Akmens laikmets

Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem. Akmens laikmets tiek dalīts trīs periodos: paleolītā (senajā), mezolītā (vidējā) un neolītā (jaunajā akmens laikmetā). Akmens laikmeta sākums tiek datēts ar senāko atrasto darbarīku vecumu, kas ir aptuveni 2,6 miljonus gadu veci,[1] bet beigas ar pāreju uz bronzas laikmetu, kas dažādās pasaules vietās notika atšķirīgos laikos aptuveni pirms 6000-8000 gadiem (dažās atsevišķās vietās beidzās stipri vēlāk). Akmens laikmetā cilvēki galvenokārt bija mednieki un vācēji, un ķēra zivis. Tikai neolītā tika izgudrots kaplis, un cilvēki pievērsās lauksaimniecībai un lopkopībai. Cilvēki dzīvoja apvienojušies ciltīs.

Scandinavian Stone Age axe and knife
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis

Sākums un beigas

Akmens laikmets sākās apmēram pirms 2,6 miljoniem gadu, kad pirmie cilvēki (pirmscilvēki, arī pirmshominīdi) sāka izgatavot darbarīkus.[1] Akmens laikmets pārgāja bronzas laikmetā, kad metālapstrādes attīstība padarīja izplatītus bronzas darbarīkus. Dažos reģionos gan pārgāja uzreiz uz dzelzs darbarīkiem un dzelzs laikmetu.

Uzskata, ka Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā akmens laikmets beidzās ap 6000. gadu p.m.ē., Eiropā, pārējā Āzijā un Āfrikā — 4000 gadus p.m.ē., bet Amerikas civilizācijās tas turpinājās līdz 2500. gadam p.m.ē.

Periodi

Akmens laikmetu iedala trijos periodos:

Cilvēki akmens laikmetā

Stenåldersdös, Tjörn
Akmens laikmeta dolmens Zviedrijas rietumos

Apmetnes cilvēki sāka veidot jaunajā akmens laikmetā. Tās nepieciešamības gadījumā varēja viegli savākt, piemēram, lai pārceltos uz citu vietu. Plaši tika apdzīvotas arī alas un dabīgi patvērumi klintīs. Akmens laikmets Eiropā beidzās līdz ar pēdējo ledus laikmetu. Līdz ar to svarīgākā akmens laikmeta iezīme bija cilvēka pielāgošanās mainīgajiem apkārtējiem dzīves apstākļiem, ārējiem faktoriem. Pakāpeniski zināšanas, dažādi darbarīku un citi uzlabojumi, salīdzinājumā ar ārējiem faktoriem, sāka spēlēt arvien nozīmīgāku lomu.

Akmens laikmeta attēlošana mūsdienu popkultūrā

Amerikāņu animācijas seriāls "Flinstoni" ir kļuvis par vienu no visu laiku populārākajām multfilmām. Tajā darbība norisinās dīvaini attīstītā akmens laikmeta pilsētā Bedrokā, kur cilvēkiem ir pieejamas mūsdienu tehnoloģiju primitīvas versijas, piemēram, televizori un automobiļi, kas darināti no akmens.

Atsauces

  1. 1,0 1,1 «Early Stone Age Tools» (angliski). The Smithsonian Institution's Human Origins Program. Skatīts: 2012-04-01.
Aizvēsture

Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības. Tas ir vēstures senākais posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam.

Akmens laikmeta apmetnes Latvijā

Akmens laikmeta apmetnes Latvijā ir Akmens laikmeta (aptuveni 8500.-1500. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas pētītas kopš 20. gadsimta sākuma. 1930. gados izrakumus akmens laikmeta apmetnēs veikuši Hugo Riekstiņš, Eduards Šturms u.c.

Pēc Otrā Pasaules kara arheoloģiskie izrakumi Latvijas Vēstures institūta arheologu vadībā izdarīti zemāk uzskaitītajās akmens laikmeta apmetnēs.

Arheoloģija

Arheoloģija (grieķu: ἀρχαῖος (arhaīos) — ‘sens’; -λογία (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus). Šīs liecības parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos. Kaut gan pirmie arheoloģiskie izrakumi izdarīti tālā senatnē (6. gadsimtā p.m.ē.), par zinātni arheoloģija izveidojās tikai 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Par lielāko daļu cilvēces vēstures nav nekādu rakstisku liecību — rakstība parādījās tikai pirms 5000 gadiem, turklāt tikai atsevišķām civilizācijām. Šīs civilizācijas, protams, šobrīd ir vispazīstamākās — vēsturnieki tās ir varējuši pētīt jau ilgu laiku. Bet arī par vietām, no kurām saglabājušās rakstiskas liecības, zināms maz — bieži tās apraksta tikai valdnieku un augstāko šķiru situāciju un viedokli.

Tā kā arheoloģija ir plaša zinātne, tad to mēdz sīkāk iedalīt vai nu pēc perioda, piemēram, aizvēstures vai jauno laiku arheoloģijā, vai nu pēc ģeogrāfiskās vietas, piemēram, klasiskajā vai Senās Divupes arheoloģijā. Dažreiz arheoloģijas apakšnozares ir praktiski neatkarīgas nozares, piemēram, zemūdens arheoloģija, kas pēta kuģu vrakus vai citas ūdenī atstātas cilvēces darbības pēdas, un arheologiem ir jābūt prasmīgiem ūdenslīdējiem. Arheoloģiju dažreiz jauc ar paleontoloģiju, kas pēta aizvēsturiskos augus un dzīvniekus nevis cilvēkus un to priekštečus.

Baltijas somi

Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē. Viņi bija vēlāko igauņu, līvu, somu, karēļu, ižoru, votu, vepsu un setu tautu priekšteči.

Dziesmotā revolūcija

Dziesmotā revolūcija (Latvijā arī Trešā Atmoda) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986. un 1991. gadu, kas beidzās ar pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu visās trijās valstīs. 1989. gada 23. augustā notika Baltijas ceļš.

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija (poļu: Województwo inflanckie) vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629. gadā palika tiešā Polijas—Lietuvas ūnijas pārvaldībā. Vaivadiju vadīja Inflantijas vaivadi.

Koknese (valsts)

Koknese (latīņu: Kukonouyes, Kukonois, vācu: Kokenhusen) bija seno latgaļu ķēniņvalsts (latīņu: regnum) pie Daugavas ūdensceļa. Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Pēc neveiksmes 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija līdz 1999. gadam, kad likvidējās.

Mezolīts

Mezolīts (grieķu μεσος vidējais', λιθος 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu. Eiropā mezolīts iesākās ap 10 000 gadu p.m.ē. un ilga līdz 6.g.t. p.m.ē. Eiropas dienvidos un 4500.g. p.m.ē. Eiropas ziemeļos.

Neolīta revolūcija

Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu. Klimatisko apstākļu dēļ Neolīta kultūras periods Rietumeiropā sākas tikai pēc 6. gadu tūkstoša pr.Kr., kad vasarās vidējā temperatūra sasniedz ap +20 °C, bet ziemās - ap +5 °C. Eiropas ziemeļu daļā (Skandināvijā un Baltijā), par Neolīta revolūciju varam runāt vēl vēlāk - tikai sākot no apmēram 2000.g. p.m.ē.

Neolīts

Neolīts (grieķu: neos - jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods. Neolīts sekoja paleolītam un mezolītam, un tā sākums saistās ar lauksaimniecības sākumu. Neolīts beidzās ar plašu metāla darbarīku ieviešanos vara, bronzas un dzelzs laikmetos, atkarībā no reģiona. Neolīta kultūras artefakti konstatēti Spānijā, Francijā, Anglijā, Īrijā, Šveicē, Itālijā u.c.

Paleolīts

Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Paleolīts ilga līdz 8. g.t. p.m.ē., kad beidzās pēdējais ledus laikmets un attīstījās mezolītam raksturīgās kultūras. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāk nodarboties ar zemkopību.

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561. līdz 1582. gadam, kad Rīga Livonijas kara laikā bija bez sava feodālā senjora un Rīgas rātes sūtņi Vīnē veda sarunas ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimiliānu II par tieši ķeizaram pakļautas Impērijas brīvpilsētas (Reichsstadt) statusa piešķiršanu.

Stonhendža

Stonhendža (angļu: Stonehenge) ir neolīta un bronzas laikmeta piemineklis, kas atrodas Lielbritānijā tuvu Eimsberijai, kas atrodas Anglijas Viltšīras grāfistē, ap 13 km attālumā uz ziemeļiem no Solsberijas. Stonhendža ir veidota no riņķa veidā izvietotiem milzīgiem akmeņiem un ir viena no aizvēsturiskajām vietām pasaulē. Arheologi domā, ka šie stāvošie akmeņi tika uzcelti starp 2500. un 2000. gadu p.m.ē., kaut gan apkārtējais zemes valnis un grāvis ir veidoti ap 3100. gadu p.m.ē. Stonhendža pēc zinātnieku un astronomu domām ir veidots kā senais Mēness un Saules kalendārs. Šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā Saule spīd caur noteiktiem akmeņiem. Stonhendža ir 4000 gadu veca.

Sārnates apmetne

Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400.—2300. g. pr. Kr.) un par tā laika vides apstākļiem — klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli. Pateicoties purvainajai augsnei, aizvēsturisko mītņu paliekas labi saglabājušās, jo tieši šādos apstākļos koksne un no tās veidotie priekšmeti dabiski iekonservējušies.

Tehnoloģija

Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — darbarīkus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai. Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka ritenis, svira, āmurs kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt.

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa (baltkrievu: Віцебская губерня, krievu: Витебская губерния) bija Krievijas impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija Vitebska (mūsdienu Baltkrievijā), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija Dinaburga (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas Latgali un lielāko daļu Baltkrievijas Vitebskas apgabala, kā arī nedaudz Krievijas Pleskavas apgabala (Sebežas un Neveļas rajoni) un Smoļenskas apgabala (Veļižas rajons) teritorijas.

Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai. Likvidēta 1924. gadā, lielāko tās daļu atstājot Baltkrievijas PSR, bet ziemeļu daļu (Veļižas, Neveļas un Sebežas apriņķus) nododot Pleskavas guberņai.

Zvejnieki (kapulauks)

Zvejnieki ir vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) apmetne ar kapulauku. Tā pieder pie vissenākajām šobrīd zināmajām cilvēka apmešanās vietām ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļeiropā.

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (zviedru: Svenska Livland; 1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629. gadā pēc Poļu-zviedru kara. Teritorija ietvēra Vidzemi Latvijā, Sāmsalas, Muhu, Kihnu un Roņu salas un Igaunijas dienvidu daļu. Galvaspilsēta bija Rīga.

Akmens laikmets
Bronzas laikmets
Dzelzs laikmets

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.