Žanrs

Žanrs (franču: genre — ‘veids, šķira, stils’) ir mākslā vēsturiski izveidojusies daiļrades forma. Tas raksturo mākslas veida kompozicionālās struktūras. Dažkārt darbs var piederēt vairākiem žanriem. Literatūrā žanrs ir literatūras veidu sīkāks iedalījums.

Alternatīvais roks

Alternatīvais roks (angļu: alternative rock) ir rokmūzikas žanrs, kas izveidojās 1980. gados un kļuva populārs 1990. gados. Ar šo terminu 1980. gados apzīmēja nezināmus rokmūziķus, kā arī jebkādu mūziku, kas radusies pankroka ietekmē (ieskaitot pašu pankroku, jauno vilni un postpanka mūziku). Kopš 1990. gadiem, ironiskā kārtā, par alternatīvo roku nereti sauc jebkādu rokmūziku.

Biogrāfija

Biogrāfija (no franču: biographie; sengrieķu bios ‘dzīve’ + graphein ‘rakstīt’) ir literatūras vai kādas citas mākslas formas (piemēram, filmas) žanrs, kurā ir kāda cilvēka dzīves hronoloģisks apraksts. Tajā vairāk tiek aprakstīti fakti nekā notikumi. Atšķirībā no cilvēka profila un CV biogrāfijas, rakstos vairāk tiek skarta cilvēka personība, pieredze un individuālisms. Biogrāfijā tiek rakstīti svarīgi fakti, kā dzimšanas dati, izglītība, darbs, sasniegumi, attiecības ar citiem cilvēkiem, atrašanās sabiedrībā un nāve.

Biogrāfiskā proza ir prozas paveids, kurā stāstīts par kāda konkrēta cilvēka dzīvi.

Deju mūzika

Deju mūzika ir mūzika, kura ir speciāli radīta, kā dejas pavadījums. Tā var būt atsevišķa muzikāla darba formā vai arī, kā daļa no muzikālas aranžijas. Deju mūziku sīkāk iedala divos veidos: "dzīvā mūzika" un "ierakstītā mūzika"; galvenā šo veidu atšķirība ir tāda, ka "dzīvo mūziku" uz vietas izpilda kāda noteikta izpildītāju grupa: solists, duets, trio u.t.t. 20. gadsimta 70. gados parādījās "Disko" deju mūzikas žanrs, kurš šādi tika nodēvēts, jo "Disko" mūzika tika izpildīta vai atskaņota diskotēkās. 20. gadsimta 80. gados sāka attīstīties elektroniskā deju mūzika. Aptuveni 20. gadsimta 90. gados no deju mūzikas atdalījās "tehno" mūzika.

Drāma

Drāma ir luga, daiļliteratūras žanrs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa. Drāmā aplūkoti nozīmīgi sižeti, taču tie tuvināti reālajai īstenībai. Drāmā netiek tēloti asi kontrasti, izcili raksturi un bezizejas situācijas. Drāma radusies romantisma laikā, bet kopš 18. gs. otrās puses drāma sazarojas vairākos paveidos: šķir psiholoģisko drāmu, romantisko drāmu, lirisko drāmu, pilsonisko drāmu u.c.

Psiholoģiskā drāma atveido tēlu iekšējo dzīvi, raksturu attīstību un kaislības. Šeit redzama tēlu savstarpējo attieksmju sarežģītība, cilvēku tuvināšanās un atsvešināšanās, ilgas pēc sapratnes.

Romantiskās drāmas centrā ir neikdienišķs cilvēks, kas protestē pret utilitāru dzīvi un dvēseles noplicinātību. Galvenais varonis nesamierinās ar pasaules nepilnībām. Viņam raksturīgs maksimāls jūtīgums, noslēgšanās sevī.

Liriskajā drāmā atveidota emocionāla pasaules izjūta, cilvēka tieksme pēc neparastā - skaistuma, laimes. Šeit valda dvēseliskums. Liriskā drāma ir savdabīga, intīma saruna īpašā atmosfērā un tēlainā valodā.

Dzeja

Dzeja jeb poēzija (grieķu: ποίησις, poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums. Dzeja var būt rakstīta gan neatkarīgi, piemēram, kā dzejoļi, gan arī savienojumā ar citiem mākslas izpausmes veidiem, kā poētiskās drāmas, himnas vai lirika.

Būtībā dzeja ir kā vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu to. No tā izriet, ka dzejnieks ir "vārdu mākslinieks". Daudziem cilvēkiem, kad viņi domā par to, kas ir dzeja, galvenokārt nāk prātā liriskā dzeja.

Džezs

Džezs (angļu: jazz) ir mūzikas žanrs, kas 20. gadsimta sākumā izveidojās ASV Dienvidu štatu afroamerikāņu kopienās, saplūstot afrikāņu un eiropiešu mūzikas elementiem. Iepriekš vārds džezs bija žargons ASV Rietumu krastā un to pirmoreiz šī žanra apzīmēšanai izmantoja 1915. gadā. Laika gaitā džezam ir izveidojušies vairāki apakšžanri, tostarp bebop, džezroks un acid jazz.

Džezs ir izveidojies no 3 mūzikas žanriem: blūza, spiričuela un regtaima. [nepieciešama atsauce]

Folkroks

Folkroks ir mūzikas žanrs, kas apvieno mūsdienu tautas mūzikas un rokmūzikas elementus.Žanrs kļuva populārs 20. gadsimta 60. gados. Folkroka mūzikā tautas melodijas apvienojas ar elektriskās basģitāras un bungu komplekta pavadījumu. Viens no slavenākajiem folkroka mūziķiem ir Bobs Dilans. Pie folkroka pieskaita arī Simon and Garfurkel, Fairport Convention, Steeleye Span, Ralfs Maktels, Ričards Tomsons u.c. daiļradi. Vispazīstamākā latviešu folkroka grupa — Iļģi[nepieciešama atsauce], bet vispazīstamākā lietuviešu folkroka grupa — Atalyja.[nepieciešama atsauce]

Glezniecība

Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.Glezniecību daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem tēlotājas mākslas veidiem.

Glezniecības galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsas, taču būtiska loma ir arī līnijām un gaismēnām. Mākslas tēla izteiksmīgumu var kāpināt ar krāsu slāņa klājumu un gleznojuma virsmas faktūru jeb apdari.

Hiphops

Hiphops (angļu: hip hop) ir mūzikas žanrs un kultūras kustība, kas aizsākās 20. gadsimta 70. gadu sākumā Ņujorkā, un tās aizsācēji bija galvenokārt afroamerikāņi un latīņamerikāņi. Hiphopa kultūru raksturo četri galvenie pamatelementi: repošana, dīdžejošana, grafiti un breikošana. Citi papildu elementi ir bītbokss, hiphopa ģērbšanās stils un vienkāršruna jeb valodas kultūra. Kopš hiphopa dzīvesstila rašanās Bronksā tas ir izplatījies visā pasaulē.Kad hiphopa mūzika sāka izplatīties, tā bija balstīta uz dīdžejiem, kas radīja ritmiskus bītus. Vēlāk šai mūzikai sāka pievienoties repošana (ritmiska atskaņām bagātu tekstu skaitīšana).

Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)

Jaunais vilnis ir rokmūzikas žanrs, kas kopā ar pankroku radās 1970. gadu otrajā pusē. Tas sākotnēji tika lietots kā sinonīms pankrokam, tomēr vēlāk tika izšķirts kā atsevišķs žanrs, kas ietekmējās arī no elektroniskās un eksperimentālās mūzikas, arī disko mūzikas un modu subkultūras.

Žanra nosaukums cēlās no franču jaunā viļņa kino kustības nosaukuma.Mūzika, kas tika sacerēta jaunā viļņa stilā lielāko popularitāti sasniedza tieši 1980. gados, tomēr arī vēlākajos gados un mūsdienās ļoti daudzi slaveni izpildītāji ietekmējas no jaunā viļņa un cenšas spēlēt šī žanra mūziku.

Latvijas daba (enciklopēdija)

"Latvijas daba" (ELD) ir reģionāla nozares enciklopēdija, kas tikusi izdota sešos sējumos. Pirmos trīs sējumus no 1994. līdz 1995. gadam izdeva izdevniecība "Latvijas enciklopēdija", savukārt pārējos trīs laikā no 1997. līdz 1998. gadam izdeva apgāds "Preses nams". Enciklopēdijas atbildīgais redaktors bija biologs Guntis Kavacs. Enciklopēdija iznākusi sērijā "Latvijas un latvieši".

Latvijas enciklopēdija

Latvijas enciklopēdija ir piecu sējumu enciklopēdija, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus, tajā tiek apskatīti arī vispārīgi temati, kuros uzsvars tiek likts uz Latviju. Tā izdota no 2002. līdz 2009. gadam Rīgā, V. Belokoņa izdevniecībā.

Pēc enciklopēdijas "Latvijas Daba" (izdota no 1994. gada līdz 1998. gadam), šī ir otrā vērienīgā Latvijai veltītā enciklopēdija, kas Latvijā izdota pēc neatkarības atjaunošanas. Enciklopēdijā apkopotas tēmas par Latvijas dabu (vairums šķirkļu pārpublicēti no enciklopēdijas "Latvijas Daba" sējumiem), ekonomiku, iedzīvotājiem, vēsturi, zinātni, kultūru, reliģiju, sportu un citām tēmām. Oriģinālrakstus veidojis plašs autoru kolektīvs. Galvenais redaktors pirmajiem trīs sējumiem bija Heinrihs Jubels, pēc tam Sigita Hirša.

Kopumā Latvijas enciklopēdijas piecos sējumos ir 24 292 raksti, no kuriem 7992 ir biogrāfijas, tāpat ir 111 kartes, 210 tabulas un 7421 attēls.

Latvijas padomju enciklopēdija

Latvijas padomju enciklopēdija (LPE) ir enciklopēdisks izdevums desmit sējumos ar diviem papildsējumiem. Enciklopēdijā iekļauts ap 60 000 šķirkļu, 20 000 krāsainu un melnbaltu ilustrāciju, vairāk kā 600 karšu. Enciklopēdijas tematika aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares. Izdevējs bija Galvenā enciklopēdiju redakcija, zinātniskās padomes priekšsēdētājs — Pēteris Jērāns.

Sistemātiskā informācija tika izdota desmit sējumos laika posmā no 1981. līdz 1988. gadam. Tika izdots speciāls sējums 52 par Latvijas tematiku (vēlāk izdots arī krievu valodā), kā arī papildsējums 102 ar papildinājumiem, personu rādītāju un ģeogrāfisko karšu nosaukumu rādītāju.

Mūsdienu tautas mūzika

Mūsdienu tautas mūzika jeb postfolklora ir mūzikas žanrs, kas ir radies rūpnieciskajā kultūrā modernisma vai postmodernisma apstākļos no tradicionālās tautas mūzikas, tostarp tautasdziesmām. Tautas mūzikai sajaucoties ar citu žanru mūziku, laika gaitā veidojušies vairāki jauktie žanri, piemēram, elektrofolks (ar elektronisko mūziku), folkmetāls (ar smago metālu), folkroks (ar rokmūziku) un neofolks (ar industriālo mūziku). Savukārt, mūsdienu tautas mūziku, kurā apvienoti dažādu pasaules tautu mūzikas elementi, sauc par pasaules mūziku.

Latvijā par mūsdienu tautas mūzikas aizsācējiem uzskata 1981. gadā izveidoto grupu Iļģi, kuru tolaik revolucionārās mūzikas raksturošanai mūzikas pētnieks un apskatnieks Klāss Vāvere izmantoja apzīmējumu „postfolklora”. Kopš 1998. gada ik gadu kategorijā „Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums” tiek pasniegta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva „Zelta mikrofons”, ko visvairāk (piecas reizes) saņēmuši Iļģi, bet kopš 2005. gada izdevniecība „Lauska” reizi divos gados izdod mūsdienu tautas mūzikas izlasi „Sviests”.

Mūzikas žanrs

Mūzikas žanrs ir kategoriska un tipoloģiska konstrukcija, kas identificē skaņdarbus un iedala tos noteiktās mūzikas kategorijās. Mūzikas iedalījumu žanros var noteikt vairāki kritēriji:

Piederība akadēmiskajai/populārajai/tradicionālajai mūzikai

Laika periods

Reģionālā un nacionālā piederība

Tehnika un instrumentācija

Piederība žanru sajaukumam

Sociālā funkcija

Popmūzika

Popmūzika ir populārās mūzikas žanrs, kas parasti tiek attiecināts uz komerciāli ierakstītu mūziku un tā pārsvarā ir orientēta uz jaunatnes auditoriju. Popmūzika visbiežāk ir relatīvi īsa un vienkāršas uzbūves dziesma par mīlestību, un tajās tiek izmantoti tehnoloģiskie jaunievedumi, lai veidotu jaunas muzikālās variācijas esošajām tēmām. Popmūzika ietekmējas no daudziem citiem populārās mūzikas novirzieniem, bet kā žanrs ir īpaši saistīta ar rokenrolu un vēlāk arī ar rokmūziku.

Ritmblūzs

Ritmblūzs, arī ritmendblūzs (angļu: rhythm and blues) vai R&B, pazīstams arī kā R'n'B vai RnB, ir populārās mūzikas žanrs, kas apvieno džeza, gospeļa un blūza elementus. Tā pamatā ir mainīgs ritms un interesanta melodija. Tēmas mēdz atkārtoties, ar tām variē.

Rokmūzika

Rokmūzika (angļu: rock music) jeb roks (rock) ir daudzos novirzienos sazarojies populārās mūzikas žanrs. Rokmūzika radusies Amerikas Savienotajās Valstīs 1950. gadu sākumā no rokenrola, bet 1960. gados sazarojās daudzos un dažādos citos rokmūzikas žanros un izplatījās arī citās angliski runājošās zemēs, it īpaši, Apvienotajā Karalistē. 1990. gados rokmūzika bija izplatījusies visā pasaulē. Termins ‘rokmūzika’ tiek lietots no 1960. gadu otrās puses. Rokmūzikas skaņdarbi ir vokāli un instrumentāli, raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un skaņas skaļums. Pamatā izmantotas elektriskās ģitāras (basģitāras), sitaminstrumenti (bungas) un elektroniskie mūzikas instrumenti (sintezators).

Ar rokmūziku ir saistīti arī citi mūzikas žanri, kā rezultātā ir radušies dažādi jauktie žanri, piemēram, mūsdienu tautas mūzika ar rokmūzikas elementiem ir radījusi tādu mūzikas žanru kā folkroku, savukārt blūzs ar rokmūziku rada blūzroku.

Smagais metāls (mūzikas žanrs)

Smagais metāls (angļu: Heavy metal) jeb metālmūzika ir rokmūzikas žanrs, kas radās un attīstījās 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. Smagajam metālam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.

Smagais metāls ir attīstījies no blūza, blūzroka un roka. Tas cēlies no smagā roka grupu mūzikas, kas radīja blūza un roka sajaukumu ar smagu, uz ģitārām un bungām balstītu skaņu. Smagais metāls lielāko popularitāti sasniedza 1980. gados, kad attīstījās daudzi tā apakšžanri.

Mūsdienās ir izveidojušies vairāki smagā metāla paveidi, piemēram, nāves metāls, folkmetāls, pauermetāls, trešmetāls, gotiskais metāls, dūmmetāls, melnais metāls, simfoniskais metāls, spīdmetāls, popmetāls, ņūmetāls un vēl daudz žanri. Ekstremālo metālu žanros dziesmu teksti bieži ir par nāvi, vardarbību, Sātanu, tumsu, vēsturiskiem notikumiem, mitoloģiju un folkloru, bet pārējos metāla apakšžanros šīs tēmas netiek bieži izmantotas. Katrā apakšžanrā var būt savas tēmas, kurām mūziķi visbiežāk pievēršas, piemēram, Tolkīna "Gredzenu Pavēlnieka" Viduszemes dzīve, fantāzija, dažādi pārdabiski radījumi, kaujas mēdz būt raksturīgas pauer-, episkajam un battle metal.

Soulmūzika

Soulmūzika jeb souls (angļu: soul music — 'dvēseles mūzika') ir mūzikas žanrs, kas radās, afroamerikāņiem apvienojot gospeļu un ritmblūza elementus.

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.