Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 km² (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). 2009. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par miljardu iedzīvotāju[1] (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo Vidusjūra, ziemeļaustrumos Āfriku no Āzijas atdala Suecas kanāls un Sarkanā jūra. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo Indijas okeāns, bet rietumos — Atlantijas okeāns. Āfrikā ir 54 valstis, kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidāfrika. 32 Āfrikas valstis ir 50 nabadzīgāko valstu sarakstā.

Āfrika, īpaši centrālā Austrumāfrika, tiek uzskatīta par hominīdu, tai skaitā arī cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — Nīla. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir Nigēra un Kongo. Sahāras tuksnesis, kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais tuksnesis. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir Viktorijas ezers.

Āfriku šķērso ekvators, kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu tropu loku, tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts tropu klimats.

Āfrika
Africa (orthographic projection)

Āfrika iekrāsota zaļā krāsā
Platība 30 221 532 km²
Iedzīvotāji 1 032 532 974[1] (2011. gadā)
Blīvums 30,51 cilv./km²
Valstis 54
Atkarīgās teritorijas 7
Valodas vairāk nekā 1000 vietējo afrikāņu valodas, arābu, angļu, franču, portugāļu, afrikandu, spāņu un citas valodas
Laika zonas no UTC -1 (Kaboverdē)
līdz UTC +4 (Maurīcijā)
Lielākās pilsētas Kaira
Lagosa
Kinšasa
Nairobi
Johannesburga

Etimoloģija

Senie grieķi Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas kontinentu dēvēja par Āfriku, bija romieši. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no latīņu vārda aprica, kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no grieķu vārda aphrike, kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz Ziemeļāfrikas krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar berberu cilti afrigi, kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts.

Vēsture

Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir cilvēku dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu.[2][3] Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās Austrumāfrikā un Dienvidu Āfrikā ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas.

Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja grieķi kā tirgotāji un ceļotāji, romieši kā iekarotāji, vandaļi kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi kristietību. Taču, sākot ar 7. gadsimtu, līdz ar arābu iekarojumiem šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva islāms. Kristietība spēja saglabāties tikai Etiopijā kā valdošā reliģija un Ēģiptē kā minoritāte.

Eiropiešu atklājumi Āfrikā

Visu 15. gadsimtu portugāļi apguva Āfrikas rietumu piekrasti, pakāpeniski virzoties uz dienvidiem. 1488. gadā Bartolomeo Diašs pirmo reizi apbrauca Labās Cerības ragu kontinenta dienvidos. 1497. un 1498. gadā Vasko da Gama, apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja Indijas okeānu un atklāja jūrasceļu uz Indiju. Arābi apguva kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā Romas pāvests ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. 16. un 17. gadsimtā portugāļi sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus — Zambezes un Kongo lejteci, Njasas ezera apkaimi, Angolas un Mozambikas teritoriju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju.[4]

Vergu tirdzniecība

Kopš 15. gadsimta kā viena no aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija vergu tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši arābi austrumu piekrastē. Vergus — vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos Vidējo Austrumu zemēm un pat Ķīnai. Eiropiešu vergu tirgotāji afrikāņus aizveda ar kuģiem un pārdeva jaunatklātajās zemēs Amerikā kā lētu darbaspēku. Līdz 19. gadsimta 70. gadiem kā vergi tika izvesti ap 10 miljoniem cilvēku uz Ameriku un ap 18 miljoniem — uz arābu zemēm. Daudzi no viņiem gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, Vergu Krasts — līcis Beninas piekrastē.[5]

Koloniālisms

Vēl 19. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta iekšzemes bija neizzināta. Gadsimta vidū Apvienotā Karaliste un Francija sūtīja vairākas ekspedīcijas, lai to izpētītu. Gadsimta 70-80. gados Āfrika (izņemot Etiopiju un Libēriju) tika sadalīta Eiropas lielvalstīm piederošās kolonijās vai protektorātos.

Valstu neatkarības iegūšana

Pēc Otrā pasaules kara Āfrikas valstīs sākās neatkarības kustības. 1951. gadā neatkarību ieguva Lībija, 1956. gadā — Maroka un Tunisija, bet 1957. gadā — pirmā valsts Subsahāras ĀfrikāGana. Turpmāko desmit gadu laikā neatkarību ieguva lielākā daļa Āfrikas valstu. 1962. gadā pēc Neatkarības kara Francija atzina Alžīrijas neatkarību. 1965. gadā Rodēzijas balto mazākuma valdība vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru neatzina ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts. Pēc bruņota konflikta ar melnādaino militārajiem grupējumiem un sekojošajām sarunām 1980. gadā tika pasludināta Zimbabves Republikas neatkarība. Pēc Neļķu revolūcijas Portugālē 1974. gadā neatkarību ieguva Angola, Gvineja-Bisava un Mozambika.

Ģeogrāfija

Africa satellite plane
Āfrikas satelītuzņēmums.

Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 km². Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir Abjada rags, kas atrodas Tunisijā, bet dienvidu galējais punkts ir Adatas rags, kas atrodas Dienvidāfrikā. Galējais cietzemes austrumu punkts ir Hāfūna rags Somālijā, bet galējais rietumu punkts ir Zaļais rags Senegālā. Līdz Suecas kanāla izbūvēšanai Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar Āzijai piederošo Sīnāja pussalu. Paradoksāli, ka Āfrikas krasta līnijas garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā Eiropas krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu līču, kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējo jūru.

Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas salas, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir Madagaskara, kas ir arī viena no lielākajām salām pasaulē. Indijas okeānā vēl ir Seišelas, Sokotra, Komoras, Majota, Maurīcija un Reinjona. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas Santome un Prinsipi, Bioko, Bižagošu arhipelāgs, Zaļā raga salas, Kanāriju salas, Madeira un Azoru salas.

Āfrikas reljefu galvenokārt veido līdzenumi un plakankalnes. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt zemienes aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido Sahāras līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem (Tībestī kalniene, Ahagars, Marras kalni, Tasili plato un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, Kongo ieplaka, Kalahari un Lielais Karū, kuras ierobežo plakankalnes. Augstienes un nomatkalnu grēdas galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas Atlass, austrumos — Etiopijas kalniene (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — Asala ezers, kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — Drakonu kalni. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir Mitumbas kalni un Adamavas kalni.

Sauszemes ūdeņi

Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Virszemes ūdeņu tikpat kā nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir Nīla, Kongo un Nigēra.

Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs Āfrikas lielo lūzumu zonā. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir Tanganjikas ezers, kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Baikāla.

Politiskā ģeogrāfija

Āfrikā ir 54 valstis, kuras sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidu Āfrika.

Valsts Galvaspilsēta Platība (km²)
Karogs: Alžīrija Alžīrija Alžīra 2 381 740
Karogs: Angola Angola Luanda 1 246 700
Karogs: Benina Benina Portonovo 112 622
Karogs: Botsvana Botsvana Gaborone 600 370
Karogs: Burkinafaso Burkinafaso Vagadugu 274 200
Karogs: Burundi Burundi Bužumbura 27 830
Karogs: Centrālāfrikas Republika Centrālāfrikas Republika Bangi 622 984
Karogs: Čada Čada Ndžamena 1 284 000
Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika Pretorija 1 221 037
Karogs: Dienvidsudāna Dienvidsudāna Džūba 619 745
Karogs: Džibutija Džibutija Džibuti 23 200
Karogs: Ēģipte Ēģipte Kaira 997 739
Karogs: Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālā Gvineja Malabo 28 051
Karogs: Eritreja Eritreja Asmera 117 600
Karogs: Etiopija Etiopija Adisabeba 1 127 127
Karogs: Gabona Gabona Librevila 267 667
Karogs: Gambija Gambija Bandžula 10 380
Karogs: Gana Gana Akra 238 535
Karogs: Gvineja Gvineja Konakri 245 857
Karogs: Gvineja-Bisava Gvineja-Bisava Bisava 36 120
Karogs: Kaboverde Kaboverde Praja 4 033
Karogs: Kamerūna Kamerūna Jaunde 475 442
Karogs: Kenija Kenija Nairobi 580 367
Karogs: Komoras Komoras Moroni 2 170
Karogs: Kongo Republika Kongo Republika Brazavila 342 000
Karogs: Kongo Demokrātiskā Republika Kongo Demokrātiskā Republika Kinšasa 2 345 410
Karogs: Kotdivuāra Kotdivuāra Jamusukro 322 460
Karogs: Lesoto Lesoto Maseru 30 355
Karogs: Libērija Libērija Monrovija 111 369
Karogs: Lībija Lībija Tripole 1 759 540
Karogs: Madagaskara Madagaskara Antananarivu 587 041
Karogs: Malāvija Malāvija Lilongve 118 480
Karogs: Mali Mali Bamako 1 240 000
Karogs: Maroka Maroka Rabāta 446 550
Karogs: Maurīcija Maurīcija Portluī 1 860
Karogs: Mauritānija Mauritānija Nuakšota 1 030 700
Karogs: Mozambika Mozambika Maputu 801 590
Karogs: Namībija Namībija Vindhuka 825 418
Karogs: Nigēra Nigēra Niameja 1 226 700
Karogs: Nigērija Nigērija Abudža 923 768
Karogs: Rietumsahāra Rietumsahāra Bīr Lehlū 266 000
Karogs: Ruanda Ruanda Kigali 26 338
Karogs: Santome un Prinsipi Santome un Prinsipi Santome 1 001
Karogs: Seišelas Seišelas Viktorija 455
Karogs: Senegāla Senegāla Dakara 196 723
Karogs: Sjerraleone Sjerraleone Frītauna 71 740
Karogs: Somālija Somālija Mogadīšo 637 661
Karogs: Sudāna Sudāna Hartūma 2 505 813
Karogs: Svatini Svatini Mbabane 17 363
Karogs: Tanzānija Tanzānija Dodoma 945 203
Karogs: Togo Togo Lome 56 785
Karogs: Tunisija Tunisija Tunisa 163 610
Karogs: Uganda Uganda Kampala 236 040
Karogs: Zambija Zambija Lusaka 752 614
Karogs: Zimbabve Zimbabve Harare 390 580

Ģeoloģija

Great Rift Valley map-de
Austrumāfrikas lūzumzona attēlota ar raustītu līniju

Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no Gondvanas lielkontinenta.

Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos.

Ziemeļdaļā platformu sedz nogulumiežu slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas kristāliskie ieži.

Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo lūzumu jeb riftu zona. Tā sākas Sarkanajā jūrā, šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — Kilimandžāro. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies.

Ja hipotēze par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra.

Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar naftu un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, dzelzs rūdas. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un urāna atradnes.

Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē.

Dzīvā daba

Āfrikā ir divas ekozonas. Lielākā no tām ir afrotropiskā ekozona, kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Uz ziemeļiem no Ziemeļu tropu loka atrodas palearktiskā ekozona. Dažreiz vēl izšķir Madagaskaras ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir endēmiski. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba.

Demogrāfija

Kobli1
Sieviete no Beninas

Pēdējā gadsimta laikā iedzīvotāju skaits Āfrikā ir pieaudzis eksponenciāli. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, bet 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza jau 1 miljardu. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Nigērijā (148 miljoni), Etiopijā (82 miljoni) un Ēģiptē (79 miljoni). Vairums Āfrikas valstīs vidējais dzīves ilgums ir mazāks par 50 gadiem.

Saimniecība

Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas.

Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu kafijkokus, kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, Ugandā audzē galvenokārt kafijkokus, Senegālā — zemesriekstus, Ganā — kakaokokus, Sudānā — kokvilnu, Tanzānijā — garšvielas. Lesoto audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras dziju.

Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu.

Piemēram, Botsvāna izved dimantus, Gvineja — alumīnija rūdu, Zambija — vara rūdu, Alžīrija un Lībijanaftu. Kongo un Gabona pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni.

Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie dzelzceļi un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti.

Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā.

Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — Ēģiptē, Nigērijā, Dienvidāfrikā — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — Alžīrija un Tunisija, kā arī Maroka tuvējās Eiropas ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību.

Atsauces

  1. 1,0 1,1 (latviski) «Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniedzis vienu miljardu». Latvijas reitingi. Skatīts: 2010-05-06.
  2. (angliski) Stringer, C.B. «Evolution of early humans». In Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.). The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution. Cambridge : Cambridge University Press, 1994. 242. lpp. ISBN 0-521-32370-3. Also ISBN 0-521-46786-1 (paperback)
  3. (angliski) McHenry, H.M. «Human Evolution». In Michael Ruse & Joseph Travis. Evolution: The First Four Billion Years. Cambridge, Massachusetts : The Belknap Press of Harvard University Press, 2009. 265. lpp. ISBN 978-0-674-03175-3.
  4. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 42. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"
  5. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 43. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"

Ārējās saites

10. gadsimts

10. gadsimts jeb X gadsimts bija laika posms vēsturē no 901. līdz 1000, kā arī 1. tūkstošgades noslēdzošais gadsimts.

Šajā gadsimtā Ķīnas pārvaldīšanā nostiprinājās Sunu dinastija. Islāma pasaule piedzīvoja kulturālu uzplaukumu, īpaši Kordovas kalifātā. Vēl 10. gadsimts bija Bizantijas un Bulgāru Impērijas zenīta laiks.

Medievistiķis un tehnoloģiju vēsturnieks Lins Vaits ir teicis: "mūsdienu acīm, šīs laiks ir tuvs tumšākajam no tumšajiem viduslaikiem", un piebildis ". . . ja tā bija tumsa, tad tā bija dzemdes tumsa." 15. gadsimtā Lorenco Valla raksturoja šo laika posmu kā "Svina un dzelzs gadsimtu".

Saskaņā ar vienu pētījumu, desmitajā gadsimtā bija mazāk karos bojā gājušo (procentuāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu) nekā citos gadsimtos kopš 3000. gada p.m.ē.

1590. gads

1590. gads sākās ar pirmdienu (saskaņā ar gregoriāņu kalendāru), šis gads nebija garais gads.

Afroeirāzija

Afroeirāzija vai retāk Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku kā vienu kontinentu. Komponento zemes masu apdzīvo apmēram 5,7 miljardi cilvēku jeb apmēram 85% no pasaules iedzīvotāju skaita. Parasti Āfrika un Eirāzija (ko var iedalīt Eiropā un Āzijā) ir sadalītas pa Suecas kanālu. Afroeirāzijā ir 151 valsts.

To var iedalīt Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Subsahārā kultūras un vēsturisku iemeslu dēļ. No Afroeirāzijas kontinenta ir nodots termins - Pasaules Sala, termins vienots ar Sera Halforda Džona Makindera Ģeogrāfisko Vēstures Atlantu.

Terminā neietilpst ārpuskontinentālās salas un arhipelāgi. Vecā pasaule attiecas uz Āfriku, Āziju, **Eiropu (pamatā Eiropu) un to apkārtējām salām kā arī atsevišķām zemes masām.

Afroeirāziju var iedalīt:

Eirāzijā

Āzijā,

Ziemeļāzijā,

Vidusāzijā,

Austrumāzijā,

Dienvidaustrumāzijā,

Dienvidrietumāzijā,

Eiropā,

Ziemeļeiropā,

Austrumeiropā,

Centrāleiropā,

Rietumeiropā,

Dienvideiropā,

Āfrikā,

Centrālāfrikā,

Austrumāfrikā,

Somālijas pussalā,

Ziemeļāfrikā,

Dienvidu Āfrikā,

Rietumāfrikā.Ģeoloģiskā ziņā, Afroeirāzija būs superkontinents, kurā Āfrika būs konfliktā ar Eiropu. Lēsts, ka tas notiks vairāk nekā 600.000 gadu laikā, kad Spānijas dienvidu galu sasniegs Āfrika. Kad tas notiks, Vidusjūra tiks izolēta no Atlantijas okeāna. Paredzēts, ka Āfrika sadursies ar Eiropu pilnībā vairāk nekā 50 miljonu gadu nākotnē, noslēdzot Vidusjūru un radot jaunas, kalnu grēdas, tādējādi pilnībā iznīcinot Tetisas okeāna atliekas.

Alberts Šveicers

Alberts Šveicers (vācu: Albert Schweitzer; dzimis 1875. gada 14. janvārī, miris 1965. gada 4. septembrī) bija Vācijas, vēlāk Francijas teologs, ērģelnieks, filozofs, ārsts un medicīnas misionārs.

Viņa tēvs bija luterāņu mācītājs. 19. gadsimta beigās viņš pats kļuva par mācītāja palīgu. Ar 1906. gadā publicēto darbu Geschichte der Leben-Jesu-Forschung kļuva pazīstams teologu aprindās. 1913. gadā dibinājis slimnīcu Gabonas pilsētā Lamberēnā (Āfrika). Pašlaik tā ir viena no vadošajām slimnīcām Āfrikā izpētes jomā. 1952. gadā saņēmis Nobela Miera prēmiju.

Centrālā Āfrika

Centrālā Āfrika ir Āfrikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Āfrikas vidienē.

Dienvidu Āfrika

Dienvidu Āfrika ir pasaules reģions, kas atrodas Āfrikas dienvidu daļā.

Kontinents

Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa. Galvenā atšķirība ir tā, ka pasaules daļa ir tas pats sauszemes masīvs, bet tai vēl tiek pievienotas tuvumā esošās salas, piemēram Lielbritānija neatrodas Eirāzijā, bet, toties, atrodas Eiropā. Arī pasaules daļas ir sešas: Eirāzija tiek sadalīta Eiropā un Āzijā, bet Ziemeļamerika un Dienvidamerika netiek dalītas atsevišķi (tā paliek kopā vienā pasaules daļā, tas ir, Amerikā).

Kontinenti veido tikai 29% no Zemes virsmas, pārējo daļu aizņem okeāni.

Namībija

Namībija (angļu: Namibia), oficiāli Namībijas Republika (Republic of Namibia), ir valsts Āfrikas dienvidrietumu piekrastē pie Atlantijas okeāna. Tā robežojas ar Zambiju un Angolu ziemeļos, Botsvanu austrumos un ar Dienvidāfriku austrumos un dienvidos. Lai gan tā nerobežojas ar Zimbabvi, Zambezi upe, kas veido robežu starp Botsvanu un Zambiju, atdala abu valstu teritorijas. Tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas 1990. gada 21. martā pēc Namībijas Neatkarības kara. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vindhuka. Namībija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (SADC), Āfrikas Savienības (ĀS), un Nāciju Sadraudzības locekle. 2009. gadā tajā dzīvoja 2 108 665 iedzīvotāji.

Namībiju senos laikos apdzīvoja bušmeņi, damari un namakva, un ap 14. gadsimtu tajā imigrēja arī bantu valodās runājošie iedzīvotāji. 1884. gadā teritorija kļuva par Vācijas impērijas protektorātu un palika par vācu koloniju līdz Pirmā pasaules kara beigām. 1920. gadā Tautu Savienība nodeva valsti kā mandātu (Dienvidrietumu Āfrika) Dienvidāfrikai, kura tajā ieviesa savus likumus un, sākot no 1948. gada, tās aparteīda politiku.

Rietumāfrika

Rietumāfrika ir Āfrikas kontinenta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no centrālās Sahāras un no rietumiem un dienvidiem to apskalo Atlantijas okeāns. Austrumos tās dabiskā robeža ir Kamerūnas kalni.

Subsahāras Āfrika

Subsahāras Āfrika jeb Melnā Āfrika ir Āfrikas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Subsahāras Āfrikas pretstats ir Ziemeļāfrika, kas savukārt ir daļa no Arābu pasaules. Somālija, Džibutija un Komoras atrodas Subsahāras Āfrikā, bet tomēr ir arī daļa no Arābu pasaules, tāpēc Subsahāras jēdziens ir kritizēts kā Afrikas kontinentu sadalošs nesakarīgos reģionos. Subsahāras jēdziens negatīvi saistīts ar AIDS epidēmiju un nabadzību, un tāpēc ir izskanējuši publiski aicinājumi to nelietot. Pārejas zonu no Ziemeļāfrikas uz Subsahāras Āfriku sauc par Sāhilu.

Tristana da Kuņas salas

Tristana da Kuņas salas (angļu: Tristan da Cunha Islands) ir vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienviddaļā. Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija, ietilpst Svētās Helēnas Salas aizjūras teritorijā. Tiek uzskatīta par nošķirtāko cilvēku pastāvīgi apdzīvoto vietu pasaulē. Tuvākais kontinents (Āfrika) atrodas 3360 km attālumā, tuvākā cilvēku apdzīvotā teritorija (Svētās Helēnas sala) - 2430 km attālumā.

Arhipelāgā ietilpst galvenā Tristana da Kuņas sala (platība: 98 km²) un vairākas neapdzīvotas salas: Ineksesibla un Naitingeila salas. Augstākā virsotne ir 2062 m augstais vulkāns Karalienes Mērijas smaile Tristana da Kuņas salā. Administratīvi Tristana da Kuņas salām ir pakļauta arī 395 km attālā Gofa sala.

Tuksnesis

Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, kuru raksturo mazs nokrišņu daudzums. Tuksnesis ir augāja tips un bioma, kas veidojas karsta vai auksta arīda klimata apstākļos. Pēc tuksneša virsu veidojoša materiāla izšķir smilts, māla, akmens (šķembu, oļu), sāls un ledus tuksnešus. Tuksnesi parasti definē kā apvidu, kurā gada laikā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 mm. Apmēram 1/5 Zemes sauszemes platības ir tuksneši.Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīda, savukārt vislielākais smilšu tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Āfrikā. Ekoloģiskās grupas: kserofīti, sukulenti, efemēri, efemeroīdi. Raksturīgi freatofīti. Edafiskie tipi — smilšu, māla, akmens, solončaku.

Tuksnešu dzīvnieku īpatnības: sugu daudzveidība zema, daudz augsnes sugu, daudz skrējēju, adaptēti iztikt bez ūdens, izmanto metabolisko ūdeni, plēsēju maz, vasaras guļa ir 8-9 mēneši, jūtīgas ekosistēmas. Tuksnesī ar neapbruņotu aci gaismu no tālumā esošas lielas pilsētas iespējams saskatīt jau pat no teju 200 km attāluma.[nepieciešama atsauce]

UCI Continental Circuits

UCI Continental Circuits ir šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras organizē Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI). Sacensības notiek piecos reģionos (Eiropa, Āfrika, Okeānija, Āzija un Amerika) un pēc savas nozīmības ir zemākas par UCI Pasaules tūri. Gan UCI Pasaules tūre, gan šīs sacensības sastāv no vairākām sacensībām, kurās regulāri sacenšas dažādas riteņbraukšanas komandas. UCI radīja Continental Circuits, lai popularizētu riteņbraukšanas sacensības ārpus Eiropas, kas ir nozīmīgākais riteņbraukšanas centrs un kur notiek visas trīs Lielās tūres.

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Malāvijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Malāvijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Malāvijas ir iekļautas 2 vietas (1 kultūras objekts un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā. Malāvija Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1982. gada 5. janvārī.

UNESCO Pasaules mantojumu objektu skaits pa valstīm

2016. gadā Pasaules mantojuma objektu sarakstā bija iekļauti 1052 objekti no 165 pasaules valstīm (UNESCO Kosovu iekļauj Serbijas sastāvā, savukārt Latvija to ir atzinusi par atsevišķu neatkarīgu valsti). No šiem 1052 objektiem 814 bija kultūras objekti, 203 dabas objekti un 35 jaukti objekti. Uzskaitījumā valstis sadalītas UNESCO Pasaules mantojuma 5 ģeogrāfiskajās zonās: Arābu valstis, Āfrika, Eiropa un Ziemeļamerika un Latīņamerika un Karību jūra. No 1052 objektiem 55 objekti ir apdraudēti. Kopš saraksta izveidošanas no tā ir dzēstas 2 vietas (Vācijā — Drēzdenes Elbas ieleja (dzēsts 2009. gadā), un Omānā — Arābijas oriksu rezervāts (dzēsts 2007. gadā)).

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija. Tās platība ir 2,5 miljoni km², bet tās savienojums ar Atlantijas okeānu Gibraltāra šaurums ir tikai 14 km plats.

Senajos laikos Vidusjūra bija ļoti nozīmīgs transporta mezgls, kas atļāva tirdzniecību un kultūras apmaiņu starp reģiona tautām — mezopotāmiešiem, ēģiptiešiem, arābiem, persiešiem, feniķiešiem, kartāgiešiem, grieķiem un romiešiem. Vidusjūras reģions ir Rietumu civilizācijas šūpulis.

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness.

Zemes masa ir 5,9742×1024kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu, pateicoties nokritušajiem meteoriem un kosmiskajiem putekļiem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu (4,54×109 gadi ± 1%) un tās dabiskais pavadonis Mēness sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4,53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debess ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes — cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa—skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgā Saules starojuma daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.

Cita Zemes īpatnība, kas to atšķir no pārējām apzinātajām planētām, ir Zemes garozas tektoniskā aktivitāte. Zemes garozai ir divi galvenie veidi — okeāniskā Zemes garoza un kontinentālā Zemes garoza. Abu veidu Zemes garozas atrodas nepārtrauktā kustībā un to kustība arī nodrošina Zemes ekosistēmas stabilitāti un attīstību. 71% Zemes virsmas klāj okeāni, bet atlikušo daļu sastāda kontinenti un salas.

Pirmais Zemes attēls no kosmosa tika iegūts 1959. gadā no Explorer 6 pavadoņa. Jurijs Gagarins bija pirmais cilvēks, kas ieraudzīja Zemi no kosmosa 1961. gadā. Savukārt Zemes uzaušanu no Mēness apvāršņa pirmā ieraudzīja Apollo 8 komanda 1968. gadā.

Ziemeļāfrika

Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.

Pasaules reģioni

LocationAfrica

Āfrika

Magribs · Ziemeļāfrika · Rietumāfrika · Centrālā Āfrika · Austrumāfrika (Āfrikas Rags)  · Dienvidu Āfrika

LocationAmericas

Amerika

Ziemeļamerika (Centrālamerika · Karību reģions · Vidusamerika)  · Dienvidamerika  · Latīņamerika

LocationAsia

Āzija

Centrālāzija · Austrumāzija (Tālie Austrumi · Austronēzija · Āzijas-Klusā okeāna) · Ziemeļāzija · Dienvidāzija (Indijas subkontinents) · Dienvidaustrumāzija

LocationEurope

Eiropa

Rietumeiropa · Centrāleiropa · Austrumeiropa · Ziemeļeiropa (Baltija · Skandināvija) · Dienvideiropa (Balkānu pussala)

GreaterMiddleEast

Tuvie Austrumi Arābijas pussala (Persijas līcis) · Kaukāzs · Levante · Vidējie Austrumi

LocationOceania

Okeānija

Austrālāzija · Melanēzija · Mikronēzija · Polinēzija

LocationPolarRegions

Polārie reģioni

Arktika · Antarktika

LocationOceans

Okeāni Pasaules okeāns · Ziemeļu Ledus okeāns · Atlantijas okeāns · Indijas okeāns · Klusais okeāns · Dienvidu okeāns
Valstis
Atkarīgās teritorijas
Valstu daļas un
neatzītās valstis

Citās valodās

This page is based on a Wikipedia article written by authors (here).
Text is available under the CC BY-SA 3.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.