Amerika

Šis raksts ir par Ameriku kā pasaules daļu. Par citām jēdziena Amerika nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
LocationAmericas
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika

Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentusDienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Ģeogrāfiskā informācija

Amerika aizņem 8,3% no Zemes virsmas un 28,4% no Zemes sauszemes virsmas. Šeit dzīvo aptuveni 14% pasaules iedzīvotāju. Amerikas ģeogrāfiskais centrs atrodas Hondurasā, Sigvatepekē.

Ziemeļu-dienvidu virzienā Amerika stiepjas 15 000 kilometrus. Kopējā platība — ap 42 000 000 km² — tā ir nedaudz mazāka, kā Āzija. Amerikā dzīvo ap 800 miljoni iedzīvotāju.

Amerikas nosaukums

Termins "Amerika" tā pašreizējā nozīmē lietots 1507. gadā uz kāda globusa un kartes, ko izdevis vācu kartogrāfs Mārtins Valdzēmillers tagadējā Elzasā. Pavadošajā grāmatā Cosmographiae Introductio tiek paskaidrots, ka vārds iegūts no pētnieka Amerigo Vespuči vārda latinizētās vārda formas Americus Vespucius. Vārds tika pārveidots sieviešu dzimtē, jo arī pirms tam zināmajām pasaules daļām vārdi bija sieviešu dzimtē.

Ct000725C-wh012 5-Universalis cosmographia secundum Ptholomaei traditionem et Americi Vespucii alioru-m-que lustrationes.
Valzēmillera izdotā pasaules karte, kur pirmoreiz lietots termins "Amerika", 1507. gads

Nereti uzskata, ka Amerigo Vespuči vārda izmantošana Amerikas nodēvēšanā ir tikai nostāsts. Bazils Kotle savā darbā Dictionary of Surnames (1967) norāda, ka jaunas zemes vai kontinenti nekad netiek nodēvēti personu vārdos bet gan tikai uzvārdos, izņemot gadījumus, kad tiek lietoti karaļu vārdi.

Pastāv alternatīvs uzskats, ka Amerikas vārdu devis Amerrique novads Nikaragvā, kuru apmeklēja gan Kolumbs, gan Vespuči, un kur ieguva zeltu.

Cita teorija (Alfrēds Hads, 1908) pieņem, ka Amerika nosaukta Bristoles tirgotāja Ričarda Amerikes vārdā. Amerike esot finansējis Džona Kabota ceļojumu uz Ņūfaundlendu 1497. gadā. Bristoles zvejnieki visdrīzāk apmeklēja Amerikas krastus jau gadsimtu pirms Kolumba un viņu ziņas papildina Valdzēmillera kartes. Teorija norāda, ka Amerikes vārds parādījies tagad zudušās angļu kartēs un kalpojis par pamatu Valdzēmillera piedāvātajai toponīmikai.

Pastāv arī teorija, ka Amerikas vārds cēlies no arābu valodas.[nepieciešama atsauce] 11. gadsimtā Spānija atradās musulmaņu varā. Šeit darbojās labi zināmi karavadoņi Vadha El-Ameri (1009—1013) un Zohairs Al-Ameri (1018—1041) — jūrasbraucēji no Adrijas jūras salām. 11. gadsimtā viņi organizēja arābu jūras ekspedīcijas pāri Atlantijas okeānam uz aizjūras "Rietumzemēm" (arābiski Ard-Maykola). Šīs ekspedīcijas aprakstījis arābu viduslaiku vēsturnieks Al-Idrisi (1099—1166).

GrandGranyon-sunset
Lielais Kanjons (ASV) saulrieta laikā

Termina pielietojums

Bieži, daudzās pasaules valodās termins "Amerika" (jo sevišķi vienskaitlī) apzīmē Amerikas Savienotās Valstis. Arī latviešu valodā vārds "Amerika" nereti attiecas uz ASV. Termins "amerikāņi" tiek attiecināts gan uz visiem Amerikas iedzīvotājiem, gan arī tikai uz ASV iedzīvotājiem.

Ģeogrāfiskais iedalījums

Tradicionāli Ameriku iedala divos kontinentos:

Teritoriju, kas savieno abus kontinentus, sauc par Centrālameriku. Šāds iedalījums trijās daļās atbilst arī ģeoloģiskajam iedalījumam, jo katra no šīm trim daļām atrodas uz savas tektoniskās plātnes.

Bieži izdala arī Latīņameriku — Amerikas daļu, kurā runā no latīņu valodas veidotajās valodās — portugāļu valodā un spāņu valodā.

Amerikas iedzīvotāji

Amerikas iedzīvotājus var iedalīt trīs lielās grupās:

Lielāka iedzīvotāju daļa dzīvo Latīņamerikā.

Amerikas apgūšana

Laika posmā starp periodu, kad Beringa šaurumu no Āzijas uz Ameriku bija šķērsojuši pirmie cilvēki, bet no Eiropas to bija apmeklējuši vikingi, līdz pat Kolumba ceļojumam, Amerika tā arī palika neskarta.

Pirms eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikas austrumu daļā 'indiāņi', kā šīs zemes pirmiedzīvotājus vēlāk nosauca eiropieši, jau bija pārsvarā pārgājuši uz zemkopību. Tālāk uz austrumiem kontinenta iekšienē dominēja vienkāršas Akmens laikmeta kopienas, kuras nodarbojās ar augu vākšanu, medībām un zvejniecību.

Indiāņu priekšteči eiropiešu ienākšanas laikā esot brīnījušies un teikuši, ka eiropieši "pielūdz dzelteno metālu" ar to domādami zeltu. Eiropieši ar savu ierašanos izpostīja šīs zemes kārtību. ASV un Kanādā vēl ir indiāņi. Ilgu laiku viņiem bija grūtības pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem. Indiāņi sāka dzert eiropiešu ievesto alkoholu un, lai nopelnītu naudu tirgojās ar suvenīriem.

Ziemeļamerikas indiāņu vienīgais mājdzīvnieks bija suns. Eiropiešiem kolonizējot kontinentu, indiāņi no tiem pārņēma zirgus kā pārvietošanās un transporta līdzekli, metāla darbarīkus un saimniecības priekšmetus, kā arī šaujamieročus.

Atšķirīga bija situācija uz dienvidiem no Riogrande upes — Centrālajā un Dienvidamerikā. Eiropieši šeit ierodoties, atklāja attīstītas civilizācijas. Tām bija līdzīga kukurūzas augkopība, līdzīgi ticējumi dieviem, tās dzīvoja pilsētās ar tempļiem centrā, un tās bija sākušas attīstīt rakstību.

Par izcilāko no šīm civilizācijām uzskatāmi maiji, kuri apdzīvoja Jukatanas pussalu, aptuveni mūsdienu Gvatemalu un Hondurasu. Tikpat kā visa maiju apdzīvotā teritorija atradās tropisko mūžzaļo mežu joslā, kur izdzīvošanas apstākļi bija sarežģīti, ņemot vērā, ka maiji nepazina metāla darbarīkus. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiem no mežiem bija jāatkaro ar dedzināšanas palīdzību. Taču tika būvētas akmens celtnes, kuras salīdzināmas ar Senās Ēģiptes būvēm. Maiji lietoja arī paši savu kalendāru, kas liecināja par samērā precīziem astronomiskajiem novērojumiem.

Augstākā attīstības pakāpe maiju civilizācijai, eiropiešiem ierodoties, jau bija pagājusi pirms vairākiem gadsimtiem. Kā politisks veidojums tā pārstāja pastāvēt 1460. gadā, kad tika sagrauta tās galvaspilsēta. Tādēļ eiropieši, kā to apzīmē daži vēsturnieki, drīzāk uzskatāmi par šīs civilizācijas kapračiem, nekā bendēm.[1]

Par vēl attīstītāku pamatoti var uzskatīt acteku civilizāciju. Tie Meksikas ielejā ieradušies ap 1350. gadu un apmetušies pie Tekskoko (Texcoco) ezera, nodibinot savu vēlāko galvaspilsētu Tenočtitlanu. Mazāk nekā divu gadsimtu laikā acteki ieguvuši kontroli pār lielāko centrālās Meksikas daļu, bet Tenočtitlana pilsētbūvniecības ziņā, pēc dažām liecībām, varētu būt pārspējusi Romu vai Konstantinopoli.

Atsauces

  1. Roberts J.M. History of Europe. London, 1996., p.320.
16. gadsimts

16. gadsimts jeb XVI gadsimts bija laika posms no 1501. gada līdz 1600. gadam. Eiropā tas iezīmējās ar jauno laiku sākumu. Šajā gadsimtā laika skaitīšanā sākās pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru.

16. gadsimtā notika kristīgās baznīcas reformācija un turpinājās lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Gadsimta laikā tika apgūta un daļēji kolonizēta Amerika un atklāti jauni jūras ceļi, kas ievērojami mainīja eiropiešu zināšanas par pasauli. Izveidojās Polijas-Lietuvas kopvalsts, turpinājās Krievijas caristes ekspansija bijušās Zelta Ordas zemēs Pievolgā un Sibīrijā.

ASV Samoa

ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa; angļu: American Samoa; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.

Amerika (singls)

Amerika ir vācu grupas Rammstein otrais singls no ceturtā studijas albuma Reise, Reise. Singls izdots 2004. gada 13. septembrī.

Atriebēji (2012. gada filma)

"Atriebēji" (angļu: The Avengers, Marvel's The Avengers, Marvel Avengers Assemble) ir 2012. gada amerikāņu supervaroņu filma, kuras režisors ir Džošs Vedons. Filma ir balstīta uz Marvel Comics supervaroņu komandu ar tādu pašu nosaukumu. "Atriebēji" ir Marvel Cinematic Universe sestā daļa. Galvenās lomas filmā atveido Roberts Daunijs (attēlo Dzelzs vīru), Kriss Evanss (attēlo Kapteini Ameriku), Marks Rafalo (attēlo Halku), Kriss Hemsvorts (attēlo Toru), Skārleta Johansone, Džeremijs Renners, Toms Hidlstons un Semjuels Džeksons (attēlo Niku Furiju). Filmā miera uzturēšanas organizācijas V.A.I.R.O.G.S. priekšnieks Niks Fjurijs sapulcina Dzelzs vīru, Halku, Toru un Kapteini Amerika, lai izveidotu supervaroņu komandu, kam jācīnās pret Tora brāli Loki, kas cenšas iznīcināt Zemi.

Filmas pirmizrāde notika 2012. gada 11. aprīlī El Capitan Theatre, Holivudā, ASV. Filma saņēma vairākus apbalvojumus, tāpat tika nominēta vairākiem, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvai. "Atriebēji" guva 1,51 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus, pašlaik tā ir trešā ienesīgākā filma. 2015. gadā iznāca filmas turpinājums "Atriebēji: Ultrona laikmets".

Centrālamerika

Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.

Jaunā pasaule

Jaunā pasaule ir termins, kuru sāka izmantot Amerikas, Austrālijas un Okeānijas (vēlāk arī Antarktīdas) dēvēšanai Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, jo Vecās pasaules iedzīvotāji šajās zemēs sastapās ar daudzām jaunām un nepazīstamām lietām: sveša daba, nepazīstamas dzīvnieku sugas, jauni kultūraugi, citādāki cilvēki, jaunas zelta un citu dārgmetālu raktuves.

Kristofors Kolumbs bija pirmais eiropietis, kas nonāca Amerikas krastos. Saskaņā ar leģendu, viņš līdz pat savai nāvei ticēja, ka ir atradis rietumu jūrasceļu uz Indiju.[nepieciešama atsauce] Vēlāk, kad sāka saprast, ka jaunatklātās zemes ir jauns kontinents, tas tika nosaukts Amerigo Vespuči vārdā. Amerigo Vespuči 1503. gadā pirmais to sauca par Jauno pasauli,[nepieciešama atsauce] tomēr pagāja ilgs laiks, kamēr šis jēdziens nostiprinājās valodā.

Mūsdienās termins "Jaunā pasaule" netiek plaši izmantots, to galvenokārt lieto vēsturisku notikumu kontekstā.

Kapteinis Amerika

Kapteinis Amerika ir supervaronis, kas parādās Marvel Comics komiksu grāmatās. Tas pirmo reizi parādījas Džo Simonsa un Džeka Kirbija Captain America Comics #1 (1941. gada marts), no Marvel Comics 1940. gadu priekšteča, Timely Comics. Kopumā pārdots ap 210 miljoniem "Kapteiņa Amerikas" komiksu grāmatu 75 valstīs. Kapteiņa Amerika īstais vārds ir Stīvs Rodžerss, kurš bija slims, jauns vīrs, kurš tika padarīts par superkareivi, lai palīdzētu amerikāņiem 2. pasaules karā pret Ass valstīm. Viņš valkā tērpu, kurš ir ASV karoga krāsās un lieto neiznīcināmu metamo vairogu.Filmā "Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs", tās turpinājumā, kā arī filmā "Atriebēji", Kapteini Ameriku tēlo Kriss Evanss.

Kapteinis Amerika (filma)

"Kapteinis Amerika" (angļu: Captain America) ir 1990. gada amerikāņu supervaroņu filma, kuras režisors ir Alberts Piuns. Filma ir balstīta uz Marvel Comics tāda paša nosaukuma tēlu. Galvenās lomas filmā atveido Mets Salingers, Ronijs Kokss un Neds Bītijs. Filmas pirmizrāde notika 1990. gada 14. decembrī. Filmā Kapteinis Amerika tiek atbrīvots no ledus, kurā viņš bija sasaldēts vairākas desmitgades, lai cīnītos ar Sarkano Galvaskausu.

Karību reģions

Karību reģions ir pasaules reģions, kurš atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas dienvidu daļā, Karību jūrā. No reģiona ziemeļrietumos ir Meksikas līcis un Ziemeļamerika, rietumos Centrālamerika, bet dienvidos Dienvidamerika. Reģionā ir iekļautas vairāk kā 700 salas un rifi. Kopējā reģiona platība ir 239 681 km2, bet iedzīvotāju skaits ap 40 miljoniem.

Lielākās pilsētas ir Santodomingo, Havana, Portoprensa, Santjago un Kingstona.

Kontinents

Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa. Galvenā atšķirība ir tā, ka pasaules daļa ir tas pats sauszemes masīvs, bet tai vēl tiek pievienotas tuvumā esošās salas, piemēram Lielbritānija neatrodas Eirāzijā, bet, toties, atrodas Eiropā. Arī pasaules daļas ir sešas: Eirāzija tiek sadalīta Eiropā un Āzijā, bet Ziemeļamerika un Dienvidamerika netiek dalītas atsevišķi (tā paliek kopā vienā pasaules daļā, tas ir, Amerikā).

Kontinenti veido tikai 29% no Zemes virsmas, pārējo daļu aizņem okeāni.

Kriss Evanss

Kristofers Roberts "Kriss" Evanss (angļu: Christopher Robert "Chris" Evans; dzimis 1981. gada 13. jūnijā) ir amerikāņu aktieris. Pazīstams ar supervaroņu Kapteinis Amerika un Cilvēks-lāpa lomām.

LPP/LC

LPP/LC bija centriska politiskā partija Latvijā. Izveidota 2007. gada 25. augustā, apvienojoties Latvijas Pirmajai partijai, partijai "Latvijas Ceļš", "Vidzemes apvienībai" un "Mēs savam novadam".

Pirms 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām partija tika pārdēvēta tās līdera Aināra Šlesera vārdā par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, tomēr startēja nesekmīgi un 11. Saeimā tās pārstāvji netika ievēlēti. 2011. gada 1. decembrī partijas kongress izlēma par partijas likvidēšanu, pirms tam atgriežoties pie iepriekšējā nosaukuma LPP/LC.

Pirms likvidēšanas Eiropas Parlamentā LPP/LC pārstāvēja viens deputāts (Ivars Godmanis), bet Rīgas domē tā bija pārstāvēta ar 12 deputātiem un veidoja valdošo koalīciju kopā ar apvienību "Saskaņas Centrs". Pēc LPP/LC likvidēšanas tās Rīgas domes frakcija Andra Amerika vadībā izveidoja jaunu politisko partiju "Gods kalpot Rīgai!".

Marvel Cinematic Universe

Marvel Cinematic Universe (saīsināti MCU) ir ASV mediju franšīze un kopīgais visums, kas centrējas ap supervaroņu filmu sēriju, ko producē Marvel Studios un kas ir balstīta uz Marvel Comics radīto komiksu tēlu piedzīvojumiem. Franšīze sevī ietver komiksu izdevumus, īsfilmas, televīzijas seriālus un pilnmetrāžas filmas. Paplašinātais visums, gluži tāpat kā oriģinālais Marvel Universe visums komiksos, tika veidots savienojot vairākus sižeta elementus, notikumus un varoņus.

Pirmā MCU filma ir "Dzelzs vīrs" (2008), kas aizsāka pirmo filmu sērijas fāzi to noslēdzot ar filmu "Atriebēji" (2012). Otrā fāze sākas ar filmu "Dzelzs vīrs 3" (2013) un beidzās ar filmu "Skudrcilvēks" (2015). Trešā fāze sākās ar filmu "Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš" (2016) un noslēdzās ar filmu "Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām" (2019). Pirmās trīs filmu franšīzes fāzes kopā tiek dēvētas par "Bezgalības sāgu".

Marvel Television izvērsa visumu līdz televīzijai ar seriālu "Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S", ko 2013. gadā sāka rādīt kanālā ABC, kam sekoja seriāls Marvel's Daredevil straumēšanas platformā Netflix un Runaways platformā

Hulu. 2018. gadā kabeļtelevīzijas kanālā Freeform sāka demonstrēt seriālu Cloak & Dagger. Marvel Television producē seriālu Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot. Katrai filmai un lielākajai daļai seriālu tiek izdoti skaņu celiņu albumi, kuros ir apkopotas jau esošās dziesmas, kas dzirdamas filmā. MCU sevī ietver Marvel Cinematic Universe komiksus, ko izdod Marvel Comics. Tāpat Marvel Studios producē Marvel One-Shots un vīrusu mārketinga kampaņas savām filmām un visumam ar viltotu ziņu pārraidēm WHIH Newsfront.

Filmu sērijas franšīzē šobrīd ir izdota 23 filma. Tās galvenie varoņi ir Dzelzs vīrs (Roberts Daunijs jaunākais), Halks (Edvards Nortons un Marks Rafalo), Tors (Kriss Hemsvorts), Kapteinis Amerika (Kriss Evanss) un Niks Furijs (Semjuels Džeksons). Fils Kolsons, ko atveido Klarks Gregs, ir sākotnējais MCU personāžs un vienīgais visuma personāžs, kas ir parādījies dažādos visuma mediju formātos.

Zirnekļcilvēks 3

"Zirnekļcilvēks 3" (angļu: Spider-Man 3) ir 2007. gada amerikāņu supervaroņu filma, kuras režisors ir Sems Reimi. Galvenās lomas filmā attēlo Tobijs Magvairs (Pītera Pārkera lomā), Kirstena Dansta (Mērijas Džeinas Votsones lomā) un Džeimss Franko (Harija Osborna lomā). Šī ir Zirnekļcilvēka filmu sērijas trešā, daļa, kā arī režisora S. Reimi triloģijas noslēdzošā daļa. Šī filma nebija populāra fanu vidū un kompānija Sony vēlāk atjaunoja filmu sēriju ar jauniem aktieriem un režisoru. Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks tika izdots 2012. gadā.

Pasaules reģioni

LocationAfrica

Āfrika

Magribs · Ziemeļāfrika · Rietumāfrika · Centrālā Āfrika · Austrumāfrika (Āfrikas Rags)  · Dienvidu Āfrika

LocationAmericas

Amerika

Ziemeļamerika (Centrālamerika · Karību reģions · Vidusamerika)  · Dienvidamerika  · Latīņamerika

LocationAsia

Āzija

Centrālāzija · Austrumāzija (Tālie Austrumi · Austronēzija · Āzijas-Klusā okeāna) · Ziemeļāzija · Dienvidāzija (Indijas subkontinents) · Dienvidaustrumāzija

LocationEurope

Eiropa

Rietumeiropa · Centrāleiropa · Austrumeiropa · Ziemeļeiropa (Baltija · Skandināvija) · Dienvideiropa (Balkānu pussala)

GreaterMiddleEast

Tuvie Austrumi Arābijas pussala (Persijas līcis) · Kaukāzs · Levante · Vidējie Austrumi

LocationOceania

Okeānija

Austrālāzija · Melanēzija · Mikronēzija · Polinēzija

LocationPolarRegions

Polārie reģioni

Arktika · Antarktika

LocationOceans

Okeāni Pasaules okeāns · Ziemeļu Ledus okeāns · Atlantijas okeāns · Indijas okeāns · Klusais okeāns · Dienvidu okeāns

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.