14. gadsimts

14. gadsimts jeb XIV gadsimts bija laika posms vēsturē no 1301. līdz 1400. gadam. Eiropā tas bija vēlo viduslaiku periods.

Gadsimti: 13. gadsimts - 14. gadsimts - 15. gadsimts
Desmitgades:

1300 • 1310 • 1320 • 1330 • 1340
1350 • 1360 • 1370 • 1380 • 1390

Gadi: 1301 1302 1303 1304 1305 1306 1307 1308 1309 1310
1311 1312 1313 1314 1315 1316 1317 1318 1319 1320
1321 1322 1323 1324 1325 1326 1327 1328 1329 1330
1331 1332 1333 1334 1335 1336 1337 1338 1339 1340
1341 1342 1343 1344 1345 1346 1347 1348 1349 1350
1351 1352 1353 1354 1355 1356 1357 1358 1359 1360
1361 1362 1363 1364 1365 1366 1367 1368 1369 1370
1371 1372 1373 1374 1375 1376 1377 1378 1379 1380
1381 1382 1383 1384 1385 1386 1387 1388 1389 1390
1391 1392 1393 1394 1395 1396 1397 1398 1399 1400

Notikumi Latvijas vēsturē

  • 1307. gadā dižkungs Vītenis Polockas kņazisti iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē.
  • 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni).
  • 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs Konrāds Ketelhods iebruka tajā Lotigolas daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā.
  • 1324. gadā Novgorodas karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju.
  • 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi.
  • 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili.
  • 1346. gadā lietuvieši nopostīja Mežotnes pili.
  • 1347. gadā ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem.
  • 1351. gadā Mēra pandēmija (1346–1353) sasniedza Latviju.
  • 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Frimersheims par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku.
  • 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vennemars fon Brigenejs agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla Ludzas pili. Pils atradās pie pašas Pleskavas republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni Krasnij Gorodok.
1215. gads

1215. gads (MCCXV)

1217. gads

1217. gads (MCCXVII) bija gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās svētdienā.

1230. gads

1230. (MCCXXX) bija parastais gads, kas sākās pēc Jūlija kalendāra otrdienā.

1253. gads

1253. gads (MCCLIII) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās trešdienā.

1260. gads

1260. gads (MCCLX) bija garais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās ceturtdienā.

1291. gads

1291. gads (MCCXCI) bija gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās pirmdienā.

13. gadsimts

13. gadsimts jeb XIII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1201. līdz 1300. gadam. Eiropā tas bija vēlo viduslaiku periods. Āzijā šajā laikā izveidojās Mongoļu impērija, kas gadsimta beigās sadalījās.

1410. gads

1410. gads (MCDX) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās trešdienā.

1413. gads

1413. gads (MCDXIII) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendārā sākās svētdienā.

1453. gads

1453. gads (MCDXXXI) ir īsais gads, kas pēc Jūlija kalendārā sākās pirmdienā. 1453. gads bieži tiek saukts par viduslaiku beigu gadu.

1483. gads

1483. gads (MCDLXXXIII) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās trešdienā.

1492. gads

1492. (MCDXCII) bija garais gads, kas sākās svētdienā.

15. gadsimts

15. gadsimts jeb XV gadsimts bija laika posms vēsturē no 1401. līdz 1500. gadam. Eiropā tas bija laiks starp viduslaikiem, agro renesansi un jaunajiem laikiem.

Bastīlija

Bastīlija (franču: Bastille) bija cietoksnis Parīzē, Francijā. Tam bija liela nozīme iekšējos konfliktos valstī. No 16. gadsimta beigām tas bija cietums politieslodzītajiem. Cietoksnis tika uzcelts Simtgadu kara laikā (1370.—1380. gadi), bet 1789. gada 14. jūlijā, Lielās franču revolūcijas laikā, cietoksnis tika ieņemts un vēlāk — nojaukts. Kopš 1880. gada 14. jūlijs Francijā ir valsts svētki.

Bruneja

Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama, ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra.

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243. līdz 1561. gadam, kad izveidojas Livonijas un Lietuvas reālūnija. Daži vēsturnieki iebilst pret Livonijas Konfederācijas nosaukuma lietošanu, jo 1226. gada vienošanos neuzskata par ilglaicīgu līgumu.

Novgorodas kņazi

Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Ingrijas kara laikā zviedri Jakoba Delagardija vadībā 1611. gadā ieņēma Novgorodas kremli un uz neilgu laiku atjaunoja Novgorodas lielkņazisti Zviedrijas protektorātā, bet 1617. gada martā to atkal pakļāva Krievijas caristei pēc Stolbovas miera līguma parakstīšanas.

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazs (krievu: князь псковский) bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla - sākotnēji Kijevas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā - Maskavas lielkņazs.

Pirmo zināmo Pleskavas kņazu Sudislavu pēc Nikona hronikas ziņām 1014. gadā iecēla viņa tēvs Vladimirs Svjatoslavičs (Vladimirs Svētais), izveidojot īpaši viņam jaunu politisku veidojumu - Pleskavas kņazisti. Drīz vien Pleskavas kņaziste tika likvidēta un iekļauta Novgorodas zemē, un karavadoņu funkcijas veica Novgorodas kņazi. No 1137. gada kņazus iecēla Pleskavas veče, bet bieži kņaza vieta bija neaizņemta. No 1399. gada Pleskavas kņazus iecēla Maskavas lielkņazi, tādēļ tos dēvēja par "Maskavas vietvalžiem" (московские наместники). 1510. gadā Maskavas lielkņazs Vasīlijs III paziņoja, ka Pleskavas zeme pieder viņam, atlaida veči un deportēja 300 ietekmīgākās pilsētas ģimenes.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.