo paktu un apsola visu iespējamo palīdzību attiecībā uz uzvaras lietu pār nacistisko Vāciju. Notā bija prasīts, lai šis paziņojums Latvijas tautas vārdā tiktu iekļauts deklarācijā, ko parakstījušas Apvienotās Nācijas Vašingtonā 1. janvārī, taču ASV administrācija vēlējās izvairīties no jauniem sarežģījumiem attiecībās ar Padomju Savienību, ko radītu Latvijas pievienošanās ANO.[7]

Tādēļ Latviju kopā ar Igauniju un Lietuvu ANO uzņēma tikai pēc to pilnīgas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 17. septembrī.

Dalībvalstis

Mūsdienās ANO apvieno 193 valstis, kā arī divas novērotājvalstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. Dalība ANO ir atvērta visām "mieru mīlošām valstīm", kas piekrīt ANO Statūtu nosacījumiem. ANO Ģenerālā Asambleja apstiprina valsts uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pēc Drošības Padomes ieteikuma.

Galvenās institūcijas

Apvienoto Nāciju Organizāciju veido sešas galvenās institūcijas:

Skatīt arī

Atsauces

  1. Official Languages, www.un.org.
  2. «Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijā». mfa.gov.lv. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
  3. «Charter of the United Nations». un.org. United Nations. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
  4. Linda Fasulo. An Insider's Guide to the UN. New Haven; London : Yale University Press, 2004. xiii. lpp. ISBN 0-300-10155-4.
  5. «United Nations-Facts». Nobel Foundation.
  6. «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation.
  7. Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš veicināja Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu pasaulē un ierosināja Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju koalīcijai Latvijas vēstures fonds 2017. gada 2. februārī

Ārējās saites

Apbalvojumi
Priekštecis:
Kims Tedžuns
Nobela Miera prēmija
2001
kopā ar Kofi Annanu
Pēctecis:
Džimijs Kārters
2015. gads

2015. gads (MMXV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu bija noteikusi par starptautisko augsnes, gaismas un gaismas tehnoloģijas un pākšaugu gadu.

2016. gads

2016. gads (MMXVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo ir noteikusi par Starptautisko pākšaugu gadu.

23. marts

23. marts ir gada 82. diena pēc Gregora kalendāra (83. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 283 dienas.

24. oktobris

24. oktobris ir gada 297. diena pēc Gregora kalendāra (298. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 68 dienas.

ANO Drošības padome

Apvienoto Nāciju Drošības padome (angļu: United Nations Security Council) ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.

Drošības padome ir izveidota 1946. gada janvārī pamatojoties uz ANO statūtu 24. pantu, kas nosaka, ka ANO dalībvalstis uzliek Drošības padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības padome darbojas viņu vārdā. Padomes lēmumi tiek izdoti rezolūciju veidā. Rezolūcijām ir juridiski saistošs spēks, par kuru nepildīšanu padome var piemērot sankcijas. Tas atšķir Drošības padomi no citām ANO institūcijām.

Apvienoto Nāciju Drošības padome sastāv no piecpadsmit valstīm, no kurām piecas ir pastāvīgās padomes locekles, bet pārējās desmit tiek periodiski pārvēlētas. Pastāvīgās locekles ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Krievija un Ķīna. Šīm valstīm ir veto tiesības visos substantīvos jautājumus. Sākotnēji Ķīnas (Ķīnas Tautas Republika) vietu ieņēma Ķīnas Republika, tomēr pēc komunistu uzvaras Ķīnas pilsoņu karā 1949. gadā, Ķīnas Republikas vietu 1971. gadā ieguva Ķīna. Krievijas vietā līdz 1991. gadam bija PSRS, kurai sabrūkot, Krievija kļuva par tās mantinieci. Piecas pastāvīgās locekles atspoguļoja uzvarētājvalstis pēc Otrā pasaules kara, kā arī tā brīža spēcīgākās pasaules valstis.

Valstis, kuras tiek pārvēlētas, tiek sauktas par nepastāvīgajām loceklēm. Līdz 1963. gadam to skaits bija sešas, bet pēc tam desmit. Katra gada rudenī puse no nepastāvīgajām valstīm (piecas) tiek pārvēlētas ANO Ģenerālajā asamblejā uz diviem gadiem. Valstis, kurām beidzas termiņš, nevar uzreiz atkal kandidēt vēlēšanās. Nepastāvīgo dalībvalstu skaits tiek sadalīts pēc ģeogrāfiskā principa, respektīvi, piecas valstis pārstāv Āfriku un Āziju, divas Latīņameriku, divas Rietumeiropu un citas valstis, kā arī viens pārstāvis padomē pārstāv Austrumeiropu. Drošības padomes krēsls atrodas Apvienoto Nāciju ēkā Ņujorkā.

Lēmumi procedūras jautājumos tiek pieņemti ar vismaz deviņām no piecpadsmit balsīm, bet substantīvos jautājumus pieņem ar vismaz deviņām, tostarp piecām pastāvīgo locekļu, balsīm, un to dēvē par "lielvaru vienprātības lēmumu". Ja kāda no piecām pastāvīgajām valstīm lēmumam nepiekrīt, tā balsojumā var izmantot savas veto tiesības.Saskaņā ar ANO Statūtiem Drošības padome:

atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu;

nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību;

sniedz rekomendācijas starptautiskās drošības apdraudējumu novēršanai;

lemj par to, kādi pasākumi, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai;

lemj par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru;

sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai;

sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai ģenerālsekretāra ievēlēšanai, un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēl Starptautiskās Tiesas tiesnešus.Apvienoto Nāciju Drošības padome pēc saviem ieskatiem un vajadzībām var izveidot sev nepieciešamās palīginstitūcijas, lai varētu veikt savas funkcijas. Šobrīd tās struktūrā ietilpst Miera veidošanas komisija, Sankciju komitejas, Pretterorisma komiteja, 1540 komiteja, Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls, Darba grupa par bērniem bruņotos konfliktos un Dokumentācijas un citu procedūras jautājumu neformālā darba grupa Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls.Līdz ar ekonomiskajām un politiskajām izmaiņām pasaules politikā notiekas diskusijas par Apvienoto Nāciju Drošības padome reformēšanas nepieciešamību. No dažādām valstīm un starptautiskajām organizācijām tiek piedāvāts palielināt dalībvalstu skaitu, ierobežot veto tiesību izmantošanu, reformēt sankciju mehānismu, kā arī padomes darba metodes. 2005. gadā ANO sammitā tika panākta vienošanās par Drošības padomes reformēšanas nepieciešamību.

ANO statūti

Apvienoto Nāciju Organizācijas statūti ir 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstīts starptautiskais līgums, ar kuru tika dibināta Apvienoto Nāciju Organizācija. Tie nosaka ne tikai organizācijas uzbūvi, mērķus un darbības jomas, bet arī valstu savstarpējo attiecību pamatprincipus.

Paši statūti sastāv no preambulas un 19 nodaļām. Par statūtu sastāvdaļu uzskatāmi arī ANO Starptautiskās tiesas statūti.

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā: [ˈɪŋɡlɪʃ]) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē aiz ķīniešu valodas un spāņu valodas. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā vai otra izplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda. Vistuvākās valodas angļu valodai ir rietumfrīzu valoda, vācu valoda un nīderlandiešu valoda. Angļu valodas pierakstam izmanto latīņu alfabētu.

Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.

Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet islandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai, no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī aizgūti un veidoti no latīņu valodas vārdu saknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par kristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves lingua franca.

Bērnu diena

Bērnu diena ir bērniem veltīta diena, kas globāli tiek atzīmēta dažādās valstīs dažādos datumos. 1856. gadā angļu mācītājs Čārlzs Leonards (Charles Leonard) ierosināja šādu dienu atzīmēt jūnija otrajā svētdienā. Šajā dienā katru gadu Leonards turpmāk novadīja tieši bērniem veltītu dievkalpojumu.

Kopš 1950. gada katru gadu 1. jūnijā daudzās valstīs atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. 1954. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ieteica atzīmēt Vispasaules bērnu dienu. ANO piedāvādāja šo dienu svinēt 20. novembrī, jo šajā datumā Ģenerālā asambleja pieņēma Bērnu tiesību deklarāciju un Bērnu tiesību konvenciju.

Gurķis

Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs. Iespējams, ka gurķu izcelsmes vieta ir Indijas ziemeļi. Gurķis tiek plaši kultivēts to augļu dēļ, kas tiek saukti par gurķiem. Pasaules daļās, kur klimats ir vēsāks, gurķi tiek audzēti siltumnīcās. Siltākos apvidos tos audzē zem klajas debess. Tas ir trausls viengadīgs augs ar raupju, sukulentu un vīteņojošu stublāju.

Uzturā tiek izmantoti gurķu augļi (neīstās ogas). Gurķus pievieno salātiem, liek uz sviestmaizēm utt.

Islāma valsts

Islāma valsts (arābu: الدولة الإسلامية, Ad Dawlah l ʾIslāmiyyah), iepriekš paši sevi dēvējuši par Islāma valsti Irākā un Levantē (saīsināti ISIL, ISIS) ir sunnītu džihādistu grupa, kas 2014. — 2019. gadā kontrolēja daļu no Irākas un Sīrijas teritorijas. Dažkārt lietots arī nosaukums Dāiš, kas ir arābu valodas akronīms Dāʿish (داعش) no agrākā nosaukuma Ad Dawlah al Islāmiyah fī 'l ʿIrāq wash Shām (الدولة الاسلامية في العراق والشام).

Apvienoto Nāciju Organizācija, Filipīnas, Malaizija, Rietumu un Austrumu masu mediji šo grupu nosauca par teroristu grupu, vairākas valstis (ASV, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Kanāda, Indonēzija, Turcija, Krievija un Saūda Arābija) to sauca par teroristu organizāciju. Lai gan grupa sludina islāma reliģiju, pasaules lielākie islāma reliģiskie līderi to nosoda un uzskata tās uzskatus par nepareiziem.

Jemenas pilsoņu karš

Jemenas pilsoņu karš ir militārs konflikts Jemenā, kas sākās 2015. gadā starp divām grupām, kas katra uzskatīja sevi par leģitīmo Jemenas valdību. Hutieši, galvaspilsētā Sanā bazētās Alī Abdullaha Sāliha valdības atbalstītāji, karo ar Adenā bāzēto Abdrabuha Masura Hadi valdību. Sālihs cīnījās hutiešu pusē līdz 2017. gada beigām, kad viņš paziņoja par pāriešanu Saūda Arābijas vadītās koalīcijas pusē. Hutieši apsūdzēja Salihu apvērsuma sarīkošanā un 2017. gada 4. decembrī viņš tika nogalināts. Kara laikā lielu ietekmi valstī guvis Al-Qaeda Arābijas pussalas atzars (Al-Qaeda Arābijas pussalā jeb AQAP) un Islāma valsts Jemenas atzars. 2018. gada 31. janvārī Dienvidu Pārejas padome, kas cīnās par Dienvidjemenas atdalīšanos, ieņēma reģiona lielāko pilsētu Adenu.Kara laikā Jemenā sāka trūkt pārtikas un 2016. gada beigās Apvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka 400 000 bērnu cieš no bada riska un ziņoja, ka nepietiekama uztura un ar to saistīto slimību dēļ ik desmit minūtes Jemenā mirst bērns.

Krievu valoda

Krievu valoda (krievu: русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām — pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Rakstu pieminekļi austrumslāvu valodās pastāv kopš 10. gadsimta. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski-fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.

Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā

Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā (angļu: British Mandate for Palestine, arābu: فلسطين, Filasṭīn, ivritā: (פָּלֶשְׂתִּינָה (א"י, Pālēśtīnā (EY), kur EY — Eretz Yisrael jeb "Izraēlas zeme") bija Apvienotās Karalistes pakļautībā esoša teritorija Palestīnā, kuru izveidoja pēc Pirmā pasaules kara, sadalot Osmaņu impēriju. Tā pastāvēja no 1920. līdz 1948. gadam, kad Apvienoto Nāciju Organizācija tās teritorijā lika izveidot neatkarīgu Palestīnas Valsti, Izraēlu un Jeruzalemes brīvpilsētu (corpus seperatum). Mandātteritorijas pastāvēšanas laikā to dēvēja vienkārši par Palestīnu, taču vēlāk, runājot par šo Palestīnas vēstures posmu, sāka izmantot tādus nosaukumus kā Palestīnas mandātteritorija, Palestīnas mandāts un Britu Palestīna.

Nacionālo kontu sistēma

Nacionālie rēķini jeb konti ir secīgu tabulu komplekss, kurā attēlo preču un pakalpojumu izlietojumu un to resursus. Izdevumu un ieņēmumu salīdzināšanā identiskus lielumus plaši lieto makroekonomiskos aprēķinos un statistiskajā uzskaitē. Šie nacionālie rēķini izdevumu pusē akumulē visus pievienotās vērtības elementus kā IKP pamatu. Būtiski, ka IKP nesatur materiālās izmaksas — starpproduktu. Vienlaikus tiek loģiski pēc reālā satura sakārtoti trīs makroekonomiskie pamatrādītāji:

iekšzemes kopprodukts (IKP);

tīrais iekšzemes produkts (TIP), kas atšķirībā no IKP ir "tīrs" no amortizācijas atskaitījumiem;

nacionālais ienākums (NI), kas nesatur uzņēmējdarbības netiešos nodokļus.Ieņēmumu pusi pārstāv sabiedriskais kopprodukts un tā sastāvdaļas. Šāda saimniekošanas rezultātu uztvere pēc izdevumiem ieņēmumiem valsts mērogā noteiktā laika periodā tiek raksturota kā nacionālie rēķini jeb konti. Šī metode ir uzņemta ANO visnozīmīgāko statistisko ieroču arsenālā. To izveidoja 1993. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija.

Okeānijas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Šajā sarakstā apkopotas visas Okeānijas valstis un atkarīgās teritorijas. Okeānijā (ieskaitot Austrāliju) kopumā ir 14 suverēnas valstis, 2 nepilntiesīgas ANO valstis (Jaunzēlandes brīvi asociētās valstis) un 26 nesuverēnas teritorijas. Lai gan Okeāniju galvenokārt aptver okeāni un vairākas kontinentālās plātnes, to bieži vien norāda kā atsevišķu kontinentu.

Okeāniju bieži vien ģeopolitiski dala Austrālijā, Melanēzijā, Mikronēzijā un Polinēzijā. Galvenā sauszemes teritorija Okeānijā ir Austrālija.Robeža starp Āziju un Okeāniju nav skaidri definēta. Politisku iemeslu dēļ Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata, ka robeža starp abiem reģioniem ir Indonēzijas un Papua-Jaungvinejas valstu robeža. Papua-Jaungvineja atsevišķos gadījumos tiek uzskatīta kā Āzijas valsts, jo tās kaimiņvalsts ir Indonēzija, bet tas ir reti, parasti to uzskata par daļu no Okeānijas.

Rīsi

Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints. No šīs ģints tiek plaši kultivētas divas sugas sējas rīsi (Āzijas rīsi, Oryza sativa) un Āfrikas rīsi (Oryza glaberrima). No tiem iegūst to cietos graudus, kas tiek lietoti uzturā. Rīsi ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem pasaulē. Aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem, tajā skaitā gandrīz visi Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji, ir pilnībā atkarīgi no rīsiem. Tas ir plaša patēriņa produkts. 95% no pasaulē izaudzētās rīsu ražas apēd cilvēki. Tajos ir daudz minerālvielu, vitamīnu un olbaltumvielu. Regulāri lietojot uzturā rīsus, samazinās risks saslimt ar sklerozi,[nepieciešama atsauce] jo tie samazina holesterīna daudzumu asinīs. Dažādi apstrādājot rīsu graudus, iegūst rīsus, kas atšķiras pēc krāsas, garšas, pagatavošanas laika, kā arī pēc uzturvērtības. Pēc apstrādes veida rīsus iedala brūnajos, baltajos un ar tvaiku apstrādātajos. No rīsiem var pagatavot praktiski jebko — gan salātus, zupas, saldus ēdienus, pat konditorejas izstrādājumus un pīrādziņu pildījumu. Austrumnieki no rīsiem gatavo arī makaronus.Tā kā rīsiem ir ļoti liela nozīme, tad 2004. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija to pasludināja par "Starptautisko rīsu gadu".

Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi

Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē.

Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949. g. Ženēvas Ceļu satiksmes konvenciju un 1968. g. Vīnes Ceļu satiksmes konvenciju. Daudzi kodi sakrīt ar ISO 3166-1 divburtu vai trīsburtu kodiem.

Eiropas Savienībā ovālās atšķirības zīmes nav nepieciešamas, jo šis kods attēlots uz standarta automobīļu reģistrācijas numuriem.

Piezīme: ar zvaigznīti (*) atzīmēti neoficiālie kodi.

UNICEF

Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF (angļu: United Nations International Children's Fund), ir organizācija, kuru 1946. gada 11. decembrī ģenerālajā asamblejā izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācija. UNICEF galvenā mītne atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorkā. Organizācijas mērķis ir sniegt dažāda veida palīdzību gan bērniem, gan mātēm. 1965. gadā UNICEF saņēma Nobela Miera prēmiju.Abreviatūra "UNICEF" ir radies no organizācijas sākotnējā nosaukuma angļu valodā United Nations International Children's Emergency Fund. Mūsdienās organizācijas pilnajā nosaukumā nav vairs vārda Emergency.

Zemes diena

Zemes diena ir diena, kurā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, lai palielinātu cilvēku informētību un izpratni par Zemes dabisko vidi. Sākotnēji Zemes diena tika atzīmēta pavasara ekvinokcijā ap 20. martu, taču pašlaik tā tiek atzīmēta 22. aprīlī vairāk nekā 193 valstīs katru gadu. 2009. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija 22. aprīli noteica par Starptautisko Zemes dienu. Zemes dienas idejas un koncepcijas autors ir Džons Makonels, kas par to paziņoja 1969. gadā notikušajā UNESCO konferencē Sanfrancisko, ASV.

1901—1925
1926—1950
1951—1975
1976—2000
2001—pašlaik

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.