1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada vasaras olimpiskās spēles bija astotās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1924. gada 4. maija līdz 27. jūlijam notika Francijas galvaspilsētā Parīzē. Oficiāli spēles atklāja Francijas prezidents Gastons Dumerks.

Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalījās 44 valstis, kuras pārstāvēja 3089 sportisti. Kopumā tika sadalīti 126 medaļu komplekti 17 sporta veidos.

Mūsdienu olimpisko spēļu izveidotāja Pjēra de Kubertēna dzimtā pilsēta Parīze sacensībā par olimpisko spēļu rīkošanu apsteidza Amsterdamu, Losandželosu, Riodežaneiro un Romu.

VIII Olimpiskās spēles
1924. gada vasaras olimpiskās spēles
Norises vieta Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Dalībvalstis 44
Sportisti 3 089
Disciplīnas 126 (17 sporta veidos)
Atklāšana 4. maijā
Noslēgums 27. jūlijā
Oficiāli atklāja Gastons Dumerks
Sportistu zvērests Džordžs Andrē
Stadions Īva du Manuāra Olimpiskais stadions

Medaļu kopvērtējums

Vieta Valsts 1 Zelts 2 Sudrabs 3 Bronza Kopā
1 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 45 27 27 99
2 Karogs: Somija Somija 14 13 10 37
3 Karogs: Francija Francija (mājinieki) 13 15 10 38
4 Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 9 13 12 34
5 Karogs: Itālija Itālija 8 3 5 16
6 Karogs: Šveice Šveice 7 8 10 25
7 Karogs: Norvēģija Norvēģija 5 2 3 10
8 Karogs: Zviedrija Zviedrija 4 13 12 29
9 Karogs: Nīderlande Nīderlande 4 1 5 10
10 Karogs: Beļģija Beļģija 3 7 3 13
8 Karogs: Francija Francija 9 19 13 41
9 Karogs: Nīderlande Nīderlande 4 2 5 11
10 Karogs: Dānija Dānija 3 9 1 13

Skatīt arī

Ārējās saites

1924. gada olimpiskās spēles

1924. gada Olimpiskās spēles var būt:

1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles;

1924. gada ziemas olimpiskās spēles.

1924. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula

Šī ir 1924. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu sadalījuma tabula.

1924. gada ziemas olimpiskās spēles

1924. gada ziemas olimpiskās spēles, oficiāli zināmas kā I ziemas olimpiskās spēles, notika 1924. gadā Šamonī, Francijā. Tobrīd to nosaukums bija "Starptautiskā Ziemas sporta nedēļa" (franču: Semaine Internationale des Sports d'Hiver), un tā notika Monblāna pakājē Savojas Alpos laika posmā no 1924. gada 25. janvāra līdz 4. februārim. Spēles organizēja Francijas Olimpiskā komiteja un vēlāk Starptautiskā Olimpiskā komiteja tās atzina par I ziemas olimpiskajām spēlēm. Par pirmo olimpisko čempionu kļuva amerikāņu ātrslidotājs Čārlzs Džūtro, kas uzvarēja 500 m distancē.

1924. gads

1924. gads (MCMXXIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

1968. gada ziemas olimpiskās spēles

1968. gada ziemas olimpiskās spēles bija desmitās ziemas olimpiskās spēles. Tās no 1968. gada 6. februāra līdz 18. februārim notika Grenoblē, Francijā. Oficiāli spēles atklāja Francijas prezidents Šarls de Golls. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kurās Starptautiskā Olimpiskā komiteja veica dopinga un dzimuma pārbaudes. 1968. gads bija pirmais olimpisko spēļu vēsturē, kad ar atsevišķām komandām startēja Austrumvācija un Rietumvācija.

Grenobles olimpiskajās spēlēs piedalījās 37 valstis, kuras pārstāvēja 1158 sportisti. Kopumā tika sadalīti 35 medaļu komplekti 6 sporta veidos.

1992. gada ziemas olimpiskās spēles

1992. gada ziemas olimpiskās spēles bija sešpadsmitās ziemas olimpiskās spēles. Tās no 1992. gada 8. februāra līdz 23. februārim notika Albērvilā, Francijā. Oficiāli spēles atklāja Francijas prezidents Fransuā Miterāns. Šīs bija pēdējās ziemas olimpiskās spēles, kas notiek vienā gadā ar vasaras olimpiskajām spēlēm. Tāpat 1992. gadā pirmoreiz vienā pilsētā norisinājās Ziemas Paraolimpiskās spēles un ziemas olimpiskās spēles.

Albērvilas olimpiskajās spēlēs piedalījās 64 valstis, kuras pārstāvēja 1801 sportists. Kopumā tika sadalīti 57 medaļu komplekti 7 sporta veidos.

Latvijai Albērvilas olimpiskās spēles bija pirmās pēc neatkarības atgūšanas. Šajās olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 23 sportisti.

Cīņas sports 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Cīņas sports 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no olimpiādes programmā iekļautajiem sporta veidiem. Tā sacensības notika Francijas galvaspilsētā Parīzē — grieķu-romiešu cīņā no 6. līdz 10. jūlijam, brīvajā cīņā no 11. līdz 14. jūlijam. Kopā cīņas sportā tika sadalīti 13 medaļu komplekti.

Francija

Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija 1957. gada 25. martā bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G8 locekle. Jāpiemin, ka tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudz atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.

Francijas galvaspilsēta ir Parīze. Valstī ir arī daudz citas skaistas un ievērojamas pilsētas. Nozīmīgākās no tām ir Nica, Marseļa, Bordo, Lille, Liona, Tulūza, Strasbūra un Nante. Francija ir tūristu visiecienītākā valsts. Katru gadu to apmeklē vidēji 82 miljoni tūristu. Francijā ir daudzi pieminekļi, celtnes un citas ievērojamas apskates vietas, kā, piemēram, Luvra, Eifeļa tornis, Triumfa arka, Versaļas pils un Parīzes Dievmātes katedrāle. Administratīvi Francija sīkāk tiek iedalīta reģionos un departamentos.

Igaunija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Igaunijai 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, kas notika Francijas galvaspilsētā Parīzē, bija otrās olimpiskās spēles, kurās tā piedalījās. Šajās olimpiskajās spēlēs Igaunija olimpiskajos sporta veidos bija pārstāvēta ar 44 sportistiem. Kopumā 1924. gada Parīzes vasaras spēlēs Igaunijas sportisti izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, no tām 1 zelta medaļu, 1 sudraba medaļu un 4 bronzas medaļas.

Parīzes olimpiskajās spēlēs līdz šim vienīgo reizi piedalījās arī Igaunijas futbola izlase. Latvijas delegācijas sastāvā 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja igauņu vieglatlēts Johans Oja un cīņas sporta pārstāvis Rūdolfs Ronis.

Latvija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Latviju 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 42 sportisti. [nepieciešama atsauce] Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalījās Latvijas komanda. Latvijas sportisti neizcīnīja nevienu medaļu. Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā bija vieglatlēts Arvīds Ķibilds. 1923. gadā LOK saņēma paziņojumu, ka var piedalīties 1924. gada olimpiskajās spēlēs.

Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopotas visas pilsētas, kurās notikušas modernās olimpiskās spēles. Kopš pirmajām olimpiskajām spēlēm 1896. gadā ir notikušas 25 vasaras olimpiskās spēles 22 pilsētās un 22 ziemas olimpiskās spēles 19 pilsētās. Kara dēļ kopumā ir atceltas trīs vasaras olimpiskās spēles (Berlīne (1916), Helsinki (1940) un Londona (1944)) un divas ziemas olimpiskās spēles (Saporo (1940) un Kortīna d'Ampeco (1944)). 1906. gadā notika neoficiālās vasaras olimpiskās spēles, kuras pašlaik Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) vairs neatzīst. SOK ir izvēlējusies 3 pilsētas, kurās drīzumā notiks olimpiskās spēles — Riodežaneiro (2016. gada vasaras olimpiskās spēles), Phjončhana (2018. gada ziemas olimpiskās spēles) un Tokija (2020. gada vasaras olimpiskās spēles).

Kopumā 2 olimpisko spēļu rīkotājvietas ir tikušas mainītas. 1904. gada vasaras olimpiskās spēles bija paredzēts rīkot ASV pilsētā Čikāgā, taču sakarā ar 1904. gada EXPO izstādi Sentluisā, arī spēles tika pārceltas uz Sentluisu. 1908. gada vasaras olimpiskās spēles bija paredzēts rīkot Itālijas galvaspilsētā Romā, taču sakarā ar Vezuva izvirdumu tās tika pārceltas uz Londonu.7 pilsētas olimpiskās spēles ir uzņēmušas vairākas reizes: Atēnas (1896. gada vasaras olimpiskās spēles, 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles), Parīze (1900. gada vasaras olimpiskās spēles un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles), Londona (1908. gada vasaras olimpiskās spēles, 1948. gada vasaras olimpiskās spēles un 2012. gada vasaras olimpiskās spēles), Sanktmorica (1928. gada ziemas olimpiskās spēles un 1948. gada ziemas olimpiskās spēles), Leikplesida (1932. gada ziemas olimpiskās spēles un 1980. gada ziemas olimpiskās spēles), Losandželosa (1932. gada vasaras olimpiskās spēles un 1984. gada vasaras olimpiskās spēles) un Insbruka (1964. gada ziemas olimpiskās spēles un 1976. gada ziemas olimpiskās spēles). Tokija šim sarakstam pievienosies 2020.gadā, jo šajā pilsētā notika 1964. gada vasaras olimpiskās spēles. Turklāt Stokholma rīkoja 1912. gada vasaras olimpiskās spēles un sakarā ar karantīnu rīkoja jāšanas sportu 1956. gada vasaras olimpiskās spēles. Londona ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kur olimpiskās spēles ir notikušas 3 reizes. ASV kopumā ir notikušas 8 olimpiskās spēles, vairāk nekā jebkurā citā valstī. 5 olimpiskās spēles ir rīkojusi Francija, savukārt 3 olimpiskās spēles ir notikušas Kanādā, Vācijā, Itālijā, Japānā un Apvienotajā Karalistē.

Lielāka daļa olimpisko spēļu notikušas Eiropas daļā (30 spēles), savukārt 12 spēles notikušas Ziemeļamerikā, 5 — Āzijā un 2 — Okeānijas reģionā. 2016. gada vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro būs pirmās, kas norisināsies Dienvidamerikā. Āfrikas kontinentā nav notikušas nevienas olimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu rīkotājpilsētu izvēlas SOK biedri 7 gadus pirms spēļu norises. Pilsētu atlases process ilgst vismaz 2 gadus. Pirmajā posmā jebkura pasaules pilsēta var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par olimpisko spēļu rīkotājpilsētu. Pēc 10 mēnešiem SOK valde izlemj, kuras no kandidātvalstu pilsētām kļūs par potenciālajām spēļu rīkotājpilsētām, pamatojoties uz darba grupas ieteikumiem un recenzētiem pieteikumiem. Otrajā posmā potenciālās rīkotājpilsētas rūpīgi apmeklē vērtēšanas komisija, pēc tam sniedzot īsu galīgo pilsētu sarakstu, kas jāņem vērā atlasei. Tad rīkotājpilsētu izvēlas SOK sesijas balsojumā, SOK locekļu kopsapulcē.

Parīze

Nezināma vērtība "population_density"

Parīze (franču: Paris; IPA: [paʁi]) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem. Parīze atrodas Sēnas upes krastos valsts ziemeļu daļā. Parīze ir valsts politiskais, biznesa un kultūras centrs. Parīzes platība ir 118,3 km². Tajā dzīvo 2,20 miljoni iedzīvotāji, bet, ja pieskaita arī piepilsētas, tad iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Savukārt Parīzes metropoles iedzīvotāju skaits pārsniedz 12,5 miljonus. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām.Tā ir viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē. Parīzē ir daudzi mākslas muzeji un vēsturiskas celtnes. Slavenākie objekti ir Eifeļa tornis, Luvra un Triumfa arka. Kopš viduslaikiem Parīze ir viena no Eiropas svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē. Parīze bija pirmā Rietumeiropas galvaspilsēta, kurā par pilsētas mēru tika ievēlēts melnādains cilvēks.[nepieciešama atsauce]Parīze ir UNESCO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Svaru un mēru starptautiskā biroja (BIMP) mītnes vieta.

Parīzes hronoloģija

Parīzes vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām ziņām par iedzīvotājiem mūsdienu Parīzes teritorijā līdz mūsdienām.

Parīzes olimpiskās spēles

Parīzes olimpiskās spēles var būt:

1900. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada vasaras olimpiskās spēles

Vasaras olimpiskās spēles
Ziemas olimpiskās spēles

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.