16. gadsimts

16. gadsimts jeb XVI gadsimts bija laika posms no 1501. gada līdz 1600. gadam. Eiropā tas iezīmējās ar jauno laiku sākumu. Šajā gadsimtā laika skaitīšanā sākās pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru. 16. gadsimtā notika kristīgās baznīcas reformācija un turpinājās lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Gadsimta laikā tika apgūta un daļēji kolonizēta Amerika un atklāti jauni jūras ceļi, kas ievērojami mainīja eiropiešu zināšanas par pasauli. Izveidojās Polijas-Lietuvas kopvalsts, turpinājās Krievijas caristes ekspansija bijušās Zelta Ordas zemēs Pievolgā un Sibīrijā.

Gadsimti: 15. gadsimts - 16. gadsimts - 17. gadsimts
Desmitgades:

1500 • 1510 • 1520 • 1530 • 1540
1550 • 1560 • 1570 • 1580 • 1590

Gadi: 1501 1502 1503 1504 1505 1506 1507 1508 1509 1510
1511 1512 1513 1514 1515 1516 1517 1518 1519 1520
1521 1522 1523 1524 1525 1526 1527 1528 1529 1530
1531 1532 1533 1534 1535 1536 1537 1538 1539 1540
1541 1542 1543 1544 1545 1546 1547 1548 1549 1550
1551 1552 1553 1554 1555 1556 1557 1558 1559 1560
1561 1562 1563 1564 1565 1566 1567 1568 1569 1570
1571 1572 1573 1574 1575 1576 1577 1578 1579 1580
1581 1582 1583 1584 1585 1586 1587 1588 1589 1590
1591 1592 1593 1594 1595 1596 1597 1598 1599 1600

Notikumi Latvijā

Latvijas teritorijā notika Livonijas karš, pēc sakāvēm Tirzas un Ērģemes kaujās tika sagrauta Livonijas konfederācija.

1565. gadā Krievijas cariste pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap Pečoru klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (Град Божий). 1566. gadā pēc Rīgas arhibīskapijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas Livonijas Pārdaugavas daļa tika nosaukta par "Livonijas hercogisti". Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo Tērbatas bīskapijas daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī Grodņā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania).[1]

Atsauces

  1. Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.
15. gadsimts

15. gadsimts jeb XV gadsimts bija laika posms vēsturē no 1401. līdz 1500. gadam. Eiropā tas bija laiks starp viduslaikiem, agro renesansi un jaunajiem laikiem.

1533. gads

1533. gads (MDXXXIII) bija parastais gads, kas sākās trešdien.

1610. gads

1610. (MDCX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

1621. gads

1621. (MDCXXI) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

1632. gads

1632. gads (MDCXXXII) bija garais gads, kas sākās ceturtdienā.

1642. gads

1642. gads (MDCXLII) bija parastais gads, kas sākās trešdienā.

1660. gads

1660. (MDCLX) bija garais gads, kas sākās ceturtdienā.

1666. gads

1666. gads (MDCLXVI) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

17. gadsimts

17. gadsimts jeb XVII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1601. līdz 1700. gadam. Eiropā tas bija jauno laiku periods un bija raksturīgs ar vairākiem lieliem kariem, kā Trīsdesmitgadu karš, Lielais turku karš u.c.

Cēsu pils

Cēsu pils (vācu: Schloß Wenden) ir ievērojamākā un vislabāk saglabātā viduslaiku pils Latvijā. Zobenbrāļu ordenis pils celtniecību uzsāka pirms 1218. gada, taču spožākā uzplaukumu periodu tā piedzīvoja sava nākamā saimnieka – Vācu ordeņa – valdīšanas laikā. Postošo Livonijas karu Cēsu pils sagaidīja kā varenākais cietoksnis Livonijā. 1577. gada septembrī apmēram 300 pilī patvērumu meklējušie ļaudis, nevēlēdamies krist Ivana Bargā karaspēka gūstā, uzspridzinājās ar šaujampulveri. Pēc Lielā Ziemeļu kara Cēsu pili vairs neatjaunoja, vienīgi kādreizējo priekšpils vārtu ēku pārbūvēja par Cēsu pilsmuižas kungu māju jeb Cēsu Jauno pili. 19. gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par Cēsu pili kā senatnes pieminekli, tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir ceļotāju iecienītākais apskates objekts Cēsīs un viens no izcilākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā.

Divzirdziņu aizsardzība

Divzirdziņu aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. Zg1-f3 Zb8-c6 3. Lf1-c4 Zg8-f6.

Tā pieder pie atklātām atklātnēm un tai ir piešķirti Šaha atklātņu enciklopēdijas kodi no C55 līdz C59.

Horvāti

Horvāti (horvātu: Hrvati, senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu. Tā ir Horvātijas pamatnācija.

Horvātu tautība izveidojās ap 10. gadsimtu, kad pastāvēja pirmā Horvātijas valsts. Vēlāk horvāti dzīvoja Ungārijas (12. — 16. gadsimts), Austrijas (16. gadsimts — 1. pasaules kara beigas) pakļautībā. No 1918. līdz 1991. gadam, kad tika pasludināta neatkarīga Horvātijas valsts, viena no Dienvidslāvijas tautām.

Horvāti runā horvātu valodā. Pirmie rakstu pieminekļi tiek datēti ar 13. gadsimtu. Horvātu literārās valodas aizsākumi meklējami 19. gadsimta 1. pusē. Rakstībā lieto latīņu alfabētu. Pēc ticības kristieši, no kuriem lielākā daļa ir katoļi.Horvātijā, kur horvāti ir pamatnācija, dzīvo gandrīz 4 miljoni horvātu. Ap 600 tūkstošiem horvātu dzīvo arī Bosnijā un Hercegovinā. Kopumā ārpus Horvātijas mīt ap 4,5 miljoniem horvātu.

Jeļska

Jeļska (baltkrievu: Ельск, krievu: Ельск) ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, Jeļskas rajona centrs.

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā Līvas ciems (latīņu: villa Liva, vēlāk arī Lyva, Live) 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 km², pēc 2016. gada janvāra datiem pilsētā dzīvoja 78 144 iedzīvotāji.

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243. līdz 1561. gadam, kad izveidojas Livonijas un Lietuvas reālūnija. Daži vēsturnieki iebilst pret Livonijas Konfederācijas nosaukuma lietošanu, jo 1226. gada vienošanos neuzskata par ilglaicīgu līgumu.

Manierisms

Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515. gada līdz 17. gadsimta sākumam, kad to sāka aizstāt baroks.

Manierismam bija raksturīgs stilistisks artistiskums un tieksme pēc vizuāliem efektiem. Termina nozīmē jēdziens "manierisms" radies 20. gadsimta pirmajā pusē, atvasināts no itāļu valodas vārda maniera un tiek attiecināts uz Eiropas mākslu laika periodā no 1515. līdz 1610. gadam.

Itāļu manierisms radās kā renesanses kultūras attīstības antagonisms. Radies šajā vidē, tas turpināja pastāvēt līdzās renesanses mākslas formas un satura stereotipiem, no kuriem manierisms ļoti daudz aizguva tieši stilistikas ziņā. Risinājās arī atgriezeniski procesi - manierisma elementi ieplūda vēlās renesanes mākslā.

Liela nozīme manierisma uzplaukumā ir jezuītiem, kuri pievērsa uzmanību sakrāli virzītās mākslas atbalstīšanai un veicināšanai.

Portrets

Portrets (franču: portrait no latīņu: protraho — "precīzi zīmēt") jeb ģīmetne ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta persona vai personu grupa.Atkarībā no attēloto personu skaita mākslas darbā, tiek lietoti dažādi termini — portrets, dubultportrets un grupas portrets.

Mākslas darbu, kurā autors ir attēlojis jeb portretējis sevi, gleznojot, zīmējot vai skulpturāli veidojot, sauc par pašportretu. Satīrisku vai humoristisku portretu, kurā pārspīlēti ir uzsvērtas portretētās personas rakstura īpašības un pazīmes, sauc par šaržu. Blīva papīra lapu grāmatā un žurnālā porteta uzlīmēšanai, kā arī kartona ietvaru portretam, kas veidots akvareļa un grafikas tehnikā, sauc par paspartū. Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā ir portretists.

Sēlpils vēsture

Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.

Vasiļeviči

Vasiļeviči (baltkrievu: Васілевічы, krievu: Василевичи) ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrālajā daļā.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.